oms - jā viss jauki, tikai lai iemācītu rūpnīcas ražot vienu vai vairākas tehnoloģiskas paaudzes jaunāku produkciiju, nepietiek ar parastieim kursiem. Tas izklausās pēc anekdotes. Tas nav lēti un tās ir apjomīgas investcijas, kuras tad nevienam nebija pa spēkam. Rietumneki nevēlējās jaunus konkurentus, austrumnieki vēlējās būt pašpetiekami... Rezultāts visai likumsakarīgs.
palaidniex:oms - jā viss jauki, tikai lai iemācītu rūpnīcas ražot vienu vai vairākas tehnoloģiskas paaudzes jaunāku produkciiju, nepietiek ar parastieim kursiem. Tas izklausās pēc anekdotes. Tas nav lēti un tās ir apjomīgas investcijas, kuras tad nevienam nebija pa spēkam. Rietumneki nevēlējās jaunus konkurentus, austrumnieki vēlējās būt pašpetiekami... Rezultāts visai likumsakarīgs.
=========
nedomāju, ka tik briesmīgi neiespējami bija, jo tajā brīdī brauca un vēlējās vairāki interesenti kaut ko darīt, tikai par gribēšanu nekur tālāk netika, jo pirmkārt- - bija valsts noteikti punkti, ka jāpārņem vecais ar noteiktu skaitu strādājošo (pats tiku pastrādājis tādā prihvatizētā iestādē) un nereti to strādājošo kontingents bija palicis tikai kantoris ar lielu skaitu dīgdieņu. - otrkārt, mūsu ierēdniecība vienmēr gribēja izspiest no Rietumnieka lielu kukuli - treškārt, lata augstā vērtība sabojāja to vēlmi galīgi
par kukuli zinu un piekrītu, mums Spilves pļavās trīs rieitumu autobūvētāji gribēja uzcelt autosalikšanas līnijas (tuvu dzelzceļš osta utt), beigās poļu un kaļiņingradadas činavnieki iizrādījās mazāk alkatīgi...
lata augstā vērtība? šis mani uzjautriina - nosaki zemākas cenas tais pašos latos un nevienu nekratīs tā lata vērtība... Nop otras puses - ja lata vētbīa krīt, neviens tak neliedz pacelt gaisā cenas atbilstoši lata kritumam...
Par to spēju salikt ko principāli jaunu - es šaubos un stingri šaubos. Un ļoti ipamatoti šaubos. Cilvēkiem, kuri liek izstrdādājumus no lampām un tranzistoriem pēkšņi piedāvāt MOMENTĀ pāriet uz digitālu procesoru darbinātām iekārtām nav tik vienkārši. Varbūt mazliiet pārspīlēju, bet tikai tāpēc, lai paspilgtinātu to, kādā tehnoloģiskā līmenī bija ražošana un uz kādu būtu jāpārlec. Nebija ne teorētisko zināšanu, kur nu vēl praktisko iemaņu. Atceramies paši - cik lielu sajūsmu mūsos 80-to gadu beigās izraisīja parasts pusdolāru vērts kalkulators uz saules baterijām, kuram īsta analoga ne kvaliitātē ne gabarītos (PAR TĀDU CENU) īsti nebija...
Piemērs par vefu Paša PSRS sabrukuma pīķī VEFs mēģināja konkurēt ar savu tā laika (priekš padomiijas top klases ATS) Maskavas telefonmezgliem. Piedāvāja savu iekārtu un gribēja naudu uzreiz. Tāds Siemens piedāvāja jaunu, pilngi cita tehnoloģiskā līmeņa digitālo ATS kredītā. Viņi to varēa atļauties.
Un pasakii, kāda mārrutka pēc jāņem šodienas tehnika, maksājot par to naudu uz priekšu va uzreiz, ja var paņemt rīdienas ieikārtas pie kam par to maksāt kaut kad vēlāk...?
palaidniex:par kukuli zinu un piekrītu, mums Spilves pļavās trīs rieitumu autobūvētāji gribēja uzcelt autosalikšanas līnijas (tuvu dzelzceļš osta utt), beigās poļu un kaļiņingradadas činavnieki iizrādījās mazāk alkatīgi...
lata augstā vērtība? šis mani uzjautriina - nosaki zemākas cenas tais pašos latos un nevienu nekratīs tā lata vērtība... Nop otras puses - ja lata vētbīa krīt, neviens tak neliedz pacelt gaisā cenas atbilstoši lata kritumam...
Par to spēju salikt ko principāli jaunu - es šaubos un stingri šaubos. Un ļoti ipamatoti šaubos. Cilvēkiem, kuri liek izstrdādājumus no lampām un tranzistoriem pēkšņi piedāvāt MOMENTĀ pāriet uz digitālu procesoru darbinātām iekārtām nav tik vienkārši. Varbūt mazliiet pārspīlēju, bet tikai tāpēc, lai paspilgtinātu to, kādā tehnoloģiskā līmenī bija ražošana un uz kādu būtu jāpārlec. Nebija ne teorētisko zināšanu, kur nu vēl praktisko iemaņu. Atceramies paši - cik lielu sajūsmu mūsos 80-to gadu beigās izraisīja parasts pusdolāru vērts kalkulators uz saules baterijām, kuram īsta analoga ne kvaliitātē ne gabarītos (PAR TĀDU CENU) īsti nebija...
