pacēlis hūti? no sekundes uz sekundi! + tas motīvs, ka lielais boss sobutiļņiks kopš 1905. gada. ja ne tas, sen būtu pietaisījis istabas visdū, atstājis durvis vaļā, nozadzis piļesosu un aizgājis! bet pa draugam ilgstoši strādāt par ugaba grašiem a nav lieta. bet subordinācijas kārtībā viņa akceptu palūgšu / tipa viņu infirmēšu par telstiem, kurus bīdīšu ekekutīvajai direktrisei. nu, lielais boss mazliet atgājis no djēlām. P.S. beidzot sapratu par cepurīti - paņēmu gan, ne speciāli braucu pakaļ, bet. sliktā ziņa, ka izrādījās melnā mice, nevis zaļā bobrene!
no darba atlaists līķu mazgātājs ne, bet no darba [vēl] neatlaists līķu fotogarfētājs gandrīz reiz kļuvu! aizgāja tur beigās Lauris (Filics - red. piez.). es ilgi nedomāju, ne tik sen biju ietrāpījis kinogrupā, kur bija fotō, kīnō un fonō 1-uviet, dēļ sūda 20 rubul vairāk negribējās iet prom. tagad darbā ašpadsmit cilvēku kolektīvā esmu 1 no diviem, kuriem nav darbs pie kompūtera. pārējie strādā pie kompūteriem. redaktrisei tas izpaužas tā, ka viņa izdruku izklāj uz tastatūras un labo ar sarkanu pildeni. teksta ievadītāja pēc tam tura izdruku priekšā,nodzēš, kur nevajag un raksta par jaunu, kur vajag. ja ieslēdzies "overwrite" režīms, viņa domā, ka kompūteris pagalam. maketētāja neprot desktopu atrast un nepzīst Ctr+Z vai "step back", ja kas ne tā, velk ar žurku atpakaļ. nu, ē-pastus vairums māk nosūtīt. kas klipbōrds, retais zina un man nav īstas skaidrības, vai 1/3 vai 2/3 maketētāju neatšķir RGB no CMYk. nesen man bija lieli panākumi - kad pa brīvdienām zudusi ļepezdrība, kloceris atlec uz 2005. gadu, jo baterija veca. tad nu lūk - iemācīju pavadzīmju rakstītājai datumu uzlikt! nu, taisnības labad jāsaka, ka bildi uz desktopa nomainīt veseli 3 vai 4 pilsoņi māk! nu, ja kas jāskaita, es kā poligrāfists, skaitu pa 5, vairums kolēģu pa 1 + sluņķē pirkstu pēc katras lapas. un skaita nummurētās veidlapas! un es shit'iem professsionāļiem piegādāju d-talonus! ja neesmu uz vietas, tas, kam acis sāk spiesties laukā, aiztek, bet. redaktōriem un tulkiem platekrāna ar oderi, 1-kāršajiem darbaļaudīm, tobiš, mums ar Daini, 2X vai 3X reciklēto. labā ziņa - kad sēdi uz poda, ne-1 nenāk supervīzēt, kuru papīru lieto! a kad sēžu uz poda, un kads nogrābājās gar durvīm, saku: "зааанятооооо!". kad vēl bija Inese, lūdzu Dievu, lai tā nebūtu viņa! Inese bija smalku ļaužu un mācīja dzīvot. traditional teksts bija "nu ko Tu lēkā šurp un turp, izdari to un shit'o un tad pasēdi pie tā kompūtera!"! un tik pārliecinoši viņa to stāstīja, ka viņai aizvest līdz apziņai, ka kompitōram izstāstu, ko viņam būs darīt turpmākās 10 minūtes un ka nahren man tam kompitōram tās 10 minūtes skatīties acīs "не представлялось возможным/b]"! kā mani ZB! un ZB nenozīmē ne Zinību Biedrību, ne Zvaigznīšu Brīdi, bet ZajeBāLo!
Žetons! Ka kulaks uz aci stāstot par vidusmēra visdariem un slaistiem... Norēcos pa pirmo!
