Cerībā uz jaunās paaudzes ķīmiķiem. Pabeidzu ilgi auklētu projektu. No titāna izgatavoju alpenštoka variantu, kuram (kā Gitzo monopodam) tievākā augšdaļa izvelkama, pieskrūvējot fotiku. Nepieļauju nekādus krāsošanas variantus. Dziļi šajos procesos esmu iedziļinājies, darbojoties AUTO1.LV Nu, kā tur viss notiek ar titānu?! Esmu mežu cilvēks, nepatīk meža tautai nekas spīdošš...
holly-roller:Krasot nevajag, bet ar kadu laku pa karsto bus tieis tas kas vajadzigs, izskats paliks, bet no liekam svikam pasargas vienozimigi!
Nē, interesē tikai oksidācija/ ķīmija. Ar dažādiem krāsošanas variantiem saskāros, ko līdzīgu ( pasūtījums) izgatavojot no D16T / duralumīnijs. Visas tās karstās, tipa sporta auto riteņu diski - ir pilnīgs mēsls.
Vispār titāna oxidēšana nav nekas sarežģīts ir metāli kuru anodēšana vai oxidēšana ir daudz sarežģītāka, es esmu laiku atpakaļ'ar to expermentējis, ir ari hromēšana provēta, bet tas jav ir gana sarežģīts proces.Ar tēraudu vispār vienkarši, uzkarsējams un pec tam otrabotkā iemercams, jo malnāka otrabotka jo labāk , ja piešauj klāt nedaudz grafita smēri vai molibdenu sanāk tads meelni-pelēcīgs metāla tonējums kā melnais titāns. Vispār titāns pats par sevi izskatās labi, viņu parak nevajeg pat ne ar ko apstrādāt, var vēl karbonu protams līmēt, izskatās neslikti bet darbs pimķerīgs ja virsma ir daudzšķautnaina un ar visādiem iedobumiem un izciļņiem.
Cik man zināms, mitrā gaisā viss ātri apsūbē. No sadzīvē sastopamiem oksidētājiem ir ūdeņraža peroksīds un kālja permanganāts jeb zilie graudiņi. Oksidējošā spēja abiem izteiktāka skābā vidē, bet šķiet, ka nebūs derīga šajā gadījumā, kad skābe varētu uzreiz to vēlamo oksīdu pārvērst šķīstošā sālī un nekāds pārklājums nesanāks. Ja es no skolas pareizi atceros, tad oksidējošās skābes, piemēram, slāpekļskābe ātri veidoja matētu oksīdu uz lumīnija. Tā kā titāns un tā oksīds ir ar līdzīgām īpašībām, tad varētu sanākt. Ja nav, sastiep tik mājās reaģentus un mērc skaidas iekšā un skaties rezultātu. Ieteiktu arī cimdus izmantot.
Droperidol:iesaku gan padomāt arī par personīgo plaušu un nieru noderīgumu, vai vērts ar to visu riskēt
dzīvot ari ir kaitīgi, ir darīts un ir ievēroti vis maz daļēji teh drošibas trebovanija, nu tak nevajag dagunu bāzt klāt un ostīt un to visu vienmēr dara vēdināmā telpā, ja tā padomā tad ar alkīda un un nitro emālēm neko nevar krāsot jo ciroze garantēta. Nav runa par rūpnieciskām ražotnēm bet savām vajadzībām tas kaitīgums ir minimāls. Esmu neddaudz ņēmies ar ambrotīpiju, kuras sastāvā ir izmantojams cianīds, un nekas, dzīvs vēl esmu.Un ir tak vēl visadi uzpurņi un gazmaskas... Starp citu tie sportiskie cilvēciņi kuri sporta apģerbā skrien veselības skrējienus pa Rīgas ielām monoxīdus kuri kaitē veselībai sarijas daudz vairāk.