0, šķiet nesaproti par šo lietu! Zini kā cīnās Ķīna par savas valūtas zemo vērtību? Zini kāpēc tika ieviets euro? Tikai pamatā, lai varētu neriskējot kursam vadāt un ražot vecajā sRietumu zemēs un lai spētu iešupināt valūtas vērtību. kā reiz, šobrīd Vācija un Francija ir tās valstis, kuras uz euro zemā s vērtības ļoti veiksmīgi atveseļo ražošanu. Savukārt Šveice, kur šovasar kādu laiku biju spiests pastrādāt, sūkstās un dara visu iespējamo, lai franks būtu atkal zemē...Nesen "Dienā" bija raksts, kā katra no mūsdienu lielražotājvalstīm cīnās, par valsts naudas zemo kursu. Amurikāņi to izdara gauži primitīvi- iedarbina naudas mašīnu.. Tā kā mana nodarbe bijusi gandrīz 18 gadus, vairāk vai mazāk saistīta ar rietumnieku, tad zinu arī viņu viedokli par investēšanu un mūsu lata vērtību.
palaidniex:Piemērs par vefu Paša PSRS sabrukuma pīķī VEFs mēģināja konkurēt ar savu tā laika (priekš padomiijas top klases ATS) Maskavas telefonmezgliem. Piedāvāja savu iekārtu un gribēja naudu uzreiz. Tāds Siemens piedāvāja jaunu, pilngi cita tehnoloģiskā līmeņa digitālo ATS kredītā. Viņi to varēa atļauties.
Un pasakii, kāda mārrutka pēc jāņem šodienas tehnika, maksājot par to naudu uz priekšu va uzreiz, ja var paņemt rīdienas ieikārtas pie kam par to maksāt kaut kad vēlāk...?
Dievs ar to Maskavu, bet kā tad bija ar mūsu pašmāju Lattelekomu, kuri atteicās no VEF ATS un paņēma no zviedriem lietotās ATS kuras morāli bija novecojušas, un VEF piedāvāja daudz modernāku variantu, bet kādam no tā nokrita kumos, un labak no zviedriem vecu hlamu ne kā savejiem samaxat.
nu nez - viens variants paņēmt ko uz siitiena strādājošu, nevis uz papīra uzprojektētu staciju domāju katram tam jautājumam apakšā ir simtiem par un pret kas bijis bijis, bet nestāstieit, ka te viiss bija top HiiTech
kalkulators, mobilais tālrunis tikpat strauji attīstījās gan te, gan tur... neko patērēšanas ziņā mēs nevienam iepakaļ nepaliekam, bet razošanas ziņā gan. Renault iedeva bulgāriem ražot auto, piekodinot, ka pirmos gadus drīkstēs ražot tikai pašpatēriņam jeb vietējam tirgum. Bulgāri protams ignorēja un sāka tirgot eksportā, kā rezultātā neiztureja prasības un rūpnīca tika pārcelta uz Rumāniju.
oms:kalkulators, mobilais tālrunis tikpat strauji attīstījās gan te, gan tur... neko patērēšanas ziņā mēs nevienam iepakaļ nepaliekam, bet razošanas ziņā gan. Renault iedeva bulgāriem ražot auto, piekodinot, ka pirmos gadus drīkstēs ražot tikai pašpatēriņam jeb vietējam tirgum. Bulgāri protams ignorēja un sāka tirgot eksportā, kā rezultātā neiztureja prasības un rūpnīca tika pārcelta uz Rumāniju.
nu te daudzi Padomju domāšanas un rīcības faktori būu tik pat "forši" nospēlējuši...
par patēriņu - mēs neko nedarot, gribam dzīvot kā tie, kas gadu desmitus normāli rukā...
> Līdz 1940. gadam - Latvijā radīja VEFu, ar izrietošajām sekām - lieliskiem radioaparātiem, kuru tehniskais sniegums un dizains tika augsti novērtēts visā pasaulē, radīja ļopenes, skrūvēja Fordus utt
Ieteikšu Palaidniekam parakt nedaudz dziļāk - padomāt kam piederēja skaistās ēkas Rīgā, tās, kuras līdzīgas Sankt Peterburgai, piemēram. Tad vēl apdomāt kādā gadā un kamdēļ Rīgā bija gadījusies Tehniskā universitāte. Patiesība ir skaudra - neko jau tā Latvija nesasniedza, Ulmaņlaiku propoganda par laimi atstāja lieliski sgatavotus propogandas bukletus - vismaz tie mums ceļ pašlepnumu.
- treškārt, lata augstā vērtība sabojāja to vēlmi galīgi
Oma vārsmās arī iezagusies Imperiālistu skandinātā muļķība. Uz šo nāktos atbildēt tā - kas labi ķeizaram, nebūs labi kalpam.
