sulcs.blogspot.com... Viss lētākais un iesācējam labākais eksponometrs varētu būt Sekonic L-308S Flashmate. Šis modelis ir arī īpaši populārs netikai fotoentuziastu vidū, bet arī profesionāļu. Firma Sekonic ražo arī visādas citādas vērtīgas ierīces, kuras būtu vērts apskatīt.
negatIvs:sulcs.blogspot.com... Viss lētākais un iesācējam labākais eksponometrs varētu būt Sekonic L-308S Flashmate. Šis modelis ir arī īpaši populārs netikai fotoentuziastu vidū, bet arī profesionāļu. Firma Sekonic ražo arī visādas citādas vērtīgas ierīces, kuras būtu vērts apskatīt.
negatIvs:sulcs.blogspot.com... Viss lētākais un iesācējam labākais eksponometrs varētu būt Sekonic L-308S Flashmate. Šis modelis ir arī īpaši populārs netikai fotoentuziastu vidū, bet arī profesionāļu. Firma Sekonic ražo arī visādas citādas vērtīgas ierīces, kuras būtu vērts apskatīt.
...jaaa....gramatika speeciiga..
Štrunts par gramatiku... To verķi pie Zenīta????!!!
negatIvs:sulcs.blogspot.com... Viss lētākais un iesācējam labākais eksponometrs varētu būt Sekonic L-308S Flashmate. Šis modelis ir arī īpaši populārs netikai fotoentuziastu vidū, bet arī profesionāļu. Firma Sekonic ražo arī visādas citādas vērtīgas ierīces, kuras būtu vērts apskatīt.
Ja vajag gaismas mērītāju, tad labāk Sekonik 758, nevis 308. Ar 308 var mērīt tikai krītošo gaismu, kas būtiski ierobežo tā pielietojumu. Ainavām tādu nepalietosi, piemēram. Tā pat arī meičas bildēt grūti bez asistenta, kurš patur mērītāju pie sejas
ak34:Ja vajag gaismas mērītāju, tad labāk Sekonik 758, nevis 308. Ar 308 var mērīt tikai krītošo gaismu, kas būtiski ierobežo tā pielietojumu. Ainavām tādu nepalietosi, piemēram. Tā pat arī meičas bildēt grūti bez asistenta, kurš patur mērītāju pie sejas
Vispār jau šī ierīce (Sekonic L-308s) mēra arī atstaroto gaismu, ne tikai krītošo. Manuāļa 4.punkts! Atšķirība, ka nevar grozīt galvu ierīcei un viņa nevada pocketwizard trigerus un vēl dažās ekstrās.
Varbūt kāds var precīzāk pateikt, kādēļ ar ekponometru jāmēra atstarotā gaisma??? Ar ko eksponometra mērījums ir labāks par fotoaparāta veikto (punktveida) mērījumu? Tāpat jau atkarībā no priekšmeta tumšuma/gaišuma vajadzēs veikt korekciju, jo eksponometrs jau tāpat ņems un taisīs vidējo pelēko.
Tiešām nesaprotu kādēļ eksponometram vajag tādu iespēju vispār paredzēt - atstarotas gaismas mērījumus, ja 99% fotoaparātu dara to paši. Krītošā gaisma jā, to fotoaparāts nespēj nolasīt.
UG-photo:Varbūt kāds var precīzāk pateikt, kādēļ ar ekponometru jāmēra atstarotā gaisma??? Ar ko eksponometra mērījums ir labāks par fotoaparāta veikto (punktveida) mērījumu? Tāpat jau atkarībā no priekšmeta tumšuma/gaišuma vajadzēs veikt korekciju, jo eksponometrs jau tāpat ņems un taisīs vidējo pelēko.
Tiešām nesaprotu kādēļ eksponometram vajag tādu iespēju vispār paredzēt - atstarotas gaismas mērījumus, ja 99% fotoaparātu dara to paši. Krītošā gaisma jā, to fotoaparāts nespēj nolasīt.
