JAA tema visai virspusigi attstita , katra valsti praktiski ir veeslas pamestas pilsētas par rupnicam un cehiem nerunajot. Site ta "Es te biju" visai vispuseji pakjerts.
Bezcerības mītņu vietas. Vēsturiskam atskatam vajadzētu Latvijas pamestās (pēc 90-tā gada) viensētas, fermas, mehāniskās darbnīcas, izdemolētās ciematu dzīvojamās mājas. Visu jau nevar uzskaitīt. Simtiem hektāru lielās meliorētās platības, kur viensētas nodedzināja - vībotnes aug kā mūris. Kontrastam - fotoarhīvu materiālus ar labības, kartupeļu un cukurbiešu laukiem. Ar rukšu kūtīm, ar gotiņām, rindā pie slaucamās "eglītes". Un traktoru rindu pie ciema veikala algas dienās.
Tas ir mīts par to, ka lauku izmiršana sākās tikai 90-tajos, lozungu "No viensētām uz ciematiem!" izvirzīja vēl Brežņeva laikos. Arī es biju viens no tiem, kura ģimene, abi vecāki skolotāji lauku skolā, pēc tās slēgšanas 1972.gadā pārcēlās uz pilsētu.
lauku izmiršana sākās ar masveida meliorēšanu. Piedāvāja nostumt māju ar visu ābeļdārzu un tai vietā iesēt rudzus Pretī piedāvāja iespēju dzīvot ciemata centrā .. Visi krietni laucinieki tam pretojās un par to atsevišķās saimniecībās piekšniecība piegrieza pļaujamo platību līdz ar paksi, lai nav kur govij vairs sienu piepļaut. Tas pats bija ar normām- kūtī drīkstēja uz ģimeni būt viena slaucama govs, neskatoties, ka brēca, ka nav kas pieražo pienu. Tieši šie vien-divgovju īpašnieki bija tie, kuri izpļāva ceļmalas, grāvjus un mežmalas. Tagadējiem to vairs nesaprast, jo par pļavu apmežošanu saņem vēl naudu
Plaša un interesanta tēma, bet nekā pārdabiska. Jau no aizvēstures laikiem cilvēki dažādu iemeslu dēļ pametuši savas dzīvesvietas, pat grandiozas pilsētas, un šodien arheolgi mēģina atkost kāpēc. Lietuvieši ar savu nedaudz dienvidnieciskāko, krieviem un poļiem līdzīgāko temperamentu ir labprātāk pieņēmuši ciematu tipa dzīvesveidu nekā mēs, un domāju, ka šodien ar to ir ieguvēji. Dzīve viensētās lielā mērā saistīta ar saimniekošanas veidu, ar mobilitāti u.t.t.. agrāk dzīvot blakus savam tīrumam bija ekonomiski izdevīgi. Lai cik skaisti un romantiski arī tas nebūtu, es neizvēlētos dzīvi skaistā meža ielokā pie klusas upes vai ezera tālu no centriem galvenokārt bērnu dēļ. Šajos skaistajos apstākļos viņu konkurētspēja būtu pazemināta, iespējas ārpusskolas nodarbēm, kultūras notikumi, savstarpēji kontakti un daudz kas cits - viss ļoti apgrūtināts. Lielākā daļa Eiropas dzīvo tikai savos ciematos vai gar ceļiem, aizbraukt apkopt savus laukus un mežus mūsdienās nav nekādu problēmu.
Schneider:Tas ir mīts par to, ka lauku izmiršana sākās tikai 90-tajos, lozungu "No viensētām uz ciematiem!" izvirzīja vēl Brežņeva laikos. Arī es biju viens no tiem, kura ģimene, abi vecāki skolotāji lauku skolā, pēc tās slēgšanas 1972.gadā pārcēlās uz pilsētu.
Es arī no laukiem atmuku uz pilsētu.73.gadā.Man ne mirkli prātā pat nebija doma palikt uz laukiem,vajadzēja tik pabeigt videni.kāds to nosoda vai nē,man vienalga.Starp citu,vakar dzirdēju interesantus skaitļus.Izrādās ir izpētīts,ka uz visas pasaules apmēram 900 miljonu cilvēku ne tikai domā par pārcelšanos dzīvot citur,bet jau ir spēruši konkrētus soļus-nu tipa nopirkuši čemodānus vai sākuši kārtot vīzas.Tie,kas tikai pa virtuvēm pagaidām runā, te nav pieskaitīti.Un ne jau visi taisās mukt uz Ameriku vai Šveici no Āfrikas.