Imperiālistu valstīs, kurās eksportējamais produkts tiek izstrādāts, tam tiek izraktas izejvielas (vai lēti nozagtas kādā āfrikā), tam tiek izgatvaoti visi komponenti un tā tālāk - šis princips ir ārkārtīgi svarīgs.
Latvijā ir svarīgs cits princips - perfekti stabils lats (lasi, dārgs). Ja iekšējā valūta ir stbila, tad investors rēķinās ar tādām un tādām darba algām, tādām un tādām izejvielu cenām (kurass improtē 100%), energoresursiem, un visu pārējo. Ražošānā šie visi cipari tiek rēķināti gadiem uz priekšu. Tamdēļ NE-DEVALVĒTAM latam ir ārkārtīgi liela nozīme. No tā ir atkarīgi reitingi, iespējas investoriem jeb ko plānot un tamlīdzīgi.
Bet nelaime ir cita - mēs neesam nevienam vajadzīgi. Eiropā mēs esam nomale, bet uz Krieviju mums robeža ir slēgta. Un kaut kādas bērnudārznieku runas par PSRS mantojuma, RAF, VEF, KAF vai BAF saglabāšanu ir utopija.
nav te ne kāda sakara ar PSRS domāšanu, bet vagara trūkuma, pirmskara LV bija ari tāds pat bardaks, kamēr Kārlēns neizdzenāja saemu un nesasēdināja cietumā lielu daļu politiķu, protams to ulmaņlaiku labumu maz kas juta, bet tomēr bija kartība ieviesta.... Latviešiem ir ģenētiski ieaudzis kalpa sindroms, jo negrib paši uzņemties atbildību par darbībām un rīcībām, pie tā vēl ir klāt tas, ka nācijas genofondu izbojāja divi pasaules kari, un ko var gribēt no cilvēku pēctečiem kurus pat kara laikā armijā neņēma. Un patriotizms jau ari ierobežojas pie pudeles virtuvē un brēcot internetā, noliekot citas tautas, bet neredzot savu kūtrumu, un stulbumu. Un pie tā nav vainīgs ne krievs, ne okupanti, ne zvisdrs ne vācietis.... Jo pec gadiem 10 te būs vispār debīliķu zeme, tapec ka visi spējīgie LV pamet un te paliek tikai profesionālie pabalstu prasītāji kurus prasa par bērnu štancēšanu, kur tas ir redzēts ka cilvēki labāk sevi uztaisa par mazturīgajiem lai dabū pabalstu, ne vis sāk kaut ko darīt lai uzlabotu savu materiālo stāvokli... Un to ne jau no PSRS laikiem ir iemācījušies... Naceonālie teicieni ir- "Ko ta nu es..." ,"Gan jau būs labi..." vai "japriecajas ka kaut kāds darbiņš vis maz ir ..." no tā vis maz darbiņa tā pat izdzīvot nevar, un tad labāk sēž uz sausu maizi un svētkos atļaujas rosolu uztaisīt, ne vis paši sāk ar smadzenēm draudzēties lai vis maz 20-30ls ienāktu dienā, jo priekš tam ir jakustina gan rokas gan galva un jauzņemas atbildība..
visa pamatā ir strādnieki ar attiecīgu izglītību un tajā brīdī nebija īpaši svarīgi, ka iepriekš tie ražojuši krievu produkciju, bet tie bija laika gaitā savākti strādnieki, speciālisti, kuri - daļa aizverot rūpnīcas pārmetās uz Poliju pēc lupatām, kāds izdomāja, ka būs zemnieks senču atstātajam mantojumam, kāds nodzērās... Lai pārapmācītu speciālistus konkrētā jomā pietika ar kursiem, bet lai izveidotu auto, radio rūpnīcu no jauna un konkurences vēl apstākļos jau ir praktiski neiespējami. Viss sākas ar izglītību- profenēm, augstskolām ar inženieriem utt
Cik atceros, tad tas ko ražoja PSRS tai skaitā VEF bija diezgan zemas kvalitātes produkcija, kura ar Rietumu un Austrumu varēja konkurēt tikai dēļ tirgus aizsardzības un zemā reālā rubļa kursa. Neviens jau speciāli negrāva to ražošanu - vienkārši atstāja savā vaļā strādāt bez atbalsta. Kā reizi viens no pareizākajiem tā laika valdības darbiem. Daudz bēdīgāk būtu, ja valdība izdomātu atbalstīt un VEF, RRR, Alfu u.c. padomju laika monstrus.
Latvijai liela ražošana nav vajadzīga. To arī pierāda tās trūkums. Mūsdienās ražošanas zeme ir Austrumi - lēts augsti kvalificēts darbaspēks, var ražot visu ko vajag atbilstošā kvalitātē. Mīts par Ķīnā ražoto zemo preču kvalitāti ir vienkārši tirgus realitāte - uzņēmēji ražo to ko var pārdot. Acīmredzot tirgus neprasa neko vairāk tajos apjomos un cenās, jo no Ķīnas un Austrumiem nāk arī kvalitatīvi produkti. Uz viena tāda, piemēram tagad rakstu šo tekstu.