1) Ir daudz fotoaparātu, kuriem nav iebūvēts eksponometrs. 2) Tikai dažos aparātos, kuriem ir eksponometrs ir punkta mērīšana 3) ja ir punkta mērīšana, tad tā nav diez ko precīza - parasti ap 4% no skatumeklētāja. Platleņņu un līdz pat īsu teleobjektīvu gadījumā ar eksponometru var nomērīt precīzāk, jo tas mēra 1 grāda leņķī - platleņķu gadījumā stipri mazākā laukumā
Bet, protams, digitālo aparātu gadījumā labums ir diezgan nosacīts. Nav starpības kādu gaismu mēri - iestādīt ekspozīciju pēc histogrammas ir daudz ērtāk.
Man Sverdlovsk 4 nekad nav pievīlis. Tiesa, es arī īsti dipus neizmantoju. Jāsaka arī, ka parasti paiet kāds laiks, kamēr to ripu iemācies nolasīt. Pēc tam gan liekas, ka tā tiešām ir varenākā lieta pasaulē un, ka visi LCD displeji var iet uz poda.
Vajag arī izdomāt, ko īsti taisies darīt. Ja tāds ikdienas hobijs, tad negatīviem sverdlovska var arī pietikt. Labi verķi arī ir tie, ko te kungi no Sekonic iesaka. Vēl esmu dzirdējis par tādu Gossen Digisix, kas ir maziņš un montējas uz kurpes, tiesa- amazones par viņu prasa 134$ un par ražošanas kvalitāti esmu dzirdējis ļoti dažādas atsauksmes.
ak34 arī pareizi bilst par krītošās/atstarotās gaismas un punkta/izsvērtā tipa mērītājiem. Par punkta mērītāju var domāt, ja ļoti nopietni pieiet ekspozīcijas mērīšanai, piemēram izmantojot paliela formāta filmu. Tad ar punktiņu pat var kadra zonējumu un spilgtuma diapazonu samērīt. Iesācējam punkta mērītājs var nebūt tik svarīgs. Labu punkta eksponometru ražojot pentax. Vismaz agrāk ražoja.
P.S. Skatoties [vecus] eksponometrus nekad neņem tos, kam selēna fotoelektriskā diode. Lielākā daļa no tiem būs beigti vai melos/būs ar labu atmiņu. Tas, ka viņi baterijas neēd ir forši, bet sverdlovska arī uz 3 AA bat- elementiem man jau trīs gadus šancē.
UG-photo:Varbūt kāds var precīzāk pateikt, kādēļ ar ekponometru jāmēra atstarotā gaisma??? Ar ko eksponometra mērījums ir labāks par fotoaparāta veikto (punktveida) mērījumu? Tāpat jau atkarībā no priekšmeta tumšuma/gaišuma vajadzēs veikt korekciju, jo eksponometrs jau tāpat ņems un taisīs vidējo pelēko.
Tiešām nesaprotu kādēļ eksponometram vajag tādu iespēju vispār paredzēt - atstarotas gaismas mērījumus, ja 99% fotoaparātu dara to paši. Krītošā gaisma jā, to fotoaparāts nespēj nolasīt.
Kāds varētu man, lauķim, paskaidrot, kāpēc vispār vajag vajadzēt krītošu gaismu nomērīt ne atstaroto? Nu ja nelaiž sauli pa taisno kadrā...
Kāpēc tu mani sauc par ambāli, draudziņ? anonimitāte piedod gailēna drosmi?
Vspār, jau par Obamu un Blondīni bija alegorija, īpaši debīliem pasažieriem - ekstrēmāks piemērs: melnu ikru čupiņa un baltu pērlīšu čupiņa, pie vienas gaismas pielietosim vienādu ekspozīciju, lai normāli nobildētu ja?
imgfoto:Kāpēc tu mani sauc par ambāli, draudziņ? anonimitāte piedod gailēna drosmi?
Vspār, jau par Obamu un Blondīni bija alegorija, īpaši debīliem pasažieriem - ekstrēmāks piemērs: melnu ikru čupiņa un baltu pērlīšu čupiņa, pie vienas gaismas pielietosim vienādu ekspozīciju, lai normāli nobildētu ja?
