Par lasāmvielu: Jeno Dulovics - Mana tehnika - mani attēli. WB, 1960 g. Mana bija aizklīdusi, izdevās atrast citu. Piedāvā vēl vienu eksemplāru (Rīgā). Ja ir interese, iedošu saimnieces mobilā Nr. Interesanti bija pārlasīt, pārdomāt no šodienas skatu leņķa (mana pirmā nopietnā foto grāmata, iegādāta '61-majā, reizē ar Maskava 5).
Dulovics nav grāmata "mācāmies fotografēt".Tur ir par negatīva-pozitīva procesa sabalansēšanu ,tipa-mīksts izlīdzināts negatīvs un kontrastaina kopēšana.Vecais labais princips!Tikai materiāli vecum veci tur tiek minēti,bet tas patiešām nav principiāli.Kā tas var noderēt digi laikmeta iesācējiem,grūti iedomāties,bet nu var jau būt kāds sīkums tur atrodams.Toties dotais links ir kā kulaks uz acs!!!Es pat teiktu,ja tik daudz nesaproti un necenties saprast kā te ir,tad....no čaiņikiem ārā tikt pat neceri!Un pie reizes arī angļu val.tehniskais minimums,ko var iztulkot kaut vai ar vārdnīcu.Tik daudz nu ir jāzina absolūti jebkurā gadījumā,ja vispār grib krāmēties ar foto!!!
Es uzskatu,ka arī Birkmanis nav īsti noderīgs pilnīgam iesācējam.Tad jau drīzāk mūžam jaunais Buņimovičs.Kā rūdīts ingliš tīčeris un vecs fotoamatieris apgalvoju,ka dotais links ir baigi labs iesācēju mācīšanai!To tikai vajag nedaudz praktiski grupās iemēģināt un nedaudz apdomāt metodiku kā ļaudīm saprotami izklāstīt teorētisko pamatu-kas ir šis jēdziens,kas šitas,kā to mēra un priekš kam tas vispār vajadzīgs...vārdu sakot prakse kā jau visur un ar jebkuru mācību materiālu.