Ja runā par "augsti kvalificētiem" darbiniekiem, tad lielā mērā tas ir tāds pats mīts kā Zenit ar objektīviem - laba 35mm sistēma. Ja viss būtu tik labi, tad mēs varētu nosaukt vismaz dažus piemērus no PSRS rūpniecības, kas būtu pārdzīvojuši pārmaiņas un konkurētu ar kapitālistu produktiem kā līdzīgi. Nevar tak būt, ka visur valdība mistisku apsvērumu dēļ nokāva ražošanu un ļāva izdzīvot tikai izejmateriālu monstriem: Gazprom, Severstaļ utt.
chukmasoff:nav te ne kāda sakara ar PSRS domāšanu, bet vagara trūkuma, pirmskara LV bija ari tāds pat bardaks, kamēr Kārlēns neizdzenāja saemu un nesasēdināja cietumā lielu daļu politiķu, protams to ulmaņlaiku labumu maz kas juta, bet tomēr bija kartība ieviesta....
Ulmani labāk nepiemini uztaisīja mazu apvērsumu, ieviesa diktatūru un atdeva Latviju Krievijai bez lieliem iebildumiem. Bet, protams, par savu PR bija kārtīgi parūpējies. Somi bija vieni no retajiem, kuri šajā reģionā bija gatavi celt kādus iebildumus šajā sakarā un palika neatkarīgi pēc kara, lai arī Vācija un Krievija bija iedalījusi Somiju tā pat kā Baltijas valstis savā teritorijā.
visa pamatā ir strādnieki ar attiecīgu izglītību un tajā brīdī nebija īpaši svarīgi, ka iepriekš tie ražojuši krievu produkciju, bet tie bija laika gaitā savākti strādnieki, speciālisti, kuri - daļa aizverot rūpnīcas pārmetās uz Poliju pēc lupatām, kāds izdomāja, ka būs zemnieks senču atstātajam mantojumam, kāds nodzērās... Lai pārapmācītu speciālistus konkrētā jomā pietika ar kursiem, bet lai izveidotu auto, radio rūpnīcu no jauna un konkurences vēl apstākļos jau ir praktiski neiespējami. Viss sākas ar izglītību- profenēm, augstskolām ar inženieriem utt
Cik atceros, tad tas ko ražoja PSRS tai skaitā VEF bija diezgan zemas kvalitātes produkcija, kura ar Rietumu un Austrumu varēja konkurēt tikai dēļ tirgus aizsardzības un zemā reālā rubļa kursa. Neviens jau speciāli negrāva to ražošanu - vienkārši atstāja savā vaļā strādāt bez atbalsta. Kā reizi viens no pareizākajiem tā laika valdības darbiem. Daudz bēdīgāk būtu, ja valdība izdomātu atbalstīt un VEF, RRR, Alfu u.c. padomju laika monstrus.
Latvijai liela ražošana nav vajadzīga. To arī pierāda tās trūkums. Mūsdienās ražošanas zeme ir Austrumi - lēts augsti kvalificēts darbaspēks, var ražot visu ko vajag atbilstošā kvalitātē. Mīts par Ķīnā ražoto zemo preču kvalitāti ir vienkārši tirgus realitāte - uzņēmēji ražo to ko var pārdot. Acīmredzot tirgus neprasa neko vairāk tajos apjomos un cenās, jo no Ķīnas un Austrumiem nāk arī kvalitatīvi produkti. Uz viena tāda, piemēram tagad rakstu šo tekstu.
Ja runā par "augsti kvalificētiem" darbiniekiem, tad lielā mērā tas ir tāds pats mīts kā Zenit ar objektīviem - laba 35mm sistēma. Ja viss būtu tik labi, tad mēs varētu nosaukt vismaz dažus piemērus no PSRS rūpniecības, kas būtu pārdzīvojuši pārmaiņas un konkurētu ar kapitālistu produktiem kā līdzīgi. Nevar tak būt, ka visur valdība mistisku apsvērumu dēļ nokāva ražošanu un ļāva izdzīvot tikai izejmateriālu monstriem: Gazprom, Severstaļ utt.
---------- Tu jau nepieļauj varbūtību, ka Krievijā bija tikpat ieinteresēti ātri izlaupīt un aizvest lūžņos visu kā pie mums? Vēl viens piemērs, kuru gan esmu desmitām reizes atkārtojis, ka braucot kādā 94. laikam uz darbu ar vilcienu Vācijā, man pretim nosēdās krievs un atpazinu pēc uzvedības un rokas pulksteņa, kā rezultātā tās desmit minūtes izprašnāju, ko un kā.. Izrādās, bija šamais vetārsts pēc izglītības, no Pītera, lielai pārtikas firmai iepērkot gaļu Rietumos, viņa pienākums bija pārbaudīt kvalitāti un uzspiest zīmogu. Uz jautājumu- kāpēc vest gaļu cauri pus Europai, ka pie mumms zemnieki labprāt to saražotu kā tas bija psrs laikos, kad Valmieras desa rotājās leniņgradā ar visu uzrakstu? Atbilde bija gaužām vienkārša- politika! Par Austrumu ražotājiem nav iebildes, tur ražo gandrīz visu, pat to, ko domājam, ka ražo Vācijā.
