f-foto:Man tikai viens jautājums: Kāpēc šo jautājumu cilā veči, kas aktīvi fotografē jau daudzus gadus? Saprastu, ja tā būtu iesācēju kursu tēma.
viss ir ļoti vienkārši - par saturu ir bail pat domāt, parunāt gribas, vot i var runāt par dzelžiem = mērīties virtuālajiem krāniem. Pārsvarā jau šitie rūdītie dofisti ražo mēslus
f-foto:Man tikai viens jautājums: Kāpēc šo jautājumu cilā veči, kas aktīvi fotografē jau daudzus gadus? Saprastu, ja tā būtu iesācēju kursu tēma.
Tāpēc, ka liela daļa maz ko saprot no šādām optikas lietām un kā lielāko daļu darbu arī fotografē un citus māca uz "čuju"
Arī par pilna kadra un krop aparātu tehnisku salīdzināšanu lielākā daļa maz ko sajēdz un "tehniskos" viedokļus izsaka balstoties uz hvz kur sagrābstītiem mītiem
Bļīīn kādi muļķi.... saules dedzinātāji... Varētu padomāt, ka lēcai diametrs vienīgais parametrs - 30cm lēca ar dioptriju +0.5 (kas attiecīgi nozīmē fokusa attālumu divi metri) sakopos mazāk gaismas kā 3cm lēca ar +10 dioptrijām (uz vienādu laukumu) + 30cm lēcas saules projekcija būs lata diametrā un neko nededzinās
Objektīva gaismasspēju parāda skaitlis cik reizes diafragmas atvērums novietojas uz fokusa attāluma - f2/50mm tas attiecīgi ir 25mm, f2/200mm tas ir 100mm (*lēcu* diametrs attiecīgi līdzīgās proporcijās) gaismas daudzums uz sensora no abiem vienāds - vienīgi saules projekcija mazajam stipri koncentrētāka un papīra dedzināšanai der labāk
Maris:Bļīīn kādi muļķi.... saules dedzinātāji... Varētu padomāt, ka lēcai diametrs vienīgais parametrs - 30cm lēca ar dioptriju +0.5 (kas attiecīgi nozīmē fokusa attālumu divi metri) sakopos mazāk gaismas kā 3cm lēca ar +10 dioptrijām + 30cm lēcas saules projekcija būs lata diametrā un neko nededzinās
Objektīva gaismasspēju parāda skaitlis cik reizes diafragmas atvērums novietojas uz fokusa attāluma - f2/50mm tas attiecīgi ir 25mm, f2/200mm tas ir 100mm (*lēcu* diametrs attiecīgi līdzīgās proporcijās) gaismas daudzums uz sensora no abiem vienāds - vienīgi saules projekcija mazajam stipri koncentrētāka un papīra dedzināšanai der labāk
toties Vecajam krūzītē satek vairāk šķidrumiņa... tur arī visa sāls. Un vēl - jo garāks un baltāks stobrs, jo mazāk tas caur sevi nes meiteņu drēbes...
Maris:Bļīīn kādi muļķi.... saules dedzinātāji... Varētu padomāt, ka lēcai diametrs vienīgais parametrs - 30cm lēca ar dioptriju +0.5 (kas attiecīgi nozīmē fokusa attālumu divi metri) sakopos mazāk gaismas kā 3cm lēca ar +10 dioptrijām + 30cm lēcas saules projekcija būs lata diametrā un neko nededzinās
Objektīva gaismasspēju parāda skaitlis cik reizes diafragmas atvērums novietojas uz fokusa attāluma - f2/50mm tas attiecīgi ir 25mm, f2/200mm tas ir 100mm (*lēcu* diametrs attiecīgi līdzīgās proporcijās) gaismas daudzums uz sensora no abiem vienāds - vienīgi saules projekcija mazajam stipri koncentrētāka un papīra dedzināšanai der labāk
toties Vecajam krūzītē satek vairāk šķidrumiņa... tur arī visa sāls. Un vēl - jo garāks un baltāks stobrs, jo mazāk tas caur sevi nes meiteņu drēbes...
