Re kur var kultūru simbiozi Olainē redzēt. Bildē kultūras centra siena. Vieni apglezojuši, bet otri ar alumīnija pulvera bombačkām apmētājuši. Kā tu domā, kuri ir "Preobražensku" bet kuri ir "Šarikovu" atvases.???
ekoists:pats galvenais ir sadalīt cilvēkus nācijās,reliģijās,ādas krāsās,valodās un politiskajās piederībās.....Sadalīta māja ilgi nestāv.
Tu es gudrs džeks, tik dikti ieciklējies uz savu izpratni par vienotību.
Es sliecos piekrist profesoram Taivānam. Problēma nav tā, ka latvieši nedraudzējas ar krieviem un otrādi, problēma ir daudz globālāka, dziļāka un savādāka.
Citēju: Visām civilizācijām, kuras pasaules vēsturē iznīkušas, to beigu posmā bijis raksturīgs hedonisms: diezgan bezatbildīga dzīves baudīšana, vēlēšanās uzvelt visus smagos darbus citiem. Tā aizgāja bojā Romas impērija, kad kara vešana tika uzticēta algotņiem, lauksaimniecības produktu ražošana – ieceļotājiem. Līdzīgi notika Ziemeļāfrikā, Spānijā. Piemēru ir daudz. Šādos laika posmos neviens nespēj strādāt, veltīt sevi citiem, jo ir aizņemti ar baudas gūšanu. Nekādas atbildības. Tikai tiesības. Tagad Eiropā notiek tieši tas pats. Kā Vācijā iesākās turku imigrācija? Vācieši negribēja strādāt ceļa remontdarbus, par šoferiem, sētniekiem, trauku mazgātājiem. Tāpat arī Izraēlā, tur šos darbus veic arābi.
Pie tā mūs novedis egoisms un augstprātība. Pat zoologi izpētījuši, ka altruistiskās populācijas ir dzīvotspējīgākas. Egoistiskās populācijas ir ļoti vājas. Tikko tās sastopas ar altruistisko populāciju, tā izzūd.
Ja piemērojam šo zooloģijas likumu cilvēcei, Eiropas populācija nav tik dzīvotspējīga kā Tuvo Austrumu. Viņiem nav cilvēktiesību koncepcijas. Toties ir dzimtas tiesības, kopienas tiesības, tautas tiesības. Katrs cilvēks savu eksistenci pakārto kopējam labumam. Dzemdēt bērnus, rūpēties par viņiem, kā arī par vecīšiem. Tātad – kalpot. Tas nodrošina sabiedrības pastāvēšanu, ilgtspēju. Bet, ja uzskata, ka visiem jākalpo man un valsts ir pakalpojumu sniedzējs – kāpēc tā mani pienācīgi neapkalpo, tad sabiedrība nevar izdzīvot kā kopums.
In the true spirit of Pan-Germanism, Marx and Engels considered the Czechoslovakian peoples and the South Slavs to be "ethnic trash." (Völkerabfälle) Palīdzēt atrast rakstu?
Tu lasi wikipedia, es lasu Marksa rakstus tulkotus no origjinaala. luuk atshkjiriiba. izlasiisi-vareesim turpinjaat diskusiju. neizlasiisi-njemshu Tavus tekstus tikpat nopietni kaa Sappera wiki citaatus.
p.s. Niichi arii biezji saista ar nacionaalsociaalismu. bet kaapeec Niichi nekad ''nesoda'' par to?
tas visu atvieglo. a kaa ar Tavaam 2aam graamataam par Legjionu? ja kaadu interesee-var droshi paarliecinaaties par shii chatotaaja izpratni (un zinaashanaam) par veesturi palasot indiviida tekstus ieprieksheejaas lapaspusees (pats gribeeja chatot tikai par legjionu un 16. martu). tagad man ir taa-tekstu daudz (chatinju pa dienu nedaudz ielaizju), izlasu Vaarda tekstus, izlasu Sapper tekstus, izlasu Eltona tekstus (!), izlasu pirmo f-foto komentaara teikumu un saprotu: taalaak jeegas lasiit nav nekaadas.
p.s. Niichi arii biezji saista ar nacionaalsociaalismu. bet kaapeec Niichi nekad ''nesoda'' par to?
p.p.s. f-foto cik Tev gadu?
Bernardu Šovu ar baigi skaļi nelamā par viņa ideju visus nederīgos ar humānu gāzi noindēt.
Nu un tad? Tas jau tāpēc neattaisno Marksa cilvēknīšanas filozofiju. Pie tam viena lieta ir kopotie raksti, kur piedomā gan pats, gan redaktori. Pavisam cita lieta ir paša un čoma uzrakstītais sev piederošā laikrakstā. Autors tur var izteikties daudz brīvāk un patiesāk, ko domā. Jo vienā dienā avīzi izlasa, otrā izmet vai nokurina. kas to būtu domājis, ka tomēr oriģināli būs saglabājušies. Ko lai dara, paši fani iešāvuši būs Marksam kājā. Kurš tad cits to būs glabājis? Autentiskumu apliecina arī tas, ka praktiski visi šie citāti ir atrodami pašu marksistu tīkla lapās, marksa darbu ebibliotēkē.
