No 21. līdz 29. decembrim ar pārtraukumu no 24. līdz 26. decembrim t/c Barona centra 3. stāvā apskatāma fotoizstāde „5 STĀSTI”. Izstāde ir tapusi kā piecu jauno fotogrāfu diplomdarbs, beidzot Latvijas Kultūras koledžu. Lai arī viena skola un tie paši pasniedzēji, tomēr stāsti un izteiksmes līdzekļi to stāstos ir visai atšķirīgi. Izstādes atklāšana š.g. 20. decembrī pl. 19:00. Ieeja bez maksas.
Ojārs Saulītis. Fotostāstā “Vidusskolu beidzot, augstskolu uzsākot” atspoguļo12. klases skolnieces Signes mācību gaitas, sākot no 2011. gada maija. Fotostāsts sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā Signe gatavojas eksāmeniem, tos raksta un veiksmīgi nokārto. Otrā daļa sastāv no studiju uzsākšanas: dokumentu iesniegšana, dzīvokļa meklēšana un citiem sagatavošanās darbiem, kas tiek veikti, lai veiksmīgi uzsāktu jauno mācību ciklu, kā arī tiek parādīts pats studiju process. Pirmā šī fotostāsta daļa „12.klases absolventes Signes skaistais un grūtais eksāmenu laiks” tika publicēta 2011. gada 9. jūnija laikrakstā „Diena”. Tā radās ideja, šo fotostāstu turpināt sadarbībā ar laikraksta „Diena” galveno redaktoru, Ilmāru Znotiņu. Ojārs Saulītis ir piedalījies vairākos Latvijas un starptautiskos projektos, kā arī guvis panākumus dažādos fotokonkursos.
Madara Sēja. “Mans neredzamais tēls” ir stāsts par eksperimentu ar mūziku un tās ietekmi uz auru. “Brīžos, kad jūtos nomākta, mūzika ir vienīgais iespējamais līdzeklis, kas spēj uzlabot garastāvokli, tāpēc šajā eksperimentā izvēlējos uzzināt, kā tā izmaina manu auru,” bilst autore. Eksperimenta procesā izmantoti dažādi pasaulslaveni skaņdarbi, kā, piemēram, Ludviga Van Bēthovena „Mēnesnīcas sonāte”. Madara projektu izstrādājusi ar fotogrāfes Ivetas Vaivodes atbalstu.
Artis Brauers. “Pārdomas” ir stāsts, kas atspoguļo mazdēla un vecāsmātes attiecības - kā mazdēls redz savu vecomāti ikdienas gaitās, emocijās un rūpēs pret to, ko dara un pret tiem, kurus viņa mīl. Fotogrāfs vēlas, lai skatītāji pārdomā un saprot, ka tikai tuvākie cilvēki ir tie mīļākie un labākie.
Inga Greiškāne. „Ceļojums vīrakā” ir stāsts par tēliem, kas kā rēgi vai astrālas būtnes ceļo laikā un telpā. Ar šīs sērijas palīdzību autore cenšas saskatīt nezināmo zināmajā. Darbi ir tapuši šīs vasaras Eiropas apceļošanas laikā, kādā pamestā kalnu mājā Francijā, kur meditējot autore atklājusi citu pasauli. Tas ir kā ceļojums ceļojumā.
Linda Ansone. ”Cilvēki gultās” ir dokumentāli fragmenti par dzīvesbiedru attiecībām studentu kopmītnēs un komunālajos dzīvokļos. Fotogrāfijās ir apvienots ikdienišķais ar privāto, jo redzamās darbības ir ikdienišķas un pazīstamas mums katram, bet gulta ir cilvēka privātā telpa, kas skatītāju ievirza uz intīmām pārdomām un ļauj sajust klātesamības momentu vērojot fotogrāfijas. Šīs fiksētās darbības gultā ir kā ikdienas rituāli, veikti pirms gulētiešanas, kas palīdz sagatavoties nākamajai dienai darbā vai skolā. Mēs varam iepazīt un izprast cilvēkus pēc viņu rituāliem. Kā fotogrāfe skaidro: “Pati gulta ir interesanta ar to, ka tā ir vieta, kur cilvēkam ir iespēja atrasties savā pasaulē un iespējas redzēt cilvēka “patieso seju”. Linda fotogrāfiju ir apguvusi pie fotomāksliniekiem Guntas Andersones un Andreja Granta.