Puiši, te jau tā vienkārši gribiet to pasniegt. Galvanikā, maetālu kodināšanā varētu sniegt paraugstundas. Medību nažiem gravēju White hunter Puma, regulāri brauca no Pēterburgas, Asmeņa tests - novelku ar asmeni gar aupakšdelma spalvām- skuj. Otrs - triecu ar asmeni pret instrumentu skapīša leņķdzelzi - robs neizlūst. Tad gludstobriem "BLONDO" tipa tērauda lodes. Lāčuu nmedniekiem. Te ir runa par noturīgu oksidāciju. Kā jau bildu - vēlos dzirdēt profesionālu ķīmiķi. Ja kas, iešu uz IXBT.RU un CLUB. FOTO.RU
Voldemorts: Asmeņa tests - novelku ar asmeni gar aupakšdelma spalvām- skuj.
Nu vispār jau tā ir elementarščina, man, kad laukos pa tumšiem vakariem nav ko darīt, pindzelējos ar Fiskars malkas skaldāmo cirvi, kuru diezgan viegli uztrinu līdz aupakšdelma spalvu skūšanai.
Bet pēc šitā
Voldemorts:Puiši, te jau tā vienkārši gribiet to pasniegt. Galvanikā, maetālu kodināšanā varētu sniegt paraugstundas.
pagrūti saprast - tev vajag padomu vai vienkārši gribas paplātīties?
Voldemorts:. Te ir runa par noturīgu oksidāciju. Kā jau bildu - vēlos dzirdēt profesionālu ķīmiķi.
Es loti atvainojos par savu laikam nevieta jautajumu, varbut vins Tev liksies nekorekts - Tev liekas ka atnaci istaja vieta lai meklet profesionalo kimiki?
Ja ja tu visiem te draudi ka ies kkur citur kur tev sagadas atbildi, tad varbut izmet vienu lieko posmu un uzreiz dodies ista virziena?
P.S Riga ir tada bode, saucas SIA DAMBIS, cik es zinu tur strada loti gudri fotografi, kas vairak un labak orientejas tev svariga jautajuma, bet ja vel ir ceribas saja kimiku majaslapa kko atrast es nevaru tev liegt atmest to ceribu...
cik man zināms titānu mājas apstākļos var nozilināt sildot ar degli , bet takā nevar vienmērīgi nosildīt sanāks pleķains no dzeltena uz tumši zilu , ja ir pieejams mufelis tad var iegūt vienmērīgāku toni. ja pārsildīsi otreiz piesildīt vairs nesanāks bus mehāniski jātīra nost un jāmēģina vēlreiz ..
titāna *dabīgais* oksīds (reakcija ar atmosfēru *normālā* temperatūras amplitūdā) nav nekāds skaistulis - vnk netīri gaišpelēks
bet to ir ļoti viegli tonēt ar elektrolīzi (cocacolā mierīgi - atkarībā no voltāžas un elektrodu attālumiem var variēt toni) vai vēl vieglāk (+ oksīda slānis būs biezāks/izturīgāks) vnk karsējot - karsēsi ar degli dabūsi raibu kā sūdumušu, bet ieliekot keramiķu, stiklinieku utt *mufelī* ar kompīša vadību cel grādus lēnām 5 grādi minūtē - atkarībā no grādiem dabūsi toni
negribu samuldēt, bet šķiet ap 500 būs dzeltens, kāpinot oranžs, tad vārgi kobaltzils, tad kruta koši ultramarīnzils, tālāk pretīgi brūns un tumšāk pelēks par *standartoksīdu*
esu to darījis ar titāna rotām - vienmēr pulētām un vienmēr ar degli - silda traki uzmanīgi līdz oranžs un tad ar asu degli dur vidū kamēr tiko parādas zilais - dziestot dabū hiperzilu ar varavīksnes malām - oksīds ļoti izturīgs - auskari ir mūžīgi, gredzeni ar laiku dabū baltus skrāpējumus, bet tos var pārpulēt un atkārtot operāciju
