Gan jau kādam te ir laba pieredze ar platajām filmām Gribētos zināt kāds ir aptuvenis dinamiskais diapazons platajām diapozitīvajām filmām, piemēram, Fuji Provia 400?
backspin:Gan jau kādam te ir laba pieredze ar platajām filmām Gribētos zināt kāds ir aptuvenis dinamiskais diapazons platajām diapozitīvajām filmām, piemēram, Fuji Provia 400?
kāda starpība - platā vai šaurā. aizej uz [url=www.fujifilm.com]www.fujifilm.com[/url] un paskaties specifikāciju. viss būs aprasktīts. bet pieņemu, ka šai varētu būt kādi ~4-5 stopi
Gribi lielu diapazonu njem kodak ektar, vareetu buut kaadi 13+. Nu vairaak kaa 4-5 stopi toch ir arii tai proviai tiikls pilns ar visaadiem testiem, probleema gan tada, ka katrs idiots uzskata par stila lietu kautko testeet un apskatiit bez sajegas ko iisti dara. Ja nu obligaati vajag pozitiivu, tad tas pats provia 100 ir labaks, manupraat.
backspin:Gan jau kādam te ir laba pieredze ar platajām filmām Gribētos zināt kāds ir aptuvenis dinamiskais diapazons platajām diapozitīvajām filmām, piemēram, Fuji Provia 400?
kāda starpība - platā vai šaurā. aizej uz [url=www.fujifilm.com]www.fujifilm.com[/url] un paskaties specifikāciju. viss būs aprasktīts. bet pieņemu, ka šai varētu būt kādi ~4-5 stopi
tu te lūdzu nestāsti, ir tā - jo platāka filma jo platāks dinamiskais diapazons un otrādi!
ak34:
kāda starpība - platā vai šaurā. aizej uz [url=www.fujifilm.com]www.fujifilm.com[/url] un paskaties specifikāciju. viss būs aprasktīts. bet pieņemu, ka šai varētu būt kādi ~4-5 stopi
tu te lūdzu nestāsti, ir tā - jo platāka filma jo platāks dinamiskais diapazons un otrādi!
ak34:
kāda starpība - platā vai šaurā. aizej uz [url=www.fujifilm.com]www.fujifilm.com[/url] un paskaties specifikāciju. viss būs aprasktīts. bet pieņemu, ka šai varētu būt kādi ~4-5 stopi
tu te lūdzu nestāsti, ir tā - jo platāka filma jo platāks dinamiskais diapazons un otrādi!
Nelej Kaspar!Ir tieši otrādi-jo platāka filma,jo knapāks diaapazons!
kasparsf: tu te lūdzu nestāsti, ir tā - jo platāka filma jo platāks dinamiskais diapazons un otrādi!
Nelej Kaspar!Ir tieši otrādi-jo platāka filma,jo knapāks diaapazons!
Jo dabā viss ir līdzsvarā - ja vienā jautājumā ir plats, tad otrā noteikti jābūt šaurākam.
Nu aptuveni kā ar objektīvu - jo tas garāks, jo tuvāk pievelk. Jo īsāks objektīvs, jo tālāk bildējamie objekti sanāk. Jo lielāks statīvs, jo mazāku gabalu kalnā to varēs uznest. Jo platāk statīvam kājas, jo zemāks tas paliek.
RudeWolf: Krāsas tāpat post-pro varēsi uzregulēt, kā gribās. Vai ir kāds īpašs iemesls, kāpēc tieši Provia 400?
Cik esmu skatījies un cik kāds ieteicis, tad ar slaidu filmām varot dabūt kvalitatīvākas krāsas, vai tā ir, neesmu praksē pārbaudījis, bet gribās, lai krāsas īpaši nav jāaiztiek. iso400, jo bieži vien sanāk bildēt kādu lielu koku tuvumā, ielejās utt., kur gaismas mazāk, tā kā, pieverot diafragmu, vēlos, lai slēdža laiks nav pārāk ilgs. Un tieši provia interesē, jo šī filma ir tīri labi izmantojama arī priekš astrofotogrāfijas.
Vēl sākotnējo jautājumu varētu noformulēt tā: Vai, kat vai šai pašai proviai, dinamiskais diapazons ir lielāks/vienāds/mazāks, ja salīdzina ar 5DmkII?
viecha:
Nelej Kaspar!Ir tieši otrādi-jo platāka filma,jo knapāks diaapazons!
