Tā aiz gara laika un intereses vadīts, izdomāju, ka derētu kāda saruna no tēmas "ja tantei būtu riteņi, tad viņa būtu tramvajs, bet tā kā tantei nav riteņu, tad..." T.i., vai jums kādreiz ir gribējies būt profesionālam (vai vienkārši zinošākam) fotogrāfam, bet kaut kādu iemeslu dēļ to nav izdevies realizēt? Iespējamie atbilžu varianti: a) Gribētos, bet adīt zeķes (t.i. darī citas lietas) man tomēr sanāk labāk (t.i. varu vairāk nopelnīt) kā fotogrāfēt; b) sen jau būtu ieguvis World Photography Award, bet mamma liek pabeigt vismaz 9. klasi; c) gribētos, bet īsti nav laika uzlabot savas zināšanas - jāvelta laiks mammām, tētiem, bērniem sievām, jāuzceļ māja, un vēl jāpabeidz divas augstskolas; d) vēl nav izgudrota tik kruta kamera, kas spētu iemūžināt manas ģeniālās idejas; e) vecums nenāk viens...; f) ... g) ...
a man B variants bet ja pa nopietnam tad man visu laiku iekšā muļļājas sapnis kaut kad nākotnē būt vismaz vienam no pilsētas vadošajam fotogrāfam... Tikai paskaitot cik kopā izmaksā tehnika, kas ir šiem fotogrāfiem labāk tomēr gribas adīt zeķes
Zinošāks protams gribētu būt.Arī savā vecumā.Lai gan foto nav galvenais dzīvē un pārāk daudz laika,naudas un pūļu es tam ziedot neesmu ar mieru.Par profesionālu fotogrāfu nekad neesmu gribējis būt un jo ilgāk esmu uz šīs pasaules,jo vairāk pārliecinos par šī domu gājiena pareizību.Priekš manis.
Ar fotogrāfēšanu nodarbojās gandrīz visi, bet ar mākslu retais Būt par profesionālu fotogrāfu nav nekas sarežģīts, bet taisīt mākslas foto māk tikai retais profesionālis Es labāk nodarbojos ar mākslu, kuru var un zin tikai retais bet bildēju savam priekam
...es stādos priekšā šito smago šanci-bildēt kad negribās un bildēt ko negribās,ka tik maksā.Negribu...bet liekas zināšanas savam priekam nekad nav par daudz.
Jolan:...es stādos priekšā šito smago šanci-bildēt kad negribās un bildēt ko negribās,ka tik maksā.Negribu...bet liekas zināšanas savam priekam nekad nav par daudz.
domā 10 h sutkā rakt grāvjus, zāģēt mežu, kapāt stroikā, vai mēzt sūdus kūtī saldāk ?
ADStudio:a man B variants bet ja pa nopietnam tad man visu laiku iekšā muļļājas sapnis kaut kad nākotnē būt vismaz vienam no pilsētas vadošajam fotogrāfam... Tikai paskaitot cik kopā izmaksā tehnika, kas ir šiem fotogrāfiem labāk tomēr gribas adīt zeķes
nepareizi, visvairāk izmaksā telpas, ja vien nedzīvo sūnu ciemā
ADStudio:a man B variants bet ja pa nopietnam tad man visu laiku iekšā muļļājas sapnis kaut kad nākotnē būt vismaz vienam no pilsētas vadošajam fotogrāfam... Tikai paskaitot cik kopā izmaksā tehnika, kas ir šiem fotogrāfiem labāk tomēr gribas adīt zeķes
Atcerējos anekdoti par garšīgām kotletēm un labām/dārgām pannām...
ADStudio:a man B variants bet ja pa nopietnam tad man visu laiku iekšā muļļājas sapnis kaut kad nākotnē būt vismaz vienam no pilsētas vadošajam fotogrāfam... Tikai paskaitot cik kopā izmaksā tehnika, kas ir šiem fotogrāfiem labāk tomēr gribas adīt zeķes
... Neizvēlies lielpilsētu, bet gan kādu mazu miestu..
ADStudio:a man B variants bet ja pa nopietnam tad man visu laiku iekšā muļļājas sapnis kaut kad nākotnē būt vismaz vienam no pilsētas vadošajam fotogrāfam... Tikai paskaitot cik kopā izmaksā tehnika, kas ir šiem fotogrāfiem labāk tomēr gribas adīt zeķes
Atcerējos anekdoti par garšīgām kotletēm un labām/dārgām pannām...
Tā ir tā, kur kotlešcepēja mēģināja atrast korelāciju starp ciemiņa - fotogrāfa bildēm un viņa tehnikas dārdzību???
Bez izvēles, tikai un vienīgi – d. Man vajag tik krutu kameru, ka neviens to pat neredz. Ideālā gadījumā – kaut kādi fizioloģisku papildinājumu acij un smadzenei, kas pēc komandas nofiksē reproducējamā formā to, ko redzu un gribu fiksēt. Kamēr tāda nav (pazeminātas prasības) – briļļu rāmī slēpta uzparikte ar tiešu vadību no smadzenēm, abos gadījumos – LAI NEBŪTU JĀDOMĀ vairāk, kā galvu grozot. Bez kādām rūpēm par ISO, DOF, diafragmu, ekspozīciju… Iegūtais attēls transformējams visās iespējamās formās – digi (tad būs bezcerīgi novecojis), printam, pārraidei taisni starp smadzenēm bez tieša kontakta jebkurā attālumā, pavairojams, kopijas saglabājamas un/vai brīvi izplatāmas jebkurā formā. Vislielākais prieks, ka tādai tehnikai ieviešoties, jēdziens ‘profesionāls fotogrāfs” manīsies līdz nepazīšanai (ja vispār saglabāsies). Kamēr nekā derīga nav – apmierinos ar „e” variantu.
Gribu un būšu! Pārsvarā visu laiku veltu tam! Tas ir mans mērķis, mana mīlestība, hobijs, topošais darbs, jēga, sapnis..... visss..... ! Jūtu, kā ik pa laikam atskatoties, kā viss mainās un aug, viss notiek, tas ir ceļš! Tikai vajag gribēt, darīt un mīlēt līdz kaulam! <3
Patīk spaidīt pogas... 
bet bildēju savam priekam 
