Pirmkārt - ja tas bija jautājums, tad ir jālieto jautājuma zīme, bet, ja apgalvojums, tad punktu. Otrkārt - skatos, ka mans svēns tev neliek mieru, jau kruro reizi nevietā mēģini iebāzt
Oliss:Pirms 20 gadiem biju, sargāju pie vecmigrāvja tilta, visus tur esošos notikumus redzēju. Satiku dažus omoniešus ar kuriem kopā biju dienējis..... tāda jocīga sajūta bija ka pēkšņi esam dažādās pusēs..
Man bij tiko izpildiijusjies 32. Pavilka uz atminjaam, biju daudzkur. ja preciizi sjovakar, tad laikam celjaa uz Riigu, no Smiltenes, Oliss... klav, man buutu Ljoti Interesanti uzzinaat. Bijaam pie Vecmiigraavja tita, skjiet, riitnakt 20 gadi, tas bi tai diena, kad bij Interfrontes miitinjsh. ar zalju, 24to volgu, varbuut atminies. Mani parsteidza k kaadas meitenes, kuras ieradaas no pilseetas, no taa Interfrontes pasaakuma, un ar sajusmu staastiija kaa gaaja. Piebrauca Omons ar automatiem, sameta ugunii kaadus plakaatus, aizbrauca. Viens autentisks veel nan glabaajas laukos. Nezini, no kurienes tie ljaudis toreiz bij?.. Likaas, ka Liepaajnieki?.. Nezini? Bet viispaar.. speeliites bij.. ne pa jojkam, kaut toreiz likaas, bailiigi un bik kaa speeliites.
La4i - gan jau kaut kas tāds bija, bet visu točneatceros Atceros kā omons kamazu nafig no kalniņa nogrūda ar BTR, kad mūs visus nafig pasūtīja un ugunskurā gāzmaskas dedzināja, kad autobusu 2 tirliņi ar kalašiem sacaurumoja, kad ar traseriem Latviju sašāva un tā aizdegās. Atceros ka skatījos kā omons ar BTRiem mēģināja stumdīt kamazus kas bija nolaiduši gaisu riepās lai grūtāk pastumt un tad no mugurpuses pielavijās Podnieks ar kameru un teica stāvi mierīgs es aiz tavas muguras klusi pafilmēšu tos nezvērus...... Vispār diezgan pabaisi bija..... Atceros ka gribēju kaut ko pabildēt, bet tad pienāca viens no maniem cīņu biedriem (omonietis) atņēma fočuku attīstīja filmu uz vietas un fočuku atdeva ar vārdiem...Raduijsjā, čto ja tebja znaju, a to tjebe bilo pi.....
Bij gan Saeima gan MK , gan krodziņi gan meitenes. Viss ko 20nieks var vēlēties. 21.01 par apšaudi paziņoja 2 min pirms iziešanas no mājas Basteja virzienā Foto gan, pat padomā nebija tai laikā.
Daudz nopietnāki sūdi brieda augustā,kad tie hārdlaineri Maskavā to puču taisīja.Vot tad gan bija riktīgi-ne jau velti mūsu vadoņi tā klusiņām pazuda(hi,hi,hi uz nelegālo darbību) un parādījās tikai trešās dienas pēcpusdienā,kad jau bija skaidrs,ka sarkanajiem ir pa kāju.Un var jau arī saprats-ar rājienu personīgajā lietā cauri vis netiktu.Atceros mūsu mazajā komandiņā bija tikai viena tāda boļševicene ar lieliem pupiem.Pacēla balsi jau pirmajā rītā,otrajā staroja kā maija saulīte,bet trešajā sašļuka kā pārdurts balons-visa dzīves cīņa pagalam,komisārus sēdina ķurķī,cīnītāji šaujas nost,vai arī viņiem palīdz...toreiz gan bija pa nopietno,bet no mums tur nekas nebija atkarīgs.Vēsture!
viecha:Daudz nopietnāki sūdi brieda augustā, kad tie hārdlaineri Maskavā to puču taisīja.
paldies Dievam, proņeslo, bet es arī tā domāju. re kur toreizējās kolēģes, kopā ar Andri Slapiņu filmas par Bašķirijas latviešiem "nakts pirms dziesmas" autōres Vairas Strautnieces galerija: www.draugiem.lv...