Jo dabā viss ir līdzsvarā - ja vienā jautājumā ir plats, tad otrā noteikti jābūt šaurākam.
Nu aptuveni kā ar objektīvu - jo tas garāks, jo tuvāk pievelk. Jo īsāks objektīvs, jo tālāk bildējamie objekti sanāk. Jo lielāks statīvs, jo mazāku gabalu kalnā to varēs uznest. Jo platāk statīvam kājas, jo zemāks tas paliek.
Tā kaut kā.
Nu ja.Es jau ar saku-jo vairāk šnabim sulas pielej,jo švakāks paliek.
RudeWolf: Krāsas tāpat post-pro varēsi uzregulēt, kā gribās. Vai ir kāds īpašs iemesls, kāpēc tieši Provia 400?
Cik esmu skatījies un cik kāds ieteicis, tad ar slaidu filmām varot dabūt kvalitatīvākas krāsas, vai tā ir, neesmu praksē pārbaudījis, bet gribās, lai krāsas īpaši nav jāaiztiek. iso400, jo bieži vien sanāk bildēt kādu lielu koku tuvumā, ielejās utt., kur gaismas mazāk, tā kā, pieverot diafragmu, vēlos, lai slēdža laiks nav pārāk ilgs. Un tieši provia interesē, jo šī filma ir tīri labi izmantojama arī priekš astrofotogrāfijas.
Vēl sākotnējo jautājumu varētu noformulēt tā: Vai, kat vai šai pašai proviai, dinamiskais diapazons ir lielāks/vienāds/mazāks, ja salīdzina ar 5DmkII?
Ko nozīmē labākas? Vienkārši savādākas. Slaidiem filmas blīvuma diapazonā tiek satilpināti 4-5 stopi, turklāt krāsas tur izskatās tādas kā gala produktā. Negatīviem šajā pat diapazonā iepako 10-12 stopus. Tāpēc sanāk, ka dipiem ir lielāka toņu izšķirtspēja un krāsas izskatās savādāk. Tā nu vismaz saprotu to fiziku.
Savukārt digikamerām ir pilnīgi cits attēla pārneses mehānisms, tāpēc salīdzināt filmas stopus ar digikameras nav īsti korekti. Filma, līdzīgi kā aci uz gaismu reaģē logaritmiski. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc fotogrāfijā izmanto "stopus" - logaritmisku nevis lineāru mērvienību. Histogrammas grafiki gan vēl ar vien lieto logaritmisko skalu - un tas nedaudz sajauc galvu par digikameru krāsu izšķirtspēju. Līdz ar to sanāk ka digitālajam fotoaparātam tumšākajos stopos krāsu toņu izšķirtspēja samazinās 2x salīdzinot ar iepriekšējo stopu. Ļoti vienkāršs piemērs ilustrācijai:
- ja fotoaparāts ir spējīgs fiksēt 11 stopus un pieņem, ka gaišākajā tas var izšķirt 1000 toņus (reāli vairāk, bet izklāstam tas netraucēs), tad sanāk, ka nākamajā stopā tas izšķirs 500 toņus, histogrammas vidū 16, bet tumšākajā stopā tik 1.
Līdz ar to filmas stopus ar digitālajiem jāsalīdzina ļoti uzmanīgi, jo augstākminētajā piemērā filmas blīvuma diapazons katrā stopā būs gandrīz lineārs un līdzīgs starp stopiem
Ar krāsām sūdi ir tādi, ka katrs skenētājs/skeneris tās var visādi pieregulēt. Citiem vārdiem sakot- filmas patiesais krāsu raksturs paliks uz negatīva/pozitīva. Es arī reiz pirku visādas filmas, lai atrastu, kurai krāsas man labāk patīk, tomēr baigās nospriedu, ka lētāk un labāk būs palikt pie tā paša Kodak Ektar 100. Vissmalkākais grauds, viens no platākajiem diapazoniem un krāsas lightroomā vai kādā citā programmā var uzregulēt kā nu pašam gribās. Tagad tie plagini ir tādi, ka ārkārtīgi precīzi noemulēs jebkuru filmu, pat kodachrome. Tikai vien no Ilford 3200 velviju uztaisīt gan nevar.
