Savāds jautājums no cilvēka, kas tik ilgi jau fotogrāfē (pēc ievietoto foto vecuma spriežu).
Pats mājās nedrukāju, bet uzskatu, ka šajā ziņā jāsāk ar printera rokasgrāmatas izlasīšanu un jāskatās kādu izšķirtspēju spēj sniegt rīcībā esošais printeris. Tad vadoties no tā arī bildes jāveido drukāšanai.
Un vispār - par faila izmēriem (baitos) jautājums vai fotogrāfijas izmēriem (viena mala x otra mala)?
Nav jēgas mazināt - pats kompis to izdara procesējot bildi, agrāk, kad kompju jauda bija daudzkārt mazāka, bija jēga samazināt, lai paātrinātu izdruku.
bucisja:Vai faila izmeri ir jāsamazina,ja mājās vēlas drukāt 10x15. Un cik lieli tie būtu?
Var samazināt līdz 300 dpi rezolūcijai, ja ļoti gribas mazināt, saglabājot 90% kvalitātē! Jēgu no tā lielu neredzu, ja nu vienīgi uz diska nav vietas...
Printeris PRAKTISKI drukā piemēram 5760 ppi,bet ppi nav nekāda sakarā ar RGB faila dpi. Ja nav poņas,ko samazināt un kapēc ,tad nekas nav jāaiztiek,laid failus uz druku un printerī ieliec 10x15 papīru un draiverī arī uzliec 10x15(iespējams,ka tur būs tikai colliskie izmēri,tad 4x6) i vyss.
Pterodaktils:Nav jēgas mazināt - pats kompis to izdara procesējot bildi...
Nu ja. Arī bildēt RAW'ā nav jēgas, jo fotoaparāts tak pats JPEG uztaisa. Un baltā balansu kamera māk noteikt pilnīgi automātiski. Un auto ekspozīciju. Un autofokusu. Par apstrādi nemaz nerunājot - nafig tādu! Un zini cik tad uz Lightroom + Photoshop var ietaupīt?!
bucisja: Drukājot ar 200 pixels/inch = 1165x1539 pix, bet ar 300 = 1748x2309 pix (kaut gan diez vai ir vērts 10x15 bildīti drukāt ar augstu (300) izšķirtspēju). Pēc samazināšanas ir jāšarpo, bet sharpening vērtības ir ļoti atkarīgas no papīra - matētam vairāk, glancētam - mazāk. Tur vajag paeksperimentēt. Un, galvenais, labāk darīt pašam, nekā klausīties idiotu padomus. P.S. Arī manējo vari uzskatīt par idiota padomu
Pterodaktils:Nav jēgas mazināt - pats kompis to izdara procesējot bildi...
Nu ja. Arī bildēt RAW'ā nav jēgas, jo fotoaparāts tak pats JPEG uztaisa. Un baltā balansu kamera māk noteikt pilnīgi automātiski. Un auto ekspozīciju. Un autofokusu. Par apstrādi nemaz nerunājot - nafig tādu! Un zini cik tad uz Lightroom + Photoshop var ietaupīt?!
bucisja: Drukājot ar 200 pixels/inch = 1165x1539 pix, bet ar 300 = 1748x2309 pix (kaut gan diez vai ir vērts 10x15 bildīti drukāt ar augstu (300) izšķirtspēju). Pēc samazināšanas ir jāšarpo, bet sharpening vērtības ir ļoti atkarīgas no papīra - matētam vairāk, glancētam - mazāk. Tur vajag paeksperimentēt. Un, galvenais, labāk darīt pašam, nekā klausīties idiotu padomus. P.S. Arī manējo vari uzskatīt par idiota padomu
Sestdienas vakarā, jūtu, runā dzīslās alkohols...pixels/per/inch jau nebūs tas pats, kas dots/per/inch...
135L: Sestdienas vakarā, jūtu, runā dzīslās alkohols...
