Karā visādi gadās seviški ja liels un pašpārliecināts un "Nekad neklūdās" , visos karos 10-15% no zaudējumiem ir "Draudzīga uguns" tas ir posta runājot pa burzmu un haosu apšauj viens otru savējos. Latvijas vēsture ar satur ne mazims tādu piemēru sākot jau no "Neatkarības cīņu" laikiem. Piemēram slavenais Oskars Kalpaks gāja bojā muļķīgi , viņu pie Airītēm nošāva savējie , sabiedroto spēki. Vēl jautrāk izgāja Krieviem 1991 gada janvārī Viļņā kur kā zināms tika šturmēts Viļņas TV centrs. Visi zin cik aizgāja bojā Leišu , taču reti kurš zin ka slavenā ALFA vareni pakaroja pati ar sevi , bišķi paretinot savas rindas utt. Pie kam tas nebija vienīgais gadījums viņiem , dažās dienas agrāk Rīgā viņi ar zaudēja cilvēkus kurus apšāva gan slavenās "Melnās beretes" gan Latvijas miliči Iekšlietu ministrijas ieņemšanas laikā domādami kas tas taka "Pretinieks" .Vēl nereti pretinieki izmanto haosu un koriģē savējo uguni pa savējim, Piemēram tāds Latvijā zināms politisks komentētājs Mauriks Vulfsons bij izpelnijies pat atlīdzību par savu galvu jo vīna darbs bij jaukties rādio sakaros un skaidrā vācu valodā koriģēt Vācu artilērijas uguni pa pašu vācu pozīcijām.
Par friendly fire dzirdēts simtu reižu.Man liekas otrajā pasaules karā vispār trešdaļa kritušo bija jānoraksta uz piedzērušu komanģiru rēķina.Un ne jau tikai krievu pusē.
Iesmeejaam par Narvas vesturisko kauju reanimeetaajiem. VInji pirms mums chekojaas .... u kad ieraduzijam ruma baterijas, kas vinjiem bija ... o jeeee ..... Tak ij kaujas laikaa (vismaz naktii) izsaktiijaas, ka salietojushies ;-) Laikam viss notika kaa veesturee;-)))