nja...es tajā laikā dzīvoju 200 km attālumā no Rīgas kaut kādā "savā divdesmitgadnieces pasaulītē" un par tiem notikumiem daudz neinteresējos. Dažs labs no maniem paziņām gan padzīvojās pa barikādēm, pie kam viens otrs tā aizrāvās, ka tik pēc pusgada mājās pārradās:P Bet nesen kāds vācu kungs man atsūtīja grāmatu " Die Hunde von Riga". Tas gan ne gluži par barikādēm, bet arī ne tik seniem laikiem. Izlasīju un secināju, ka dikti naiva jauniete vienmēr esmu bijusi....)
Anita_:nja...es tajā laikā dzīvoju 200 km attālumā no Rīgas kaut kādā "savā divdesmitgadnieces pasaulītē" un par tiem notikumiem daudz neinteresējos. Dažs labs no maniem paziņām gan padzīvojās pa barikādēm, pie kam viens otrs tā aizrāvās, ka tik pēc pusgada mājās pārradās:P Bet nesen kāds vācu kungs man atsūtīja grāmatu " Die Hunde von Riga". Tas gan ne gluži par barikādēm, bet arī ne tik seniem laikiem. Izlasīju un secināju, ka dikti naiva jauniete vienmēr esmu bijusi....)
------------ pat profilbildē tādas sapņainas acis...
Anita_: Bet nesen kāds vācu kungs man atsūtīja grāmatu " Die Hunde von Riga". Tas gan ne gluži par barikādēm, bet arī ne tik seniem laikiem. Izlasīju un secināju, ka dikti naiva jauniete vienmēr esmu bijusi....)
Starp citu kautkad kad tusēju pa Zviedriju reiz teljukā redzēju ķini ar līdzīgu nosaukumu , bij tads pastulbs bojeviks pat ar Latviešu aktieriem Butkēviču Pauli un Pēteri Liepiņu , pārējais gan tāda lēta Swensonu tufta "Likteņdzirnu" stilā
Šai sakarā garstāvokļa uzlabošanai un pareķšanai der paskatīties tādu Estiņu 90 sākuma kīno kā Tallinn pimeduses / Darkness in Tallinn , funktiers perfektss
UldisS:Nebiju šo lasījis. Ir izlasīšanas un pārdomu vērts. http://vip.latnet.lv/lpra/milbergs.htm
Maz mēs zinām par to laiku... Kas īsti to visu regulēja... Pats taja laikā mācījos Jelgavā - "mehos". Pēc Lietuvas notikumiem Jelgavā tika saorganizēti autobusi, katram braucējam iedeva cēneri (nez no kādiem fondiem) un braucām televīziju sargāt. Cēneri protams nonāca apkārt palaistā cepurē - šnabis bij uz taloniem, bet pa 20 rbl varēj nopirkt. Principa baudījām piedzīvojumu un klātbūšanu. Pašus sargāja apziņa - ar mani jau nekas nenotiks. Un nenotika jau ar! Sākās Irākas karš un bija sajūta, ka viss pilnā gaitā iet uz elli.
par to laiku vēl ... Kas īsti to visu regulēja, gan ne visai...
