Gribēju uzzināt, vai vēl ir kāds, kas PATS veic filmiņas attīstīšanu un pēc tam arī bilžu veidošanu ? Vienkārši iedomājos, ka vajadzētu pamēģināt, tāpēc ievācu informāciju
Varbūt varētu arī pateikt, kur iespējams nopirkt vajadzīgās ķīmiskās vielas?
ES tīstu mājās iekš WC Jāsāk ar grāmatiņu lasīšanu nevis ķimikāliju iepirkšanu tas kā reiz ir PĒDĒJAIS , kas jādara. MOTĪVS pašam mēģināt ? Daudzos gadijumos tas ir 2-5x dārgāk nekā nodot apstradē profesionālā darbnīcā ar garentētu rezultātu piemēram C-41 un E-6 processu gadijumā noteikti. BW nu jā ir daudz daudz redz lētāk BET vēlāka skanēšana algsviens būs ļoti dārga. Skeneris ar kuru vērts sākt mājas apstākļos maksā sākot no ~700Ls un uz augšu printeris ar ko izdrukāt ~300-400Ls papīrs ar 2x dargāk kā darbnīcā tādu formātu uztasīt . Par klasiskiem ķīmiskiem procesiem nerunāsim , palielinātājs LIETOJAMS maksā sākot no ~400Ls + grabuļi ~ kopā tas ir savi 500Ls , materiāli ar nav lēti
Cilvēki joprojām un ARVIEN VAIRĀK bildē uz filmām tik viena iemesla pēc tieši tā paša kura pēc vēl lieto Vinila plates. Digitāla bilde ir visai nepilnīga "Sausa" nedabīgi kēpaina plastmasīga ar paaugstinātu kontūr asumu kas NEIZSKATĀS dabīgi un cilvēka acij pierasti par salīdzinājumu var palasīt reku shadrin.rudtp.ru... . Tāpēc bildē uz filmām skanē uz labiem skaneriem un DIGITĀLI IZDRUKĀ
Ķimikālijas var pasūtīt Internetā kaut vai www.phototec.de... , iesācējam vislabāk ņemt komplektus priekš 1l un būsi laimīgs
Krāsenes nav vērts pašam tīstīt.Savukārs melnbalto notīstīt - kā divus pirkstus... ,tiesa ir pāris(~26483) nianses jāievēro Ķīmija Lāčplēsenes komisjonkā,tur pat arī kāds tīstamais tanks atradīsies un Briedenē ari ķīmija varētu būt atrodama.
Vēl pērnajā gadsimtā MB filmas attīstīju/ bildes kopēju... Šajā gadsimtā nav sanācis/vajadzējis. Domāju, ka blogā desmiti, ja ne simti lietotāju var teikt tāpat.
kā m/b, tā krāsu pašam tīstīt ir jēga, ja ir apjoms... tīstāmās zupas noveco,ja sajauktas, un ilgi nelieto... nākamajā reizē (piemēram pēc mēneša) ievērojot tos pašus laikus, temperatūras rezultāts būs savādāks... es savā laikā izmantoju reģenerācijas metodi.... pēc katras filmas tik un tik koncentrātu klāt... citi bija svaigu attīstītāju piekritēji, jauca zupas īsi pirms attīstīšanas.... citi izmantoja koncentrātus... man ir aizdomas, ka dotā brīdī pašam svērties, meklēt ķimiju būtu apgrūtinoši...tajos laikos bija Reahim, praktiski visu i krāsu i melnbalto ķimiju varēja dabūt. Attīstītāju meklē kādu koncentrātu Kodak, ilford... fiksāžai meklē, lētāk sanāks nātrija tiosulfātu, gan jau kaut kur izrokams...
dansiga:Elmarss, zagibajesh .. da kaadi simti!?!??! kas ir tiistiijushi filmas, kopeejushi bildes ... da nuuu .....