Tā izklausās. Samazināt bildes ir svarīgi internetam - aiz tā visas kompresijas - MPEG, JPEG un pikseļdrāzēju pašapmierinājumam drukājot. Ir sarežģīti uztaisīt bildi pieņemamā kvalitātē samērā nelielu. Lai pāris stundas gara filma aizņemtu 1.5 gb, lai normālas kvalitātes bilde aizņemtu 0.5mb. Mājās var skatīties 6 gigabaitu lielu desmit minūšu filmu - nevienu tas nesatrauc. Var palielināt pikseļu skaitu bildē un drukāt ar cerību, ka detalizācija ir kļuvusi bagātāka. Var samazināt bildi un šarpot ar cerību, ka kvalitāte būs labāka. Printeris lieto to pašu algoritmu attela samazināšanai, ko fotošops. Vēl - attēla samazināšana un kompresija ir divas dažādas lietas.
Pterodaktils: Ir sarežģīti uztaisīt bildi pieņemamā kvalitātē samērā nelielu.
Un lielu? 60 x 90 cm teiksim? Visticamāk, ka nemaz neesi taisījis.
Pterodaktils:Var samazināt bildi un šarpot ar cerību, ka kvalitāte būs labāka. Printeris lieto to pašu algoritmu attela samazināšanai, ko fotošops.
Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc Photoshopam ir 5 dažādi algoritmi bildes palielināšanai/samazināšanai, bet printerim tikai viens. Un kā tas atsaucas uz kvalitāti? Vai tu vispār printeri esi dzīvā dabā redzējis? Tādu, kas drukā ar 8 vai vairāk krāsām? Un vai esi kādreiz painteresējies cik dažādu palielināšanas/samazināšanas algoritmu uz pasaules eksistē? Un kāpēc tik daudz un ko tas dod?
Pterodaktils:....normālas kvalitātes bilde aizņemtu 0.5mb.
Tas varētu vilkt uz mēneša citātu Normalas papīra bildes izmērs pie 0,5 mb ir tieši 3x4 cm. Šķiet, ka ar bildēm, kas lielākas par pases bildēm, tev darīšana nav bijusi.
Pterodaktils:Vēl - attēla samazināšana un kompresija ir divas dažādas lietas.
Norādi lūdzu, kurā vietā, šīs tēmas sakarā, un kurš ir runājis par kompresiju! Un vēl jo vairāk par 10 minūšu filmu.
P.S. Nu bet ja kvalitāte tev skaitās lamuvārds, tad mierini sevi ar domu, ka neesi viens tāds - uz pasaules ir šausmīgi daudz ļaužu, kuri gribētu, bet nemāk fotogrāfēt.
> Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc Photoshopam ir 5 dažādi algoritmi bildes palielināšanai/samazināšanai...
Droši vien līkas rokas ciparu galvām. Ar laiku situācija labosies un tie iemācīsies uztaisīt universālus un vienkāršus tūļus, tad arī visādi lameri bildes pareizi palielinās/samazinās.
Bet attiecīgajam censonim 10*15 formāta bildīti jāgatavo tā - jāuzzin konkrētā drukas kantora specifika: a) vai bildes apgriež un kādas precīzi ir proporcijas tam 10*15. Visdrīzāk, ka 10,05*15,05. Tas ir- nelineāri. b) kādā izšķirtspējā drukā? Parasti pietiek ar 200 dpi un vairums 10x15 arī netiek drukāti lielākā izšķirtspējā. Par cik megapikseļu laikmets, tad var gatavot mierīgi 360 dpi, kas būtu labākais cipars visādiem EPSONiem un citiem zvēriem. c) uzzināt par krāsu profiliem kaut ko. Tēma sarežģīta, tādejādi vienkārši pārliecināties, ka drukāt dodamajai bildei jābūt sRGB profilam.
Vaards:> Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc Photoshopam ir 5 dažādi algoritmi bildes palielināšanai/samazināšanai...
Droši vien līkas rokas ciparu galvām. Ar laiku situācija labosies un tie iemācīsies uztaisīt universālus un vienkāršus tūļus, tad arī visādi lameri bildes pareizi palielinās/samazinās.
