RudeWolf:Bet vai tad nav tā, ka jebkurš objektīvs, kas veic projekciju ar citu skata leņķi kā 53° (pa diagonāli) deformē perspektīvu? Stingri ņemot jebkura deviācija no ierastā dabiskā redzes leņķa ir deformācija. Domāju, ka te pie vainas ir stereotips par to, kas smukāks- snīpītis vai gurķis?
kālab tieši 53? Pēdējā dpreview versija bija kaa reiz kaut kādi 43...
Tu nejauc gadienā grādus ar milimetriem? Es lietoju grādus kā universālu apzīmētāju, kas nav atkarīgs no gaismjutīgās virsmas izmēra.
tāda lieta ir! salīgais ungāru fotogrāfs Jene Dulovics bīda teoriju, ka vienā jautājumā visi fotogrāfi 1-isprātis - ka aktam vajag "mīksti" zīmējošu objektīvu. es neesmu vienisprātis un neesmu vienīgais. skat. Pēteri Toomingu un ne tikai.
f-foto:Esi drošs, Mari, ka deviant.art vai kāds cits labdaris visus viņus, zivsaci svešiem cilvēkiem droši sejā tuvu jo tuvu bāzējus, izguldīs un pabaros, lai cik viņu nebūtu.
kāpēc tikai zivi? kāpēc tuvu? ja vajag kkādiem drūmrokeriem portrejus priekš plates vāka, tad stindzinošu fīlingu var dabūt tos portretējot ar 600mm - nevajag jau būt aprobežotam un perspektīves maiņas spēku aizmirst
tāda lieta ir! salīgais ungāru fotogrāfs Jene Dulovics bīda teoriju, ka vienā jautājumā visi fotogrāfi 1-isprātis - ka aktam vajag "mīksti" zīmējošu objektīvu. es neesmu vienisprātis un neesmu vienīgais. skat. Pēteri Toomingu un ne tikai.
cik atceros Dulovicam bij niķis pašam dreijāt lēcas un lipināt kopā objektīvus (jams aprakstījis kā vajag dračīt stiklu ar *nullīti* utt.)
attiecīgi ir diezgan normāli, ka kungss aizstāv mīkstu bildu - 100mm makrostiklu šitā uz galodas un bikšusiksnas neizdrāzīsi
f-foto:Diskusija nav tik daudz par neiespējamo, bet drīzāk par mītu, ka portretam der visi objektīvi, kur dažiem ir atšķirīgs viedoklis, ko tie spēj paust mierīgi un bez plebejismiem valodā. Domāju, ka klienti caurmērā nepieprasa kadrus, kur tie ir redzami deformēti, tiem tādi nav vajadzīgi un tie tos neizmanto. Tāpēc tas ir risinājums retai reizei un sižetam. Kaut kas līdzīgs tam, kā vecpuišu ballītē vai citā sakarā vīrieši joka pēc nokrāsojas un pārģērbjas par sievietēm. Tas ir iespējams, bet ne obligāti baudāms vai nepieciešams.
Līdz ar to vismaz vienu objektīvu grupu no iedalījuma "objektīvi, kas domāti/piemēroti portretiem" kopumā var izslēgt, līdz ar to orientējoties uz vismaz diviem atšķirīgiem objektīviem portretu fotografēšanai un apkārtējās vides fotografēšanai, par ko arī bija jautājums. Par ko objektīvu sakarā rakstīja Čaikovska klausītāji, gan nav saprotams pat viņiem pašiem.
jā jā, pastāsti gan Tuguļevam, ka ar platlenķi sanāk šits, viņš, kā izskatās, to nezin. Un kas tie par klientiem, mistiskiem, tiek piesaukti, nez ? Klienti objektīvus nepērk. Un šitentik gudram onkam kā foto, grēks savu gudrību pa velti netā kaisīt, saku kā ir....
