CD ērā jau viss ir nonivelējies un prasts... ne tā kā mūsu laikos lielā vinilplate... tu, cilvēks, paņem rokā, novērtē noformējumu, novelc iepakojumu, sajūti smaržu, bijīgi atver ar pirkstu galiem sānos, lai uz glancētās vāka virsmas nepaliek nospiedumi, izslidini pašu plati uzmanīgi gar malām un pie vidiņa, skatoties lai SwanSong logo arī paliktu maksimāli neskarts, rūpīgi uzliec uz atskaņotāja rata... ehh...
Eltons:CD ērā jau viss ir nonivelējies un prasts... ne tā kā mūsu laikos lielā vinilplate... tu, cilvēks, paņem rokā, novērtē noformējumu, novelc iepakojumu, sajūti smaržu, bijīgi atver ar pirkstu galiem sānos, lai uz glancētās vāka virsmas nepaliek nospiedumi, izslidini pašu plati uzmanīgi gar malām un pie vidiņa, skatoties lai SwanSong logo arī paliktu maksimāli neskarts, rūpīgi uzliec uz atskaņotāja rata... ehh...
Atļaušos aizrādīt, ka linkā redzamie materiāli pa lielākai daļai ir tieši vinilplašu noformējumi...
Atļaušos aizrādīt, ka linkā redzamie materiāli pa lielākai daļai ir tieši vinilplašu noformējumi...
Daži bija labi, daži kretīniski... nespēju vien nobrīnīties, kā, piemēram, Oxygene prasti tas galvaskauss sapludināts ar Zemeslodi... vēlāk iepirkās oriģinālais CD... jopcik! Vēl sūdīgāk nokopēts... tādu ideju izcūkojuši...
Bet! Vienu iepakojumu pat pilnīgi baltu ņēmu, neskatoties uz nekādu noformējumu, zināju, ka labs būs tāpat... vienam, savukārt, izgatavotam no džinsu auduma, pat reiferis bija ko pavērt...
Lai arī cik kvalitatīvs nebūtu mūzikas digitālais fails, tā atskaņošanai nekad nebūs tādas romantiskas svētku noskaņas, kā darbību kompleksam (šamaņu dejām) ar vinilatskaņotāja iekurbulēšanu skaņuplates atskaņošanai...