Bet attiecīgajam censonim 10*15 formāta bildīti jāgatavo tā - jāuzzin konkrētā drukas kantora specifika: a) vai bildes apgriež un kādas precīzi ir proporcijas tam 10*15. Visdrīzāk, ka 10,05*15,05. Tas ir- nelineāri. b) kādā izšķirtspējā drukā? Parasti pietiek ar 200 dpi un vairums 10x15 arī netiek drukāti lielākā izšķirtspējā. Par cik megapikseļu laikmets, tad var gatavot mierīgi 360 dpi, kas būtu labākais cipars visādiem EPSONiem un citiem zvēriem. c) uzzināt par krāsu profiliem kaut ko. Tēma sarežģīta, tādejādi vienkārši pārliecināties, ka drukāt dodamajai bildei jābūt sRGB profilam.
Atvainojos, pirmajā piegājienā nepamanīju, ka pacients vēlas mājās drukāt. Tad stāsti mums - ar ko drukāsi mājās?
Šopā ir tāda lieta kā crop tool...ieraksti bildes fiziskos izmērus metros, km, collās pofig kā vajag, uzraksti rezolūciju, piemēram 300 dpi un viskas...
imgfoto:Šopā ir tāda lieta kā crop tool...ieraksti bildes fiziskos izmērus metros, km, collās pofig kā vajag, uzraksti rezolūciju, piemēram 300 dpi un viskas...
Tas viss šopā ir - bet vai vajag, ja uz mājas tintenieka jāizdrukā dažas bildes 10x15 cm? Tāds bija sākotnējais jautājums. Neviens neprasīja par krāsu profiliem matētam vai glancētam papīram, printeriem, kuri drukā ar sešām krāsām, vai 60x90 cm bilžu drukāšanu. Var ūdeni zupai liet katlā ar mērglāzi un vārīšanas temperatūru kontrolēt ar termometru, kā arī kartupeli sašņikāt ar lāzera staru, lai klucīši ir precīzi un visiem vienādi. Pēc tam rēķināt vienādu daudzumu zupas un biezumu katrā porcijā. Ja dzīve šķiet garlaicīga, neviens neliedz to darīt - droši vien labāk, nekā kvernēt fotoblogā.
Viktors:Pa Tavam kaa shkjiet labaak mazinaat un asinaat? Uzreizi ( vienaa piegaajienaa ) ? Vai vairaakos ?
CS5 ir Photoshop 12 versija. Un katrā versijā kaut kas tiek likts klāt, uzlabots, izmainīts, optimizēts utt. Bet Adobe nemaz nesteidzas plātīties ar saviem algoritmiem, bet normāls lietotājs par tiem vispār neinteresējas, jo i-netā var dabūt gatavus how-to, mītus, dogmas, pseudopadomus un vienkāršu duraku apcelšanu. Un šie mīti tiek copy-pastēti no viena saita otrā, līdz kamēr kļūst par neapstrīdamu dogmu, ieetērptu vienkāršā, bet kategoriskā formā - kontrastu nekādā gadījumā neregulē ar Brightness/Contrast, lielas bildes jāsamazina pakāpeniski, ka labu bildi apstrādāt nemaz nevajag u.c. Un, galvenais, ka tie padomi, kas bija spēkā Photoshop 4.2 versijā 1998. gadā, tiek atkal un atkal atkārtoti kā vienīgā patiesība vēl arī 10 gadus vēlāk. Bet tā ir tikai preambula. Atbildot uz tavu jautājumu - vienā piegājienā. Kāpēc? Tāpēc, ka vienā no agrākajām versijām tika ieviests Bikubiskais interpolācijas algoritms, kurš darbojas daudz precīzāk nekā daudzkārtēja palielināšana/samazināšana ar starpšarpošanu (kas patiesībā ir tikai Nearest Neibourhood modifikācija). Te gan jāņem vērā, ka interpolācijas kvalitāte ir atkarīga no tā, kas redzams bildē - gandrīz katrā bildē ir asas kontūras un smalkas tonālās pārejas, bet minētie 5 algoritmi ir neadaptīvi, tādi, kuriem nepiemīt intelekts un tie visu bildi apstrādā vienādi. Lai iegūtu labāko rezultātu nākas izmēģināt visus četrus algoritmus (Nearest Neibourhood neskaitās) un novērtēt kurš dod labākos rezultātus. Vai arī izmēģināt kādu no adaptīvajiem algoritmiem. No savas pieredzes varu teikt, ka ļoooti labs ir Lightroom 3.2 izmantotais adaptīvais smoother/sharpen algoritms. Ja strādā tikai Photoshop, tad pirmais darbs ir izvēlēties bildes izmērus ACR, tad bilde pašā augstākajā kvalitātē tiks palielināta/samazināta jau demozaīkas laikā. Un līdz precīzajam izmēram to var interpolēt vēlāk, kā priekšpēdējo apstrādes soli. Bet, lai nevajadzētu prasīt padomus un lasīt interneta glupības, ir viens veids - samēģināt pašam. Interpolācijas pārbaudei metodika varētu būt apmēram šāda: Ņemt vienu un to pašu bildi, iztaisīt dublikātu un katru apstrādāt savā veidā (piem. bicubic sharper un daudzkārtīgo samazināšanu) tā, lai rezultātā bildes būtu vienādos izmēros, ielikt katru variantu savā slānī un augšējam slānim uzlikt pārklāšanās režīmu Difference. Tas tad arī parādīs atšķirības. Un atšķirīgajās vietās var mēģināt saprast kur ir sanācis labāk.