dabīgā ceļā oksidējas ļoti lēni - padsmit gadus neesu titānu aizticis, bet materiāli darbnīcā, zāģējumu vietās, vēljoprojām spoži
var galvaniski pārklāt titānu kautvai melnu, bet iepriekš tas jāapkaparo - galvaniskās lietas visperfektāk taisa Aizkraukles/Dzerbenes ielas krustā (Teika) starp OSI (organiskās sintēzes institūts) un LU elektronikas un datorzinātņu institūtu - ja mantu nevajadzēs pulēt, tad iekļausies vēsi arī Ls 10 - tiesa galvanizējums pret titāna paša virsmu... nu gaumes lieta
ā vēl... domāju, ka LV nav *profesionālu ķīmiķu* galvaniķu - A. *profesionāli ķīmiķi* mūsdienās nav praktiķi vispārpopulārā izpratnē B. tas ko LV ķīmiķi (nu tie *profesonālie*) pēta ir kas uzkrītoši komplicētāks par to ko var uzelektroLĪZĒT uz titāna virsmas
Visu neizlasiju, bet mans ieteikums ir pašam neko nedarīt, jo viss ko darīsi būs nu priekš maziem svītrainiem kaķiem un nevisai kvalitatīvi Labāk to darīt ar pulvermetalurģijas palīdzību uzklāt virsū vai nu NiCr vai TiMg vai PA-4. Pie zosu lauka stacijas bija pulvermetalurģijas firmele kas detaļas pārklāja ļoti kvalitatīvi un ar labu noturīgumu. tas viss tev izmaksās kādus 10-20Ls ne vairāk.....
Tieši par titāna apstrādes tehnoloģijām nepateikšu neko,jo RRR galvanizācijas cehā,kur nostrādāju 12 gadus to izmantoja kā neitrālu materiālu,kurš nereaģē uz mūsu procesiem.Bet galvanika nav nekas eksotisks un reti sastopams un speciālistu šai nozarē Latvijā ir cik uziet.Vismaz krievu laikā bija.Kāds situeišens ir šobrīd nepateikšu.Taču stagnācijas periodā kodināt ,cinkot,niķelēt vai hromēt dzelzi nebija ne mazāko problēmu.Tāpat kā anodēt alumīniju vai sudrabot un kadmijot misiņu vai teiksim metalizēt plastmasu.
viecha:Tāpat kā anodēt alumīniju vai sudrabot un kadmijot misiņu vai teiksim metalizēt plastmasu.
Nelaiķa Aivars Kanders , atceries tādu ? Savulaik pirmoreiz atrāvās specifiskā metalizācijas krāsnī VEFā piemetot nagus pie ekektrodiem šie tur Spoguļbrilles tasija haltūrā, patsmit taukšķi šim iemāva krakls lupatās patss nu bišķi norāvās , vēlāk jau šis uz Galvaniku parvācās bet prastu 220v gaismojost ORWO filmas vannā neizturēja GALVANIĶIS / ELEKTRIĶIS lielās VEF studijas aktīvists mans paziņa un kolēģis REIZ beija.
Māri ,paldies! Beidzot kautkas nopietns. Anekdotes līmenī - par tematu. Ieeju Googlē, prasu titāna caurules, Atsauce - Ukraina. Zvanu - prasa - cik vagonu vajagot! Pārzvanotu savus dienesta draugus no Belaja Cekovj - smējās par manu naivumu - liela tauta, lieli pasūtījumi...
viecha:Tāpat kā anodēt alumīniju vai sudrabot un kadmijot misiņu vai teiksim metalizēt plastmasu.
Nelaiķa Aivars Kanders , atceries tādu ? Savulaik pirmoreiz atrāvās specifiskā metalizācijas krāsnī VEFā piemetot nagus pie ekektrodiem šie tur Spoguļbrilles tasija haltūrā, patsmit taukšķi šim iemāva krakls lupatās patss nu bišķi norāvās , vēlāk jau šis uz Galvaniku parvācās bet prastu 220v gaismojost ORWO filmas vannā neizturēja GALVANIĶIS / ELEKTRIĶIS lielās VEF studijas aktīvists mans paziņa un kolēģis REIZ beija.