Visticamāk haralda poētiskie apjūsmotie datordarbnieki ir nopietnu datorkursu produkts. Māk VISU. Sendienās nācās meklēt darbinieku mēreni vienkāršām procedūrām, gribētāji uzradās pulkāki, ej nu izvēlies. Pirmais jautājums – ko māk? Atbilde – mākot visu, jo kursi tak pabeigti, papīrs lai esot. Tā nomierinoši saku, ka visu nemaz nevajadzēs, tikai apjautājos - kuru 3dimensiju grafikas programmu tā LABĀK, ne kā visas citas, darbināšot. Visiem visa mācētājiem viena atbilde – kas tās tādas? Mana – paldies. Čomam vēl trakāk gāja – ielika sludinājumu pēc lietvedes-sekretāres (bez papildu pienākuma). Kantoris bija tāds ar „prestižu”, kur laikam skatījās kruta sēdēt, saņemt algu (visi tak zina, ka produktīva strādāšana opcijā neir), sanāca meituki ar kursiem, diplomiem, nu taisni prieks. Nākamais šefs katrai prasa iesniegumu par darbā uzņemšanu, kad izvelk papīru, palūdz, lai uzraksta no jauna, re kur ieslēgts dators jau gaida. Nu maita tāds. Kāda desmitā tomēr to smago prasību izpildīja, labi, ka nedabūjušās bij tik satriektas, ka uz tiesu neaizskrēja. Dabūtu uzpūtīgais lielkungs par diskriminācijām visādām kā likts.
palaidniex:Žetons! Ka kulaks uz aci stāstot par vidusmēra visdariem un slaistiem... Norēcos pa pirmo!
paldies, ceru, ka ne par mani! visdari gan ne visai, katrs savdaris un tikai! nu, šodien liela lieta bija - pa telefōnu izstāstījām, kā to dara - ar ļepezdrōnisko atslēgu šlagbomi pacelt!
dansiga:haraldam gan jautri iet;-))))
jautriba jau arī grāmatas vedot - aizvedam uz ministriju (pasūtījumdarbs!), iznāk galvenā sekretūte - PēEriste, lai lētāk skaitīt, sakrāmējam visu stēri štāpeļos pa 10 pakām, katrā pakā pa 10 grāmatām, galvenā sekretūte - PēEriste takš nevar naudas dokumentu parakstīt, ja nav droša, ka viss štimmē, saskaitīt nemāk, atrunājās, ka ar matemātiku viņai švaki (ar ko nav švaki, neiebraucam!), bet bez "matemātikas" (kāda matemātika, 1. klases aritmētika ar 2. klases skaitļiem) viņai pavisam švaki, nu, ar 10 neprot sareizināt, es piekopju aktieru meistarību, lai nezviedzot varētu pateikt "vai kādam nav kalkulātōrs?", tak joku uztvēra tikai kolēģis Dainis, kalkulātōrs atradās!
savā laikā man arī teica, ka man gan labi, ka nav jātērējās par teijāteri, bet katru vakaru takš uz teijāteri iet negribās, īpaši, ja iestudēta tikai 1 izrāde. nu, tas bija, kad komunalkā dzīvoju - 2-alōgu tekstus arī sen no galvas zināju - что ты мне за жена, кушать ти мне не даёшь, ебать ти мне не даёшь, нахуй ты мне нужна! un tml.
dansiga:harald, a man ir tava karte .... tev buus jaanaak raadiit tejaateris;-))))) P.S.ko telefons shodien nestraadaaja tev?
natūrā uz ausītes apstāstīšu! tas nav publiski apspriežams!
vismaz tas nebūtu ne ētiski, ne estētiski, ne higiēniski!teiksim tā - es izskrēju no elektrības!
