Vispasaules fotogrāfijas dienu (World Photography Day) daudzviet atzīmē 19. augustā. Todien 1839. gadā Francijas valdība, kas bija no ķīmiķa un izgudrotāja Luija Žaka Mandē Dagera (Louis-Jacques-Mandé Daguerre) nopirkusi patentu par attēla (dagerotipa) iegūšanas metodi, nodeva šo atklājumu sabiedrībai. Var teikt, plašākas pilsoniskās aprindas tajā dienā uzzināja par fotogrāfijas prototipa izgudrošanu. Taču šodien – 12. jūlijā – ir Svētās Veronikas piemiņas diena, un tieši Sv. Veroniku daudzi uzskata par fotogrāfijas aizbildni.
Sv. Veronika, ar kuras piemiņu saistās Kristus Nerokāmdarinātais attēls, ir viena no tautā iemīļotākajām svētajām, un tas par spīti tam, ka viena, otra Baznīcas institūcija, kā arī t.s. kritiskie pētījumi izsakās, ka Veronikas leģenda nav īsti ticama.
Nodots un nosodīts uz mocekļa nāvi, Jēzus Kristus devās uz Golgātas kalnu, nesot savu krustu. Gājienu pavadīja pūlis, kurā iejukusi, Pestītājam sekoja Veronika. Pārguris zem smagā krusta, Kristus paklupa, un Veronika, kurai mocekļa kļuva žēl, padzirdīja Viņu un iedeva savu lakatu, ar ko noslaucīt sviedrus. Atgriezusies mājās, Veronika ieraudzīja, ka uz auduma ir redzams Kristus sejas svētītais atveids. Vēlāk šis lakats nonāca Romā un kļuva plašāk pazīstams kā Nerokāmdarinātais attēls.
Viduslaikos gandrīz vai ik baznīcā bija glezna (ikona), kurā bija attēlota Veronika ar sudarium (lakatu sviedru noslaucīšanai). Tolaik aizsāktajās Baznīcas tradīcijās Veronika ieņēma paliekošu vietu, un līdz pat šai dienai šī svētā ir galvenā persona Krusta ceļa Sestajā stacijā.
Ir dzirdēts uzskats, ka Veronikas vārds atvasināts no latīņu valodas izteikuma “vera icon” – patiesais tēls. Tā dēvēja “Veronikas lakatu”, izceļot to salīdzinājumā ar citiem Kristus attēliem. Pirmoreiz stāsts par Svēto Veroniku parādās apokrifiskajos “Pilāta darbos”, ko atvedina uz IV vai V gadsimtu pēc Kristus dzimšanas.
Svētās Veronikas tēls un darbi kalpojuši tam, ka viņu godina kā fotogrāfu un fotogrāfijas aizbildni. Tāpēc šo dienu gan amatieri, gan profesionāļi mēdz atzīmēt kā fotogrāfu dienu.
Aber feina leģenda!A kāpēc ne?Dabiski,var un vajag ironizēt par pasaulē pirmo reportāžas fotogrāfiju un tā lakata ISO skaitli.Galu galā optikas,cik saprotu ,te nebija,pinhole arī ne...bet vienalga.Kāpēc tad visiem švaļiem ir savs aizstāvis,pat dzērājiem ir,bet mums nav?Tagad būs!
Detalizēti, izsmeļoši! Visā šajā dažādi traktētajā vēsturē ir viena īpatnēja detaļa. Vēsturnieki apgalvo un arheologi apstiprina, šī visnotaļ skarbā notikuma laikos sprieduma izpildei lietots parasts baļķēns ar augšā namdara pierīkotu šķērsli. Sak, lai ērtāk tur pienaglotajam karāties, kamēr Radītājs pieņem dvēseli. Kristīgā baznīca,acīmredzot, tur pieklonējusi savu krusta zīmi, ko arī liek ik gadu stiept dieva dēlu tēlojošam aktierim šim gadījumam veltītajā masu saietā.
Schneider:Ja uzslietam baļķēnam šķērsām namdaris pierīko šķērsli, tad vai nesanāk tas pats krusts?
Neticu, ka neesi redzējis šo konstrukciju, kaut gleznās. Puslīdz autentiskas ir "Spartakā", ainās ar sodīto cīnītāju rindu pa visu ekrānu. Škērskoks tiek piestiprināts baļķēnam augšgalā. Šķērsām gan, bet T-veidā, nevis krustenski. To veic uz zemes, tāpat kā naglošanas procedūru. Pacelšana un nostiprināšana iepriekš izraktā bedrē ir pēdējā operācija. No rakstiem nav īstas skaidrības par opciju - liela kaulu salaušanu ar šķēpiem. Visticamākais to arī paveic pirms pacelšanas.
Voldemorts:Detalizēti, izsmeļoši! Visā šajā dažādi traktētajā vēsturē ir viena īpatnēja detaļa. Vēsturnieki apgalvo un arheologi apstiprina, šī visnotaļ skarbā notikuma laikos sprieduma izpildei lietots parasts baļķēns ar augšā namdara pierīkotu šķērsli. Sak, lai ērtāk tur pienaglotajam karāties, kamēr Radītājs pieņem dvēseli. Kristīgā baznīca,acīmredzot, tur pieklonējusi savu krusta zīmi, ko arī liek ik gadu stiept dieva dēlu tēlojošam aktierim šim gadījumam veltītajā masu saietā.
Ar krustu konstrukcijām un to attēlu modifikācijām pilns nets. Ļauni ļaudis stāsta pat o, ka tajos laikos naglas bijušas gana dārgas (roku darbs, vērtīgs materiāls), lai tās īslaicīgām vajadzībām netērētu. Esot sējuši rokas, kājas pie kokiem ar lētāko stiķi.
