Cik droši/nedroši ir fotografēt sniegšanas apstākļos. Gribētos šovakar Rīgu pafočēt. Tā kā likšu uz statīva un būs garāki un vairāki ekspozīcijas laiki, tad fočikam var parādīties balta cepure. Varbūt vnk paņemt kādu mazo dvielīti un notraukt ik pa laikam to sniegu, jo ja sniegs nav šķidrā veidā, tad jau nekāds lielais mitrums/ūdens nav. Ko jūs par to sakiet?
Varētu jau uz fotografēšanas laiku apklāt fočuku. Man ir biezais gals - Leica M9 Nu kad beigšu, tad es lieku somā un ar sabiedrisko mājās. Aklimatizācija man varbūt līdz nākamajai dienai.
Jārēķinās, ka bildējot fotoaparāta korpuss var uzsilt un tad uz tā krītošais sniegs var sākt kust, mitrums tikt uz vārīgajām canon vai nikon detaļām, labāk lietot kulīti vai tam piemērotu somiņu. Pats saģērbies silti arī vilnas zeķītes.
Vēl viena lieta. Somā blakus kamerai un objektīviem ieliec vismaz vienu sausu tualetes papīra rulli lai pēc ekstrēmās bildēšanas atlikušo nenoslaucīto mitrumu tas uzsūc.
Laikam šodien jānoskatās ziņas un vēlreiz jāaizskrien uz centru, tikai šoreiz ar knipsējamo aparātu. Patika par wc papīru ideja, polietilēns+līmlents jau bija padomā. Jāsāk meklēt vilnas zeķe un termosiņš
BET = tam polietileena maisnjam dibenaa ir jaauztaisa pameram objektiva izmeraa caurums ... u jaaplimee ar liimlentu/skichu .... u maisinja ausgheejais gals jaatstaaj briivs komunikaciji ar pirkstiem u npogaam ....
dansiga:BET = tam polietileena maisnjam dibenaa ir jaauztaisa pameram objektiva izmeraa caurums ... u jaaplimee ar liimlentu/skichu .... u maisinja ausgheejais gals jaatstaaj briivs komunikaciji ar pirkstiem u npogaam ....
jāpavakariņo un jāķeras, klāt.... neko diži nevajag domāju tur iespringt, vienai reizej tak
No sākuma pafočēju, tad somā. Vēlāk apnika kravāties pa somu, tad fočiku liku aiz jakas. Kad slapjās kājas un aukstie pirksti sāka sevi manīt, tad fočiku atstāju uz statīva. Beigu beigās fočiks bija kārtīgi slapjš. Pirms liku somā cik spēju noslaucīju, tad drošības pēc izņēmu aķi un somu sapakoju ar tualetes papīru. Vēl gan neesmu slēdzis iekšā, bet domāju, ka viss ok būs. Izmantoju D80.
eincis:No sākuma pafočēju, tad somā. Vēlāk apnika kravāties pa somu, tad fočiku liku aiz jakas. Kad slapjās kājas un aukstie pirksti sāka sevi manīt, tad fočiku atstāju uz statīva. Beigu beigās fočiks bija kārtīgi slapjš. Pirms liku somā cik spēju noslaucīju, tad drošības pēc izņēmu aķi un somu sapakoju ar tualetes papīru. Vēl gan neesmu slēdzis iekšā, bet domāju, ka viss ok būs. Izmantoju D80.
Vēl padomāšu. Vispār es izgāzos kā veca sēta. Tas sniegs mani stresināja, jo kamera visu laiku bija mitra, tad cilvēki uz mani lūrējā tā, ka es uz statīva liktu nevis fočiku, bet gan ložmetēju. Tā kā esmu amatieris nav vēl pieredze, tad tas otrs faktors mani negatīvi ietekmēja. Visu laiku biju tā kā tādā diskomfortā. Beigās sanāca tāda steiga vien. Starpcitu kā jūs tiekat galā ar lielo cilvēku uzmanību? Piemēram, ja es vēlos nofotografēt skaistas ielas skatu, tad 80% tur būs cilvēki un 100% kāds no viņiem nosodoši vai ar interesi paskatīs ko es daru. Varbūt man ir kādi kompleksi!