par to pamatdarbu - paviršāks novērotājs droši, ka padomātu, ka naudu man nevajag un ka es konceptuāli strādāju tādās darba vietās, kurās piekopj orāli-anālo darba stilu, tobiš daudz muld un visu dara "через жопу" un ķeru no tā pretdabisku vai nedabisku kaifu. tā nav koncepcija, bet ar dažiem patīkamiem izņēmumiem - kad biju akadēmiķis (ZA kinogrupa!), kad strādāju RKM (Rīgas Kīnō Muzejs - red. piez.) un daļēji, kad Avīzēs, tā sanācis. kā šodien atceros (un šodien tas bija!) atved 2 stēres grāmatas - pasūtījuma darbs, kuru "optom" atdodam tālāk. tā vietā, lai ar lielo Jelgavas tipenes vāģi aizvestu pasūtītājam, krāmējam ārā, 1-dien krāmēsim mazā pick-up Škodā un 4X pa 1/2 stērei vedīsim. malo togo, lielā priekšniece nebija ar mieru, ka līdz 1-dienai grāmats smird uz rampas. sarunas karstumā apjautājos, ar kuru no galiem domā loģistikas meistari. nu, man deva saprast, ka es vispār tā gruzčiks, un man jau tā zelta ♥, kā es tā teksta ievadītājai nepāršaltēšu no "overwrite" uz "insert" un teikšu "es i gruzčiks, es šūlē ne huja nav gājis, es nezin!"! vai izlikšos, ka es tāds gružciks, kurs ne skanēt prot, ne RGB no CMYK atšķir, ne kā. tai pašai priekšniecei, lai, bildiņu uz dektopa fonā uzliku!
laikam pārkāpšu principu (esmu ļoti principiāls cilvēks un man ir triju (nevis trīs, kā rakstīti 78% žurnaļugu!) veidu principi - tādi, kurus pārkāpju katru dienu, tādi, kurus reti pārkāpju un tādi, kurus nekad nepārkāpju). tas princips, kuru laikam tūliņ pārkāpšu sekojošs - nesniegt atlūgumu un neiet prom no darba, mamēr nezinu kur mani ņems pretī. nu, kamēr nav jauna darba.
daiga_a:harald, tad tak par bezdarbnieku taisies...
3 gadus sabiju. bez kādiem pabalstiem. neko, paliku dzīvs. sikolōgi apgalvo, ka ja kāds sabijis par bezdēlnieku 2 gadus, strādātājs bez eXtrā rehablitācijas programmas nebūs. nū - es 1-mēr visas statistikas samaitāju. vot, melš ka mani darba devēji parādā sociālo nodokli. un tas iztaisot, ka ne sūda nevarot saņemt bezdēlnieka pabalstu!
haralds:o darba atlaists līķu mazgātājs ne, bet no darba [vēl] neatlaists līķu fotogarfētājs gandrīz reiz kļuvu! aizgāja tur beigās Lauris (Filics - red. piez.). es ilgi nedomāju, ne tik sen biju ietrāpījis kinogrupā, kur bija fotō, kīnō un fonō 1-uviet, dēļ sūda 20 rubul vairāk negribējās iet prom. tagad darbā ašpadsmit cilvēku kolektīvā esmu 1 no diviem, kuriem nav darbs pie kompūtera. pārējie strādā pie kompūteriem. redaktrisei tas izpaužas tā, ka viņa izdruku izklāj uz tastatūras un labo ar sarkanu pildeni. teksta ievadītāja pēc tam tura izdruku priekšā,nodzēš, kur nevajag un raksta par jaunu, kur vajag. ja ieslēdzies "overwrite" režīms, viņa domā, ka kompūteris pagalam. maketētāja neprot desktopu atrast un nepzīst Ctr+Z vai "step back", ja kas ne tā, velk ar žurku atpakaļ. nu, ē-pastus vairums māk nosūtīt. kas klipbōrds, retais zina un man nav īstas skaidrības, vai 1/3 vai 2/3 maketētāju neatšķir RGB no CMYk. nesen man bija lieli panākumi - kad pa brīvdienām zudusi ļepezdrība, kloceris atlec uz 2005. gadu, jo baterija veca. tad nu lūk - iemācīju pavadzīmju rakstītājai datumu uzlikt! nu, taisnības labad jāsaka, ka bildi uz desktopa nomainīt veseli 3 vai 4 pilsoņi māk! nu, ja kas jāskaita, es kā poligrāfists, skaitu pa 5, vairums kolēģu pa 1 + sluņķē pirkstu pēc katras lapas. un skaita nummurētās veidlapas! un es shit'iem professsionāļiem piegādāju d-talonus! ja neesmu uz vietas, tas, kam acis sāk spiesties laukā, aiztek, bet. redaktōriem un tulkiem platekrāna ar oderi, 1-kāršajiem darbaļaudīm, tobiš, mums ar Daini, 2X vai 3X reciklēto. labā ziņa - kad sēdi uz poda, ne-1 nenāk supervīzēt, kuru papīru lieto! a kad sēžu uz poda, un kads nogrābājās gar durvīm, saku: "зааанятооооо!". kad vēl bija Inese, lūdzu Dievu, lai tā nebūtu viņa! Inese bija smalku ļaužu un mācīja dzīvot. traditional teksts bija "nu ko Tu lēkā šurp un turp, izdari to un shit'o un tad pasēdi pie tā kompūtera!"! un tik pārliecinoši viņa to stāstīja, ka viņai aizvest līdz apziņai, ka kompitōram izstāstu, ko viņam būs darīt turpmākās 10 minūtes un ka nahren man tam kompitōram tās 10 minūtes skatīties acīs "не представлялось возможным/b]"! kā mani ZB! un ZB nenozīmē ne Zinību Biedrību, ne Zvaigznīšu Brīdi, bet ZajeBāLo!