Lunis:
viecha:Tāpat kā anodēt alumīniju vai sudrabot un kadmijot misiņu vai teiksim metalizēt plastmasu.
Nelaiķa Aivars Kanders , atceries tādu ? Savulaik pirmoreiz atrāvās specifiskā metalizācijas krāsnī VEFā piemetot nagus pie ekektrodiem šie tur Spoguļbrilles tasija haltūrā, patsmit taukšķi šim iemāva krakls lupatās patss nu bišķi norāvās , vēlāk jau šis uz Galvaniku parvācās bet prastu 220v gaismojost ORWO filmas vannā neizturēja GALVANIĶIS / ELEKTRIĶIS lielās VEF studijas aktīvists mans paziņa un kolēģis REIZ beija.
viecha:Tieši par titāna apstrādes tehnoloģijām nepateikšu neko,jo RRR galvanizācijas cehā,kur nostrādāju 12 gadus to izmantoja kā neitrālu materiālu,kurš nereaģē uz mūsu procesiem.Bet galvanika nav nekas eksotisks un reti sastopams un speciālistu šai nozarē Latvijā ir cik uziet.Vismaz krievu laikā bija.Kāds situeišens ir šobrīd nepateikšu.Taču stagnācijas periodā kodināt ,cinkot,niķelēt vai hromēt dzelzi nebija ne mazāko problēmu.Tāpat kā anodēt alumīniju vai sudrabot un kadmijot misiņu vai teiksim metalizēt plastmasu.
Pilnīga mana pieredze! Mednieku naži. Ar titānu saskaros pirmoreiz.... ļoti interesants monopods/ invalīdam spieķis izdevās. Tikai gribētu tumšāku...
Oliss:Visu neizlasiju, bet mans ieteikums ir pašam neko nedarīt, jo viss ko darīsi būs nu priekš maziem svītrainiem kaķiem un nevisai kvalitatīvi Labāk to darīt ar pulvermetalurģijas palīdzību uzklāt virsū vai nu NiCr vai TiMg vai PA-4. Pie zosu lauka stacijas bija pulvermetalurģijas firmele kas detaļas pārklāja ļoti kvalitatīvi un ar labu noturīgumu. tas viss tev izmaksās kādus 10-20Ls ne vairāk.....
Arī laba ideja, tikai - esu eciklējies uz tumšināšanu...
ledgars:Cik man zināms, mitrā gaisā viss ātri apsūbē. No sadzīvē sastopamiem oksidētājiem ir ūdeņraža peroksīds un kālja permanganāts jeb zilie graudiņi. Oksidējošā spēja abiem izteiktāka skābā vidē, bet šķiet, ka nebūs derīga šajā gadījumā, kad skābe varētu uzreiz to vēlamo oksīdu pārvērst šķīstošā sālī un nekāds pārklājums nesanāks. Ja es no skolas pareizi atceros, tad oksidējošās skābes, piemēram, slāpekļskābe ātri veidoja matētu oksīdu uz lumīnija. Tā kā titāns un tā oksīds ir ar līdzīgām īpašībām, tad varētu sanākt. Ja nav, sastiep tik mājās reaģentus un mērc skaidas iekšā un skaties rezultātu. Ieteiktu arī cimdus izmantot.
Jaunībā vienu ziemu pastrādāju CC/ centrālā cinkogrāfija, Pērses ielā , blakus ''Cīņai". Sastapos ar "karaļūdeni" - sālskkābe + slāpekļskābe. Kolosāla kombinācija....