P.S. Visu sarežģī tas, ka katram fotogrāfam ir sava gaume un, attiecīgi katram patīk arī savādāka bildes struktūra. Tas ir kā analogajā fotogrāfijā - viens izmanto Rodinālu, cits D-76, viens attīsta filmu enerģiski, ar siltāku un koncentrētāku attīstītāju īsā laikā, kamēr cits - tieši pretēji.
mnde - visi te nezkā cepās par 10x15 cm bildes nezkādo šarpeningu utt jautājums - kam bilde domāta, vai to paredzēts aplūkot caur lupu vai vienkārši ielikt albūmā vai vispār - rāmītī pie sienas... parasti printera algoritms VISIEM augšminētajiem variantiem piedāvās visoptimālāko samazināšanas algoritmu, bieži vien nopirkts specializētais printera ražotāja papīrs un izmantotais iestatījums drukājot dos vislabāko rezultātu. Protams varētu būr kaut kādas NEBŪTISKAS nianses dēl attēla satura - vai uz attēla ir oranža pāreja ar vienu bizbizmārīti stūrī, vai tadžmahals at 10000 cilvēku pūli tā pakājē...
asajiem speciem - 10x15 cm bildei poligrāfiskā kvalitātē (300 dpi) pilnīgi pietiks ar 2,09 Mpix attēlu, jo 10 cm dalīti ar 2,54 cm (colla) un pareizināti ar 300 dpi dos ~1181 pikseli, kas jāpareizina attiecīgi ar 15/2,54*300= ~1771 pikseli.
Ja bilde būs 200 dpi, faiils būs apmēram 0,93 Mpix. Visu lieko informāciju unificēs, novienādos vai nu fotošopa samazinātājs vai nu printera drukas algoritms.
Teorētiski samazinot attēlu neproporcionāli, piemēram 1,3457 reizes pastāv identiska iespēja zaudēt asumu, jo sanāk nevienmērīga dažādu izmēru punktu režģa pārklāšanās, un asumu var zaudēt "muarveidīgi", un pēc tam nav zināms kā tieši attēlu samazina printeris, tāpēc var iegūt vēlvienu papildus muarveidīgu asuma zudumu sūtot uz printeri... Labāk, lai tiek samazināts vienu reizi (pa tiešo printerī), nevis divas reizes izmantojot iespēju faila izmēru piedzīt...
Godīgs un prozaisks secinājums - pa lielam neko vairāk neviens parasts printeris nenodrukās. Pat ja nodrukās, tad būtiskās atsķirības būs meklējamas tikai pikseļdrāzēju metodēm ar lupu utt... jo "rainis un laža", kurus var nolaist ar krāsu profiliem, drukas profiliem, krāsu kalibrāciju printerim un/vai moniotoram ir tāāāādi, ka būs pilnīgi nebūtiski bilde samazināta, oriģināla, 200 dp 300 dpi...