Nekas apkārtejos neizraisīs lielāku cieņu pret tevi,kā kalaša aizslēga uzvilkšanas skaņa ) Vobšem vajag divus statīvus,vienu fotoaparātam,otru ložmetējam,tad neviens nevēlams personāžs nelīdīs kadrā un iela arī būs tāda patukša. )
es tadas situacijas, kad kads naak un uzbaazhaas, parasti ar cilvekiem aprunaajos - tas vinjiem dikti patiik ... un vel izdomaaju kaut kadu projektu - kaapec fotografeeju , galvenais lai neesmu zhurnaliste - tad viss ir ok ;-)
dansiga:es tadas situacijas, kad kads naak un uzbaazhaas, parasti ar cilvekiem aprunaajos - tas vinjiem dikti patiik ... un vel izdomaaju kaut kadu projektu - kaapec fotografeeju , galvenais lai neesmu zhurnaliste - tad viss ir ok ;-)
neesmu nekāds pro bet gan ņūbijs bet es ar dažreiz samānos ka kaut kāds projekts ja dzen prom vai jāprasa kāda atļauja/palīdzība lai kaut kur tiktu. Vienreiz primais kas uz mēles bij šitā samānijos, un tiku visur kur gribēju, tapēc tagad ja ir nepieciešamība regulāri to piekopju
es gan parasti saku ka fotografēju savam priekam, kad gadās uzbildēt kādu cilvēku un viņš to pamana un jautā priek;š kam tu mani nobildēji, parasti iedodu savu vizītkarti tipa lai atsūta meilu, dabūs bildi!
eincis:Vēl padomāšu. Vispār es izgāzos kā veca sēta. Tas sniegs mani stresināja, jo kamera visu laiku bija mitra, tad cilvēki uz mani lūrējā tā, ka es uz statīva liktu nevis fočiku, bet gan ložmetēju. Tā kā esmu amatieris nav vēl pieredze, tad tas otrs faktors mani negatīvi ietekmēja. Visu laiku biju tā kā tādā diskomfortā. Beigās sanāca tāda steiga vien. Starpcitu kā jūs tiekat galā ar lielo cilvēku uzmanību? Piemēram, ja es vēlos nofotografēt skaistas ielas skatu, tad 80% tur būs cilvēki un 100% kāds no viņiem nosodoši vai ar interesi paskatīs ko es daru. Varbūt man ir kādi kompleksi!
Vēl ir tāda norma, ka 100 procenti vienmēr būs kāds, kurš līdis vnk kadrā, vai izdomās, ka tiesi tagad vins ies leenaak nekaa saakumaa un tiesi tur un tagad vins staavees un blenziis tiesi kamerai virsuu ... Pasaakumos labs, panjemu just for fun kameru un tad vnk no cilveekiem "atkauties" nevar pilniigi seko kaa lapsenes uz saldumiem protams ne visi bet ir taadi, kuri pamanas vnk iekluut gandriiz visos kadros!
Nu tikai sapratu, ka kopā ar foto un statīvu noteikti izskatos briesmīgs un atbaidošs – aprakstītās nelaimes nav gadījušās nekad. Laikam jau arī vēl bezgala truls, jo nosodošos skatus pat nepamanu. Parunāties reizēm pienāk bērneļi, vai dažreiz naktī mēnesnīcā kāds bomzis - apspriest čigānsaules vizuālās interpretācijas koncepcijas metafiziskos aspektus vai ko līdzīgu. Parasti atzīstam viens otra augsto intelektu. Kad apkārtnē atgadās vēl kāds ar statīvu ( tas parasti visādās tūristiem populārās vietās standartbildes taisot) – īsta saskatīšanās, viens otram vietu atbrīvo fiksāk, kad noknipsēts…, nevis vicina statīvus vai mēles… nu nenormāli tak.
dansiga:es tadas situacijas, kad kads naak un uzbaazhaas, parasti ar cilvekiem aprunaajos - tas vinjiem dikti patiik ... un vel izdomaaju kaut kadu projektu - kaapec fotografeeju , galvenais lai neesmu zhurnaliste - tad viss ir ok ;-)
apmeeram kaa man gjeodeezijas prakses laikaa, kad ar teodoliitu vazaajaamies aiz Jelgavas pils, vieteejie mazdaarzinju saimnieki intereseejaas, ko mees tur meeram, teicaam, ka te visu jauksim nost, buuveesim konservatoriju. Ja intereseejaas veel, tad precizeejaam, ka lielaakoties tur razhos galjas konservus, bet, buus arii zaljie zirniishi..
)))