Jebkurā gadījumā- nopērc, izmēģini. Izstāsti, kā gāja.
ak34: Līdz ar to filmas stopus ar digitālajiem jāsalīdzina ļoti uzmanīgi, jo augstākminētajā piemērā filmas blīvuma diapazons katrā stopā būs gandrīz lineārs un līdzīgs starp stopiem
Šo faktu nezināju. Hmm, bet diapozitīvo filmu ar negatīvo tak gan var salīdzināt? Tad sanāk, ka negatīvā ir labāka, var dabūt vairāk detalizācijas kontrastainākā vidē nekā ar diapozitīvo filmu. Bet kāpēc tad daudzi tieši ainavām labāk izvēlas šos slaidus?
ak34: Līdz ar to filmas stopus ar digitālajiem jāsalīdzina ļoti uzmanīgi, jo augstākminētajā piemērā filmas blīvuma diapazons katrā stopā būs gandrīz lineārs un līdzīgs starp stopiem
Šo faktu nezināju. Hmm, bet diapozitīvo filmu ar negatīvo tak gan var salīdzināt? Tad sanāk, ka negatīvā ir labāka, var dabūt vairāk detalizācijas kontrastainākā vidē nekā ar diapozitīvo filmu. Bet kāpēc tad daudzi tieši ainavām labāk izvēlas šos slaidus?
Es domāju, ka tas ir vecs ieradums. Kā jau teicu, reālo atšķirību jutīsi izmantojot optisko bilžu drukāšanu, kur tas pozitīvs arī tiek pa taisno uzzīmēts uz papīra. Jauks pasākums arī ir diapozitīvu skatīšanās uz ekrāna. Arī uz gaismas galda to pozitīvu var jauki ar lupu apskatīt un redzēt visas krāsas. Pieļauju, ka vecās negatīvu filmas arī bija daudz švakākas nekā tagadējās, tāpēc ainavu šaudītāji ņēma Velvia 50 un dzīvoja cepuri kuldami. Tiesa, tajā laikā arī tos velvijotājus apņirdza, ka tā filma taisot Disneja multeņu krāsas, jo tik tiešām debesis rādījās ultramarīnā un viss, kam skārās klāt vakara saule kļuva sarkans. Bet bildes smukas. Fun fact- What Dreams May Come ir filmēts uz velvijas.
Es iesaku izmēģināt pašam, daži arī pašlaik saka, ka skenējot tas pozitīvs kaut ko labāku dod, bet es uz to skatos ar nelielu skepsi. Domāju, ka skenējot krāsu korekcijas algoritms dod vairāk. No dipiem es pašlaik tikai ar Agfa CT Precisa ņirgājos lai pēc tam negatīvu žļurā tīstītu, vasarā diezgan foršas krāsas sanāk. Tiesa, tur diapazons vēl šaurāks sanāk.
ak34: Līdz ar to filmas stopus ar digitālajiem jāsalīdzina ļoti uzmanīgi, jo augstākminētajā piemērā filmas blīvuma diapazons katrā stopā būs gandrīz lineārs un līdzīgs starp stopiem
Šo faktu nezināju. Hmm, bet diapozitīvo filmu ar negatīvo tak gan var salīdzināt? Tad sanāk, ka negatīvā ir labāka, var dabūt vairāk detalizācijas kontrastainākā vidē nekā ar diapozitīvo filmu. Bet kāpēc tad daudzi tieši ainavām labāk izvēlas šos slaidus?
Kā labāka? Savādāka. Ne jau dinamiskais diapazons nosaka labumu vai sliktumu. No krāsu attēlošanas viedokļa diapozitīvā dod lielāku krāsu izšķirtspēju, jo salīdzinot ar negatīvo vismaz teorētiski izstiepj tos 4-5 stopus filmas blīvuma apgabalā, kur negatīvā iespiež 10-11. Protams, daudz kas ir atkarīgs no skanēšanas un krāsu korekcijas. Šoruden diezgan daudz pabildēju gan ar kodaka ektaru, gan fuji astia, jo velvia 50 bija beigusies. lai kā arī slavētu to kodaku, dipi tomēr man patīk vairāk, lai gan uz tiem ir daudz grūtāk bildēt un daudz ko nemaz nevar uzbildēt dēļ mazā dinamiskā diapazona. Bet ja ir kadrā tie 4 stopi vai var graduālo filtru lietot, tad labāk ņemu velvia 50 - gan krāsas labāk patīk, gan arī izšķirtspēja. Lai arī ektaram ir mazs graudz - 50 un 100 iso dipiem tas ir vēl mazāks
Nejaukšos tik gudrās runās,bet par tiem stopiem nu gan skan kaut kā jocīgi..."Logaritmiski" jau nav stopi,bet diafragmas cauruma izmaiņas tieši tāpēc lai stopi būtu lineāri,ne?Vai maini no 1/30-1/60 vai fragmu piever no 5.6 uz 8 tas ir viens un tas pats stops.Vai arī to pašu ar ISO.Tas ir stops un arī Āfrikā tāds pats.Un vai uz filmas vai digi .Jeb tomēr sapinos ābeces gudrībās?