oms: 0, šķiet nesaproti par šo lietu! Zini kā cīnās Ķīna par savas valūtas zemo vērtību? Zini kāpēc tika ieviets euro? Tikai pamatā, lai varētu neriskējot kursam vadāt un ražot vecajā sRietumu zemēs un lai spētu iešupināt valūtas vērtību. kā reiz, šobrīd Vācija un Francija ir tās valstis, kuras uz euro zemā s vērtības ļoti veiksmīgi atveseļo ražošanu. Savukārt Šveice, kur šovasar kādu laiku biju spiests pastrādāt, sūkstās un dara visu iespējamo, lai franks būtu atkal zemē...Nesen "Dienā" bija raksts, kā katra no mūsdienu lielražotājvalstīm cīnās, par valsts naudas zemo kursu. Amurikāņi to izdara gauži primitīvi- iedarbina naudas mašīnu.. Tā kā mana nodarbe bijusi gandrīz 18 gadus, vairāk vai mazāk saistīta ar rietumnieku, tad zinu arī viņu viedokli par investēšanu un mūsu lata vērtību.
Valūtas kursa mākslīga regulēšana nekad ne pie kā laba nenoved. Nav vēsturē neviena piemēra, kad mākslīga kursa notiekšana beidzas labi. Patiesībā jau zems kurss neko labu nenozīmē. Ja arī kāds cenšas to turēt savā valstī zemu, tad tas vienmēr ir uz kāda rēķina - tipiski valsts iedzīvotāju. Tā ka ja mākslīgi pazeminātu kursu, no tā iegūtu neefektīvi vietējie ražotāji un samaksātu pārējie Latvijas iedzīvotāji. Diezgan nepatīkama perspektīva
Pirms nedēļas no viena jurista dzirdēju labu ierosinājumu-jāmaina valsts himna.Tagadējā skan diezgan līdzīgi bože carja hraņi...Kādreiz brīvvalsts laikā vairāk gan dziedājuši''nevis slinkojot un pūstot''
ekoists:Pirms nedēļas no viena jurista dzirdēju labu ierosinājumu-jāmaina valsts himna.Tagadējā skan diezgan līdzīgi bože carja hraņi...Kādreiz brīvvalsts laikā vairāk gan dziedājuši''nevis slinkojot un pūstot''
nava vairs kam to dziedāt, un ja ari dziedās tad vis ari paliks dziedāšanā ne vis darbībā...
oms: 0, šķiet nesaproti par šo lietu! Zini kā cīnās Ķīna par savas valūtas zemo vērtību? Zini kāpēc tika ieviets euro? Tikai pamatā, lai varētu neriskējot kursam vadāt un ražot vecajā sRietumu zemēs un lai spētu iešupināt valūtas vērtību. kā reiz, šobrīd Vācija un Francija ir tās valstis, kuras uz euro zemā s vērtības ļoti veiksmīgi atveseļo ražošanu. Savukārt Šveice, kur šovasar kādu laiku biju spiests pastrādāt, sūkstās un dara visu iespējamo, lai franks būtu atkal zemē...Nesen "Dienā" bija raksts, kā katra no mūsdienu lielražotājvalstīm cīnās, par valsts naudas zemo kursu. Amurikāņi to izdara gauži primitīvi- iedarbina naudas mašīnu.. Tā kā mana nodarbe bijusi gandrīz 18 gadus, vairāk vai mazāk saistīta ar rietumnieku, tad zinu arī viņu viedokli par investēšanu un mūsu lata vērtību.
Valūtas kursa mākslīga regulēšana nekad ne pie kā laba nenoved. Nav vēsturē neviena piemēra, kad mākslīga kursa notiekšana beidzas labi. Patiesībā jau zems kurss neko labu nenozīmē. Ja arī kāds cenšas to turēt savā valstī zemu, tad tas vienmēr ir uz kāda rēķina - tipiski valsts iedzīvotāju. Tā ka ja mākslīgi pazeminātu kursu, no tā iegūtu neefektīvi vietējie ražotāji un samaksātu pārējie Latvijas iedzīvotāji. Diezgan nepatīkama perspektīva
========= kāda vēsture? Paskaties šodienas ekonomiku. Konkrēti Ķīna un ES!
oms, Pasaules vēsture. Populāri to var izlasīt piemēram Miltona Frīdmana "Money Mischief: Episodes in Monetary History." Viens no 2 nozīmīgākajiem 20.gadsimta ekonomistiem, kas ir dabūjis Nobela prēmiju cita starpā arī par darbu monetārārās teorijas jomā.
Ja skatās uz piesauktajiem piemēriem - Ķīna un Eiropa savu monetāro politiku izveic diezgan īsu laiku. Nākotne rādīs, lai gan neticu, ka šie būs izņēmumi. Turklāt Eiro nākotne šobrīd neizskatās diez ko spoža.
ak34:oms, Pasaules vēsture. Populāri to var izlasīt piemēram Miltona Frīdmana "Money Mischief: Episodes in Monetary History." Viens no 2 nozīmīgākajiem 20.gadsimta ekonomistiem, kas ir dabūjis Nobela prēmiju cita starpā arī par darbu monetārārās teorijas jomā.