Da pričom te visādi šopa algoritmi un šarpošana,tiek piesaukti?Stāsts ,cik saprotu ir par tintes printeri,lai arī ko tam printerim iebarotu,šis savā galvā to failu pārveidos par sešiem(piemēram) bitmapiem ar stohastisko rastru un to tad arī printera galva punkts punktā saspļaus tos punktus uz papīra.A pēc kāda algoritma bilde tiks pārveidota - Hpviņuzin.Tintenieka gadijumā nav vērts neko šopā samazināt/palielināt,ja nu vienīgi izmēru centimetros ar izņemtu ķeksi par pārēķināšanu,ja ir baigi svarīgs gatavā attēla lineārais izmērs.
60uz5komats6:...Tintenieka gadijumā nav vērts neko šopā samazināt/palielināt...
Atkārtošos vēlreiz - iztaisi eksperimentu!. Ja rezultāts apmierina, tad nav ko laiku tērēt un krunku galvā piepūlēt.
Bet par automātiku jau te augšā tapa rakstīts: mūsu laikos fotogrāfs var nebūt fotogrāfs, bet kameras nēsātājs, jo visu pārējo kamera izdara automātiski. Priekš kam lauzīt galvu, domāt par kaut kādiem algoritmiem, ja cilvēks apzināti taisa štruntus? Kā te viens biedrs nesen izteicās: "Tas viss šopā ir - bet vai vajag, ja uz mājas tintenieka jāizdrukā dažas bildes 10x15 cm?"
Studiju laiku anekdote (personāži ir izdomāti): Atnāk viens fottogrāfs pie daktera un saka: Dakter, man te viena tāda problēma! D: Stāstiet! F: Es labāk parādīšu - vai drīkst? D: Droši! Fottogrāfs noģērbj žaketīti un taujā: Kur man to nolikt? D: Nometiet uz kušetes. F: Kaut kā neakurāti - vai drīkst to uzkārt uz krēsla muguriņas? D: Droši! F: Un kur nolikt bikses? D: Kariet virsū žaketei… F; Kaut kā neakurāti, vai drīkst tās salocīt un nolikt uz kušetes? D: Mierīgi. F: Un kur lai noliek zeķes? Dakteris jau sāk zaudēt pacietību, bet tomēr savaldās: Kur vēlaties! F: Kaut kā neakurāti - es tās labāk ielikšu kurpēs. Dakteris galvu nepaceļot sēž pie galda, kaut ko raksta žurnālā un gaida, kad akurātais pacients būs ticis līdz nāciena mērķim. Fottogrāfs izģērbies rāda uz kuli un saka: Dakter, man viena ola zemāk! D: Nu un tad? Visiem tā ir! F: BET KAUT KĀ NEAKURĀTI TAČU!
Viktors:Pa Tavam kaa shkjiet labaak mazinaat un asinaat? Uzreizi ( vienaa piegaajienaa ) ? Vai vairaakos ?
CS5 ir Photoshop 12 versija. Un katrā versijā kaut kas tiek likts klāt, uzlabots, izmainīts, optimizēts utt. Bet Adobe nemaz nesteidzas plātīties ar saviem algoritmiem, bet normāls lietotājs par tiem vispār neinteresējas, jo i-netā var dabūt gatavus how-to, mītus, dogmas, pseudopadomus un vienkāršu duraku apcelšanu. Un šie mīti tiek copy-pastēti no viena saita otrā, līdz kamēr kļūst par neapstrīdamu dogmu, ieetērptu vienkāršā, bet kategoriskā formā - kontrastu nekādā gadījumā neregulē ar Brightness/Contrast, lielas bildes jāsamazina pakāpeniski, ka labu bildi apstrādāt nemaz nevajag u.c. Un, galvenais, ka tie padomi, kas bija spēkā Photoshop 4.2 versijā 1998. gadā, tiek atkal un atkal atkārtoti kā vienīgā patiesība vēl arī 10 gadus vēlāk. Bet tā ir tikai preambula. Atbildot uz tavu jautājumu - vienā piegājienā. Kāpēc? Tāpēc, ka vienā no agrākajām versijām tika ieviests Bikubiskais interpolācijas algoritms, kurš darbojas daudz precīzāk nekā daudzkārtēja palielināšana/samazināšana ar starpšarpošanu (kas patiesībā ir tikai Nearest Neibourhood modifikācija). Te gan jāņem vērā, ka interpolācijas