ansius,

Par to jau rakstīju, ka bieži gadās, citus māca tie, kam pašiem vajag mācīties. Virtuālās atmiņas pārvaldība nestrādā kā rakstīji. Vismaz gadījumā, ja operatīvās atmiņas pietiek. Bez vajadzības moderna operētājsistēma operatīvās atmiņas saturu neraksta uz diska swap atmiņā pat ja tāda ir pieejama

ansius:ok, ak34. tad lūdzu pastāsti sīkāk (kaut vai atsevišķā topic) jo savādāk man kaut kā neiet kopā. Ok, par w7 nezinu vairs tik dziļi, bet xp bija pāris hack kas panāca lai swap butu pēdējais ko izmanto, attiecīgi, ja ram pietiek - bija liela starpība performancē.

Izlasi pārs grāmatas par operētājsistēmām, to arhitektūrU un datoru arhitektūru, nevis windows for dummies vai līdzīgas pamācības. Tad sapratīsi, ka datorā atmiņas pārvaldība ir sarežģīta lieta un kad un kāpēc jebkura moderna operētājsistēma izmanto dažādas vietas, kur glabājas procesa virtuālā atmiņa. Turklāt atteikties no diska izmantošanas virtuālās atmiņas vajadzībām modernām operētājsistēmām nav iespējams. Tāpēc arī darbojoties bez swap faila pie lielas noslodzes var sanākt ka pārslēgšanās uz citu aplikāciju var ievilkties dēļ diska bermzes, bet ja sistēma būtu izmantojusi swap failu, šāda problēma iespējams nepastāvētu

ansius:1) tu neatbildēji uz jautājumu, bet sūtiji mani grāmatas lasīt, kuras, piedod vecīt - bet esmu lasījis. atvaino, bet muldi un izskatās ka pats nezini ko runā... Šo to tomēr no datoriem sajēdzu, tā kā nevajag. piem kas ir A20, protected mode, un kā rēķinās reālās atmiņas adreses. tā kā nevajag lekties. atbildi uz jautājumu, jo ja nevari atbildēt - pats nezini, vismaz šobrīd tā izskatās.
2) Es nedarbojos bez swap, swap man ir citā fiziskā cietnī, un konstants lielums, kas neklīst pa disku, un ir iebakstīts diska ātrākajos sektoros. Adobe kops kopējā memory managment ieviešanas vismaz nekaujas par ram, bet ir niķis win lielu progu kas atvērta fonā nogrūt iekš swap, lai atbrīvotu vietu tekošajiem uzdevumiem.

nestrīdos - var jau būt esi lasījis. un _kaut_ko_ arī saproti. izlasot otro punktu gan māc šaubas pirmkārt - atvērta liela programma nevienā brīdī nav jāieraksta swap atmiņā, ja, protams, runā par tās izpildāmo daļu nevis par datu apgabalu. programmas vispār lielas reti tiek ielasītas atmiņā visas. atmiņas vadības sistēma noadresē kā atmiņu fiziskos diska sektorus kur atrodas programma un ielādē no diska vai diska cache pēc nepieciešamības. un aiz iemesla, ka tā ir izpildāmā daļa, ja trūkst atmiņas, tad tās aizņemtās fiziskās atmiņas daļas tiek vienkārši atbrīvotas, nerakstot neko swap failā.

ja skatās uz programmas datiem - tad tos uz diska swap atmiņā visus ieraksta tikai gadījumā, ja ir ļoti akūts atmiņas trūkums. un arī tikai sākot no maz izmantojamajiem datiem. ierakstīšana diskā un lasīšana no tā notiek gabalos, kurus sauc par lapām. jebkurā gadījumā operētājsistēmas algoritmi atmiņas pārvaldē ir veidoti tā lai turētu atmiņā to ko izmanto visvairāk.

ja skatās uz modernu datoru konfigurēšanu tieši no operatīvās atmiņas viedokļa, tad lielas jēgas izvietot "swap" failu diska sākumā nav. Tas ir anahronisms no pagājušā gadsimta 70-90 gadiem, kad atmiņa bija dārga un virtuālās atmiņas pārvaldība bija daudz primitīvāka. tad tik tiešām bija normāla prakse startējot procesu rezervēt tam nepieciešamo atmiņu swap failā uzreiz. un ja pietrūka atmiņas, tad process uz diska tika ierakstīts viss, nevis pa daļām. tad arī daudzas operētājsistēmas bez swap failiem nemaz nevarēja darboties. tajā laikā vērtējot veiktspēju bija starpība starp swapin/swapout un pagein/pageout. Turklāt otro ne visas OS atbalstīja

tādas lietas kā atsevišķi swap diski (nevis faili, bet neformatēta vieta diska sākumā otrajā partīcijā) lietoju deviņdesmito gadu sākumā un vidū konfigurējot unix serverus. tieši aiz tā iemesla, ka atmiņa serverim maksāja pāris reizes vairāk kā vidējais vieglais auto uz tā laika ielām (2x64 MB servera atmiņa maksāja 4k USD). ja mūsdienās ko tādu redzētu - pabrīnītos par admina veselo saprātu, jo pareizi sakonfigurēts diska swaps izmaksā vairāk kā papildus servera vai darbstacijas atmiņa.