Nuuuu , istenibā jau zināms ir diezgan daudz. Padaudz sarakstīts visādos memuāros un "Emuāros" Sevišķi pļāpīgi ir Jeņķi un visādi Krievijas bijušie kuri dzīvo ārpus Krievijas , galvenokārt USA un Izrēlā. Man reiz gadījās pabūt klāt divu "Dinozauru" sarunā , viens Jenķu viriņš kurš savulaik 80-90 bij nodarbojies ar visādām speciālām operācijām vidējos austrumos bij savu memuāru sakarā atbraucis uz Latviju , piekam visai intresanti viņa intrese šeit bija ļoti specifika , viņš mūs noļiga pavadīt viņu pie kāda cilvēka. Normāls tāds biznesiņš priekš 2000 gadu sākuma kad pie mums vēl bija samērā briesmīgi priekš ārzemniekiem . Braucām mēs trikatā , Jenķis , Žurmaliste tulks un es. Kad šis pa ceļam pastāstīja pie kā mēs braucam man un žurnalistei mēs uz pauzes zin palikām. Izrādās Latvijas laukos pilnīgā Latgales čuhņā viens pats ar suni kaķi un vistām zosīm dzīvo bezmaz vai viens no lielākiem PSRS super spiegiem savulaik 80 gados. Vecis patsmit gadus bijis viens no Afgaņu "Partizānu" daudzo "Lielo komandieru" armiju auxstiem vadītājiem atbildējis par pretizlūkošanu , amatu savienošanas kārtībā "Krievu rezidents" , nekāds ne nodevējs ne parbēdzējs vienkarši Latgales krievs ko savulaik Krievi vēl 70 gadu sākumā iefiltrējuši pēc feisa jā tiešām isstās pēc austrumnieka, tā viņš veiksmīgi tur nofunkcionējis līdz pašam finošam Ot šā visa sakarā mēs biški dabūjām arī par "Karošanu" Latvijā paklausīties. Jenķi kurš savulaik ar viņu bij ticies tad kad šie bija taka "Vienā pusē" intresēja ar viņu parunaties , čatīņš onkām diez ko nesanaca bet papļapāja šie par šo par to , vienubrīd Jenķis veci taka biški nokaitināja un tas mūs taka biski "Apgaismoja" nu un Jenķis ar biški papildināja šur tur piebalsoja brīžam. Stāsts apmērām tāds kautkur 60 gadus vidū Jenķiem izdevās sākt uzpirkt augstus PSRS funkcionārus , ~ 70 vidū šiem jau bijusi paliela iespeja manipulēt ar PSRS vadību finālā šie sabīdijuši atsļegas vietās vai nu uzperkamus vai stulbus ekspemplarus un principā PSRS sabrukums bijis ilgi un rūpīgi plānota ABPUSĒJA spēlīte , iztkā esot panakta vienošanās ar PSKP un VDK vadību par PSRS sadalīšanu apmaīņa pret paakainām naudasumām un "Biznesu visā pasaulē" rupji runājot daži čaļi pārdevuši PSRS apmaiņā pret "Privāto biznessu" paaudzu paaudzēm jebkurā ērtā vietā uz pasaules. Planiņš reālizējies visai spīdoši protams ar niansēm bet visā visumā pec plāna. Tao ka visādas Tautas Frontes ir tīrākais čekas veidojums tas nevienam nav nekāds noslēpums jau toreiz un viss gājis kā pa sviestu LĪDZ kamēr ejacies neplānots faktors , izrādās vienīgo kam nav sanācis tikt klāt esot bijis Militārā pretizlūkošana armijas izlūkdienests , tur nu nekādi nav sabācis dabūt savus cilvēkus amatos , rezultātā vienīgā REĀLĀ pretošanās planiņam esot sanakusi saistībā ar armijas ilūkdienestu GRU . Kāds sakars ar Rīgi , pavisma vienkaršs , lidz tam brīdim kamēr čekistu plāniņi gājuši kā pa sviestu viss esot bijis mierīgi "TAUTAS vārdā" taču militāristiem esot sagribējies sis lietas radikaližēt un pajaukt čekas plānus. Ideja tāda ka lai "Saceltu kustību" ar vieniem vienīgiem čekas cilvēkiem protams par maz tapēc "Aktivizēšanai" esot piesastīti arī visādi tautiski kulturāli un nacionālistiski noskaņoti cilvēki , kad tie savu lomu būtus nsppelējuši no viņiem bija jātbrīvojās. Pavisma vienakrši , saceļ nelielu "Zavarušku" kursa slaikā visus savāc , tos ko vaig vēlak palaiž vaļa tos no kuriem jatiek vaļa tos "Kā parasti". Nu tad šie plāni izr izgāzušies , sākumā bijis plānots pasākumu sākt ar Rīgu TAČU visus plānus izjaukušas GRU vienības kuras izprovocējušas apšaudi Viļņā , vienkārši sākušas metodiski apšaut atbildīgus VDK cilvēkus , Leišos kā zināms VDK bija praktiski "Lietuvisks" tad nu izcēlies kartīgs karīņš , finālā viss beidzies ar karaspēka ievešanu kad nu VDK rokas esot bijušas sasietas neko vairs nav varēts darīt.
