Šodien te anonīmi un ne visai, pirms 20 gadiem daudzi no mums bijām kopā ar atklātām sejām, daudzi zinājām viens otru vai arī to, kas kuram darāms, citus pazinām nepazīstot. Sveiciens kolēģiem, kurus zinu te, kuri ir man nezināmi un tiem, kuri paši zina kas un kur bijuši toreiz.
Pirms 20 gadiem šajās dienās biju sastopams pie Ministru Padomes ēkas ātrās palīdzības mašīnā, vai tās apkārtnē ar sanitāro somu, gāzmasku un "Zenītu" pār pleciem
Droperidol:Pirms 20 gadiem šajās dienās biju sastopams pie Ministru Padomes ēkas ātrās palīdzības mašīnā, vai tās apkārtnē ar sanitāro somu, gāzmasku un "Zenītu" pār pleciem
Pirms 20 gadiem man bija 16 un tā bija dzīve, tēja un maizītes par brīvu, cigaretes arī par brīvu, un vispār es biju laimīgākais cilvēks pasaulē jo man bija brūte! Barikādes, jā barikādes es redzēju un ugunskurus es redzēju, bet man bija brūte!
kasparsf:Pirms 20 gadiem man bija 16 un tā bija dzīve, tēja un maizītes par brīvu, cigaretes arī par brīvu, un vispār es biju laimīgākais cilvēks pasaulē jo man bija brūte! Barikādes, jā barikādes es redzēju un ugunskurus es redzēju, bet man bija brūte!
Pirms 20 gadiem biju, sargāju pie vecmigrāvja tilta, visus tur esošos notikumus redzēju. Satiku dažus omoniešus ar kuriem kopā biju dienējis..... tāda jocīga sajūta bija ka pēkšņi esam dažādās pusēs..
Man bij pirmais darbiņš Smilšu ielā, dzīvoju klusajā centrā komunaļņikā... protams, ka pa Vecrīgu katru vakaru vazājos ar bijušajiem klasesbiedriem... atceros viendien virs Doma lauka helic lidinājās, pa skaļruni kāds visus večus kaut kādos aizsardzības lokus stādija, bet sievietes un bērnus sūtīja prom... manas klasesbiedrenes tēvs mūs dzina mājās, bet mēs vienalga spītīgi turpat vien slapstījāmies... tas helīc izkaisīja skrejlapas un pazuda... tai laikā gan nefočēju, mammas foršo FED aparātu ar visu somu man Liepājas dzintarā nospēra... biju arī netālu, kad notika apšaude Bastejkalnā...
kasparsf:Pirms 20 gadiem man bija 16 un tā bija dzīve, tēja un maizītes par brīvu, cigaretes arī par brīvu, un vispār es biju laimīgākais cilvēks pasaulē jo man bija brūte! Barikādes, jā barikādes es redzēju un ugunskurus es redzēju, bet man bija brūte!
Nu man ar šķiet ka bij baigi labi nevis tā kā tagad ) darba nav, naudas nav, laimes nav, prieka nav...nekaa nav ir tikai nodokli,drausmigi celi, drausmigs bezdarbs un parādi līdz ausīm
Es biju krietni tievāks un ar labāku veselību,man bija raibās(stone washed)džinsenes un biju jau kādu laiku pārņemts ar kapitālistiskā darba trieciennieka idejām.Protams,barikādes un vispār Atmodu bildēju .Sākumā ar Practicu,tad jau ar Canon AE1.
Manu fāteri mutere gandrīz vai nosita, kad uzzināja, ka šis mani ņēmis uz barikādēm un visādiem mītiņiem. Kamēr šī slimnīcā ar manu māsu, tikmēr vecais mani staipa apkārt pa visādu antisovjetčinu.
Un AE1 ir viena sasodīti laba kamera. Man gan pašam ir AE1-P.
Šito visu lasot,atkal šķiet,ka vajadzētu saņemties un kādas bildītes no tā laika ielikt.Bet tas tak jāskanē,jāšķiro,jāapstrādā-slinkums!Bet vajadzētu gan saņemties...
Es arī biju neatceros kura kursa students un pastāvīgas brūtes man nebija. Piecas naktis barojos Zaķusalā pie TV torņa. Krievu šņoreniekiem pie ugunskura zolēs caurumus izsvilināju. Ar tiem zābakiem pēc tam vēl gadu nostaigāju, jo vienīgie bija. Rudenī ballē iepazinos ar pirmo pastāvīgo brūti. Tie paši caurajie barikāžu zābaki bija kājās.
Es sēdēju Ogrē dežūrā "kaujas gatavībā" ar uzlādētām foto un video kamerām, lai safilmētu "ja kas". Uz Rīgu nepalaida... "Ja kas" arī nenotika, ko filmēt...