Noteikti ir simtiem.Visi,kam ap 40 un vairāk gadiņu, automātiski iekļaujas šajā kategorijā.Izņemot tos,kuri par foto sākuši interesēties kādu 10,varbūt 15 pēdējo gadu laikā.Par jēgu un vajadzību to darīt mūslaikos tas ir cits storijs.
A forši tagad, kad informācija pieejama. 68-tajā gadā man bija no vectēva grāmatas gotiskā rakstā jāmācas līdz iznāca Praktiskā fotogrāfija. Kautkāds vēl Fotoamatiera palīgs bija. I viss. Pēc receptēm bēru ķimikālijas uz svariem un jaucu, filmiņu bākā ietinu mammas karakula kažokā, naktīs virtuvē cepu bildes. Bija gana interesanti.
jap, man tēvs iemācīja pamatus..tad Praktiskā fotogrāfija, Ķīmija Fotolaboratorijā....vēlāk krāsainajai fotogrāfijai man bija apsildāmās vanniņas un termometri ar grāda desmitdaļu iedaļām...vannas istabā pari visai vannai finiera plati...savs smeķis bij... bet tagad ar digitālo un apstrādi kompī...nu nesalīdzināmi, vienkārši bauda!
Puuu:kā m/b, tā krāsu pašam tīstīt ir jēga, ja ir apjoms... tīstāmās zupas noveco,ja sajauktas, un ilgi nelieto... nākamajā reizē (piemēram pēc mēneša) ievērojot tos pašus laikus, temperatūras rezultāts būs savādāks... es savā laikā izmantoju reģenerācijas metodi.... pēc katras filmas tik un tik koncentrātu klāt... citi bija svaigu attīstītāju piekritēji, jauca zupas īsi pirms attīstīšanas.... citi izmantoja koncentrātus... man ir aizdomas, ka dotā brīdī pašam svērties, meklēt ķimiju būtu apgrūtinoši...tajos laikos bija Reahim, praktiski visu i krāsu i melnbalto ķimiju varēja dabūt. Attīstītāju meklē kādu koncentrātu Kodak, ilford... fiksāžai meklē, lētāk sanāks nātrija tiosulfātu, gan jau kaut kur izrokams...
Bildēt uz melnbaltā ir jēga tikai ,ja tīsta pats,jo melnbaltais process nav unificēts.Rezultāts mainās no tīstekļa un filmas kombinācijas,no izvēlētā ISO,no tīstekļa šķaidijuma...utt.Katram var būt savs ieskats par kvalitatīvu melnbalto un katram ir savs process bildes iegūšanai,vienam palielinātājs punktenieks,citam difūzais,a trešajam vispār skaneris un printeris. Paštaisītam tīsteklim(D23) tik vien kā natrija sulfītu-100g un metolu-7.5g vajag.Mans ieskats,ka šķaidīšana obligāta vismaz 1:1 ,(pats šķaidu 1:4) Ar šito zupu grūtāk pārtīstīt,līdz ar to iesācējam šis varētu piemērotākais paštaisītais tīsteklis.Tīstīšanas laiku nosaka ar filmas sagaismoto galu,bet var skatīties arī šeit: www.digitaltruth.com...
Naktī, vannasistabā, sarkanā gaismā sēdēt blakus tētim un ar viņa atļauju šūpināt vannīti, lai vienmērīgāk tikko tur ievietotā fotopapīra loksne ar attīstītāju apskalotos, vienlaicīgi vērojot to burvīgo attēla parādīšanās procesu, cenšoties noteikt īsto brīdi, kas jāpārliek tā bildīte fiksāžā! Tās ir super atmiņas, un ne jau par bildīšu taisīšanu - nē, runa ir par attiecībām, mēs ar tēvu KOPĀ darām kaut ko tik noslēpumainu un svarīgu, un tad lielīgi rādām mammai. Domāju, tādas sajūtas grūti šobrīd izjust, strādājot fotošopā
Droperidol:Naktī, vannasistabā, sarkanā gaismā sēdēt blakus tētim un ar viņa atļauju šūpināt vannīti, lai vienmērīgāk tikko tur ievietotā fotopapīra loksne ar attīstītāju apskalotos, vienlaicīgi vērojot to burvīgo attēla parādīšanās procesu, cenšoties noteikt īsto brīdi, kas jāpārliek tā bildīte fiksāžā! Tās ir super atmiņas, un ne jau par bildīšu taisīšanu - nē, runa ir par attiecībām, mēs ar tēvu KOPĀ darām kaut ko tik noslēpumainu un svarīgu, un tad lielīgi rādām mammai. Domāju, tādas sajūtas grūti šobrīd izjust, strādājot fotošopā
Katram laikam savs smeķis. savs laiks ar vellapēdu braukt, savs ar čukčukbāni, savs ar auto ripināties.