Augsti godātais profesionāļa kungs, būsiet pārsteigts un neiedomājami izbrīnīts, bet ekspozīcija būs vienāda, ja vien no melnajiem ikriem nevajag bildē sarkanos parādīt. P.S. Klātienē es cilvēkam, kurš ar tādām zināšanām mēģina darbu darīt saku daaaudz biezākus vārdus. Lai veicas profesionālajā māxlā, cienītais.
Es domāju, ka fotogrāfam pieejamā medija spilgtuma diapazons būs pietiekams. Tu tak ar acīm vari ieraudzīt reizē gan nēģeri gan blondīni? Vai arī nēģeri baltā uzvalkā. Viss atkarigs no tā, uz kā likt uzsvaru.
Vēl jau ir pelēkā karte!Pavēršot mazliet citā plāksnē-kādas domas maisteriem cik lielu ekspokļūdu var labot pie apstrādes lai neciestu jūtamus zaudējumus detaļās?Digitālā variantā,cik saprotu,sevišķi problēmas ir ar gaismu izdedzināšanu.
viecha:Vēl jau ir pelēkā karte!Pavēršot mazliet citā plāksnē-kādas domas maisteriem cik lielu ekspokļūdu var labot pie apstrādes lai neciestu jūtamus zaudējumus detaļās?Digitālā variantā,cik saprotu,sevišķi problēmas ir ar gaismu izdedzināšanu.
ne tikai gaišā gala pārdegšana, bet arī toņu pārejas tumšajā galā. līdz ar to digitālajamrezerves, kur kļūdīties ekspozīcijā nav: būs par gaišu - izdegs gaišie toņi, par tumšu - bilde paliks plakanāka. Tāpēc dažu bildētāju pieeja digitālajam - labāk mazāk noeksponēta bilde ar rezervi gaišajā galā, jo cer "izvilkt" ēnas ir tik pat nepareiza kā pārgaismošana
RudeWolf:Es domāju, ka fotogrāfam pieejamā medija spilgtuma diapazons būs pietiekams. Tu tak ar acīm vari ieraudzīt reizē gan nēģeri gan blondīni? Vai arī nēģeri baltā uzvalkā. Viss atkarigs no tā, uz kā likt uzsvaru.
par digitālo runājot, tur jau tā lieta, ka acs spēj izšķirt 24 stopus, kamēr digikameriņa kādus 2-3, vai cik nu tur bija...
Nav jau nav ar to digitālo tik traki. Jebkuram fotogrāfiskajam medijam noteikti būs ierobežotāks spilgtuma diapazons salīdzinājumā ar aci viena iemesla dēļ- redzes nervi adaptējas gaismai, ko tie uztver! Līdzīgi būtu, ja kameras sensors varētu izdegušajās vietās pazemināt jutību, bet melnajās ēnās pacelt iso. Es īsti neticu tam, ka digitālā matrica būtu īpaši sliktāka par filmu dinamiskā reņģes ziņā. Jaunais Nikon D7000 pie ISO70 spēj izšķirt 14Ev, vismaz tā man saka dxomark. Ainavu fotogrāfs Alēns Bruā savukārt saka, ka-
"In the photograph of the Grand Canyon above, created with the 1DsMark II on the first day I used this camera in the field, there are details everywhere. To some extent this may seem normal because we have become used to the huge dynamic range offered by digital capture. It isn't. At least not with film. I have photographed the Grand Canyon for nearly 20 years and this is the first time I got details everywhere in the Canyon on a sunset image without having to do anything else past converting the image from Raw and making adjustment in the raw converter."
Digitālajam tā ķibele ar pretīgajām pārblieztībām rodas viena konkrēta iemesla dēļ- atšķirībā no filmas tam nav tā saucamo "plecu" spilgtuma diapazona diagramā. Filma uz pārbliezto baltumu pāriet daudz patīkamāk nekā ciparu matrica. Un gandrīz visi smilkstieni par to, ka digitālajam nepietiek dinamiskās reņģes parasti nāk no cilvēkiem, kas ne īpaši labi māk mērīt ekspozīciju. Vai nelieto Nikon. Rāāāwr, brand rēējdž.