Tā gan nav taisnība - viss labums baltajiem un garajiem beidzas pie kādiem 20-30 cm.
Maris:Bļīīn kādi muļķi.... saules dedzinātāji... Varētu padomāt, ka lēcai diametrs vienīgais parametrs - 30cm lēca ar dioptriju +0.5 (kas attiecīgi nozīmē fokusa attālumu divi metri) sakopos mazāk gaismas kā 3cm lēca ar +10 dioptrijām + 30cm lēcas saules projekcija būs lata diametrā un neko nededzinās
Objektīva gaismasspēju parāda skaitlis cik reizes diafragmas atvērums novietojas uz fokusa attāluma - f2/50mm tas attiecīgi ir 25mm, f2/200mm tas ir 100mm (*lēcu* diametrs attiecīgi līdzīgās proporcijās) gaismas daudzums uz sensora no abiem vienāds - vienīgi saules projekcija mazajam stipri koncentrētāka un papīra dedzināšanai der labāk
toties Vecajam krūzītē satek vairāk šķidrumiņa... tur arī visa sāls. Un vēl - jo garāks un baltāks stobrs, jo mazāk tas caur sevi nes meiteņu drēbes...
Ū, Bildes medusmaizi dabuja... pareizi ak-34 (Tāpēc, ka liela daļa maz ko saprot no šādām optikas lietām)... ko Māri gribēji ar to pateik... pats maz sajēdz?... un tā rodas šādas tēmas www.fotoblog.lv... Ja nesajēdz, ko saka Imgfoto (kāds sakars Imgfoto teiktajam ar gaismas spēju?), nu nelien virsū, tu tak kursus pasniedz, vismaz neblamējies
Tākā Māri, tu vienmēr tēlo baigi gudro, un tekstos vienmēr piemini meitenes, ap kurām laizies ne mazāk par citiem trim fotogrāfiem kopā ņemtiem, tad paskaidro, ar ko portretnieks atšķirās no parasta objektīva, un ar kādu paņēmienu ir šis efekts iegūts... vismaz tev nebūs jātecina krūzītē
Nejauc tik mani iekšā šajos pseido-zinātniskajos skaidrojumos par objektīviem kā spaiņiem Objektīva lēcas diametrs tik netieši norāda cik gaismas nokļūs uz filmas/sensora. Māris pat diezgan saprotami to visu aprakstīja.
Nejauc tik mani iekšā šajos pseido-zinātniskajos skaidrojumos par objektīviem kā spaiņiem Objektīva lēcas diametrs tik netieši norāda cik gaismas nokļūs uz filmas/sensora. Māris pat diezgan saprotami to visu aprakstīja.
Objektīva priekšējās lēcas diametrs norāda, cik daudz gaismas ieiet objektīvā, bet ne cik nonāk uz filmas (matricas), to norāda Māra paskaidrojums, kurš ir galīgi nevietā, jo Imgfoto nelietoja jēdzienu, ka gaismas daudzums, kas nonāk uz filmas ir atkarīgs no priekšējās lēcas diametra... bet lai to saprastu ir jāizlasa, ko katrs raksta. Tevi galīgi nejaucu iekšā, bet vai man naf dotas tiesības piekrīst kaut kam ko esi teicis tu
varbūt tomēr labāk tecināt krūzītē, vectēv... ne viss kas ir resns, noderēs meitenēm, ir tak arī makroobjektīvi, resnāki par portretniekiem... viens no portretnieku pamatuzdevumiem ir smalki zīmēt un gashums fona bluuram (nu taa pa lielam) manupraat ar tiem 70-200 portretus fotografee tikai peedeejie luuzeri, kas vai nu nesaprot ka nevar iebāzt stiklus kopā tādā kaudzē kas spētu vienlīdz labi zūmēt, smalki ziimeet un bluurot, vai arī liels, balts un resns ir viņu vienīgā atbilde savām problēmām.
Nejauc tik mani iekšā šajos pseido-zinātniskajos skaidrojumos par objektīviem kā spaiņiem Objektīva lēcas diametrs tik netieši norāda cik gaismas nokļūs uz filmas/sensora. Māris pat diezgan saprotami to visu aprakstīja.