Vīri, absolūti Jums taisnība! Līdz 80- tajam, kad arī manas tēva mājas vienlaidu melorācijas vilnis noskaloja, daudzi bija jau ciematos. Tikai viena nianse. Līdz Auseklīšu laikiem šīs milzīgās platības deva ražu. Lielāku vai mazāku, bet šodien tur hektāru simti aizlaistu lauku. Man mācīja - nekad neesot sliktuma bez labuma, un otrādāk. Šī bija laba aramzeme. Tagad, pēc divdesmit gadu atpūtas, mūsu rīcībā ir ekoloģiski tīri, valstiski domājošu saimnieku gaidoši tīrumi. Eiropā redzētais liek secināt, ka tur tādu,nesaķīmiķotu zemes platību vispār nav. Tā ir maksa par "intensīvo" saimniekošanu. Un tur nelīdz, vai dzīvo ciematā vai autotreilerī pie sava zivju dīķa. Protams, to pacelt individuāli neviens nevar, arī ES regulas neparedz, ka mēs atkal no patērētāju sabiedrības varētu kļūt par sevi apgādājošiem ražotājiem. Visiem pietiktu, darba, nevajadzētu Salās sēnes un gliemežus lasīt. Varbūt izeja būtu valsts lauksaimniecības uzņēmumu dibināšana. Tādi darbojas daudzās zemēs, Kanādu un Izraēlu ieskaitot.
Voldemorts: Tikai viena nianse. Līdz Auseklīšu laikiem šīs milzīgās platības deva ražu. Lielāku vai mazāku, bet šodien tur hektāru simti aizlaistu lauku.
Un vēl viena nianse. Tajos laikos tas bija do feņi, ar tādu pašu efektu katrs kolchoznieks varēja rakt grāvi no žoga līdz vakaram un nākamā dienā - otrādi. Jo REZULTĀTUS visām plānu izpildēm un saukļiem "Pjatiļetku za četire goda" neviens taču neredzēja. Lauki deva ražu, uz katra soļa ferma, pilna ar lopiem, bet produkcijas patērētājs to nopirkt nevarēja. Jo par pirkumu nevar saukt rindā nostāvētas 3 stundas ar izrautām pogām, lai vienreiz nedēļā tiktu pie kilograma kaulu. Un desu, majonēzi un zaļos zirnīšus tikai pret zagsa spravku par kāzām vai bērēm.
Ui, slavenā Detroitas dzelzsceļa stacija 15.bildē... Stāsts esot tāds, ka vienu džeki būvēja dzelzsceļu, citi džeki dzelzsceļa līnijā, kur dzelzceļam loģiski būtu jāturpinās un jābūt lielam dzelzsceļu mezglam, jau iepriekš uzblieza šo staciju un gaidīja, kad tie džeki, kuri būvēja dzelzsceļu, nāks pie šiem, lai runātos par staciju. Bet- tie, kuru būvēja dzelsceļu, noklausījās nevājās prasības no tiem, kuri uz savu galvu uzblieza šo staciju un vienkārši turpināja būvēt un uzbūvēja dzelzsceļu apkārt šamo stacijai... Gugles mapē šī vieta ir ļoti interesanta, ja zina šo stāstu.
Schneider: Un vēl viena nianse. Tajos laikos tas bija do feņi, ar tādu pašu efektu katrs kolchoznieks varēja rakt grāvi no žoga līdz vakaram un nākamā dienā - otrādi. Jo REZULTĀTUS visām plānu izpildēm un saukļiem "Pjatiļetku za četire goda" neviens taču neredzēja. Lauki deva ražu, uz katra soļa ferma, pilna ar lopiem, bet produkcijas patērētājs to nopirkt nevarēja. Jo par pirkumu nevar saukt rindā nostāvētas 3 stundas ar izrautām pogām, lai vienreiz nedēļā tiktu pie kilograma kaulu. Un desu, majonēzi un zaļos zirnīšus tikai pret zagsa spravku par kāzām vai bērēm.
Lūk šitas viss daudziem kaislīgiem valdības lamātājiem un savas valsts noniecinātājiem ir jau aizmirsies.
UldisS:Ui, slavenā Detroitas dzelzsceļa stacija 15.bildē... Stāsts esot tāds, ka vienu džeki būvēja dzelzsceļu, citi džeki dzelzsceļa līnijā, kur dzelzceļam loģiski būtu jāturpinās un jābūt lielam dzelzsceļu mezglam, jau iepriekš uzblieza šo staciju un gaidīja, kad tie džeki, kuri būvēja dzelzsceļu, nāks pie šiem, lai runātos par staciju. Bet- tie, kuru būvēja dzelsceļu, noklausījās nevājās prasības no tiem, kuri uz savu galvu uzblieza šo staciju un vienkārši turpināja būvēt un uzbūvēja dzelzsceļu apkārt šamo stacijai... Gugles mapē šī vieta ir ļoti interesanta, ja zina šo stāstu.
Nu Brežņeva BAMs krietni vien pārspēja tos āmurkāņu stiķus!Stulbenībā pārspēja,dabiski.
Pretī piedāvāja iespēju dzīvot ciemata centrā ..
Stāsts esot tāds, ka vienu džeki būvēja dzelzsceļu, citi džeki dzelzsceļa līnijā, kur dzelzceļam loģiski būtu jāturpinās un jābūt lielam dzelzsceļu mezglam, jau iepriekš uzblieza šo staciju un gaidīja, kad tie džeki, kuri būvēja dzelzsceļu, nāks pie šiem, lai runātos par staciju. Bet- tie, kuru būvēja dzelsceļu, noklausījās nevājās prasības no tiem, kuri uz savu galvu uzblieza šo staciju un vienkārši turpināja būvēt un uzbūvēja dzelzsceļu apkārt šamo stacijai... Gugles mapē šī vieta ir ļoti interesanta, ja zina šo stāstu.