mūsdienās diska swap galvenā funkcija ir nodrošināt rezervi ārkārtas gadījumā, lai atmiņas trūkuma rezultātā dators būtu pieejams nevis "uzkāries". savukārt darbināt darba vajadzībām datoru, kas nepārtraukti izmanto diska swapu ir naudas bezjēdzīga tērēšana.

lai neaizietu no tipika - ja skatās uz darbstacijām bilžu apstrādē, pat deviņdesmito gadu vidū darbam normāli kantori izvēlējās tik daudz atmiņas, lai photoshops strādājot ar bildi neizmantotu disku. tad nu tipiskai darbstacijai atmiņa tika rēķināta, lai pēc OS ielādes photoshopam būtu pieejami vismaz 3-5x vairāk atmiņas par to cik aizņem atmiņā atvērta lielākā bilde, kas ir pieejama. Tieši aiz tā iemesla, ka swap izmantošana ir naudas bezjēdzīga tērēšana - kāda jēga nopirkt datoru ar ātru procesoru, ja tas 50-90% laika gaida uz disku

ansius:zinu kas ir pages (starpība starp virtuālo atmiņu un reālo) un kā notiek swap lietošana (nu jaunu diemžēl man neko neizstāstīji). runa jau ir tieši par datiem, aplikāciju pašu tiešām swap cenšas neturēt...

Vien lieta ir poligrāfija, foto, datubāzes, pavisam cits kad sāk darboties ar video - tur apjomi ir monstrozi (tak prastākais SD video spiestā formā ir 13 GB/h) un tur, lai arī tev rams kaut vai 16GB, bez swap montēt var tikai ja filmēts ar vienu kameru. tad kad iet multikamera, 4-8 kameras (kas ir lakoniski maz priekš nopietna pasākuma), un tas viss tiek paturēts atmiņā - ui kā swap tiek lietots. un tad reāli jūt atšķirību, kuros sektoros tev swap stāv. Nav bieži, bet pedējā gada laikā 2 projekti bija kur reāli izjutu (renderējot 4K REDRAW materiālu). Ikdienā protams nē... moš no sākuma nepateicu ka man viena video projekts ceļ apmēram ~100GB no kā sekvencē puse vismaz tiek kustināti.

atvainojiet par offtopic.

Ja neizstāstīju kaut ko jaunu, tad kāpēc turpini rakstīt muļķības?

- "aplikāciju pašu tiešām swap cenšas neturēt" ir galīgi aplams apgalvojums. aplikācija _nekad_ nenokļūst swap, izņemot varbūt ļoti specifiskus gadījumus, kad notiek kļūda un dators sāk izpildīt datus. tad gan šādas lapas var nokļūt swap failā.

- ko saproti ar "pages (starpība starp virtuālo atmiņu un reālo)"? atmiņas lapa nav nekāda starpība starp virtuālo un reālo atmiņu, bet atmiņas dalījums, kuru izmanto operētājsistēma un procesors, lai piešķirtu atmiņu procesam un varētu procesa atmiņu rakstiīt/lasīt ne tikai no atmiņas, bet arī no diska. jebkura atmiņas izdalīšana, atņemšana, ierakstīšana swap diskā utt notiek ar šādiem gabaliņiem.

Bet ja tiešām strādā ar šādiem video projektiem, kas aizņem tik daudz operatīvās atmiņas, tad loģiski būtu arī likt datorā tik daudz iekšā. Macā šobrīd var sabāzt 128GB operatīvās atmiņas. Gan jau ka PC vēl vairāk. Turklāt man ir aizdomas, ka video programmas, ja nav pietiekami daudz atmiņas izmanto savu "virtuālās" atmiņas pārvaldību līdzīgi kā photoshops.

Jebkurā gadījumā, ja tik tiešām darbam vajag 100-500GB virtuālās atmiņas, tad disku priekš swap izmantot nav prāta darbs - ir tak SSD, kas ir daudz ātrāki.

Jūs te pārāk matus sākāt skaldīt , davai tuvāk pie konkrētā dzelža un sistēma atgriezās lai man interesanti lasīt. Tad ko tur jāpērk no MAC lai apstrādātu 1000 gab 100mb katrs bilžu failus ar CS6 iekš Batch režīma Optimāli CENA / VEIKTSPĒJA , neviss "Vot ferari VISĀTRĀK pudeles aizlaist nodot uz tarņiku" līmenī.