Domāju, ka tad viss būs ok. Galu galā, ne jau objektīvs fotografē. Ir simts un viens faktors, kas veidos noskaņu papildus perspektīvai. Galvenais, lai nav tā, ka izvēlētā tehnika to nojauc.
f-foto:Ja tā padomā, labāk jau zvirbuļi albumā, uzņemti ar zivsaci, nekā blaac ar asiņojošu degunu.
Atkal pirkstu ar zīmuli sajauci. Negāja runa par asiņojošu degunu, bet par klopi. Dikti putrojies savos spriedumos. Mazāk vajag šņaukt visādus draņķus.
Nepavisam nav obligāti iejaukties svešā sarunā, ja pat nespēj izlasīt, uz ko vispār attiecas piezīme "absolūti neinteresē". Un tā attiecas uz "tu par mani NEKO nezini". Vēlreiz atkārtošos, bet nemaz negribu zināt.
Nez, man gan ir mazliet pretējs viedoklis. Pirmkārt, cienījamais kungs nepacentās padomāt, ka, iespējams, es biju sapratis, uz ko attiecas izmestā frāze un tieši to arī domāju Mani gan, piemēram, interesē, ar ko diskutēju un kas saka savu subjektīvo videokli dažādos jautājumos. Tāpat lērums it kā nevajadzīgas informācijas reizēm ir noderējis. Piemēram, vakar uzzināju šo to par mežģīņu piešūšanu kleitai, piegrieztņu konstruēšanu un vēl šo to - neticēsi, bet reizēm noder. Kaut atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem. Ja nemaldos, to sauca par vispārējo erudīciju un atvērtu domāšanu.
To, ka nespēj uz lietām paskatīties savādāk, ārpus standarta, mēs jau sapratām. Ja tāda pieeja būtu visiem, diez vai cilvēce būtu attīstījusies ārpus akmens laikmeta - gan tehnika, gan māksla un kultūra. Viens čalis, piemēram, izdomāja sfumato. Vēl cits sāka gleznot kaut kādu sviestu, kur neko saprast nevar - mūsdienās par impresionismu sauc. Vēl cits čalītis lika kopā ģeometiskas figūras un sauca to par portretu - tas nekas, ka sabūvēts tik perfekti, ka pat grūti aptvert.
Ir, protams, jāzina, klasiskie likumi, principi un paņēmieni. Protams. Kaut vai tāpēc, lai saprastu, kāpēc tādi ir, un kādos gadījumos, ar kādu mērķi, tos pārkāpt.
Tā ka, jau iepriekš atvaino, bet labi, ka jau gadsimtiem ir bijuši cilvēki, kas nav kautrējušies domāt nestandartā.
labi, ka jau gadsimtiem ir bijuši cilvēki, kas nav kautrējušies domāt nestandartā.
Kāds tev no tā labums kā patērētājam? Izstāsti.
Jebkurš izgudrojums ir radīts no cilvēku puses, kas domājuši (kaut vismaz kādu brīdi) nestandartā. Standartā ir jādomā amatniekiem un ražotājiem. Izgudrojumu nevar radīt ar standarta pieeju, tā var radīt tikai esošā uzlabojumus, bet neko kardināli jaunu. Nebūtu to nestandarta domātāju, nebūtu tev tagad te arī datora, pie kā sēdēt un gudri spriedelēt internetā esošā blogā Tāds arī patērētājam labums no cilvēkiem, kas domā nestandartā - ka vispār ir lietas, ko var patērēt. Un lai nesapratsu atkal šķībi kaut ko, vēl piebildīšu - ar to es nedomāju,ka nav labuma patērētājam no standartā domājošajiem - tie tiražē un izplata to, ko radījuši nestandartā domājošie.
Nu beidz, f-foto. Bez inovācijas nav attīstības. Tiesa, lai domātu nestandartā ir jāzina vismaz divas lietas- ko nozīmē domāt un, kas ir standarts. Atcerēsimies, ka čalis, kurš zīmēja ģeometriskos ķiņķēziņus bija zīmējis vēl vismaz divos atšķirīgos stilos.