Lunis:palielinātājs LIETOJAMS maksā sākot no ~400Ls +
nu, tas ja tā ūberkruti, ja visādas Meoptas nav labas diezgan. a krutāko krievu palielinātāju kāviņsauc - Азов frends palūdza noandelēt par dvadcāru - nemaz uzreiz neizdevās!
Tagad aiziešu offtopikā,bet nu baigi gribas...zin f-foto man liekas par to statusu tev taisnība.Cilvēks jau sevi salīdzina ar apkārtējiem.Nevis ar kādu tur mistisku vidējo ienākumu ciparu uz galviņu.Kur es atrodos salīdzinot ar draugiem,kaimiņiem.Apmēram kurā vietā uz t.s. social ladder.Pie kājas,ka vidējais labklājības līmenis ir cēlies vienkārši dramatiski salīdzinot kaut vai ar krievu laikiem.Svarīgi ir,ka tad es biju bārmenis un man bija žigulis.Kas visādiem tur inženierīšiem un citiem švaļiem nebija .A tagad esmu nokrities pat zem vidējā līmeņa.Un kā jau īstenam latvietim pieklājas es nevis meklēju iemeslus un variantus,bet izgāžu visu uz valsti,varu,taukmūļiem un zagļiem.Un kaļu muļķīgus plānus-vot aizbraukšu uz Angliju un sapelnīšu...ne hrena tu tur nesapelnīsi!Neviens jau negrib sūri,grūti un palēnām,kā tu saki "kopējo labumu augšanas procesā"Man jābūt virs tevis,citādi slikti jūtos.Un tūlīt.Tā arī visa pilosopija.
Droperidol:Naktī, vannasistabā, sarkanā gaismā sēdēt blakus tētim un ar viņa atļauju šūpināt vannīti, lai vienmērīgāk tikko tur ievietotā fotopapīra loksne ar attīstītāju apskalotos, vienlaicīgi vērojot to burvīgo attēla parādīšanās procesu, cenšoties noteikt īsto brīdi, kas jāpārliek tā bildīte fiksāžā! Tās ir super atmiņas, un ne jau par bildīšu taisīšanu - nē, runa ir par attiecībām, mēs ar tēvu KOPĀ darām kaut ko tik noslēpumainu un svarīgu, un tad lielīgi rādām mammai. Domāju, tādas sajūtas grūti šobrīd izjust, strādājot fotošopā
Droperidol:Naktī, vannasistabā, sarkanā gaismā sēdēt blakus tētim un ar viņa atļauju šūpināt vannīti, lai vienmērīgāk tikko tur ievietotā fotopapīra loksne ar attīstītāju apskalotos, vienlaicīgi vērojot to burvīgo attēla parādīšanās procesu, cenšoties noteikt īsto brīdi, kas jāpārliek tā bildīte fiksāžā! Tās ir super atmiņas, un ne jau par bildīšu taisīšanu - nē, runa ir par attiecībām, mēs ar tēvu KOPĀ darām kaut ko tik noslēpumainu un svarīgu, un tad lielīgi rādām mammai. Domāju, tādas sajūtas grūti šobrīd izjust, strādājot fotošopā
man ar sencis uzdāvināja smenu un mēs čakarējāmies pa vanneni... pelēkas, neasas bildes kuras sūdīgi bij iztaisnot - konsultācija pie Andreja Tošes un atziņa, ka tikai ķīmiju var uzjaukt līmenī, bet bez blata dabonamais papīrs, optika un palielinātāji mēsli beidzamie - tāda bij 80to vidus realitāte