Es sapratu tā, ka stops ir tas pats, tik, piemēram, 3 stopus zem vidējās kadra gaismas filmai būs lielāks toņu blīvums nekā digi. Slaidiem toņi sanāk visbagātākie, taču diapazons tikai kādi 5 stopi, negatīviem kādi 10-11 stopi, bet ne tik bagātīgi, filmai kopumā vairāk lineāri, digitālajam logaritmiski tas toņu blīvums pa stopiem.
Logaritmisks un digitāls nozīmē izmaiņu. Lineāra izmaiņa būs visu laiku vienāda, bet logaritmiska- mainīga atkarībā no pakāpes. To var labi ilustrēt ar līknēm.
Lai arī "skaitās", ka slaids ir makten jūtīgs pret nepareizu gaismu, bet esmu ievērojis, ka varu nobildēt baltu sienu un menlas trepes ēnā ar velviju 50 - un gan vienā, gan otrā varu izvilkt detaļas skanējot. Ar digi ne tuvu tā nav.
Vo, jaunā paaudze pat filmām atraduši dinamisko diapazonu. Kad visi bildēja uz filmām tad bija termins "fotogrāfiskais platums". Man te bija trāpījusies rokās Nikona D5100 instrukcija mūsējo īīīslandiešu valodā, atklāju, ka tas, ko senāk pilnīgi ofiāli sauca par autoknipsi, nu ir AUTOMĀTISKAIS TAIMERIS.
Lai arī "skaitās", ka slaids ir makten jūtīgs pret nepareizu gaismu, bet esmu ievērojis, ka varu nobildēt baltu sienu un menlas trepes ēnā ar velviju 50 - un gan vienā, gan otrā varu izvilkt detaļas skanējot. Ar digi ne tuvu tā nav.
Jā, uz kaut ko tādu arī tiecos
Schneider:Vo, jaunā paaudze pat filmām atraduši dinamisko diapazonu. Kad visi bildēja uz filmām tad bija termins "fotogrāfiskais platums".
Šāds apzīmējums bija dzirdēts, bet tikai ārzemju tekstos par filmām runājot lietoja vārdu "latitude" , tur savukārt pēc "dynamic range" neko prātīgu nevarēja atrast.
Labākais, ko par tēmu ātrumā atradu ir šis: www.rags-int-inc.com... Vismaz konkrēts novērtējums stopos. Dinamiskais diapazons jeb fotogrāfiskais platums (filmu laikmeta terminoloģijā), izteikts ekspozīcijas stopos ir: diapozitīvi - 5-6 negatīvā filma- 8-10 melnbaltā filma- 15 digitālais sensors- 8-12 Piebildīšu, ka filmas kontrasts (raksta uz iepakojuma) un fotogrāfiskais platums nav gluži viens un tas pats. Iegūto kontrastu zināmās robežās var ietekmēt ar attīstītāju.
GunarsII:Labākais, ko par tēmu ātrumā atradu ir šis: www.rags-int-inc.com... Vismaz konkrēts novērtējums stopos. Dinamiskais diapazons jeb fotogrāfiskais platums (filmu laikmeta terminoloģijā), izteikts ekspozīcijas stopos ir: diapozitīvi - 5-6 negatīvā filma- 8-10 melnbaltā filma- 15 digitālais sensors- 8-12 Piebildīšu, ka filmas kontrasts (raksta uz iepakojuma) un fotogrāfiskais platums nav gluži viens un tas pats. Iegūto kontrastu zināmās robežās var ietekmēt ar attīstītāju.
njaa, par melnbalto filmu tas tiesa - tads "diapazons" ka Ilford Hp2 plus nav nekam.