Pēc pauzes esot nolēmts tomēr Rigā realizēt līdz galam ieplanoto scenāriju un mēģināt Velreiz un to mēs zinām kā "Šaušanu pie ministrijas" , VDK vienības caur jumtu piepalīdzot no iekšas esot iekļuvušas IEM tur itkā viss esot visjis sarunats BET tad sākusies ķibele , pa visiem "Savējiem" sākuši bliezt GRU vienību snaiperi radot zvērīgo haosu neviens vairs nesot varējis saprast kas ir kura pusē un kas tālāk jādara , rezultātā ienēmot IEM VDK vienības esot zaudējušas vairākus cilvēkus , tā laikam nav bisjis sarunāts un karošanas spars vsiem gājis stipri mazumā.Rīgā pie Iem kopusummā no visām pusēm esot bijis saudēts ~20-25 krutušie , GRU venības kopsumā Viļņā un Rīgā esot saudējušas 5-6 cilvekus 2 Rīgā , tais skaitā 1 pie bsteikalna. VDK ar eesot saudējusi tikpat piekam visus apšaujot savējiem savejos. Pēc šī plāna izgāzšanās esot radusies nelaga situācijas ka VIOS amatos gluži nav izdevies ielikt tikai VDK cilvēkus repektīvi plāns nav realizējies TĪRI bet vis parejais pēc plāna.Tā bij veča versija , Jeņķis viņu atbaltīja tai punktā ka viņi esot "Visus un visur nopirkuši" tāpēc viss esot noticis tik ātri un bez lieka trokšņa. Sliktā ziņa prieks mums tā ka visi tie VDK cilvēki turpat kur bija tur alika un visus savus uzdevumus viņi realizēja kā nākās , taču "Tīrīsanu" neizveica un līdz ar to mums grūti pateiklt Kurš ir Viņu a kurš nav vīnu cilvēls Visi arhīvi ir blefs viņi visma gatavojās daudzus gadus iepriekš un tur viss ir "Kā nakās" , matereālus kuri naca klāt toss nīcināja jau vēlāk operatīvā kartā , piemēram tā vēl līdz 90 gadu vidum zuda bez pedam vissi Foto Video matereāli par Atmodas notikumiem gan no vienas gan otras puses Piemēram droši izr zināms cilveks kurš patīrija TV arhīva matereālus attiecībā uz nacionālo pretošanās kustību tur bija ne tika "Sliktie mežabrālī BET arī labie patrioti" garš VDK sponsorēts seriāls 'Pa vilkaču pedām" viņš izgaisa veina pūtienā ar visiem "Varonīgo Patriotu varoņdarbu aprakstiem pašrocīgi ierrunatiem kameras priekšā " viens nabaga nopelniem gagātais makslinieks Vitoliņš tik dabūja pa mici Taka vienīgā "Tautas kustība" tīrā veidā Latvijā bija Interfronte , ap salūti pēc pašu iniciatīvas "Jaucot korīti" uzradija šovinistiski noskaņota Krievvalodīgo daļa un Armijas atvaļinātie pensionāri. Viņiem viss baltijās uz tirā entuziāsma un idējām tāpēc šie ar veikli izbeidzās vienkaŗsi privāts piķis šiem beidzās. Laikam pieleca ka cīnās pret pārāk labu finansētu un organizētu pasākumu , Atškirībā no TF kuru dāsni finansēja čeka un dažādi rietumu "Dienestu" finansēti fondi Visus cilvēkus kuri bija isastīti tiēšās darbībās bet nebija taka "Gluži stulbi" un sāka uzdot par daudz jautājumus tos vienkarši ātri apvāca. Piemēram ta paša OMON vadībā bija ne tikai VDK cilvēki bet arī vienkarši Rīgas operaķivņiki , līdzīgi kā ar Interfronti sovinistiski noskaņoti cilvēki , tačui viņi nebūt nebij stulbi un kad saprata ka šamos čakarē sāka par daudz runāt , viņus lielu daļu kas nepaspēja laikus aiztīties apvāca 92-93 gada laikā. Savulaik Podniekam bij izdevies nointervēt vienu no viņiem burtiski otra dienā pēc IEM šaudīšanās , šis tur bij par daudz izrunājies par savām aizdomām un kautkādus uzvārdus pasaucis. Tiko kā viņš pameta Latviju viņu novāca gaišas dienas laikā uz ielas.