Nu un tad? Tas jau tāpēc neattaisno Marksa cilvēknīšanas filozofiju. Pie tam viena lieta ir kopotie raksti, kur piedomā gan pats, gan redaktori. Pavisam cita lieta ir paša un čoma uzrakstītais sev piederošā laikrakstā.
shii filozofija attaisno wikipedia kljuudas! paldies Tev!
Vienkārši vācu statistiku cilvēku stulbumam un aprobežotībai... cik var smieties tikai par rubikiem un tamlīdzīgiem dinozauriem... Es saprotu, Tev kā ISO vadītājam darbs ļauj diennaktīm dirnēt delfos un citos forumos un dotie eposi arī man saprotami, kā tehnoloģiski tas darās (kā teicu, pārāk jau primitīvi) ... mums arī viens tāds tirliņš bija... atnāk audits, sāk manu ražošanu kontrolēt... šis nav pēc Kvalitātes grāmartas, tas nav... es saku, veči, man pofig, ko tas tirliņš tur sakopējis no jūsu vadošajiem materiāliem, man viss ir pareizi... tā arī sanāca, neatbilstība bija kvalitātes vadītājam, ne manai sistēmai. Ar to gribēju tik veicināt a.god. Kavlitātes vadītāj, pārāk neaizrauties ar spamošanu, jo šeit, nezinu, kā Tu ko vari nopelnīt, ja nu vienīgi tukšpirža slavu, jo sociķus, kā Tu šeit sevi pārspīlēti pozicionē, ne vienā laikā neviens nav cienījis...
Lieliski saprotu Tavu sāpi kvalit;ates vadības jautājumos! Problēma šajā sfērā ir gauži vienkārša - uzņēmumu vadītājiem nav pilnīgi nekādas poņas ko tas viss nozīmē. Pārsvarā uzņēmumu vadītāji vispār ir veiksmīgi prihvatizētāji un tamlīdzīgi censoņi, attiecīgi "kvalitātes vadītāju" uztver kā sekretāri vai tamlīdzīgu cilvēku. Bety viņa misija ir ahūni svarīga - parasti lielais boss ir čoms ar visādiem citiem lieliem uzņēmuma direktoriem, bet viņam īsti negribās dāžādus melnos darbus darīt, optimizēt kaut kādas lietas, padarīt kaut kādus jautājumus caurspīdīgus, atņemt kaut kādas liekas privilēģijas. Tamdēļ ir ķēdes suns - kvalitātes vaditājs. Tam tiek vadības sapulcē uzticēts megauzdevums, nu tur, sakārtot organizatorisko struktūru, optimizēt procesus, un tad tas suns iet savā darba uzdevumā. Vēl viņam darba pienākumos ietilpst procesu raksturotāju analīze, efktivitātes novērtēšana, pilnveidojumi - to vispār neviens nedara. u.c.
Lūk šādi visādi principi bieži vien netiek izprasti, kvalitātes vadītājs ir zemākā vērtē par sekretāri (un tā arī ir, parasti tie ir cilvēki, kas apmācīti nedēļas kursos), un attiecīgi viņi tik vien kā patuveni apraskta kas tur uzņēmumā notiek. reizi vai divas gadā parunājas ar auditoriem - pārējais laiks faktiski ir brīvais laiks (ok, formāli vēl pāris papīrus nepieciešams sagatavot, tas prasa nedēļu salīdzinoši intensīva darba). Tad nāk auditori, kas saņem par to auditu naudu (!), tie saprot, ka pasākums ir kārtējā figņa, bet viņiem uzņēmums par to maksā naudu - nevar klientu atpi*&ģīt, pārējie klienti arī noraustīsies un tā tas viss agonē.
Bet ja runā konkrēti par mani, tad augšminētās nianses es aprakstīju jau maģistra darbā 98`tajā gadā. Un tas maģistra darbs izrādījās pietiekami interesants, lai mani speciāli uzaicinātu valsts sponsorētā budžeta doktorantūrā.
Runājot par situāciju tagad, tā ir palikusi vēl bēdīgāka. Konsultantu firmas savairojās kā sēnes, tās sāka konkurēt savā starpā ar cenu, klientam ir po (glavenais, lai papīrs pie sienas) - t.i. klients jau nezin ko viņam īsti vajag, tādejādi konsultantu firmas piesaista studentus un citus nemotivētus kvalitātes vadītājus, kur palielā uzņēmumā 10 000 LVL projektu veic kāds viens-divi nepieredzējuši konsultanti (ko piesaista uz haltūras pamata un tiem maksā uz rokas), pasākumu viņi paceļ pusgada-gada laikā, saņem 100 LVL mēnesī par saviem pakalpojumiem. Tādejādi ne konsultantu pārdotais produkts dod kādu jēgu, ne pēc tam attiecīgajā amatā ieliktais kvalitātes vadītājs.