Autori īpaši pateicas: t/c Barona centram, Latvijas Kultūras koledžai, Avilon, Jānim Vītiņam un kompanjoniem, X-Чай Рига, Rīgas šampanietim, Radio Nabai, Valmiermuižas alum.
Sīkāka informācija par izstādi : Ojārs Saulītis, izstādes menedžeris. Tel: 27192493, e-pasts: saulitis.ojars@gmail.com
Autori īpaši pateicas: t/c Barona centram, Latvijas Kultūras koledžai, Avilon, Jānim Vītiņam un kompanjoniem, X-Чай Рига, Rīgas šampanietim, Radio Nabai, Valmiermuižas alum.
Neyoss: ...tās ietekmi uz auru. ...uzzināt, kā tā izmaina manu auru...
Nespēšu novērtēt. Jau 18 gadi kā, var teikt, nedzeru, tādēļ ģeniālos pētījumus par aurām, čakrām, kosmisko enerģētiku un maziem, zaļiem cilvēciņiem, kuri pret pirmdienas rītu lien ārā no krāsns, diezin vai sapratīšu...
Neyoss: ...tās ietekmi uz auru. ...uzzināt, kā tā izmaina manu auru...
Nespēšu novērtēt. Jau 18 gadi kā, var teikt, nedzeru, tādēļ ģeniālos pētījumus par aurām, čakrām, kosmisko enerģētiku un maziem, zaļiem cilvēciņiem, kuri pret pirmdienas rītu lien ārā no krāsns, diezin vai sapratīšu...
Diez vai tam būs kāds sakars ar dzeršanu. Iedzeru vismaz 5 dienas nedēļā, bet vienalga ne nu auroju, ne čakrām un kosmiskām enerģijām ticu, pat tos zaļos neredzu. Drīzāk jau, teiksim, aromātisks bizness, nekā personīga.
orks:Diez vai tam būs kāds sakars ar dzeršanu. Iedzeru vismaz 5 dienas nedēļā, bet vienalga ne nu auroju, ne čakrām un kosmiskām enerģijām ticu, pat tos zaļos neredzu.
Ja 5x nedēļā pa graķītim, tad skaidrs, bet pamēģini 5x pa polšam.
Sarunājas vācietis un latvietis. Vācietis: Es katru vakaru pie televizora izsūcu pa pāris aliņiem. Latvietis: Oho, 4 litrus!
Schneider – taisnība jau ir, tomēr man mīlestība uz aurojošām čakrām un čakarētām aurām vairāk saistās ar aurojošo čakarētāju klusi privātām interesēm. Dažreiz – biznesu, citreiz – vienkārši alkām pēc popularitātes, atzinības.
Inga Greiškāne. „Ceļojums vīrakā” ir stāsts par tēliem, kas kā rēgi vai astrālas būtnes ceļo laikā un telpā. Ar šīs sērijas palīdzību autore cenšas saskatīt nezināmo zināmajā. Darbi ir tapuši šīs vasaras Eiropas apceļošanas laikā, kādā pamestā kalnu mājā Francijā, kur meditējot autore atklājusi citu pasauli. Tas ir kā ceļojums ceļojumā.
shitas skaneetu labaak ja viiraku aizstaatu ar narkotikaam un kalnu maaju ar maskackas pritonu
NilsS:apraksti man šķita klaji idiotiski.....piedodiet, ja aizvainoju
Drīzāk infantīli - tāds inteneta portālu vidusmēra līmenis.. Par spīti aprakstam, kurš laikam domāts dārzeņiem, aiziešu izstādi apskatīties. :P
Vai TIEŠĀM fotogrāfs/kurators domā, ka mēs nekad par minēto tēmu neesam prātojuši ??? Viņuprāt mēs savas omes atstumjam un nemīlam ?! Un tie cilvēki, kas nav radu un draugu lokā, ir sūds ? Ko vispār var saprast no šādas relīzes ?
“Pārdomas” ir stāsts, kas atspoguļo mazdēla un vecāsmātes attiecības - kā mazdēls redz savu vecomāti ikdienas gaitās, emocijās un rūpēs pret to, ko dara un pret tiem, kurus viņa mīl. Fotogrāfs vēlas, lai skatītāji pārdomā un saprot, ka tikai tuvākie cilvēki ir tie mīļākie un labākie.
Par spīti aprakstam, kurš laikam domāts dārzeņiem, aiziešu izstādi apskatīties. :P