Un nožēlojams tas cilvēks, kurš visvairāk ir patērētājs.
f-foto atvaļinājums, ka nav citu ko darīt? Būtu gājis labāk ārā papriecāties par Latvijas dabu nevis tupējis internetā un 'zīmējies' te ar savu diskutēšanas 'mākslu'. Jā - zinam, zinam, ka katrā komentārā atradīsi kādu nepilnību, kurai varēsi piesieties un veltīt daudz vairāk teikumus, kā komentāra kopējam saturam - bet kam no tā ir labums?
nabaga cilvēks, kas topiku sāka un šito visu dabū lasīt. Bet viņš gribēja 2 objektīvus - nu skaidrs, ka tie būs dažādi, tāka varēs bildēt portetus/ainavas gan ar vienu, gan otru. Protams, viņam ātri pačukstēs, ka portretiem lielas diafragmas tāpat kā ainavām liels asuma dziļums ir standartiskas ("tirlīgas") lietas, a tālāk domās un pētīs pats. Bilde parasti ir par kaut ko, un platleņķa ainava ir pavisam kas cits kā ar teleobjektīvu bildēta kalna virsotne; tāpat zivsacs portrets un 105/f2.
f-foto> diskutēt diskusijas pēc ir diezgan stulbi. Tev parādīja konkrētus argumentus (perspektīvu), a Tu par ko citu. Ka foršs meitēns ar zivi Tev nepatīk, tā ir Tavas gaumes lieta, bet ne arguments. tev parādīja, ka par to maksā naudu - tieši to gribēji zināt. Zini, ir, kas klausās Čaikovski un Bēthovenu, bet ne LR2, un kam pie sienas ir arī impresionisti. Un Tu nevari apgalvot, ka viņiem tas nepatīk un viņi tur nekā nesaprot. Domāju, ka par Čaikovski arī varu kaut kādā mērā spriest, bet pasaki - cik Latvijā ir cilvēku, kas var to profesionāli darīt? Kas spēj izstudēt partitūru un vērtēt pašu mūziku, nevis tikai interpretāciju; jeb kas spēj klausīties tā, lai nošķirtu pašu mūziku no interpretācijas? Kas sapratīs instrumentāciju, arhitektūru, emocijas, kam nav izteiktas klišejas ausīs utt.
Droši vien, ka nav. Bet palasi, ko tad raksta par to nestandartu cilvēks, kam tas esot svarīgi.
"Vēl cits sāka gleznot kaut kādu sviestu, kur neko saprast nevar - mūsdienās par impresionismu sauc."
Proti, sviests, kur neko nevar saprast. Kam tāds ir vajadzīgs? Saprotams, ka rakstītājam nav vajadzīgs.
Tas bija attiecināts uz laiku, kad konkrētais stils sākās un uzņema apgriezienus - uz attiecīgajiem tā laika standartiem. Konkrēti impresionismam - 19. gadsimts. man impresionisms patīk tādēļ, ka primāri par faktu "tā šitā osta izskatījās tajā gadā" nodod sajūtas, kādas tai laikā radās - vai, kādas gribēja radīt - konkrētajam māksliniekam, skatu gleznojot.
f-foto: Proti, tava galva ir kā milzīgi, visus fen šui likumus pārkāpjoši bēniņi, kur var noglabāt visu?
Nē, protams. Mana galva ir (vai vismaz cenšos, lai tā) katalogs, kurā noglabāti daudz mazi fakti par daudz un dažādām lietām, kā arī - kur meklēt plašāku informāciju. Šādai metodei ir pluss - es neglabāju novecojušu informāciju, un, kad kaut ko vajag dziļāk, ātri spēju atrast jaunāko un aktuālāko.