Kas attieca uz mani, tad man pēdējos 4 gadus bija pašam savs kvalitātes vadītājs. Lūk tas bija patīkami - kvalitātes vadītājam personīgais kvalitātes vadītājs . Nu labi, man vēl bija divas nodaļas ar to vadītājiem, bet nu jau kādus divus mēnešus vairs nav - "Podal v otstavku", kā teikt. Tagad esmu godīgs bezdarbnieks, sēžu mājās, audzinu gadu ar kapeikām vecu meitu, ļauju sievai atpūsties un braukt uz darbu pastrādāt. Domāju, ka būs baigi kaifīgi mājās pasēdēt, bet nu ej tu nost, cik garlaicīgi pēdējā laikā palicis. Un kā bērna aukle nekur jau izrauties nevar, tā nu vienīgais prieks ir patrollēt taisnvirziena nacionālistus fotoblogā. Lai gan, ek, tas nogurdina. Un pats paliec sakacināts, nevis guvis gandarījumu no cīņas.
Labāk iebrauc ciemos pie Vaarda, kamēr es te kaimiņu Vangažos v;ek īrēju dzīvokli. Kaut kad pavasarī meklēšu citu darbu, ka zi uz kurieni aizceļošu, varbūt pāri pa jūru pie skandināviem (ja te būs jāstrādā par klasiskā kvalitātes vadītāja algu, kas nesniegsies līdz manam bezdarbnieku pabalstam - a man tur elektronikas sektorā jau 10 gadus atpakaļ piedāvāja pastrādāt, jā, man tava nozare ir labi pazīstama).
Sapper:Re kur var kultūru simbiozi Olainē redzēt. Bildē kultūras centra siena. Vieni apglezojuši, bet otri ar alumīnija pulvera bombačkām apmētājuši. Kā tu domā, kuri ir "Preobražensku" bet kuri ir "Šarikovu" atvases.???
Doāju, ka augšējie nospiedumi ir no bronzas laikmeta ēras, bet apakšējie jau no dzelzs laikmeta ēras. Protams, apakšējo alu zīmējumu autori ir tupāki savā tehnoloģiskajā prasmē - domāju, ka tie nemāk svina mīnija bombačkās uztaisīt. Tā ir Pepsi pauaudzes jauniešu prioritāte, tagadējie vairs tik zaļu zāli neredz.
ekoists:pats galvenais ir sadalīt cilvēkus nācijās,reliģijās,ādas krāsās,valodās un politiskajās piederībās.....Sadalīta māja ilgi nestāv.
Tu es gudrs džeks, tik dikti ieciklējies uz savu izpratni par vienotību.
Es sliecos piekrist profesoram Taivānam. Problēma nav tā, ka latvieši nedraudzējas ar krieviem un otrādi, problēma ir daudz globālāka, dziļāka un savādāka.
Citēju: Visām civilizācijām, kuras pasaules vēsturē iznīkušas, to beigu posmā bijis raksturīgs hedonisms: diezgan bezatbildīga dzīves baudīšana, vēlēšanās uzvelt visus smagos darbus citiem. Tā aizgāja bojā Romas impērija, kad kara vešana tika uzticēta algotņiem, lauksaimniecības produktu ražošana – ieceļotājiem. Līdzīgi notika Ziemeļāfrikā, Spānijā. Piemēru ir daudz. Šādos laika posmos neviens nespēj strādāt, veltīt sevi citiem, jo ir aizņemti ar baudas gūšanu. Nekādas atbildības. Tikai tiesības. Tagad Eiropā notiek tieši tas pats. Kā Vācijā iesākās turku imigrācija? Vācieši negribēja strādāt ceļa remontdarbus, par šoferiem, sētniekiem, trauku mazgātājiem. Tāpat arī Izraēlā, tur šos darbus veic arābi.
Pie tā mūs novedis egoisms un augstprātība. Pat zoologi izpētījuši, ka altruistiskās populācijas ir dzīvotspējīgākas. Egoistiskās populācijas ir ļoti vājas. Tikko tās sastopas ar altruistisko populāciju, tā izzūd.
Ja piemērojam šo zooloģijas likumu cilvēcei, Eiropas populācija nav tik dzīvotspējīga kā Tuvo Austrumu. Viņiem nav cilvēktiesību koncepcijas. Toties ir dzimtas tiesības, kopienas tiesības, tautas tiesības. Katrs cilvēks savu eksistenci pakārto kopējam labumam. Dzemdēt bērnus, rūpēties par viņiem, kā arī par vecīšiem. Tātad – kalpot. Tas nodrošina sabiedrības pastāvēšanu, ilgtspēju. Bet, ja uzskata, ka visiem jākalpo man un valsts ir pakalpojumu sniedzējs – kāpēc tā mani pienācīgi neapkalpo, tad sabiedrība nevar izdzīvot kā kopums.
Šis ir labs! 100% piekrītu.
Un patiesībā uz to arī cenšos vērst uzmanību, ka vēstures cilāšanai ar latviskumu ir ļoti mazs sakars. Kamŗ mēs cilājam neeksistējošas problēmas (protams, tās paliek par problēmām), tikmēr šādas problēmas vispār paslīd garām neievērotas:
Pēc gandrīz divdesmit pieciem gadiem «Saskaņas centra» un LPP vadītā Rīgas dome atkal aizliedz visus gājienus pie Brīvības pieminekļa. 16.marts – Leģionāru piemiņas diena ir kļuvusi par dienu, kad «Tēvzemei un Brīvībai» ir nevēlama vieta. Simboliski, ka viens no aizliedzējiem atkal ir kādreizējais komjauniešu aktīvists Andris Ameriks. Persona, kurš okupācijas laikā Latvijā baudīja režīma labumus un trešās atmodas dāvātās iespējas izmantoja, lai kļūtu par miljonāru. Cilvēki, kuru piemiņu godināt viņš tagad liedz, 50 okupācijas gadus pavadīja kā aizdomīgas, nabadzīgas trešās šķiras personas. Arī viņu bērni nebija īsti «pareizi».