Žetons! Ka kulaks uz aci stāstot par vidusmēra visdariem un slaistiem... Norēcos pa pirmo!
Runājot par to, kā es vadu savas nožēlojamās dienas, tad visdrīzāk pati līdzīgākā aina ir uzšņāpta Ž. P. Sartra darbā "Nelabums." Beidzot esmu kļuvis par oficiālu bezdarbnieku un principā sajūta ir līdzīga kā apstiprinoši atbildot uz jautājumu- vai es ēdu no miskastēm. Kādus piecus gadus reiz strādāju par režisora asistentu masu pasākumu organizēšanā, tad vēl kādi gadi četri celtniecībā. Pēc tam es atklāju, ka celtniecība mani padara tupu. Un neēšana- beigtu. Pa vidu visam bezdarbības limbo studēju filosofiju, esmu nedaudz arī pastudējis komunikācijas un politoloģiju, bet tad sapratu, ka pēc filosofijas tas bija kā caur biksēm berzēties. Citiem vārdiem sakot- esmu radošā šķira un zinību sabiedrība- tas kurš katru kumosu pensionāram un jaunajai māmiņai caur sociālo budžetu rauj no mutes ārā.
Naudu ar fotogrāfiju nepelnu. Varbūt, ka kādu ģeniālāku kadru censtos pārdot kādam, bet to tapšanu noteikti nedeterminē tukšs vēders.
Njaaa, tā vien izskatās ka cilvēkiem patīk lielīties ar to ka ir bezdarbnieki, laikam tā pat kā patīkas vergot onkam un saņemt par to grašus un kad atlaiž no darba tad nu slinki meklē citu onku... Algotu valsts darbu esmu strādājis kaut kur lidz 1995 gadam , pēc tam ne uz onku ka ari ne uz vienu valsti nēesmu strādājis, un neesmu bijis bez darba, vel interesantāk esmudevis citiem nopelnīt, un vispār tas nemaz nav tik sarežģīti, ja nav iedzimtā kūtruma. Nauda ir vis apkārt te pat uz zemes to tikai japrot saskatīt un pacelt, un tad ari par krīzi būs zināms sarunu līmenī, ka tāda ir kaut kur, bet kā tā izskatās a fig viņu sazin.
P.S. Tulīt kā vienmēr būs daudzi izteicieni, ka ne visiem ir iespējas, ka ne visiem ir izglītība un ka ne visiem ir sākumkapitāls, pasaku uz reiz mana izglītība LV sen nekoterējas, iespējas man bija tādas ka atbraucuuz LV ar somu rokā kura bija dažas civīlās lupatas un armijas forma un ar 100$ kabatā. Un apstākļi bija tādi ka patnestādijos priekšā kur varēšu pārlaist nakti.
aizgāja tur beigās Lauris (Filics - red. piez.). es ilgi nedomāju, ne tik sen biju ietrāpījis kinogrupā, kur bija fotō, kīnō un fonō 1-uviet, dēļ sūda 20 rubul vairāk negribējās iet prom.