Piemēram, daudzi autovadītāji joprojām uzskata, ka divriteņa vieta ir ne tālāk kā 1m no brauktuves malas, jo tā rakstīts noteikumos. Bullshit - jau sen tā tur vairs nav rakstīts, kad mani tas interesēja, es to uzzināju; tagad sekoju līdzi izmaiņām CSN un arī ikdienā +/- zinu, ko var, ko nevar - toties daži, kas noteikumus pēdējoreiz lasījuši pirms 30 gadiem, uzskata, ka man jāiemācās un par esošiem jāpieņem tie vecie, un mēģina nobraukt, piespiest malā, kad braucu pa sev nepieciešamo joslu. Tikai piemērs, kāpēc informācijas vietā būtu jāpatur prātā galvenie principi un pointeris uz aktuālāko
Mēs tomēr dzīvojam 21. gadsimtā, kad informācijas ieguve ir stipri vienkāršota. Jā, tā ir paļaušanās uz tehnoloģijām, jā, piekrītu, tā ir kaut kāda veida zināšanu apjoma samazināšana, ja runājam par vienas nozares zināšanu īpatsvaru konkrētam indivīdam attiecībā pret kopējo zināšanu daudzumu. Bet izpratne ir svarīgāka par zināšanām - ne reizi vien, piemēram, esmu eksāmena laikā izvedis aizmirstu formulu, saprotot, kā tā darbojas. Savukārt tie, kas iezaurējuši un pēkšņi neatceras vienu vietu - tie, pa lielam, ir dimbā. Diemžēl, pēc paziņu pieredzes spriežot, joprojām daudzi, īpaši vecā kaluma pasniedzēji, eksāmenā 1:1 pārrakstītu grāmatu vērtē augstāk par cilvēka skaidrojumu (pie kam - pareizu) saviem vārdiem.
Ok, papildinu. parakstu redzēju vismaz divu no nesenākajiem Taviem ierakstiem beigās - par to uztvēru vārdu "bērnudārzs". Pārfrāzēšu teikumu.
Šķiet, ka esi beidzot objektīvi novērtējis savas argumentācijas metodes - saprotot, ka kļūdies diskusiju vilkt citur, apgalvojot, ka sākotnējais strīds ir bijis pavisam par citu tēmu - kā atbilstošas pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņa līmenim, kurš ne par ko nespēj atzīt sevi par kļūdījušos. Jāpiebilst gan, ka nav nepieciešamības šo vārdu izmantot kā parakstu šajā tīmekļa vietnē, jo pastāvīgie foruma dalībnieki, kā arī diskusijās iesaistītās virtuālās identitātes pārstāvošās personas, visdrīzāk, jau ir izdarījušas šada vai līdzīga rakstura slēdzienus patstāvīgi un ņem to vērā, iesaistoties jebkāda veida, tai skaitā, bet ne tikai, rakstiskā, mutiskā un kā publiskā, tā privātā komunikācijā ar Tevi vai personu, kas ar vai bez Tevis izteiktas gribas vai piekrišanas lieto virtuālo identitāti, kas šajā tīmekļa vietā apzīmēta ar segvārdu "f-foto".
Derēs? Neesmu jurists, tāpēc var gadīties arī kāds fēleris.
Būt fotogrāfam jau nenozīmē, ka vajag pusvārdos zem deguna murmulēt.