Un tu vēl saki, ka neizproti Staļina rīcību izsūtot labošanas darobs visus iespējamos, un potenciālos kulakus. Revolūcijas rīko vieni (stāstīju tev par tādiem jauniešiem, takš), bet pēc revolūcija nepieciešamas zināšanas ko un kā darīt. Šeit arī parādās tā problēma - partijas funkcionāriem tomēr ir ļoti labas zināšanas par nepieciešamajiem vadīšanas jautājumiem. Ne jau reālos brīvī bas cīnītājus liks pie varas: miljons.com...
Kamdēļ? reāli piekrītu visai rakstā paustajai sāpei. Iepriekš jau piedāvāju izlasīt A.Parševa grāmatu: lib.ru... Ideja tāda, ka Krievija var pastāvēt tikai tad, ja tā dzīvo aiz dzelzs priekškara. Citos variantos Krievijas tauta nav nepieciešama, ir nepieciešami pārdesmit miljoni, kas apkalpo resursu ieguves un tranzīta nozares. Viss. paŗējie lieki un nav vairantu ko ar viņiem darīt.
Saredzu paralēles arī ar Latviju. Apjomīgā lieko PSRS cilvēkus uzturōsā rūpniecība momentāli nobeidzās savas nekonkurētspējas dēļ, un faktiski nepieciešami tikai cilvēki saistībā ar ostām, tranzītu, elektroenerģiju, gāzi un koku eksportu. Pārējie nevienam šiti neinteresē un nekādi dižie nopelni uz pasaules ainas tiem nav, pienesums arī.
Tas pats scenārijs draud arī tai pašai Amerikai, ar ko krieviņš savā grāmatā salīdzina Krieviju, tikai tur tas pasākums tā pēķšņi izpeldēja I-fona sakarā - jo izrādās, ka vidēja līmeņa sabiedrība lēnam paliek nevajadzīga.
Tas viss atspoguļojas arī globālajos ciparos, ASV vidusslāni baro mākslīgi, piebarojot ar naudas drukāšanas palīdzību un stimulējot nekustamā īpašuma tirgu vidusslaņim u.c.
Tur tā shēma ir pavisam interesanta ar kredītiem, Tiesiskās paļāvības princips darbojas tā,ka tā māja arī ir ķīla un nekādas papildus garantijas neviens pieprasīt nevar. Tādējādi gadījumā, ja NI cenas valsts līmenī sāktu krasi samazināties, ar ASV ir cauri (visi kredītņēmēji vienkārši atdod atpakaļ mājas) un pērk 2x lētāk. Kas nozīmē vienkāršu krahu. Tādejādi ASV drukās klāt dolārus bezjēgā un ar visiem līdzekļiem apkaros jelkādus centienus apdraudēt esošos sitēmu. Tamdēļ arī Islāma pasaule piedzīvoja dziesmotās revolūcijas - turklāt visas valstis, kur veidojās zināmi stabila un vadīta ekonomiskā vide. Lībija, Jordānija, Ēģipte, Sīrija. Arī Irāna kandidē - par cik aktīvi attīstās un apšauba dolāra nepieciešamību norēķinos.
Kārtējā krāniņu mērītava- foto tehnikas sadaļā džeki mērās ar milimetriem un pikseļiem- šeit ar svešu citātu megabaitiem.... Ar reālām, apzinātām, personīgām atmiņām šajā tēmā no fotobloga laikam tik kāds desmits cilvēku var mērīties...
Vellos, šķiet, līdz gājienam nenobremzēsim! Lasot radās dažas asociācijas. Pirmā asociācija. Vācijas, Itālijas nacionālo fašistu un Krievijas internacionālo komunistu ideoloģiju pirmsākums varētu būt Romas viduslaiku baznīcas dogmas ar gestapo / čekas brāli - svēto inkvizīciju. Mārtiņš Luters tolaik vienkārši tiktu publiski izcepts. Kā tika sadedzināti civiliedzīvotāji savās mājās. Abās pusēs frontes līnijai.
Otrā asociācija. Par II WW beigu atzīmēšanu 8-tajā VS 9-tajā martā šeit izteicās: Savienība uzvarēja, uzvarētāji svin 9 -tajā. Vēsturiski pieņemts, ka uzvarētāj (repatriācijas) zeļ un plaukst. Īstenība bija drūma. Vācija smagā darbā visu atjaunoja, kļūstot par ekonomiski stipru, vadošu Eiropas valsti. Pēc Berlīnes mūra krišanas ( vēl tādi "mūri" palikuši - Piedņestra, Abhāzija, Karabaha, Kaļiņingrada) pat spēja normalizēt bijušās VDR saimniecību. Savienības ekonomika, neskatoties uz dzimtcilvēku ( vēl 1967 gadā pilsoņi dzīvoja vispār bez pasēm, tās izsniedza pierobežā un galvaspilsētās) darbu kolhozos, sabruka. Kā likumsakarīgs sistēmas darboties nespējas rezultāts. Ir apzīmējums - Pirra uzvara.