kvalitāte ir atkarīga no tā, kas redzams bildē - gandrīz katrā bildē ir asas kontūras un smalkas tonālās pārejas, bet minētie 5 algoritmi ir neadaptīvi, tādi, kuriem nepiemīt intelekts un tie visu bildi apstrādā vienādi. Lai iegūtu labāko rezultātu nākas izmēģināt visus četrus algoritmus (Nearest Neibourhood neskaitās) un novērtēt kurš dod labākos rezultātus. Vai arī izmēģināt kādu no adaptīvajiem algoritmiem. No savas pieredzes varu teikt, ka ļoooti labs ir Lightroom 3.2 izmantotais adaptīvais smoother/sharpen algoritms. Ja strādā tikai Photoshop, tad pirmais darbs ir izvēlēties bildes izmērus ACR, tad bilde pašā augstākajā kvalitātē tiks palielināta/samazināta jau demozaīkas laikā. Un līdz precīzajam izmēram to var interpolēt vēlāk, kā priekšpēdējo apstrādes soli. Bet, lai nevajadzētu prasīt padomus un lasīt interneta glupības, ir viens veids - samēģināt pašam. Interpolācijas pārbaudei metodika varētu būt apmēram šāda: Ņemt vienu un to pašu bildi, iztaisīt dublikātu un katru apstrādāt savā veidā (piem. bicubic sharper un daudzkārtīgo samazināšanu) tā, lai rezultātā bildes būtu vienādos izmēros, ielikt katru variantu savā slānī un augšējam slānim uzlikt pārklāšanās režīmu Difference. Tas tad arī parādīs atšķirības. Un atšķirīgajās vietās var mēģināt saprast kur ir sanācis labāk.
P.S. Visu sarežģī tas, ka katram fotogrāfam ir sava gaume un, attiecīgi katram patīk arī savādāka bildes struktūra. Tas ir kā analogajā fotogrāfijā - viens izmanto Rodinālu, cits D-76, viens attīsta filmu enerģiski, ar siltāku un koncentrētāku attīstītāju īsā laikā, kamēr cits - tieši pretēji.
Shito Fotto textu mozh vajadzeetu fotoskolaa ato forumaa pazudiis, noteikti daudziem vareetu nodereet, bat man ar liekas biku ne par teemu, sheit jau spriezhot peec jautaajuma droshi vien atbilde buutu kaukas par lineatuuraam , taa kaa 100 gadu neko neeau drukaajis ar printeri un neesu taga peetijis vinju specifikaacijas nemaaceeshu neko praatiigu pateikt, be kaads gudraaks mozh gan vareetu, shaubos ka tie printeru algoitmi ir tie optimaalaakie, tad jau lielformaata drukas kantoros da jebkursh vareetu drukaat da jebko
Studiju laiku anekdote (personāži ir izdomāti): Atnāk viens fottogrāfs pie daktera un saka: Dakter, man te viena tāda problēma! D: Stāstiet! F: Es labāk parādīšu - vai drīkst? D: Droši! Fottogrāfs noģērbj žaketīti un taujā: Kur man to nolikt? D: Nometiet uz kušetes. F: Kaut kā neakurāti - vai drīkst to uzkārt uz krēsla muguriņas? D: Droši! F: Un kur nolikt bikses? D: Kariet virsū žaketei… F; Kaut kā neakurāti, vai drīkst tās salocīt un nolikt uz kušetes? D: Mierīgi. F: Un kur lai noliek zeķes? Dakteris jau sāk zaudēt pacietību, bet tomēr savaldās: Kur vēlaties! F: Kaut kā neakurāti - es tās labāk ielikšu kurpēs. Dakteris galvu nepaceļot sēž pie galda, kaut ko raksta žurnālā un gaida, kad akurātais pacients būs ticis līdz nāciena mērķim. Fottogrāfs izģērbies rāda uz kuli un saka: Dakter, man viena ola zemāk! D: Nu un tad? Visiem tā ir! F: BET KAUT KĀ NEAKURĀTI TAČU!
Krievi uz šīs anekdotes bāzes pat vienu seriāla sēriju uztaisīja (Liekas "Daļņeboiščiki" vai), kur viens galvenais bandīts tieši šo terminoloģiju nepārtraukti lietoja "ņe akkurātņeņka ka ta..."