Friidis:Es sēdēju Ogrē dežūrā "kaujas gatavībā" ar uzlādētām foto un video kamerām, lai safilmētu "ja kas". Uz Rīgu nepalaida... "Ja kas" arī nenotika, ko filmēt...
bildēt un filmēt jau it kā bija ko..... nevajag uzreiz tankus, nekārtības .... kaut vai to pašu "obstanovku "......, portretiņus, tuvplānus. pašā pirmajā 'barikāžu dienā/naktī biju Zaķu salā. pirmajās dienās/naktīs, sevišķi pēc Lietuvas kadru publicēšanas, to lietu visi uzņēma ļoti nopietni, daži, kā vēlāk sarunās uzzināju, bija pa nopietno mājās atvadījušies/šās.... . tad nu sēžot pie ugunskura vēroju sejas, to nevar aprakstīt, tas bija jāredz.., to varēja piefiksēt. vēlākās dienās tas jau aizgāja vairāk uz plezīra pusi ......
talavietis:pa retam kino hronikā ieraugu MAZ pašizgāzēju pie Ministru Padomes trepēm...
pie Ministru padomes biju divas naktis. laikam jau Tavējais tas MAZ, ja pieminēji
------- jā, tur nostāvēju šķiet pirmo nakti un nākošos dienu. Pašā sākumā mūs visus Smiltenes brīvprātīgos kraviniekus aizsūtīja uz Zaķusalu, bet tad sekoja komanda uz Ministru padomi. Jocīgi tā atcerēties... turpat Liniņ Voldis akmenī cirsts.. Pirmās nakts iespaidi bija visasākie. tālāk jau nedaudz aizgāja tādā kā plezīrā. Koncerti, aģitatori, parādījās jau pirmie politiķi...
Biju siiks, 4-5 gadi toreiz. Vienas no pirmajam atminja par bernibu, tiesa, biju majas pie TV, nebija, kas mani lidzi panjem... Sajuta likas nereala - toreiz jau neradija tadas filmas ka tagad... jau toreiz, mazs budams, sapratu, ka kaut kas notiek, un notiek pa istam... kadrus ar sacaurumoto Latviju atceros... nebija man toreiz 20, nebiju tur barikades. bet paldies tiem, kas bija! Vel leilaks paldies tiem, kas palidzeja zinjam nonakt talak, un tiem, kas vienkarshi iemuzhinaja.
Ak jaa. Mana augstskola macija amerikanju pasniedzejs, kas tieshi tajas dienas ar savu gimeni ieradas Riga... 5 cilveki... CNN vakara zinjo, ka Riga noshauti 5... varat iedomaties, ka ASV paliceeji jutaas...
Es to laiku arī ļoti labi atceros... tieši tajā laikā nēsāju zem sirds savu dēlu... biju ārkārtīgi nobijusies ne pa jokam... gar māju brauca tanki... ai, tas vispār bija baigais laiks...
Bija jautrs tussiņš , man bija 23 un strādāju pašā vecrīgas vidū pie Filharmonijas blakus krogam Arhitekts. Tā arī visu laiku nodzīvoju starp Vecrīgu , Zaķusalu un Bulvāru loku , pāris reizes diena gāju skatīties pie Saktas CNN pie paziņas Voldēmāra K un apstaigāju objektus pa Dzirnavu ielu un Vecrīgu finišēju zaķusalā TV. Daudz bildēju. Kad šaudijās pie Ie.m nācu no Operas uz Brivibas pieminekli. Piedzīvoju daudz intresantas lietas lietas pēc kurām sapratu "Man nav pa ceļam" tā arī izrādījās Pašā pasākuma karstumā atklājām Valta Kleina personālstādi galerijā "Kolonna" kas bija pie doma laukuma. Bija vajprāta auxstums un dzeloņdrātis , vēlāk Anglikāņu baznīcā bija festivāls Durvis kur uz skatuves bija dzelōndrāšu žogs , Deinats aizķerās aiz tām un novēlās Jā Kleina isstādes atklāšanā gadijās pods 3 Latvju fotogrāfi uzrīkoja performānici "Atkusnis" Galerijas logi bija aizsaluši un iekšā notika "Smalks tussiņš" dzeki izgaja arā un sāka kārtot "Pa maziņam" uz lielām skatlogiem no āras "Viotrīnas pamāzām kusa vaļa vietās kur šie "Sildija" no iekšas skats bija neaizmirstams Jā paris naktis gulēju Doma baznīcā uz kapa plāksnēm , tieši pirms šaudīšanās. Pirmas tam 2 janvārī Omoņi ieņēma preses namu izdzina no tām redakcijas , izmantojot "Izdevību" un viņu stulbumu daži veikli čaļi izspēra visu "Atstāto" dārgo foto tehniku , vēl vis kas interesants notika tais dienās , bet kopumā bija jautri ja neskaita līķus. Pirmais bija šoferis Mūrnieks , braucu bildēt ar vicienu sasautās mišanas Mangaļos , vēlāk jau bija Iem un vēl kaut kāds Latvijas šoferis. Bet lai kā arī būtu es to uztvēru visnotaļ jautri sevišķi kad piefiksēju kad tas vis ir viens liels farss
Pirms 20 man bija 17 un biju jauns un smux 
biju arī netālu, kad notika apšaude Bastejkalnā...