Trešā asociācija. Piekrītu rakstītajam, ka daudz nosaka cilvēki, kuri realizē to vai citu ideoloģiju. Lielisks piemērs ir mūsu mazā Latvija. Jau pirmajā saeimā iefiltrējās bijušie kompartijas un komjaunatnes funkcionāri. Pamazām, bet noteikti tika pastumti malā mazskaitlīgie inteliģentu pārstāvji. Komunistiskajai domāšanai sakrustojoties ar rietumu "mežonīgo kapitālismu" radās tas, ko mēs šodien redzam valstī. Kompartijas biedru kartes un Maskavas Augstākās partijas skolas diplomi tika nolikti malā. Nomenklatūristi, tērpušies sarkanbaltsarkanos maskēšanās tērpos sāka savu melno darbu. Vispirms tika veidota tautas īpašumu privatizēšanu akceptējoša likumdošana. Vienīgi Grūtupa kungs to ir publiski atzinis un nožēlo. Pārējā komanda klusē, cerot, ka Tauta aizmirsīs. Tad tika pusnelegāli veidots pamatkapitāls. Izmantojot ieņemamo dienesta stāvokli, tautas minimālo pirktspēju un Rietumu labvēlīgo klusēšanu. Par pēdējo dodot pretī Kangara solījumu: "...es savu tautu palīdzēšu deldēt...". Slēpjoties aiz ES regulām, likvidējot rūpniecību, lauksaimniecību. Veiksmīgu republiku pataisot par patērētāju un emigrantu valsti. Tas netiks piedots. Agri vai vēlu, būs jāatbild. Tam nav noilguma. Jaunie, neredzēdami iespēju demokrātiski ko mainīt, vienkārši aizbrauc. Stiprākie iegūst labu dzīves pieredzi. Pabiras arī tur ir pabiras.
Ceturtā asociācija. Vēsture. Čekas aktivitātes1941 g. 15000 civiliedzīvotāju izsūtīja, 78% vīrieši. tos nometnēs, atšķirot no ģimenēm. Nāvessods izpildīts 341 cilvēkam. GULAG-ā nomira 2815 ieslodzītie. Pārējie ģimenes locekļi nokļuva nometinājumā, Krasnojarskas novada, Novosibirskas apgabala,Kazahijas ziemeļu rajonos meža, lauku darbos. NKVD speckomandantūru uzraudzībā. Nometinājuma apstākļus neizturēja 1696 sievietes bērni, sirmgalvji. No 1941 g.izsūtītajiem neizdzīvoja 4884 Latvijas pilsoņi. Tautas elite. Skolotāji, ārsti, garīdznieki,rūpnieki, vecsaimnieki.
Piektā asociācija. Atstāšu spriedelēšanu (kā būtu bijis, ja būtu bijis) tiem, kuri tic dažādu rangu vēsturnieku (abās pusēs) publikācijām. Kā maizi ēd, tā dziesmu dzied. Manu neticību stiprina 45-us gadus ilgusī (Eiropā bezprecedenta) cenšanās Latviju pakļaut komunistu ideoloģijai saimniekošanai un dzīvesveidam. Sākot ar puslīdz turīgāko jaunsaimnieku (vecsaimniekus, komunistu ievazātā vārdā sauktus par "kulakiem",izveda 14.06.1941 g.) ģimeņu depotrāciju 25.03.1949 gadā, līdz Puča dienām. 1959-tajā, kopā ar citiem, no izsūtījuma (mūsu ciems atradās aiz 101 kilometra robežas, tur nometināja tos, kuri bija izdzīvojuši izsūtījumā) atgriezās bijušais vēsturnieks. Viņš stāstīja: Vēsture attīstās pa spirāli, vijums ~ 100 gadi. Ar katru vijumu, cilvēcei attīstoties, samazinās totalitāru, necilvēcīgu režīmu valdīšanas laiks. Pieveda piemērus, no Romas impērijas līdz tam brīdim. Visneticamākais bija sekojošais teikums: Savienības sabrukums it neizbēgams un tuvs. Pārsteidzošas ir šī cilvēka analītiskās, spējas. Vēl 85-tajā, 88-tajā reti kurš ticēja, ka tas ir iespējams. Šai sakarā uzprasās doma par ES, kā mākslīga, uz mazo valstu pārvēršanu patērētājvalstīs, dibināta veidojuma iespējamo darbošanās ilgumu. P.S. Par tautu žandarmu dēvētās ASV, vēsturnieki prognozē līdzīgu likteni kā vecās Eiropas koloniālajām impērijām. Kad "interešu zonās" būs izbeigusies (samazinājusies) stratēģisko izejvielu ieguve, zudīs interese. Iespējams, paralēli arī iespējas šo lomu spēlēt.