Klau, fottto, padalīšos ar savu nebūtisko pieredzi... Ir mēģināts uz vairākiem (atzīšos uz mazas daļas pasaulē ražoto, tiesa tajā skaitā dažiem lielformāta) printeriem drukāt pa tiešo, mazināt un tad drukāt. Drukāt no šopa, no prastām programmiņām no dtp programmqm, kurās ir bilde + papildus grafika. Pa lielam printerim vienmēr ir savs viedoklis par censoņa centieniem un tas vienalga pats būtiski iespaido rezultātu anihilējot 90% lietotāja cetienu. Lielākā cīņa ir jāizcīna ar krāsām. Un ar tām tā ir cerīgāka nekā ar asumiem un bildes izšķirtspēju. Vairāk šo te asumu uzlabojumu izleks pasūtot bildes uz fotopavarotāja nevis uz printera...
Koba:shaubos ka tie printeru algoitmi ir tie optimaalaakie, tad jau lielformaata drukas kantoros da jebkursh vareetu drukaat da jebko
Tā arī ir - uztaisi bildi īstajā izmērā nepalielinot faila lielumu un apskaties detaļu laukumā 5x5, vai 10x10 cm - vai pat izdrukā uz mājas printera - radīsies aptuvena sajēga par to, kāda izskatīsies bilde. Tad vari darīt dajebko, lai uzlabotu bildi, ja kvalitāte neapmierina.
Eltons:... bikubiskais interpolācijas algoritms... tas skanēja lepni!
heksadodekaedriskais ekstrapolācijas algoritms arī nemaz TIK dumi neizklausās!
Pterodaktils: BET KAUT KĀ NEAKURĀTI TAČU!
nezināju, ka tas par fotogrāfu. variants, ka doks jautā - jums tas kaut kādā veidā traucē vai rada kādu disfunkciju?, uz ko pacients: "нет, но что-то неакуратно!"! nu, manā variantā tas pacients krievs ir gadījies.
Koba:shaubos ka tie printeru algoitmi ir tie optimaalaakie, tad jau lielformaata drukas kantoros da jebkursh vareetu drukaat da jebko
Tā arī ir - uztaisi bildi īstajā izmērā nepalielinot faila lielumu un apskaties detaļu laukumā 5x5, vai 10x10 cm - vai pat izdrukā uz mājas printera - radīsies aptuvena sajēga par to, kāda izskatīsies bilde. Tad vari darīt dajebko, lai uzlabotu bildi, ja kvalitāte neapmierina.
Nu jaa bet , tam jau kaukaada matemaatika ir apakshaa, cilveeki kas ar to ikdienaa straadaa droshi ka zin. Te jau taa kaukur Fotto piemineetaa probleema ka maak uztaisiit drukai glamuura zhurchikam , be aviizee viss ir shkeersaam. Kaukad sen atpakalj naacaas ar to straadaat, un tad drukieri maaceeja smuki to visu paskaidrot kaadaaa izhkirtspeejaa vaig piemeeram bukletam un kaadaa aviizei tieshi saistiibaa ar lineatuuraam, neteikshu ka baigi iedzilinaajos teorijaa be nu bija vienk. taadam produktam ta un citam shitaa. te ka bija tie Ilgonja kursi vinsh jau shito visu staastija nu par tintes printeriem arii, taa kaa pasham ikdienaa tas nau diez ko aktuaali ta arii neko daudz neatceros no taa visa, vareetu jau izpiipeet bet gan jau ir kaads kas to vienkaarshi zin.
Jaasaka ka tagad reti gan bet ik pa briidim sanaak kaadu drukas darbu taisiit un pozetiiva tendence ka tipenes smuki dod tehnisko specifikaaciju kaa viniem jaaiesnidz maketi tad jau arii viss ok, bet no otras puses naacies pamaniit ka jaunie censonji pat vinjas nepaskataas nu no seerijas visu maaku visu zinu, un ja tajaa galaa neviens nepaarbauda sanaak ziepes.
nu bet man sviedoklis varbuut nau iipashi veeraa njemams taa kaa aktiivi shajaa industrijaa vairs nestraadaaju
palaidniex: Pa lielam printerim vienmēr ir savs viedoklis par censoņa centieniem un tas vienalga pats būtiski iespaido rezultātu anihilējot 90% lietotāja cetienu.
