Jā ,jā-vēl nekaitētu ar kaut ko šausmīgu saslimt un nomirt vientulībā un nabadzībā. Pēc tam kļūt šausmīgi slavenam,lai pēc gadiem vēstures lappusēs fotoblogs parādās tikai ,kā mps ģēnija noniecinātājs. Mstja budet žestokoi!!!
viņa < Patīk >, 555, vai izcili, zem kādas n-tajiem balsojumiem, un eiforijas auras apvītām bildēm, nepārprotami norādīja par pūļa nepamanīta sviesta klātbūtni ........ . lai arī pats lika izcilus MPS, viņa klātbūtne blogā bija vēlama .....
To mēs nepiedzīvosim, jo tik ilgi neviens nedzīvo. Grābstoties gar indīgām sēnēm šim jau bija piemetusies veselības kaite, kura nav dziedināma tikai apārstējama. Tas arī ir tas, kas daudzus viņā valdzināja, viņš bija savādāks, slims cilvēciņs. Apārstēsies un atkal varēs likt savas bildītes. Uz ceļiem administrācijai izlūgsies piedošanu un tiks atpakaļ.
Izveidojusies diezgan paradoksāla situācija. Ziemeļu skolotājs noraidījumu no laukuma bija pelnījis sava "karjeras ceļa" sākumā, kad ar saviem publiskajiem komentāriem (un personiskajām ziņām) prasti un rupji aizskāra citu fotObloga lietotāju cieņu. Toreiz ēnas kungs viņa neadekvātajā uzvedībā gan nekā slikta nesaskatīja (laikam jau nebija saņēmis tiešu uzbraucienu sev)...
Taču laika gaitā Nordika sistemātiskā mērkaķošanās brīžiem pat kļuva veselīga un pat bloga nopietnāko profesionāļu vidū mazināja marmora statuju stīvumu. Tiesa, uzturot savu tēlu, viņš neiztika arī bez pašmērķīgiem pārspīlējumiem, liekas atkārtošanās un pēdējā laikā - arī mulsinošas nekonsekvences. Tomēr viņa piespiedu aiziešana tieši tagad gan man nav saprotama. Tā būtu tā kā novēlojusies reakcija uz vairāk nekā gadu veciem notikumiem? Vai arī viņš savā lieluma apziņā tagad nejauši uzmina uz kādas no administrācijas varžacīm?
Nepazīstu viņu dzīvē, tāpēc nevaru izteikt minējumus par viņa veselības stāvokli. Tomēr man šķiet, ka viņā vairāk bija jaušama aktieriska poza nekā diagnoze. Domāju, ka nevienam neradās jautājums, pret KĀDU mākslu viņš cīnās, bet tas, ka tā bija cīņa, bija labi redzams. Neapšaubāmi dīvains bija veids, kā to darīt, radās pat šaubas, vai šis paņēmiens nenes vairāk ļaunuma nekā labuma, bet tik īsā laika sprīdī to ir neiespējami novērtēt. Kaut arī mums ar viņu nekad nav bijušas draudzīgas attiecības (lai neteiktu vairāk), manas šī brīža izjūtas saka, ka taisnība ir negatIvam:
negatIvs:... viņa klātbūtne blogā bija vēlama .....
Man skolā mācīja, ka spilgtu personību rašanās konkrētos vēsturiskos apstākļos ir likumsakarīga, taču konkrēta cilvēka kļūšana par vienu no šīm personībām - nejaušība. Ar Nordika svītrošanu no biedru saraksta vien bloga vēsturiskie apstākļi nekļuva citādi. Nu, ko! Tad jau drīz varam sagaidīt jauna Mesijas atnākšanu, kas tieksies ieņemt atbrīvojušos nišu.
Es no savas pieredzes zinu, cik grūti ir audzināt virtuālajā vidē interneta anonimitāti nobaudījušus padsmitniekus. Taču viņi, par laimi, vēl ir lokāmi un vadāmi. Es spēju iedomāties, cik sarežģīti un nepateicīgi ir mēģināt izmainīt jau apkaļķoties sākušu smadzeņu darbību.
Vienīgi varu koleģiāli ieteikt izravēt indīgos augus tūlīt, tikko tie pabāzuši galvu no zemes, jo vēlāk cīņa ar tiem ir daudzreiz grūtāka un sāpīgāka.