2005 nopirku Durstu, Šneidera optiku, iegāju BFS, vnk nopirku Ilford papīru, atīstītājus filmai un papīram, fiksāžu un tajā pašā vakarā, izlasījis pāris teikumus kas rakstīti uz ķīmijas iepakojuma pudelēm, tiku pie bildēm kas tajos laikos nevienam vietējam profam i sapņos nerādījās
tā nu par senci labākas atmiņas kā makšķerēt gājām nezinu kā citiem, bet man acis rāda vienādi gan 14, gan 34 gados un nav galīgi nekādas nostaļģijas ne pēc sūdīgajiem krievu zīmuļiem, pindzelēm, guašām ne arī draņķīgajiem foto materiāliem un tehnikas
savukārt ar foršiem materiāliem ir prieks gan filmu notīstīt, gan bildi uzkopēt
Krievu laikos pie palielinātāja sēdēju pats - bez senča. Un saskāros tieši ar to, ko Māris rakstīja. Kas diezgan spēcīgi nodzina vēlmi fotografēt, jo neko labāku par smenu, veikala ķīmiju un lētāko palielinātāju atļauties nevarēju. Tagad ar palielināšanu vairs nenodarbojos, bet ik pa laikam pats attīstu kādu melnbalto fimu - rezultātu nevar salīdzināt ar to, ko varēju iegūt bērnībā. Līdz ar to - nekādas nostaļģijas. Filmas ieskanēju un drukāju ārā uz tintes printera.
Un ja skatās uz digitālajām tehnoloģijām, tad tās vēl nav tikušas līdzi filmai platajā galā arī krāsainajām filmām, par melnbaltajām nemaz nerunājot. Varbūt vienīgi ļoti specializētām kamerām, kurām var uzmontēt tehnisko kameru objektīvus, kuri domāti digipakaļām. Bet tur ar, cik lasīts, problēmu pietiek kaut vai dēļ tā ka objektīvs ir ļoti tuvu sensoram.
Cilvēks 25 gados sāk novecot. PSRS agregātiem dzīvībai pavisam bīstamā zona sākas ap gadiem 50.
Agrā cilvēces rītausmā 34 gadus sasniegušais būtu uzskatāms par nodzīvojušu 10 gadus virs Dabas atvēlētās normas.
Par redzi ... vision.berkeley.edu... http://www.allaboutvision.com/over60/vision-changes.htm
cilvēka redze neaprobežojas ar radzenes plastiskumu un atšķirībā no kameras softa, tas softs kas iešūts starp ausīm, dažiem īpatņiem pat sniedz iespēju saskatīt kadru, dažiem atšķirt bildes zīmējumu utt
daži nokalibrē kameru, moni, printeri pie konkrēta papīra, nočeko vai visam kompleksam profili sakrīt - bildē pie katras niecīgākās gaismas maiņas pelēko karti, baksta raw konverterī ar pelēko pipeti........ lasa padomju papīram, skolnieku kamerai, pionieru palielinātājam utt OTK zīmodziņus.... un tic, ka sūds nav sūds jo zīmodziņu rinda sakrīt
noliek divas bildes blakus un neko neredz jo viņa gadījumā *acis rāda* ir alegorija - dioptrijas dakters palīdzējis nojustēt, bet *pareizs fokuss* acīmredzot nav tas kas dod spēju atšķirt mēslus no bildēm
dīvaini - LMA piemēram 70gadīgs profesors un 20gadīgs students vienādi, sekundes desmitdaļā atšķir sūdīgus darba materiālus un nekādi OTK uz pavadošajiem papīriem nepalīdzēs
dansiga:oi kaa patikaas Maris pedeejais komentaars;-)))