šis tas ± nenonāk pretrunā ar info, kas manā dispozālā, šis tas man no jauna. lielākās neskaidrības jau ne tik daudz par to, kas daudzu gadu garumā notika, bet par to, kas šeit un tagad [pirms 20 gadiem] Viļņā un Rīgā notika.
Anita_: Bet nesen kāds vācu kungs man atsūtīja grāmatu " Die Hunde von Riga". Tas gan ne gluži par barikādēm, bet arī ne tik seniem laikiem. Izlasīju un secināju, ka dikti naiva jauniete vienmēr esmu bijusi....)
Starp citu kautkad kad tusēju pa Zviedriju reiz teljukā redzēju ķini ar līdzīgu nosaukumu , bij tads pastulbs bojeviks pat ar Latviešu aktieriem Butkēviču Pauli un Pēteri Liepiņu , pārējais gan tāda lēta Swensonu tufta "Likteņdzirnu" stilā
Šai sakarā garstāvokļa uzlabošanai un pareķšanai der paskatīties tādu Estiņu 90 sākuma kīno kā Tallinn pimeduses / Darkness in Tallinn , funktiers perfektss
Varētu būt kaut kā saistīts, jo grāmatā arī sākumā ap Zviedriju lietas grozījās.... Taču tas, ka filma pastulba, vēl neliecina, ka arī grāmata pastulba....tā nereti gadās
Bija 45-i, jutos jauns un skaists (tagad-tikai skaists). Mūsu (Ogres Kursu bāze) uzdevums bija - sausa,pēc sveķiem smaržojoša priedes malka un vadītāji ar smago tehniku.Abi ar kundzi gaidījām pastarīti,uzradās 18.02.91.Pašlaik - LU, otrais kurss. Patika Ulda piedāvātajā linkā Roberta Milberga teiktais par lauku vīriem, kuri lūguši tikai vienu nakti, lai no OMON bāzes nepaliktu pāri nekas,tikai melna zeme.Pat zālīti solījuši uzsēt. Tā bija. Sasaucās tie, kuri izdzīvoja Čečenijā/Afganistānā. Mani rajona grupā pieaicināja kā konsultantu, jo trīs gadus bija (bez visa pārējā) jāapgūst pretdiversantu cīņas nianses, arrī šaušana Pabrades poligonā ik pēc diviem mēnešiem pa pilnu programmu:RPK, Kalašs, TT. Un - paralizējošā gāze "čerjomuha". To sevišķi nepopularizē - telpā pa logu ar raķešpistoli iešauj tādu~4 cm garu cilindru. 5-u min laikā cilvēki no telpas jāiznes - ja vajadzīgi dzīvi.Tā laikam bija tikai VV MVD arsenālā. Un tā vīri devās pie Vadoņiem. Atceros, Godmanis (tas bija pēc audiences OMON bāzē) teica: Nē, nē! Viņi ir tik stipri, mums tādu spēku nav. Saskatījās vīri, kuri bija redzējuši, kā drauga asinis krāso kalnus, sāpīgi pasmīnēja, pagriezās un aizgāja. Nezinu, varbūt tā arī labāk - Pleskavas desantdivīzijā esot bijis paaugstinātas gatavības stāvoklis, un Jenkiji mums (kā afhgāņiem) stirlingus nedotu. Naftas ta mums nav. Liekas, ka pagrieziena punkts tomēr bija Persijas līča pasākums, kad pirmajās dienās visa pretgaisa aizsardzība (Krievijas piegādāta) tika likvidēta.Daudzi ierāva asti kājstarpē, no Maskavas līdz Interfrontei...