Es savu pirmo programmiņu (tjipa "Hello World!") uzrakstīju kaut kur pagājušā gadsimta 80-to gadu vidū un kopš tā laika esmu ar dažādām programmām, algoritmiem & co cieši saistīts. Un pa šiem gadiem man ir radusies pilnīga pārliecība, ka kompis, programma, driveris, scripts, printeris un visi citi zvēriņi, kas ar to ir saistīti, dara nevis kaut ko pēc sava prata, bet tieši to, ko tu viņam liec darīt. Ja tas tā nav, tad tu kaut ko nezini.
palaidniex: Lielākā cīņa ir jāizcīna ar krāsām.
Tur var tikai piekrist, jo krāsu vadība, atkarībā no tavu zināšanu apjoma, ir zinātne, māksla vai gatavais murgs. Ja tu ar krāsām netiec galā, tad, dabiski, visas pārējās lietas ir mazsvarīgas. Bet, no otras puses, ir ļoti daudz cilvēku, kuriem ir galīgi pie kājas kādas krāsas sanāk, jo viņi nemaz nezin kur skatīties.
Pieejot tai lietai filozofiski - kam tad mūsu laikos vajag kvalitāti, it sevišķi fotogrāfijā?!
fottto:Pieejot tai lietai filozofiski - kam tad mūsu laikos vajag kvalitāti, it sevišķi fotogrāfijā?!
Tā arī ir - man brālēns - perfektās skaņas iluzionists izgudrojis verķi, kurš kaut kā nepārdodās ar mežonīgu azartu. Bet kad tu piedāvā savu programmu, tu taču uzskati to par pilnīgu, nevis stāsti, lai pačakarējās lightrūmā vai fotošopā un tad sūta savu failu tavai programmai? Tu taču esi ietvēris iespēju, ka lohs nopircis tavu programmu mēģina izdrukāt bildi? Kompis ir tikai instruments tavās rokās - absolūta taisnība. Un viņš rūpīgi pārrēķinās miljardus pikseļu, ar stoicisku pacietību, rūpīgi kā Sīzifs, kamēr nenokārs procesoru, vai vismaz dzesēšanas ventilatora vadības bloku. Ja esi programmētājs - ir ok - mēģini sasniegt neizzināmo, lai gan to panākt var iedzerot vienlaicīgi caurejas un miegazāles. Man, droši vien kā lielākajai daļai foto ir mirkļa fiksēšana - ir labi, ja ir baltā balanss, horizontāls horizonts, pilna krāsu palete, nepārdedzināta bilde etc, bet neaizmirsīsim par pašu mirkli! Zālītis savulaik rakstīja, ka priekšspēli nevajag hronometrēt - tā ir jājūt. Seksā toč kvalitāte nebūs atkarīga no pikseļu skaita vai precīza Zālīša algoritma pielietojuma. Nebūtu anonīms - varētu vērtēt pēc taviem darbiem tavu pieredzi vai zināšanas. Pagaidām tur ir apaļa nulle - ne vārda, ne uzvārda, pat ne vissūdīgākās bildes - vienīgā informācija - tjipa Hello World radīta 80-to gadu sākumā. Sorre.
Koba: naacies pamaniit ka jaunie censonji pat vinjas nepaskataas nu no seerijas visu maaku visu zinu, un ja tajaa galaa neviens nepaarbauda sanaak ziepes.
Tajā galā parasti pārbauda - pat vairākas reizes, īpaši smalkiem klientiem ir proof (tas gan ir papildus izdevums, no kura klienti ikdienā atsakās, jo nodrukāt maksā normālu piķi), kurā redzams, kā viss izskatīsies. Neskatoties uz to, ir cilvēki, kuri ar mieru pārdrukāt diplomus, jo Latvijas karoga krāsas nav īsti viņa iemīļotā Burgundieša krāsā - rēķinu gan maksā no nodokļu maksātāja kabatas, ne no savējās. Un lepojās ar to, kā ar savu darbu Valsts labā. Daudz dīvaiņu uz šīs planētas. Bet bildes mājas printerim ir labāk izkadrēt, nekā samazināt.