Ja skatās uz piesauktajiem piemēriem - Ķīna un Eiropa savu monetāro politiku izveic diezgan īsu laiku. Nākotne rādīs, lai gan neticu, ka šie būs izņēmumi. Turklāt Eiro nākotne šobrīd neizskatās diez ko spoža.
----- vēsture būs tad, kad mēs vairs to nelasīsim, bet tagad man ir jāiet iepirkties, jāmaksā par ērtībām Par euro tiek daudz šķēpu lauzts, lasu gan vācu presē, gan mūsējā un vidējais aritmētiskais, ka šķiet nav ļaunuma bez labuma un tas ir tas, ko šodien minēju, proti- Vācijas, Francijas ražošana uzņem apgriezienus un tādējādi rodas rezerves, lai dzēstu Grieķijas sāpi. Kas attiecas uz Īriju, tad piespiedīs tai pacelt PVN un automātiski tā sadārdzinās un kļūst par veco Rietumvalstu produkcijas patērētāju, kaut gan, Īrija vienos kredītos vienmēr dzīvojusi. Vispirms amurikāņu, tad ES + atgriezās emigranti ar investīcijām, kuri bija nemieru laikos aizmukuši un tagad atkal jauns kredīts.
ekoists:Pirms nedēļas no viena jurista dzirdēju labu ierosinājumu-jāmaina valsts himna.Tagadējā skan diezgan līdzīgi bože carja hraņi...Kādreiz brīvvalsts laikā vairāk gan dziedājuši''nevis slinkojot un pūstot''
Par himnu kkur lasīts, ka nepareiza tā mums ir! Kā lūgšana. Tieši "nevis slinkojot un pūstot..." būtu atbilstošāka...
Nākamgad ar draugiem arī esam plānojuši papildināt dalībnieku skaitu. Skatos uz bildēm un prieks pārņem, ka varēšu tajā visā ņemt dalību Protams, visādi gadās, bet nevajag jau par pasākumu spriest pēc sliktākā. šeit pat bija kaut kādas reportāžas no vasaras pasākumiem LAtvijā, kur likās, ka pilnīgs murgs ir tie pasākumi, bet parādījās labi atspoguļots pasākums un daudziem domas mainījās.
Ar oktoberfestu ir tas pats. Nav jau obligāti kā cūkai piedzerties, var kārtīgi piedzerties un pieklājīgi aizrāpot līdz mājām vai viesnīcas numuriņam
oms:"Eirozonas amatpersonas vēlas stiprāku Ķīnas juaņu"
kā domā, kāpēc tā?
oms, tas ka visu ražo ķīnā ir ļoti slikti. Labi ir tur, kur kaut ko ražo. Uz vienie savstarpējiem pakalpojumiem un ķīnā saražotā savstarpēju tirdzniecību ekonomiku neuzbūvēsi.
Jāteic, šejieniešiem PSRS laiki smadzenēs ietetovēja dogmu, ka valsts visu dos, ka var strādāt vai nestrādāt - darbs un alga garantēti būs, ja nestrādā, moš vienīgi prēmija nebūs... Tāpēc liela daļa nevis pši cenšas, meklē, mācās, mēģina, dara, bet gaida ar atplēstām rokām, ka no gaisa visspats rokās iekritīs - viegls darbs, liela alga utt...
Esmu par vietējo ražošanu, esmu par kaut kaut kā pārstrādi un tālākeksportu, lai pievienotā RAŽOŠANAS vērtība paliek šeit. Nu atteicāmies no cukura ražošanas šeit - labāk palika? Beidzās ar to, ka bij "Uzvara" dēļ dārgā cukura karameles ražo Uzbekistānā vai Kazahstānā, bet leišu Pergale turpina ražot končas mājās...
Par zemo valūtas vērtību. Ir divi varianti - vai nu darbiniekiem maksā mazas algas vērtīgā valūtā, vai nu maksā lielas alga mazvērtīgā valūtā - abos gadījumos darbinieks saņem vienādi mazu naudu. Tātad ieguvējs ir tikai īpašnieks, nevis cilvēki, kas nodrošina ražošanu...
Un vēl atceramies - augot ķīnas ekonomikai aug aŗī ķīniešu algas un ķīniešu vēlmes, līdz ar to aug arī preču cenas un jāsāk meklēt vēl lētāks ražotājs. Piemēram Āfrika... Un tā pa spirāli...
oms:"Eirozonas amatpersonas vēlas stiprāku Ķīnas juaņu"
kā domā, kāpēc tā?
oms, tas ka visu ražo ķīnā ir ļoti slikti. Labi ir tur, kur kaut ko ražo. Uz vienie savstarpējiem pakalpojumiem un ķīnā saražotā savstarpēju tirdzniecību ekonomiku neuzbūvēsi.
Jāteic, šejieniešiem PSRS laiki smadzenēs ietetovēja dogmu, ka valsts visu dos, ka var strādāt vai nestrādāt - darbs un alga garantēti būs, ja nestrādā, moš vienīgi prēmija nebūs... Tāpēc liela daļa nevis pši cenšas, meklē, mācās, mēģina, dara, bet gaida ar atplēstām rokām, ka no gaisa visspats rokās iekritīs - viegls darbs, liela alga utt...