viena no f-foto *bildes meklēšanas* traumām ir viņam kaimiņos - kopē bildes ar INDUSTAR objektīvu (tiesa viņš zin, ka šo objektīvu kopētājs atlasījis no milzu partijas pārējos atmetot kā nederīgus par spīti vienādiem OTK papīrīšiem) - kopijām nav ne vaina - tiesa bildēts tiek nevis ar Svema briesmīgo plēvi, bet Kodak Tmax un ar Rolleiflex 6x6 Smenas 35mm vietā + kopā ar nepionieru palielinātāju
pats kopētājs ir liels tehnikas mīlis un noteikti piekristu, ka teorētiski ir iespējams no krievu brāķu kalniem izlasīt ciešamu stiklu kamerai, pieķūnēt pašu kameru, lai vismaz uz dažiem slēdža laikiem strādā korekti, pārbūvēt palielinātāju, atrast tam stiklu... bet ja viņam atņemtu Kodak filmu, Ilford papīru un kadru samazinātu uz 35mm, tad arī šis vīrs būtu dimbā
par 80 gadu puišeļiem bez blata fotobodes noliktavā vispār nerunāsim - bet kāpēc domāt, ka puišelis neatšķir rezultātu?
dīvaini - LMA piemēram 70gadīgs profesors un 20gadīgs students vienādi, sekundes desmitdaļā atšķir sūdīgus darba materiālus
Kas rodas saja sekundes desmitdaļa? Drosi vien kada maniga, neadekvata sajuta par saviem speciniem. Bet vel kas?
nētak - mānīgas, neadekvātas sajūtas, par elementārām lietām, varbūt ir tiem kas neredz atšķirību (kautgan patiesībā nav nejausmas kādas šādiem ļaudīm ir sajūtas) - savādāk cilvēks, atverot burku, tūbu, papīra paku utt ierauga, ka materiāls ir bēdīgs un nomaina to ar kvalitatīvu
ja piens ir skābs, tad velti censties to atdzīvināt ar realizācijas datuma cipariņiem vai izdruku no meteo, ka negaisa nav bijis.
f-foto: Un? Kads ir labums no vinu "spejas atskirt" vai ka citadi sevi apliecinat sekundes desmitdalas? Vai vinu darbi pasaules muzejos kaut vai 10 gadu laika nonak?
Palieku pie domas, ka 1/10 s domatajam vistuvak bus Stivens Hokings - cilveks, kura domasana rada talejosas sekas. Tu ta ari nenosauci nevienu izcilo LMA domataju varda.
labums ir tāds, ka nav putras galvā un štruntīga materiāla atšķiršanu neviens par *apliecināšanos* vai *domāšanu* neuzskata - vnk paņem to zīmulīti ko vajag bildītei - var zīmēt ne čakarēties
Jāsāk ar grāmatiņu lasīšanu nevis ķimikāliju iepirkšanu tas kā reiz ir PĒDĒJAIS , kas jādara. MOTĪVS pašam mēģināt ? Daudzos gadijumos tas ir 2-5x dārgāk nekā nodot apstradē profesionālā darbnīcā ar garentētu rezultātu piemēram C-41 un E-6 processu gadijumā noteikti. BW nu jā ir daudz daudz redz lētāk BET vēlāka skanēšana algsviens būs ļoti dārga. Skeneris ar kuru vērts sākt mājas apstākļos maksā sākot no ~700Ls un uz augšu printeris ar ko izdrukāt ~300-400Ls papīrs ar 2x dargāk kā darbnīcā tādu formātu uztasīt . Par klasiskiem ķīmiskiem procesiem nerunāsim , palielinātājs LIETOJAMS maksā sākot no ~400Ls + grabuļi ~ kopā tas ir savi 500Ls , materiāli ar nav lēti