1. Neesmu fotogrāfs 2. Kāds bija tas izteiciens, par baļķiem, skabargām, utt.?
Ar manu prasmi izteikties viss ir, nu, ja ne labākajā kārtībā, tad vismaz par lielām problēmām nesūdzos, bet paldies par rūpēm un apjautāšanos. Starp citu, ne tikai dzimtajā valodā. Bet, atbildot tieši uz jautājumu, jāsaka, ka ar 22 gadiem būtu jābūt pilnīgi pietiekoši; ja sevi jāliek kā piemēru cik sevi atceros mana izteikšanās prasme vienmēr ir bijusi līmenī, kas nav sliktāks par to, kas nepieciešams lai komunicētu ar aptuveni līdzīga vecuma vai vecākiem sarunas biedriem. Protams, jāpatur prātā, ka tāda perfektā etalona līmeņa uz kuru tiekties, nemaz nav, un notiek nemitīga attīstīšanas, pat ja tā ir ar negatīvu iezīmi, un, tradicionālajā izpratnē būtu dēvējama par degradāciju. Tāpat ir svarīgi izvēlēties attiecīgajai auditorijai saprotamāko un iedarbīgāko komunikācijas veidu un stilu. Tikai, ne vienmēr visi sarunu biedri ir pietiekami patīkami, lai būtu vērts veltīt laiku piedomājot ne tikai pie tā, ko pasaki, bet arī - kā pasaki. Piemēram, ja sarunu biedri, ar kuriem man nav tuvas draudzīgas attiecības, papūlas rakstot vārda "Tu" pirmo burtu, nospiest taustiņu "Shift" (meklēt uz spiedpogu plakandēļa, parasti viens šāds taustiņš atrodams kreisajā pusē, starp taustiņiem "Caps Lock" un "Ctrl" (Vai "Fn")), tas man liek izdarīt pieņēmumu, ka cilvēks ir ar adekvātām manierēm un izturas pret sarunas biedru - pat ja oponentu - ar zināmu cieņu. Kā arī - komunicējot ar par sevi gados vecāku cilvēku, reizēm atļaujos pieņemt, ka šim cilvēkam pietiks saprāta abstrahēties no izteiksmes veida, primāri koncentrējoties uz domu, ko gribēts pateikt. Tāpat pieņemu, ka cilvēkam, kam, iespējams, ir arī kāds diploms par augstāko izglītību, nevajadzētu būt problēmām izdarīt loģiskus secinājumus arī no netieši izteiktiem mājieniem. Tiesa, daži nesenākie ieraksti liek domāt, ka bailēs sastapties ar cilvēku, kas izmanto līdzīgas argumentācijas un diskusiju metodes, bieži izvairies no šādiem loģiskiem secinājumiem, tā vietā mēģinot norādīt uz iespējamiem trūkumiem cilvēka izglītībā vai kopējā inteliģences līmenī.
Jā, lai gan ir twitter laikmets, izteikties garāk par 140 zīmēm, ja ir tāda nepieciešamība, ne visiem tomēr vēl sagādā problēmas.
RudeWolf:Nu beidz, f-foto. Bez inovācijas nav attīstības. Tiesa, lai domātu nestandartā ir jāzina vismaz divas lietas- ko nozīmē domāt un, kas ir standarts. Atcerēsimies, ka čalis, kurš zīmēja ģeometriskos ķiņķēziņus bija zīmējis vēl vismaz divos atšķirīgos stilos.
Un nožēlojams tas cilvēks, kurš visvairāk ir patērētājs.
Droši vien, ka nav. Bet palasi, ko tad raksta par to nestandartu cilvēks, kam tas esot svarīgi.
"Vēl cits sāka gleznot kaut kādu sviestu, kur neko saprast nevar - mūsdienās par impresionismu sauc."
Proti, sviests, kur neko nevar saprast. Kam tāds ir vajadzīgs? Saprotams, ka rakstītājam nav vajadzīgs. Tad kālab oriģinālā un neparastā nozīmi uzsvērt ar tādu piemēru? Visticamāk, vidējais šejienes pilsonis impresionistu darbus nepērk un neliek pie sienas pat reprodukciju plakātu formātā. Bet piesaukt ļoti gribas, jo, ja piesauksi visu oriģinālo, varbūt tevi pašu arī noturēs par stilīgāku, modernāku, zinošāku utt.
f-foto:Teorētiski ar tiem ierakstiem un izteicieniem ir pavisam vienkārši. Lai tu saprastu pareizi jau no pirmās reizes, uzsvēršu - teorētiski.