Esmu par vietējo ražošanu, esmu par kaut kaut kā pārstrādi un tālākeksportu, lai pievienotā RAŽOŠANAS vērtība paliek šeit. Nu atteicāmies no cukura ražošanas šeit - labāk palika? Beidzās ar to, ka bij "Uzvara" dēļ dārgā cukura karameles ražo Uzbekistānā vai Kazahstānā, bet leišu Pergale turpina ražot končas mājās...
Par zemo valūtas vērtību. Ir divi varianti - vai nu darbiniekiem maksā mazas algas vērtīgā valūtā, vai nu maksā lielas alga mazvērtīgā valūtā - abos gadījumos darbinieks saņem vienādi mazu naudu. Tātad ieguvējs ir tikai īpašnieks, nevis cilvēki, kas nodrošina ražošanu...
Un vēl atceramies - augot ķīnas ekonomikai aug aŗī ķīniešu algas un ķīniešu vēlmes, līdz ar to aug arī preču cenas un jāsāk meklēt vēl lētāks ražotājs. Piemēram Āfrika... Un tā pa spirāli...
----------------
Manuprāt, būtu laiks pieprasīt darbavietas atpakaļ no Ķīnas, jo tepat ES būtu pirmām kārtām jānodrošina darbs.. bet ražo Rietumu vecās ES valstis tur, visneiedomājamākās lietas...
Skaidrs, ka ražo tur visu ko. Sākot no pilnīgas ģešoffkas, ko paši pasūtītāji pieprasa līdz ļoti augstkvalitatīām mantām, par kurām arī ķīnietis grib atbilstošu samaksu. Problēma jau tajā apstāklī, ka pārāk daudzi aizrāvās ar finanšu mahinācijām domājot, ka visu varēs pa lēto uz "uzvārītā piķa" no tās ķīnas nopirkt...
Bet tagad ir maigi sakot pakaļā, jo daudziem beidzot pielec, ka nav nemaz tik forši, kad amīši drukā papīrīšus, bet ķīna ražo visu...
Bet nepaliec smieklīgs - ko nozīmē atprasīt no ķīnas darbavietas. Pat politiķi apliekot ķīnas preci ar ievedmuitām un kvotām nespēj padarī konkurētspējīgāku vietējo preci. Un nav jau vairs tās ražošanas un ekspoorta ražošanas tik daudz tai Eiropā, lai pazemināts EUR kurss glābtu situāciju. Tāpat pārāk daudz tiek ražots tad par mnanāmi dārgāku (pēc kursa korekcijas) palikušajā Ķīnā...
Nez, par tiem nespējnieku pēctečiem uz mani tik tiešām neattiecas. Visi mani vecvecāki tika aizsūtīti uz Sibīriju vai arī iesaukti armijā. Vecvectēvs gāja bojā tieši Ziemassvētku kaujā. Visi pārējie radi no Sibīrijas atgriezās. Tā kā var teikt, ka esmu radies no cilvēkiem, ko (tiesa, neveiksmīgi) bija domāts iznīcināt un domāju, ka daudziem ir līdzīgas saknes. Un par spīti visam neviens no manas ģimenes netur prātu ne uz "utainajiem", ne arī "zili pelēkajiem." Viņi gan īsti muļķus nevar panest. Es gan saku, ka nekā nožēlojamāka nav par tiem. Jo muļķis tak ļauna darīt nevar. Tāpat arī melot var tikai tas, kurš zina, kas ir patiesībā, citādi sanāk tik aloties.
palaidniex:Skaidrs, ka ražo tur visu ko. Sākot no pilnīgas ģešoffkas, ko paši pasūtītāji pieprasa līdz ļoti augstkvalitatīām mantām, par kurām arī ķīnietis grib atbilstošu samaksu. Problēma jau tajā apstāklī, ka pārāk daudzi aizrāvās ar finanšu mahinācijām domājot, ka visu varēs pa lēto uz "uzvārītā piķa" no tās ķīnas nopirkt...
Bet tagad ir maigi sakot pakaļā, jo daudziem beidzot pielec, ka nav nemaz tik forši, kad amīši drukā papīrīšus, bet ķīna ražo visu...
Bet nepaliec smieklīgs - ko nozīmē atprasīt no ķīnas darbavietas. Pat politiķi apliekot ķīnas preci ar ievedmuitām un kvotām nespēj padarī konkurētspējīgāku vietējo preci. Un nav jau vairs tās ražošanas un ekspoorta ražošanas tik daudz tai Eiropā, lai pazemināts EUR kurss glābtu situāciju. Tāpat pārāk daudz tiek ražots tad par mnanāmi dārgāku (pēc kursa korekcijas) palikušajā Ķīnā...