Sestā asociācija. Atbilde uz jautājumu - ko komunisms katram no mums sliktu ir izdarījis. Jāsāk ar pirmajām bērnības atmiņām. Ar vectēvu neesmu runājis. 1944 gada rudenī, piedaloties ugunsgrēka dzēšanā ciema skolā (bombardēšanas rezultāts), traģiski gāja bojā. Tur Krievijas cara valdīšanas laikā saimniekoja vācu muižkungs, vecmāmiņa bija dažas ziemas strādājusi par ķēkšas meitu. Viņas tēvs salīdzis - strādās par ēdienu, bet jāiemāca vācisku valoda. Spilgtā atmiņā labības kulšanas talka. Vēl savas. Pa viensētām braukāja istrebiķeļu pavadīti sagādnieki, paņemot nodevās lielāko daļu izaudzētā. Tad 24.03 1949 gada izvešana. Kaimiņu ģimenes pazuda viena pēc otras. NKVD grupām palīdzēja vietējie plenči - brāļi Pilderi (saukti Šlemkas). Kad vecākie nelaimīgā ģimenes sadzima vaļējās kravas mašīnās, jaunāki gāja un laupīja visu ko varēja atrast. Kā plenči arī nosprāga kolhoza laikā. Procesam beidzoties, ieradās komisārs Žiharevs ar palīgu Rozenbergu (pirmais dzīvo Ogrē, otrs - Ventspils rajonā). Ar skaidru un vienkāršu ziņu:" Vai nu par kolhozu, vai pret . Vidusceļa nav". To apstiprināja itrebiķeļi, klapējot ar šauteņu laidnēm pret grīdu. Nākošajā dienā tēvs sajūdza zirgu, iekrāva ratos arklu, ecešas, govi piesēja aizmugurē, un sākās gadu desmitus ilgais kolektīvās saimniekošanas murgs. Nākošajā pavasarī fermās izbeidzās siens, Viri no meža veda egļu zarus lika govīm silēs, Švakākās tika ar virvēm atsietas pie griestiem. Un tā līdz kolektīvās saimniekošanas un Republiku savienības sabrukumam. Tautai sākās jauns Dantes elles loks.
Septītā asociācija. Valsts un tauta. Saprotot, ka globalizācijas process vairāk vai mazāk skar visas valstis sevišķi mazās, tomēr ir zudusi ticība ES tās pašreizējā modelī. Pārāk maz kopēja Latvijai ir ar Grieķiju, Portugāli, Spāniju vai Itāliju. Alternatīva varētu būt Anglijas paustā ideja par Ziemeļvalstu apvienību, iekļaujot Skandināvijas un Baltijas reģiona valstis. Jau vecmāmiņa mācīja vērtēt cilvēkus pēc to darbiem. Nevilkt vienlīdzības zīmi starp krieviem un, kā viņa sauca - lieliniekiem vai boļševikiem. Karam sākoties, tēvam bija trīsdesmit gadu. Dzirdot, ka vācietis pēdējos kara gados iesauc visus kurus var atrast, aizgāja uz mežsaimniekiem. Ar šķērszāģi gāza kokus, ziemā ar zirga ragavām, aizmugurē mazās baļķu ragaviņas, veda līdz piebraucamajam ceļam. Uz maniem jautājumiem - kā dzīvojiet pirms kara, viņš sacīja: "Rokpeļņi vienmēr ir dzīvojuši paknapi. Mazliet turīgāki bija skroderi, kalēji, kurpnieki. Tad skolotāji, dakteri, draudžu gani. Visturīgākais bija tuvējos Vecumniekos vīrs, kurš naudu uz augļiem (procentiem) zemniekiem aizdeva. Savās darba gaitās (nepārtraukts darba stāžs no 1961 gada līdz pensijai), arī trijos dienesta gados, ir gadījies iepazīt dažādu tautību cilvēkus. Ar savām paražām, savu mentalitāti, savu kultūru un ticību. Redzētais liek domāt - pašreizējā tautību rīdīšana ir pārdomāta akcija. Izdevīga gan valsts izsaimniekotājiem, gan dažādiem spēkiem aiz valsts robežas, Vīzentāla grupējumu ieskaitot. Mūsu izeja - nepadoties provokācijām, būt augstākiem par šo melu straumi. Tikai kopā mēs esam stipri, un varam ietekmēt procesus Vlstī. Tam labs piemērs - šī brīža aktivitātes Igaunijā. Augsta ranga luterāņu garīdznieks sacīja: "Lūgsim, lai tiek piedoti mūsu pašu grēki. Lūgsim, lai mūsu bērniem būtu cilvēku cienīga dzīve".
Friidis: Ar reālām, apzinātām, personīgām atmiņām šajā tēmā no fotobloga laikam tik kāds desmits cilvēku var mērīties...
KUR īsti ir tava problēma?