Iedomājies hipotētisku situāciju. Cilvēks ir, teiksim, 26 gadus jauns. Aktīvi interesējas par fotogrāfiju un vizuālo mākslu pēdējos 5 gadus. Piedalās plenēros, ir gājis kursos, varbūt pat studējis. Ir izveidojis vērā ņemamu tehnisko bāzi. Citi viņu uzskata par visai erudītu un apķērīgu. Šī līmeņa sasniegšanai ir pagājuši 5 gadi.
Un tagad paskatīsimies uz vienu daudz iespaidīgāku ciparu. Uz 26. Šī skaitļa sakarā var droši pieņemt, ka vismaz 22 gadus no tiem cilvēks domā un pauž domas runā. Lieto valodu. Viņam ir pamatīga, 22 gadus ilga, regulāra lietotāja prakse.
Bija vajadzīgi tikai 5 gadi, lai citi interesenti viņa interesi par attiecīgo lauciņu uztvertu puslīdz nopietni. Bet ko darīt ar minēto 22 gadu praksi? Vai tā ir nepietiekami gara, lai būtu apgūta prasme izteikties? Cik vajadzēs? Tā jau ir četras reizes ilgāka par praksi foto jomā.
Ar 5 pietiek, bet ar 22 nepietiek? Kā tu domā?
Tas ir tikai viens aspekts.
Tīri teorētiski. Bet tikai teorētiski. Valodas lietošana 22 vai 42 gadus praktiski neatšķiras. Tāpat kā fotografēšana 22 vai 42 gadus. Bet atšķiras, ja valodu lieto 1 gadu vai 5 gadus. Tieši tāpēc pret tādu, kas ar foto(vai valodu, vai jebko citu) nodarbojas 5 gadus, kamēr es pats tikai pāris mēnešus, radīsies daudz lielāks respekts. Protams, kamēr viņš nesāks runāt acīmredzamas un vienkārši uztveramas blēņas Bet tas ir tikai viens aspekts
f-foto: Ej un priecājies par dabu +26 grādos, kas tev liedz? Tu vēl uzraksti kaut ko par ministrijas ierēdni, kas darba laikā valsts naudu internetā notriec, kā droši vien esi paradis TVNET vai citur. Stiliņš bēdīgi atpazīstams.
Bērnudārzs.
Un kas tieši ir vainas +26 grādiem? Attaisnojumus, protams, var izdomāt vienmēr - tiesa vajag atcerēties, ka ir lietas, ko dabā var ieraudzīt tikai +26 grādos, piemēram Bet Tu jau uz 'mutes neesi kritis' - atrunas izdomāsi par jebko un vienmēr un savu kļūdu nekad neatzīsi (ka sēdi tādā jaukā dienā iekšā telpās, neko jēdzīgu nedarot). Un man jau ir aizdoma, ka Tev daba tāpat neinteresē - ir daudz interesantāk sasniegt virtuālu orgasmu diskutējot internetā ar tādiem 'neinteliģentiem' tirliņiem, kā es. Tad neiešu Jūsu Inteleģeicei traucēt
valodu pieminējāt. pilna pasaule [arī] ar veciem cilvēkiem, kuri runā gauži analfabētiski. (skat. kaut mūsu jauno prezidentu.) diez vai valodu apguvuši 38 vai 47 gadu vecumā.
Tīri teorētiski. Bet tikai teorētiski. Valodas lietošana 22 vai 42 gadus praktiski neatšķiras. Tāpat kā fotografēšana 22 vai 42 gadus. Bet atšķiras, ja valodu lieto 1 gadu vai 5 gadus. Tieši tāpēc pret tādu, kas ar foto(vai valodu, vai jebko citu) nodarbojas 5 gadus, kamēr es pats tikai pāris mēnešus, radīsies daudz lielāks respekts. Protams, kamēr viņš nesāks runāt acīmredzamas un vienkārši uztveramas blēņas Bet tas ir tikai viens aspekts
Atšķirsies gan. Piemēram, 42 gadu vecumā cilvēks būs apguvis vismaz vienas jomas profesionālo leksiku un, iespējams, arī mērķtiecīgi izlasījis vismaz par 30% vairāk daiļliteratūras nekā 22 gadu vecumā.