Par to pašu - Valsts aizsardzības tēmu. Valdība paziņo - dibina Zemessardzi. Sanākam jaunajā Partijas mājā, tagad - Mūzikas skola. Lielā zāle,soli amfitēātrī, uz skatuves divi kamuflāžā. Vidū, skatos, vīri gados,apsēžos, sāku vērot kontingentu (atbraucu 62-trajā,pilsētiņa maza, viens otru zina).Vidū - tādi kā es, vēl arī biušie leģionāri, kuri izdzīvoja Gulagā. Kreisajā spārnā nolasījušies bijušie zeki, labajā - bijušie menti. Nolasa Nolikumu, tad aicinājums - pagaidām, kamē valdība iepirks ko jaunu, lai nākam un reģistrējam savus-nelegāli saglabātos stobrus. Ceļos kajās, jautāju - vai jebkurus? Jā, bet nu kas tad man esot? Saku -M43, īsā tankistu karabīne un Parabellum Ljuger lieliskā stavoklī. Pīppauze, sola kaimiņš (leģions) prasa: tev tiešām tas viss ir, vai blefoji? Nu ir, uz ko viņš bilst - dikti nesteidzies. Domāju, ka visu vēlāk atņems. Tā arī bija! Nepagāja ilgs laiks, viss tika savākts un glabāts vienviet - Ķeguma bāzē.Tad vēl - dodamies uz Zilokalnu grantsbedrēm apgūt ieroci. Skatos - pāris kalaškas nav piešauti, saku jaunajam komandierim- dod, piešaušu. tas dienestā bija mans kā vada komandiera vietnieka pienākums. Nemaz nevajag spec. balstu, tepat ir piemērots celms. Teica: kas es tāds esot, ka viņam padomus došot, viņš te visu nosakot. Piecēlos atdevu savu z/s apliecību, un tā manas gaitas tur izbeidzās. Nāca vēl pēc tam,lai uztaisu kronšteinus optikai un piešauju, tad uzzināju, ka to izmanto malumedniecībai...Tāda ir dzīve - skaista, bet īsa un nežēlīga.
njaaa... Tiesa, bija Zemessardze un bija Zemeņsardze. Tie, kas iestājās, lai tiktu pie kalaša, pa pāli formā apkārt staigātu krūtis uz priekšu izgriezuši... Nesaku, ka to cilvēku nopelns būtu mazs, zinu vairākus tādus, i barikādēs bija, i kad ar traktoriem nesen uz Rīgu brauca, pirmajās rindās stāvēja... Bet no bērnības visai spilgi atceros kā vienam otram patika pa dzērumu plātīties, padraudēt... Visādi vīri bija. Pārmaiņas sistēmā vajadzēja, bet tas, kas ir tagad, gan ir izsmiekls...
Biju turpat, kur katrs kārtīgs Latvietis -zemnieks , šoferis ,pastniek ,skolotājs ,fotogrāfs un kino operators un citi latvijas ļaudis,kam rūpēja mūsu brīvība -pie degoša ugunskura ar tēju ko atnesa kāds nezināms cilvēks ar maizīti ko iedeva kāda sieviete un katrs dalijās ar to ko viņš spēja tai mirklī dalīties.Man tai mirklī bija 30.
Voldemort,bet ko tad tu uzreiz leci kājās un neapdomīgi sāki klāstīt visai publikai kas tev par stroķiem mājās paglabāti?Tu tak tāds nopietns karotājs...bikiņ nogaidījis būtu-tad jau manīs uz kurieni šis pasākums pagriežas.Pēc kāda laika es redzēju šitos lāčplēšus vietējā dzertuvē.Divi gabali-viens vēl pieklumburo pie letes pēc sotaka,otrs guļ pie galda pilnā eiforijā-formas tērps,pie jostas kaut kāds pisķiks,maksts vaļā,pats bezsamaņā...Da tur jau nevajag nekādu specvienību.Pat tāds čaiņiks kara lietās kā es-vienkārši pieej un paņem to šaujamo,ja vajag.Zin tā neomulīgi palika un aizgāju no iestādījuma-nu i nafig ar šito visu..
versatile:njaaa... Tiesa, bija Zemessardze un bija Zemeņsardze. Tie, kas iestājās, lai tiktu pie kalaša, pa pāli formā apkārt staigātu krūtis uz priekšu izgriezuši... Nesaku, ka to cilvēku nopelns būtu mazs, zinu vairākus tādus, i barikādēs bija, i kad ar traktoriem nesen uz Rīgu brauca, pirmajās rindās stāvēja... Bet no bērnības visai spilgi atceros kā vienam otram patika pa dzērumu plātīties, padraudēt... Visādi vīri bija. Pārmaiņas sistēmā vajadzēja, bet tas, kas ir tagad, gan ir izsmiekls...