Man nav problēmu. Es tikai ievēroju, ka vieni (kā, piemēram, Voldemorts un arī Tavi oponenti Vaards un Mārtiņš) reāli dalās ar savām pārdomām un atmiņām, bet citi- tikai gari un plaši reproducē svešas domas (sorry- citē pirmavotus)...
es laikam pāra ēdienreizes jaunāks. bet vienīgais ko varu ne iebilst, bet piebilst, ka, saprotams, friči ar savu Ordnung mus sein! un Ordnung und Sauberkeit ist unser Stolz! ir īpaša tauta, tak tiem federvāciešiem tomēr sabiedroti mazliet līdzēja. a padumjo savienībā - konkrēti pa mūsu (fotō) līniju - no Fāterlandes atvestie darbgaldi padiluši, stikli arvien nelāgāki. bazarējam par to un es jautāju Bendikam Mārcim: "un ko tie krievi darīs? tīrīs un pulēs tās lēcu lejamās formas?" uz ko Mārcis tā optimistiski: "var jau atkal vinnēt kādu karu!".
Harald! Priecē Tava domu gaita un Mārča, kurš Bendiks, optimisms! Ar to kariņu Federācijai var būt problēmas. Visu laiku jāatskatās pār kreiso plecu, ko tur Lielais Dzeltenais brālis dara. Tibetā pāris dienās izkāva gandrīz tikpat, cik padomija visā Čečenijas kampaņas laikā. Himalajos gan nebija kalašku un stirlingu. Arī tautai pavisam cita mentalitāte...
Voldemorts:Harald! Priecē Tava domu gaita un Mārča, kurš Bendiks, optimisms! Ar to kariņu Federācijai var būt problēmas. Visu laiku jāatskatās pār kreiso plecu, ko tur Lielais Dzeltenais brālis dara. Tibetā pāris dienās izkāva gandrīz tikpat, cik padomija visā Čečenijas kampaņas laikā. Himalajos gan nebija kalašku un stirlingu. Arī tautai pavisam cita mentalitāte...
Savulaik lasīju aprakstu par reālo kariņu un fantāzijām par kariņu. Esot tā, ka nav īpaši liela nozīme cik profesionāli ir apmācīts superdesantnieks, pirmajā kaujā (kur šauj no pretējās frontes līnijas, blaks nokrīt kolēģis ar caurumu galvā, pašķīst smazdenes) esot tik šausmīgi, ka tikai 3% no kareivjiem spēj saglabāt kaut kādas minimālas karošanas spējas - šaut uz pretinieku un tamlīdzīgi. Pārējie vienkārši tiek pārņemti ar nāves bailēm.
To lieliski parādija kariņš Gruzijā - gruzīņi bija diezgan sagatavoti pasākumam, visu ko sapirkuši no ASV, iespaidīgi sagatavojušies un apmācījušies. Bet tur atbrauca Čečenijā rūdītie krievu karotāji un sanāca kā parasti vēsturē ar sagatavotajiem karotājiem (napoleonu, mongoļiem, fričiem) - tie ieti bezgala tālu.
Ar šo gribēju teikt, ka tamdēļ atbalstu latviešu dalību miera misijās afganistānā, irākā. Vismaz kāda buntīte ar cilvēkiem būs, kas saport kas tas vispār ir - bruņots konflikts.
Vaards. Tā jau ir. Neviena māte savu dēlu neaudzina par algotni. Dienestā gadījās redzēt asinis, lokāli. Nešokēja, laikam kā kara laika bērni bijām pieraduši, nāve vai sakropļošana bija tepat līdzās. Apkaime bija spridzekļu pilna, trofeju ieroči bija katram puišelim. Aiz Lācplēša dz, stacijas ( līnija Jelgava - Jēkabpils) meža masīvā bija pussaspridzinātas vācu armijas noliktavas. Bija mīnu sprādzienā bojā gājuši klasesbiedri, citi aiz nemākulības paši sakropļojās. Kaujas vienības formē, minimāli papildinot ar "nepiešautajiem". Paziņu lokā ir atvaļināts kapteinis. Septiņi gadi, no Afgānas līdz Čečņai. Sākumā licies - jumts aizbrauks. Bailes pazudušas drīz. Palicis nebeidzams sasprindzinājums gadu garumā. Vai nu tu, vai tevi Manuprāt, obligātā dienesta likvidēšana bija nepārdomāta vēlme līdzināties jenkijiem. Noteikti ir vajadzīgi profi, kaut vai miera misijām. Ne tikai Afgānā. Mūsu vīri labi sevi parādīja arī Balkānos. Dienžēl pārēji jaunieši, izņemot studējošos, zaudē iespēju laicīgi atrauties no māmiņas brunčiem. Pastāvošā bezdarba apstākļos savos 18-īt gados daudzi spiesti eksistēt uz vecāku rēķina. Pēc diviem dienesta (optimāls ilgums, pats trīs dienēju)gadiem atgriežas pieaudzis vīrietis. Zinošs, kas ir disciplīna. Protošs sevi apkopt. Spējīgs, vairāk vai mazāk, pastāvēt par māti, līgavu, sievu. Materiālā ziņā tam nevajadzētu būt lielam slogam valsts budžetā. Tagad jaunietim jāstājas darbā, vienalga, kur. Un tad - profesionāls bezdarbnieks, ar visām izrietošām sekām. Taču vislielākais zaudējums valstij pie pastāvošās situācijas ir jauno kadru absolūts trūkums glābšanas / ugunsdzēsēju, policijas,apsardzes dienestos. Vecie kadri neizbēgami drīz būs jāmaina, tikai - ar ko?