V ēl - par tematu. Ja kādu interesē -asmeņiem izmantoju RU laiku atsperes - ZIL 130. Marka varētu būt nesvarīga, - galvenais nosacījums - nelietota. Nebūs mikroplaisu. Jānokaļ ~ 1200 pēc Celsija, nu pie sešiem milimetriem tad plakanslīpmašīna = 3,00 mm.Tālāk- lāzers/ flekss un paša rokas...
Karaļūdens vēl tā...bet pirms maniem laikiem galvanikā esot izmantojuši kādus tur nez cianīda savienojumus,kurus šķaidījuši speciālā telpā,paši himzaščitā un gāzmaskās.Vājprāts absolūts.Nu ne gluži ciānkālijs,bet no tās zortes.Stāstīja,ka viens vecis uz pohām laboratorijā esot steigā ieknābis paraugu...nu tipa sajaucis buteļukus,domājis,ka spirtiņš.vēl paspēris pāris soļus un nogāzies beigts.Nezinu cik tur taisnības cik pielikts klāt,bet tādi storiji klīda apkārt.
daudzi to laiku fotogrāfi tos "cianīdus" lietoja, un, kas trakākais, bez gāzmaskām... Vispār tos par ciānūdeņražskābes kompleksonātiem dēvē, fotogrāfijā kālija/nātrija ferricianīds, retāk ferrocianīds... Dzert šos nevajag, bet gāzmasku ar tik naivie lietoja....
Elmarss:daudzi to laiku fotogrāfi tos "cianīdus" lietoja, un, kas trakākais, bez gāzmaskām... Vispār tos par ciānūdeņražskābes kompleksonātiem dēvē, fotogrāfijā kālija/nātrija ferricianīds, retāk ferrocianīds... Dzert šos nevajag, bet gāzmasku ar tik naivie lietoja....
Nu,nu lietotāj.Es to pats neesmu pieredzējis,jo uz to laiku,kad es šancēju, šī tehnoloģija jau bija aizstāta ar ko mazāk bīstamu.To esot lietojuši līdz kādiem 60-70-ajiem gadiem.Bet par šķaidīšanu ir tīra patiesība.Pēc tam viņš ir vannā elektrolīta sastāvā un tur vairs gāzmasku nevajag.Baidos,ka tas nav gluži tas pats kas fotogrāfijā lietojamie,bet nu tik smalki nezinu gan...
Danulabi.. Es gribu redzēt kur jūs dabūsiet kauč pusi no tām vielām, jo no viņām var uzcept kādus spridzekļus.. patsmit dažādus un tādu smuki iedarbīgus.
viecha:To esot lietojuši līdz kādiem 60-70-ajiem gadiem.
Nevella, es vēl ap kādu 85.g. pats tīstīju krievu diapozitīvus ar veikalā nopērkamiem komplektiem, tur balinātājā tieši sarkanā asinssāls (kālija fericianīds) arī bija.
Nitrēt jau var, tikai jābūt ledus vanniņai, precīzam termometram un lakmusa papīrīšiem. Jābūt arī labiem nerviem, lai pie temperatūras pīķa nitrēšanas procesā noturētos neiegāzt visu šļuru ledus vannā.
Lai nu kā- labs veids kā lidot vairākos virzienos vienlaicīgi.
Jaunie ķīmiķi nitrotoluols mājās-laboratorijas apstākļos taisot sanāk ap 3-5% gadījumos Veikalos ir nopērkamas ķimikālijas, no kurām var uhh kādas lietas sataisīt , ja māk un zin
Labāk nodarbojieties ar zaķīšu, puķīšu un putniņu bildēšanu, nevis ķeraties lietām par kurām jums ir maza saprašana.....
Šneider,es tak runāju par galvaniku.Sarkanā asinssāls toč tāda bērnu spēle vien ir.Nu nezinu kā tur viss tas saucās toreiz,bet smagi nopietnāk tā lieta bij.
vojot no D16T / duralumīnijs. Visas tās karstās, tipa sporta auto riteņu diski - ir pilnīgs mēsls.
