shauttra:tur tak kaučkādi damaskieši pa starpu ar ir!
lielākoties tie damaskas naži kas tirgojas ir imitācijas. īpaši labas atsauksmes neesmu no neviena dzirdējis par damaskas nažiem. nu tie kam tie naži nav priekš griešanas gan slavē jo izskatās jau oosm
Nūū,cienītie šo nažu kontekstā pieminēt damaskas imitāciju ir tik pat nepieklājīgi ,kā skaļi nopirsties pieņemšanā pie prezidenta .Tie ir autordarba naži un cenas dažam labam ir salīdzināmas ar marku,ja ne 1D,tad ar 5d gan,bet pie pieticīgām vēlmēm arī zem štukas zaļo šis tas atradīsies .Lielākā daļa protams nav paredzēti praktiskai lietošanai(žēl būtu citroniņu un ozolkoka pagalīti ar tādu),bet tas "bleķītis" šā vai tā rūdās virs HRC-60 cietības,tā ka ķīniešu tuteņi nervozi pīpē maliņā.Nobildēts labi,ar amatnieka pamatīgumu,viss par produktu skaidrs.
P.S. Kad publicē šādus linkus,tad pierklājīgi ir pielikt brīdinājumu,ka dažiem nelīdzsvarotiem personāžiem var izraisīt aizrīšanos ar siekalām vai bankrotu
Faktiski tas tapšanas process ir ekvivalents Džokondas "ražošanai" ar kseroksu.... Rezultāts arī atbilstošs. Bet lai zīmētos bieziem onkām labs gana. Katrs to naudiņu pelna kā māk.
Nepatīk neviens, sevišķi tas, kurš kā no tā murgojuma par Xenu vai 90-to sākuma krutkas CD vāka. Es atzīstu tikai Victorinox, Leatherman, Gerber, u.c. tipa "multitūļus."
Čista ta garāmejot... visjēdzigākie naži sanāk no vācu durkļiem, nav nejēgā pārrūdīti, ilgi tur asmeni, nav trausli... tas tā, ja gribas pazīmēties ar "mednieka nazi"
Meža cūku visērtāk un labāk dīrāt ar fiskara vai kādas zviedru firmas izstrādājumu ar plasmasas spalu cenu amplitūdā no 3.00-4.50 LVL/gab... rūpnieciski pareizi uzasināti, negrimst ūdenī, plastmasas spals nesaldē rokas, neslīd un galvenais - nav žēl pakāst!
shauttra:Mjā, bij sencim friču durklis, visai ērts atslēgt cūcim dzīvībai svarīgus orgānus..
Viss atkarīgs kura gada durklis! Ja kara beigu gadu ražojums,sū.. pēdīgais,vectēvs leca ārā no vagona,durklis aizķērās,salieca kā... Tas pats vectēvs gan mēdza izmantot augšminētājiem mērķiem,bet nu,ar tikai dzīvības atņemšanai,kaut ko griezt ar to,mīksts,ātri paliek neass!
shauttra:Mjā, bij sencim friču durklis, visai ērts atslēgt cūcim dzīvībai svarīgus orgānus..
Viss atkarīgs kura gada durklis! Ja kara beigu gadu ražojums,sū.. pēdīgais,vectēvs leca ārā no vagona,durklis aizķērās,salieca kā... Tas pats vectēvs gan mēdza izmantot augšminētājiem mērķiem,bet nu,ar tikai dzīvības atņemšanai,kaut ko griezt ar to,mīksts,ātri paliek neass!
nujā, bet mērķis viņam šķiet nebija griešanas funkcija, garums atļāva izmantot praktiskākiem nolūkiem puļa dura, štik moloģec!
Jā,vācu durkļiem gads ir svarīgs.Taču durkļi vispār nav cieti rūdīti,jo kaujas apstākļos labāk saliekts durklis,nekā nolauzts,pirmais trūkums ir uz vietas novēršams.Mosina durklis arī ir no baigi mīksta metāla,tas netraucēja šim Zenēvas konvencijā tikt aizliegtam.Vēl tupajiem "praktiskajiem latviešiem" būtu labi zināt,ka "paskat es friču durklim notīriju rūsu un uzasināju" nozīmē sapistu antikvāru priekšmetu un atejā nolaistus 50~100 latus,īpaši veiksmīgos gadijumas vairāk,jo "friču durklis" nebūt nenozīmē pareizi identificētu K98.