militaarais teoreetikjis vaards Pirmaa irākas kara laikā biju padumjaja armija, kur ofinji no sakuma klaigaja ka jenkji dabushot pa kaklu no sadama, mi zhe ih uchilji, nasha tehnjika lutshe utt...ne nu dabuja nekā nevarētu teikt, ka irākas brunjotajiem spekiwm nebija kaujas rudijuma... Tā krievijas glorificeshana tev tāda poza vai pārliecība, nezinu, bet reāli tā sen jau militārā zinja neglābjami atpalikuši no nato.... izsakoties vienkarshi...taada prohodnaja, tik protams neviens jetaisas karot kālab gan...ja ebreju bqnkjieri nolems ka krievijai pienākas krist, noregulees naftas cenu uz 70 usd barelaa, gada laikaa krahs
Vēl jau ir stratēģiskais ierocis-marihuāna,zināšanas, iegūtas no krievu armijas...ne jau visi stroibatā dienēja un maizi izvadāja.... lielākais bieds Čečenijā bija,tieši krievu armijas apmācītie.
f-foto vispār izsauc asociācijas, ka fotoblogā reģistrējusies kāda Googlei pieštepselēta "datorsistēma" , nevis dzīvs cilvēks ar cilvēciskām emocijām.
Minētais mans citāts nenozīmē, ka es nepiekrītu iepriekšējam f-foto citātam. Skaisti un pareizi vārdi! Taču tie diemžēl nav paša vārdi. bet kārtējais svešas domas atgremojums...
f-foto:"Jebkuru notikumu vai parādību apzīmē atbilstoši tās ārējām izpausmēm. Ar kādām tiesībām ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa 16. martā kāds var saukt par fašistisku vai nacistisku?
Vai šeit kāds vicina karogus ar kāškrustu? Vai šeit kāds gājienā nes Ādolfa Hitlera vai Benito Musolini portretus? Vai šeit kāds skandē fašistiskus vai nacistiskus lozungus?
Es, kā vairākkārtīgs šī pasākuma dalībnieks, droši varu apgalvot - bija gan Nacistu formas, gan karogi, gan arī attiecīgs noskaņojums. Par cik visus Igorus Šiškinus momentāli met iekša tuptūzī, tad pēdējos gados tas ir būtiski mazinājies.
Šeit cilvēki, noliekot ziedus, piemin karā kritušos tuviniekus, draugus, piederīgos vai vienkārši tos vīrus, kuru piemiņu ciena un tur godā!
Kapos, vecīt, kapos. Litenē. Takš māmiņa tev 3.gadu vecumā varēj jau iemācīt kad ir jāpriecājas un kad jāsēro. Kad jāsvin un kad klusībā jāskumst. Kad jāiet gājienos un kad jāsēž mājās.
Vai tas ir kas noziedzīgs, pretdabisks, demokrātiskai sabiedrībai nepieņemams? Vai kādam no malas ir tiesības noteikt kurā datumā drīkst un kad nedrīkst godināt kritušo piemiņu ar gājienu un ziedu nolikšanu pie mūsu tautai vissvētākā pieminekļa?
Vai tad no malas? Aizej uz pasākumu un tiem 9/10 dalībnieku ar plakātiem rokās uzprasi no kurienes šie ir.
Taču pēkšņi ir saradies tik daudz „ padomdevēju” un „ vēstures skaidrotāju”, kuri tā „ nīst fašismu” (?), tik dedzīgi protestē, tik ļoti „ ir sašutuši” it kā kaut kādi fašisti nupat vakar viņiem būtu mājas nodedzinājuši , ģimenes locekļus apšāvuši vai karstu dzelzi pakaļā iebāzuši. Un dīvainā kārtā šis „ sašutums” un „protesti” noplok tūliņ pēc 16. marta. Viss! Darbiņš padarīts. Tālāk šie paši bļāvēji sāk mums atkal stāstīt par toleranci, iecietību pret citādi domājošajiem, tautu draudzību, cilvēktiesībām, demokrātiju, par to, ka katram ir tiesības uz saviem uzskatiem, katram ir tiesības svinēt savus svētkus, vai pieminēt kritušos un mirušos u.t.t. Jo tuvojas taču 9. maija svētki – viņu dievinātā padomju režīma svētki.Svinības par godu tam, ka padomju komunistiskais režīms 1945.gadā ir nevien uzvarējis Vāciju, bet arī savā īpašumā ieguvis Latviju.
Nabaga cietējs.
Tad nu domājiet, latvieši! Domājiet par tās jums sludinātās tolerances, tautu draudzības un demokrātijas patieso cenu un vērtību!"
Mēs jau domājam. Esmu izdomājis sekojošo - ņekuj dirsties un svinēt 16.martu, kura patiesā svētku nozīme ir tāda, ka laerģionāri krievijas teritorijā apšāva 10x vairāk krievu jaunēkļu nekā paši gāja bojā. Lai gan bija skaidrs pasākuma kopējais iznākums. Ja tā ir peimiņas diena, tad nav saprtama ambrāža ar latvias karogu rindām, gājienu un pārējo. Tam dartumam ir jābūt tādam pašam kā 1949.gada 25.marta atceres dienai (maz zini kas tas tāds ir)?
Arī tautai pavisam cita mentalitāte...