RudeWolf: Jaunais Nikon D7000 pie ISO70 spēj izšķirt 14Ev, vismaz tā man saka dxomark.
ciparniekiem šis 10,11-14Ev nozīmē to, ka kompis uzrāda, ka vienā un otrā galā nav TIKAI 1,1,1 vai 255,255,255
neviens jau tā skaļi neraksta, ka 2-3 stopi gaišajā galā ir gandrīz 250-255 robežās un 2-3 stopi tumšajā galā ir gandrīz 1-10 robežās + nākamie 2-3 stopi ir paraiba putra ar švaku izšķirtspēju
atliek 5Ev
varu iedot spotmetru - izbaksti scēnu ar 14... nu hoķ 9 Ev pavērs pret to kameru un pasmiesimies kopīgi
Nu redz.Ansels Adamss un viņa zonu metode joprojām spēkā!Būs man labs arguments nemitīgajos strīdos ar tiem,kuri apgalvo,ka nahren viņiem nevajag melnbaltās klasiskās fotogrāfijas ābeci.Dragās tik pa taisno mākslu un kārs pie sienas!
viecha:Nu redz.Ansels Adamss un viņa zonu metode joprojām spēkā!Būs man labs arguments nemitīgajos strīdos ar tiem,kuri apgalvo,ka nahren viņiem nevajag melnbaltās klasiskās fotogrāfijas ābeci.Dragās tik pa taisno mākslu un kārs pie sienas!
Štrunts par kautkādiemtur Adamsiem, Galvenais uz klienta portreta māxlinieka autogāfu uztaisīt.
Zonu metode būs spēkā, kamēr spēkā būs fizika. Cita lieta, vai to vienmēr vajag izmantot. Ja atbildīgāks kadrs, kur laiks nav nauda, tad jau var precīzāk piemērīt.
RudeWolf:Zonu metode būs spēkā, kamēr spēkā būs fizika. Cita lieta, vai to vienmēr vajag izmantot. Ja atbildīgāks kadrs, kur laiks nav nauda, tad jau var precīzāk piemērīt.
Jā par precizitāti.Vēl viens jautjums-vai ir liela jēga no ekspovienību dalīšanas trešdaļās kā tas ir mūsdienu aparatūrai?Agrāk jebkuras korekcijas bija par veselu vienību,man personīgi uzlikts uz pusvienību,bet var jau arī pa trešdaļai....vai nu tik smalki ir reāla vajadzība?
Cik atceros, tad agrākos laikos super-pr0 kameras skaitījās tās, kam varēja to ekspozīciju kompensēt par trešdaļām. Domāju, ka tas saistīts ar to, ka profesionāļi izmantoja diapozitīvo filmu, kas īpaši nepiedod kļūdas. Vai šodien tas ir vajadzīgs? Laikam atkarīgs no paša meistara. Man patīk, ka es savam Nikonam pie VIVID iestatījuma pagriežu -3/4EV, jo tad saulainā laikā tā bilde sanāk biš kontrastaināka. Nez, tik pat labi gan jau derētu pus-stops, nav man slinkums tos trīs kraukšķus uz ritentiņa uzgriezt.
viecha:Nu redz.Ansels Adamss un viņa zonu metode joprojām spēkā!Būs man labs arguments nemitīgajos strīdos ar tiem,kuri apgalvo,ka nahren viņiem nevajag melnbaltās klasiskās fotogrāfijas ābeci.Dragās tik pa taisno mākslu un kārs pie sienas!
Štrunts par kautkādiemtur Adamsiem, Galvenais uz klienta portreta māxlinieka autogāfu uztaisīt.
Kungi un dāmas!!! Sākotnējais jautājums bija par eksponometru BET izskanēja tas no pasažiera, kam pieder ZENIT-E!!!! Nu nekārsim pie 10 latu vērtas kameras 200Ls!!!! vērtu eksponometru! No sevis. Baidos, ka lētākais "eksponometrs" būs ziepis SS.lv ar histogrammas attēlošanu. Lai veicas.
Pavēršot mazliet citā plāksnē-kādas domas maisteriem cik lielu ekspokļūdu var labot pie apstrādes lai neciestu jūtamus zaudējumus detaļās?Digitālā variantā,cik saprotu,sevišķi problēmas ir ar gaismu izdedzināšanu.