Bet tas ir tikai viens aspekts.
Vai šī atšķirība ir būtiska? Jebkurā jomā izaugsme ir eksponenciāla. Resp., tie "izlasīts 30% daiļliteratūras vairāk" izgaugsmei praktiski neko nedod. Bet sarunvalodā izmantot profesionālo leksiku, kuru reti kurš apkārtējais saprot, ir vienkārši cieņas neizrādīšana oponentam.
f-foto:
Atšķirsies gan. Piemēram, 42 gadu vecumā cilvēks būs apguvis vismaz vienas jomas profesionālo leksiku un, iespējams, arī mērķtiecīgi izlasījis vismaz par 30% vairāk daiļliteratūras nekā 22 gadu vecumā.
Bet tas ir tikai viens aspekts.
Vai šī atšķirība ir būtiska? Jebkurā jomā izaugsme ir eksponenciāla. Resp., tie "izlasīts 30% daiļliteratūras vairāk" izgaugsmei praktiski neko nedod. Bet sarunvalodā izmantot profesionālo leksiku, kuru neviens apkārtējie nesaprot, ir vienkārši cieņas neizrādīšana oponentam.
drīzāķ necieņas izrādīšana... pretējā gadījumā - it kā ciena, bet neizrāda?
lai nebūtu gari jāstrīdās, vajag precīzi definēt,par ko runa.Portrets vidē,studijā,klasiskais,netradicionālais?Visi taču būs portreti?Otrs jautājums,kad tas skaitās veiksmīgs portrets,kādi kritēriji to nosaka?(par cik pārdots,cik gaumīgs,cik uzmanību piesaistošs).Nupat sēžu pie kāzu bildēm,un mani pārņem šausmas,cik daudz esmu sabildējis nepareizus portretus ar platleņķi.(pēc definīcijas,to nedrīkst darīt)Protams man ir arī klasiskie portretu objektīvi(85mm,135mm).Gadās arī,ka nobildēju cilvēku bez kājām(vairumā gadījumu tieši ar portretu objektīviem),tagad nezinu,kā skatītājs to uztvers,jo visi taču zin,ka cilvēkam ir divas kājas.....tāpat,kā tiltam divi gali.
Bzh:
Vai šī atšķirība ir būtiska? Jebkurā jomā izaugsme ir eksponenciāla. Resp., tie "izlasīts 30% daiļliteratūras vairāk" izgaugsmei praktiski neko nedod. Bet sarunvalodā izmantot profesionālo leksiku, kuru neviens apkārtējie nesaprot, ir vienkārši cieņas neizrādīšana oponentam.
Mediķi pēdējam var piekrist, var arī nepiekrist. Juristi var piekrist, var nepiekrist. Kaut ko no viņiem vajag jau tev. Mēģini iztikt ar sarunvalodu.
Bet tas, ka daiļliteratūras lasīšana valodai neko nedod, gan būtu kaut kā jāpamato, kaut vai attiecībā uz posmu skolas solā - obligāto literatūru u. tml.
42 gados skolas solā? Mēs tak runājam par atšķirību starp 22 gadīgo un 42gadīgo oponentu. Kāds solas sols?
Bzh:
42 gados skolas solā? Mēs tak runājam par atšķirību starp 22 gadīgo un 42gadīgo oponentu. Kāds solas sols?
Ja par skolas solu uzskata arī augstskolu, tad tev droši vien būs pārsteigums, ka ir cilvēki, kas nopietni uztver mūžizglītību un iegūst otro vai trešo augstāko izglītību, neatkarīgi no vecuma.
Protams, ja ģimenē šāda piemēra nav, tad nesapratīsi.