GunarsII:Labākais, ko par tēmu ātrumā atradu ir šis: www.rags-int-inc.com... Vismaz konkrēts novērtējums stopos. Dinamiskais diapazons jeb fotogrāfiskais platums (filmu laikmeta terminoloģijā), izteikts ekspozīcijas stopos ir: diapozitīvi - 5-6 negatīvā filma- 8-10 melnbaltā filma- 15 digitālais sensors- 8-12 Piebildīšu, ka filmas kontrasts (raksta uz iepakojuma) un fotogrāfiskais platums nav gluži viens un tas pats. Iegūto kontrastu zināmās robežās var ietekmēt ar attīstītāju.
njaa, par melnbalto filmu tas tiesa - tads "diapazons" ka Ilford Hp2 plus nav nekam.
Teorētiķu kompānija,iBIO Tiešaias praktiskais labums ir tikai no datiem par diapozitīvu. Dati par negatīvu "stopiem" ir tikai virtuāli cipariņi,jo tie negatīvi ir jāpārvērš gatavā attēlā uz monitora vai papīra.Un tad izrādās,ka papīrs ņem pretī pulka šaurāku diapazonu.Līdz ar to praktisko negatīva dinamisko diapazonu nosaka Process.Tieši tas pats attiecas uz matricas RAW failu,lai tur esošo diapazonu pārvērstu par gatavu skatāmu attēlu ir jāpielieto specifiskas apstrādes metodes,ar prastu raw konvertoru būs par īsu. Tēmas autoram ir tikai viena izeja:ielikt aparātā filmu un nobildēt testu,samērot scēnu ar punkta mērītāju un īpaši necerot(diapozitīva gadijumā) uz detaļām aiz +3/-3 robežām.Taisnību sakot arī punkta mērītājs tur nav nepieciešams,pietiek ar parastu korekti strādājošu eksponometru un vienu mērijumu pēc galvenā objekta(ja objekts ir nēģeris vai leduslācis,tad protams +/- korekcija).Pēc filmas attīstīšanas radīsies puslīdz jēdzīgs priekšstats par konkrētās dipu filmas iespējām.
P.S.Lai gan apgalvojums ka platajai filmai ir platāks dinamiskais diapazons,no juridiskā un raksturlīkņu viedokļa ir nepatiess,tomēr "явление имеет место быть" filmas laukumam ir ietekme uz gala attēla uztveres īpatnībām,tā ka sava taisnība šajā apgalvojumā ir.
Elmarss:Diezvai kāds, kurš nav slims, dipus bildēs tik daudz kā ciparu bildes.
Kāda starpība uz kā bildē?Ja ir KO bildēt,tad jābildē un cauri,par izmaksām vai atlikušajiem gigabaitiem domāt ir pilnīgi nevietā,ir jābildē,KAMĒR ir KO bildēt. Citu starpā,man bildējot ainavas paralēli uz 6x9(tiesa gan nevis dips bet MB neg) un cipara,var sanākt,ka filmas kadru ir vairāk,vai cipars vispār pa visu dienu netiek izvilkts no somas.Savukārt cipars klikšķu skaitu mēdz savākt pateicoties 9 kadru ekspodakšām( pareizā latviešu valodā -breketings ).
backspin:Laba diskusija, vērīgi ieteikumi Un kā ar attīstīšanu? Vai kāds ir mēģinājis mājās attīstīt filmas ar E6 vai C-41 procesu?
oi bljin... vot taa ir shtelle... es tikai nevaru saprast vai tie orvo filmas gabali kas kastee meetaajas ir palikushi melnbalti gandriiz no pavirsha procesa vai kaa...
blaac:Tā jau nojautu, ka Tu esi anirs. Vēl tikai aloxa būtu o jautrība notiktu. Pakaļa, nē Tu pakaļa ut.t.
Tu esi īpaši atjautīgs. Galvenais, ka Tev par tematu ir ko pateikt!!!
Interesanti, ko pacients grib uz filmu nobildēt. Kārtējo paste copy? Bērnībā, palasot attiecīgo literatūru, mēģināju bildēt uz stikla iepriekšs to pārklājot ar speciāli tam pašgatavotu pastu. A toreiz ar visādām tēmām krāmējos. Forums tāds neinteresants, nostaļģisks varbūt.