=========
Domā visi ir tik ļoti aptaukojušies galvā, ka nevienam nerodas jautājums- kāpēc ES zonā ražotās preces tiek komplektētas no Ķīnā ražotām komponentēm un ķinietim ir darbs, bet mums nav? Tur ir vesela shēma, piemēram eļļas filtrus automašīnai ražo visus elementus, tikai gala valcēšana tiek veikta vakareiropā, jo ir divi iemesli kāpēc tā, bet ne visu līdz galam un tie ir- 1. lai prece nebūtu ražota Ķīnā 2. ķinietis neiemuhļītu krutku.
es vēl piemetšu pāris argumentus: 3. lai prece finālā būtu lētāka (dēļ nodokļiem, eiropā energoresursi, darbaspēks, ražošanas platības kaut vai elementu ražošanai ir dārgāki, un pārvadāt izejmateriālus ir dārgāk kā jau pusfabrikātu) 4. lai apietu kautkādu tur importa kvotu 5. uzņēmuma īpašniekam principā ir PAJĀT kur tas tiek ražts, jo to interesē tikai paša peļņa, neviis uzņēmuma darbinieku ienākumi 6. lai uz preces varētu uzrakstīt Made (atvainojos - Assembled) in EU
Un rodas jautajums - kas ķīnai liedz apjāt eiropas valcētājus piesūtot lētākus, prasībām neatbilstošus filtrējošos elementus? Ja var pārbaudīt elementu, kāda problēma pārbaudīt to pašu elementu gatavā filtrā?
" ko var gribēt no cilvēku pēctečiem kurus pat kara laikā armijā neņēma"
kuru cilvēku pēctečus pat kara laikā armijā neņēma? [melš, ka patiess notikums] ņem okupācijas armijā 10 džekus. jautā - gribat armijā? 9 saka, negribu, 1 saka gribu. tos 9 paņem, to 1 aizsūta uz psiho māju pārbaudīties!
RudeWolf:netur prātu ne uz "utainajiem", ne arī "zili pelēkajiem."
par terminu "utainajiem" var pakaškēties, bet "zili pelēkie" no formu krāsām, ne?
Kaut kā neviens vēl nav pieminējis arī to, ka Ķīnas lētums daļēji izskaidrojams ar dabai nodarīto kaitējumu pilnīgu ignorēšanu. Preces cenā tur neieliek dabai radītā kaitējuma novēršanas izmaksas Pie šādiem ražošanas attīstības tempiem un ekoloģijas problēmu ignorēšanas nebūs ilgi jāgaida "otrā černobiļa"
Sapper:Kaut kā neviens vēl nav pieminējis arī to, ka Ķīnas lētums daļēji izskaidrojams ar dabai nodarīto kaitējumu pilnīgu ignorēšanu. Preces cenā tur neieliek dabai radītā kaitējuma novēršanas izmaksas Pie šādiem ražošanas attīstības tempiem un ekoloģijas problēmu ignorēšanas nebūs ilgi jāgaida "otrā černobiļa"
domā vietām tur jau tā nav?
Mega"EKO"mobīlis Tojota Prīmuss, piemēram, īsti nedarbojas bez dažādu lantanīdu un citu reto periodiskās ķīmisko elementu tabulas brīnumu izmantošanas. Tos lielākoties izrok Ķīnā... Kā tas tur tiek darīts pašu Tojotu interesē tikai no viena aspekta - LĒTI! Secinājumus izdariet paši...
tāpat nevienu īpaši neinteresē, ka lētums rodas izmantojot bērnu darbu... kaut gan es neuzskatu, ka bērniem strādāt būtu kaitīgi. Tikai te viens bet, cik stundas un kādos apstākļos..
oms:tāpat nevienu īpaši neinteresē, ka lētums rodas izmantojot bērnu darbu... kaut gan es neuzskatu, ka bērniem strādāt būtu kaitīgi. Tikai te viens bet, cik stundas un kādos apstākļos..
ne tikai dēļ bērnu darba, vienkārši tur vidējā strādnieika alga lētāka, sociālās garantijas mazākas, strādāt gribētāju par vēdera tieisu vairāk utt utjpr...
Par tiem eko-elektromobiļiem,ne hibrīdiem,kas paši lādējas no benža.Nerunājot par visiem trūkumiem un tizlumiem ar uzlādi un visu pārējo,jautājums ir kā kurā vietā iegūst to elektrību.Ja no vēja vai ūdens,tad var vēl saukt par zaļu,bet neadekvāti dārgu.Ja no akmeņogļu dedzināšanas,tad ir kā ir ar to zaļumu.Nu a cena ta tuvu pie Porša. Pagaidām,cerams.
uztaisīja mazu apvērsumu, ieviesa diktatūru un atdeva Latviju Krievijai bez lieliem iebildumiem. Bet, protams, par savu PR bija kārtīgi parūpējies. Somi bija vieni no retajiem, kuri šajā reģionā bija gatavi celt kādus iebildumus šajā sakarā un palika neatkarīgi pēc kara, lai arī Vācija un Krievija bija iedalījusi Somiju tā pat kā Baltijas valstis savā teritorijā.
Par euro tiek daudz šķēpu lauzts, lasu gan vācu presē, gan mūsējā un vidējais aritmētiskais, ka šķiet nav ļaunuma bez labuma un tas ir tas, ko šodien minēju, proti- Vācijas, Francijas ražošana uzņem apgriezienus un tādējādi rodas rezerves, lai dzēstu Grieķijas sāpi.