nu par būšanu barikādēs gan neesu dzirdējis lielamies (tur vnk bij +/- visi kam toeiz 18+ kotad cits citam lielīsies vēlāk vai? āāā nu ok - iekšlietu kadri, šaušanas filmētāji - tā cita lieta, puiši varoņi, bet pāri pa 99% jau vnk klātienē ar savu personu, vai/un auto 24h rādīja attieksmi, zemapziņā domādami, ka neko vairāk par zilu aci vai asaru gāzi nedabūs)
Bet zemessargiem bij traģikomisks laiks - kādus gadus 5 no vietas dzēra šņabi un šaudījās ar makariem, ka prieks
latviešam ir tāds teiciens- kad vadzis pilns, tad lūzt... un šis teiciens ir pārbaudīts gana, ja runa par karošanu... bet citādi- miera mikas, mušu no degungala nenodzīs :_ Katrs, kas tur bija un bija tur gan karojuši, gan armijā labu kara tehniku zubrījuši, gan galīgi lauķi, kuri vairāk par laukstrādnieka instrumentu "vadīt" nedrīkst, bet katram toreiz kaut kur iekšā bija gan nedrošība, gan dūša tikt pie pirmā ieroča un izrādīt pretsparu. `Protams- stāties pretim bruņotam desantam būtu bezjēdzība, bet tajā brīdī daudziem šķita, ka bezjēdzība ir būt nebrīviem savā zemē.. Pamatā jau barikādes bija laucinieku pārstāvētas, jo rīdziniekiem jau vienkāršāk uz to noskatīties bija pa dzīvokļa logu vai tv. Lauķi pieplakuši pie mazajiem "Abava" tipa rādžīniem ķēra katru jaunu ziņu, vīri pārsprieda, cits citu iedrošināja. Daudzu sejās bija apņēmība, cerība par labāku nākotni. Gan jau neiztika bez brandana, kur nu bez tā... Biju šķiet līdz priekšpēdējām dienām un ar paziņu visas dienas pamatā divatā nostaigājām kopā, jo likās apnicīgi sēdēt pie viena ugusnkura un kūkot... tā arī iepazinu Rīgas centru, kājām mīcīdams no viena ugunskura uz otru.. Ar katru nakti arvien mazāk palika laužu... daudzi atgriezās savās darbavietās.
laiksfoto_lv:Luni, nebūs tagad bail uz ielas iziet? Tik daudz zini...
Hā vecīt man laba skola , vaig nenormāli daudz runāt Nekas nav tik neizdevīgi kā "Klusums" xvz ko viņš perina , labākais variants ka runā nonstopā , kurš ko zin varbūt uzzin ko jaunu , pārējiem ar izdevīgi "Viņš vislaik kaut ko runā vai tad kāds vēl lassa , mēs ne " Teicama informācijas apmaiņas taktika milzu informācijas plūsmās , strādā perfekti
Tā no tiešo dalībnieku statītā , lielākais haoss esot sācies kad OMON vienības viena daļa kurai vispār nav bijuši nākādas infas šie vienkarši kautko netālu apsargāja esot pa burzmu iekļuvusi ēkā kura taga ASV vētniecība toreiz tur bija Arhitektūras kantoris , šie otrā stāvā kabinetā piestūma galdu pie loga uzlika tur RPK un pat pamanījās izbliezt pa pretējā pusē esošo ministriju pāris cinkus , liels bijis viņu pārsteigums ka no ministrijas sākuši lekt laukā viņu pašu tik citas vienības karotāji Tad laikam atklājies ka neviens neko vispār nesaprot un principā bliež pa savējiem , tad ar esot nolemts tīt makšķeres skaidroties kas īsti notiek.
Dienēju armijā,tepat pie igauņiem,bija tāds atsevišķs desanta triecienbataljons(ODŠB),kopā tādu bija trīs,Alūksnē,Viru un Tauragē.Uz jauno gadu biju nopelnījis atvaļinājumu,atpakaļ bija jābūt 2.janvārī,bet par cik aizdzēros ar meitenēm,pagarināju savu atvaļinijāmu līdz 13.datumam.Domāju,ka braukšu ar autobusu,kurš veda barikādētājus uz Rīgu no Tukuma,nav man ko ar električku vizināties.Saģērbos formā,pasēdējām ar puikām kafejnīcā un sataisījos braukt,bet par laimi vai nelaimi,vēl bija kandža visiem priekš barikādēm jāsapērk(nezinu vai molotova kokteilim,vai drosmei),nokavēju savu Ļeņingradas vilcienu un nodzīvoju vēl līdz 17.janvārim pa mājām. Kaut kā baigi nopietni man tie barikādētāji nelikās,vairāk pēc patusēšanas izskatījās visatļautības laikā. Tāpat augustā mūsu daļa bija Rīgas radiocentrā un televizijā pēc OMON laupīšanas.Tur gan bija smalki viss izplānots,jo jaunie tika savākti uz ādažiem ar visiem BMD un BTR sargāt kaut kādas ģenerāļu mācības,bet otrā dienā sākās pučs.