Nu mans patēvs savulaik taisija mednieku nažus no šiem antikvārajiem priekšmetiem...vienu laiku plauktā mētajās kādi divdesmit... Padumjajā armijā bija laba izklaide - sakūdīt uz derībām kādu lohatron, sak saderam, ka neiemetīsi savu štiknazi sienā...lūza bieži Tie nu bija sūdi pēdējie...
Runa protams par adatveida četršķautņu durkli,kurš arī pamatā arī asociējas ar trjohļiņeiku.Aizliegts pielietot tādēļ,ka,pateicoties asmeņa formai, rada grūti dzīstošus ievainojumus,karalauka apstākļos būtībā nedzīstošus un strutujošus,tobiš būtība neletāls ievainojums izraisa nāvi.Trjohļiņeikām bija arī nažveidīgs durklis,dēvēts arī par окопный.
Tfu! čorts : "блокадный"! ir pareizā kļikuha,tā nav gluži mana tēma,tādēļ informācija var būt neprecīza.
60uz5komats6:Aizliegts pielietot tādēļ,ka,pateicoties asmeņa formai, rada grūti dzīstošus ievainojumus,karalauka apstākļos būtībā nedzīstošus un strutujošus,tobiš būtība neletāls ievainojums izraisa nāvi.
Un kas nu tur par TĀDU formu? Kāda šķirba, kāds brūcei šķērsgriezums, ja dziļums ir 30 cm, pārdurtas ķeskas un vēdera dobumā izplūdis saturs? Mēs tās pasaciņas par šausmīgajām "asinsrievām" bērnu dienās stāstījām puiku kompānijās līdz 12 gadiem, tad to dzelžu zinātāji apskaidroja, kas ir izfrēzējumi svara samazināšanai un ребра жесткости. Ženēvas konvencija, ja kas, attiecas uz ievainotajiem, karagūstekņiem un civilpersonām kara laikā. Bruņojuma pielietojumu nosaka un ierobežo Hāgas konvencijas, tur ir par ekspansīvajām lodēm, piemēram. Bet nu vienalga būšu pateicīgs, ja parādīsi arī kaut kādu pantu par durkļiem.
Ai,nu kas tās ženēvas un Hāgas var atšķirt. Laikam runa ir par punktu,kas ķeizara laikos skanēja: Кромь ограниченiй,установленныхь особыми соглашенiями,возпрещается также: .............. е) употреблять оружiе, снаряды или вещества, способные причинять излишнiя страданiя;
Tas ņemot vērā 19. un 20.gs pirmās puses medicīnas līmeni.Ārstu viedoklis bija tāds,ka dziļas durtas brūces gadijumā grūtāk gūt pareizu priekšstatu par iekšejiem bojājumiem,nekā grieztas.
Izlasi grāmatu Sevastopoles grūtās dienas/Севастопольская страда. Par ķeizara laiku (19.gs, Krimas karš) punktiem un medicīnu durto brūču identifikācijā: "...Русских солдат учили бить штыком только в живот и сверху вниз, а, ударив, опускать приклад, так что штык подымался кверху, выворачивая нутро: бесполезно было таких раненных даже и относить в госпиталь."
Da labi par tiem durkļiem, man ir viens nazītis, kurš ir ļoti meklēts kolekcionāru aprindās - Leatherman Flair. Pat zirdziskajā Ebaya piedāvājumā gadās reti un tikai dažos eksemplāros. Vot tā, a jūs te par kaut kādiem cūku kaujamajiem tuteņiem!
Kā,jau teicu militārija un holodņaks nav manas kolekcijas tēma,līdz ar to informācija nesistemātiska,vienkārši zināšanai pieņemta. Ar multitūļiem būtu jāstrādā,nevis jākolekcionē ,bet kolekcionāri jau ir viena ķerta kompānija .Taisnība ir, pilsētniekam multitūlis ir kudī noderīgāka manta,nekā kāds fiksētais ar 15+...cm asmeni ,kauč arī fotoamatieri fiksus uzskata par vienīgajien kvalitatīvajiem rīkiem