Nu tad jau tas GRU vien sanāk tas "trešais spēks",ko visi piesauc.Patiesībā diezgan ticami,ka viņu uzdevums bija sataisīt trobeli un asinis-nav nemaz tik svarīgi no kuras puses,lai varētu Maskavas cietie zēni šait ieviest tiešo prezidenta pārvaldi un faktiski kara laika likumus.Nu vajadzēja gan nobliezt kādu omonieti arī ...Tā jau apmēram visi arī pa TV izrunājas-tur Alfa vai Beta vai kā tur sauc nav jau svarīgi.Principā kāds,kurš arī VDK nepakļaujas,bet ir ieinteresēts tai pašā.Ir,ir dzirdēts par to militāro razvedku-skarbs uzņēmums,no kura tikai viena izeja-caur skursteni.Vai nu kā varoni pēc nāves kremē,vai arī kā nodevēju dzīvu...
ekoists:Dienēju armijā,tepat pie igauņiem,bija tāds atsevišķs desanta triecienbataljons(ODŠB),kopā tādu bija trīs,Alūksnē,Viru un Tauragē.Uz jauno gadu biju nopelnījis atvaļinājumu,atpakaļ bija jābūt 2.janvārī,bet par cik aizdzēros ar meitenēm,pagarināju savu atvaļinijāmu līdz 13.datumam.Domāju,ka braukšu ar autobusu,kurš veda barikādētājus uz Rīgu no Tukuma,nav man ko ar električku vizināties.Saģērbos formā,pasēdējām ar puikām kafejnīcā un sataisījos braukt,bet par laimi vai nelaimi,vēl bija kandža visiem priekš barikādēm jāsapērk(nezinu vai molotova kokteilim,vai drosmei),nokavēju savu Ļeņingradas vilcienu un nodzīvoju vēl līdz 17.janvārim pa mājām. Kaut kā baigi nopietni man tie barikādētāji nelikās,vairāk pēc patusēšanas izskatījās visatļautības laikā. Tāpat augustā mūsu daļa bija Rīgas radiocentrā un televizijā pēc OMON laupīšanas.Tur gan bija smalki viss izplānots,jo jaunie tika savākti uz ādažiem ar visiem BMD un BTR sargāt kaut kādas ģenerāļu mācības,bet otrā dienā sākās pučs.
------- izskatās, ka tāds razpizģajs esi bijis.. kaut gan kāda vairs armija deviņdesmitajos/ man tie laiki likās kaut kā nenopietni.
Varētu būt kaut kā saistīts, jo grāmatā arī sākumā ap Zviedriju lietas grozījās.... Taču tas, ka filma pastulba, vēl neliecina, ka arī grāmata pastulba....tā nereti gadās
OO tu zini es te painteresējos pei veinas tantes ,
Der 1992 erstmals erschienene Roman „Hunde von Riga“ (schwedisch: Hundarna i Riga) des schwedischen Schriftstellers Henning Mankell ist der zweite Teil der Wallander-Reihe.
„Hunde von Riga“ folgt in der Wallander-Reihe um den fiktiven schwedischen Polizisten Kurt Wallander dem im Jahr zuvor erschienenen Buch „Mörder ohne Gesicht“. Hunde von Riga Genre Kriminalroman Originaltitel Hundarna i Riga Sprache (Originalausgabe) Schwedisch Seitenanzahl 333 Seiten (gebunden) 350 Seiten (Taschenbuch) Ersterscheinung Schweden: 1992 Deutschland: 1993
Filmdaten Deutscher Titel Hunde von Riga Originaltitel Hundarna i Riga Produktionsland Schweden, Dänemark Originalsprache Englisch, Schwedisch, Dänisch Erscheinungsjahr 1995 Länge 102 Minuten