Objektīva priekšējās lēcas diametrs norāda, cik daudz gaismas ieiet objektīvā, bet ne cik nonāk uz filmas (matricas), to norāda Māra paskaidrojums, kurš ir galīgi nevietā, jo Imgfoto nelietoja jēdzienu, ka gaismas daudzums, kas nonāk uz filmas ir atkarīgs no priekšējās lēcas diametra... bet lai to saprastu ir jāizlasa, ko katrs raksta. Tevi galīgi nejaucu iekšā, bet vai man naf dotas tiesības piekrīst kaut kam ko esi teicis tu
Haiduk - gaisma ir stars, vai ne? ja uzliek blendi... daljai gaismas buutu jaatstarojas arii no melna un mateeta materiaala un veel vairaak jaanokljuust ne?
Asuma dziļums izmainījās, kad bildi nokropēja? Pērle!!!!!!!
bāc, esi taču ar burkānu taisīts. reku tev viss uzrakstīts, palasi! [url=http://www.dofmaster.com/dofjs.html
pilnīgi]http://www.dofmaster.com/dofjs.html
pilnīgi[/url] pareizi - kropēšana samazina DOF. neskatoties uz to, ka 99% kameru turētāju un pat fotogrāfu to nesaprot. protams, ne jau uz kameras mazā ekrāniņa tur kas mainīsies. cita lieta, ka iesācēju kursiņos varētu mierīgi pieņemt, ka CoC ir konstants dažādiem sensoriem, lai nečakarētu lieki smadzenes cilvēkiem. pēc tam nākamā līmena kursiņos varētu arī atklāt patiesību.
man veel taalajos 70tajos gan kursos nepisa smadzenes - bija skala (skat augstaak foto) uz objektiiva - kaada ir asuma zona pie katra F cipara pret metru skalu. kad to saprot un iemaacas saskanjot ar savaam veelmeem buuveejot kadru jautaajumi vairs nerodas. kaads nav saacis ar aabeci. pikseljpiseeji, koroche.
Bildes:man veel taalajos 70tajos gan kursos nepisa smadzenes - bija skala (skat augstaak foto) uz objektiiva - kaada ir asuma zona pie katra F cipara pret metru skalu. kad to saprot un iemaacas saskanjot ar savaam veelmeem buuveejot kadru jautaajumi vairs nerodas. kaads nav saacis ar aabeci. pikseljpiseeji, koroche.
pēc tam saskaņā ar Juri un kembridžfoto ieliki izfočēto filmiņu foto palielinātājā un taisot bildi dažādos palielinājumos mainīji tajā asuma dziļumu aš par 60% vai ne?
Tā arī neatbildēji uz vienkāršo jautājumu - tumša vinjete ir vairāk vai mazāk gaismas? Tad vēl vari klusiņām apdomāt tādu lietu...kāpēc Sigma 50mm1.4 pie F2 vinjete ir 0.64EV, bet nikkor 50mm1.4 pie F2 1.2EV
Bildes:man veel taalajos 70tajos gan kursos nepisa smadzenes - bija skala (skat augstaak foto) uz objektiiva - kaada ir asuma zona pie katra F cipara pret metru skalu. kad to saprot un iemaacas saskanjot ar savaam veelmeem buuveejot kadru jautaajumi vairs nerodas. kaads nav saacis ar aabeci. pikseljpiseeji, koroche.
pēc tam saskaņā ar Juri un kembridžfoto ieliki izfočēto filmiņu foto palielinātājā un taisot bildi dažādos palielinājumos mainīji tajā asuma dziļumu aš par 60% vai ne?
Tā arī neatbildēji uz vienkāršo jautājumu - tumša vinjete ir vairāk vai mazāk gaismas? Tad vēl vari klusiņām apdomāt tādu lietu...kāpēc Sigma 50mm1.4 pie F2 vinjete ir 0.64EV, bet nikkor 50mm1.4 pie F2 1.2EV
es Tevi saprotu - nav īsti ko un arī nesanāk... tad nu atliek tikai vinjetes mērīt mikronos... vai tā nav impotences pirmā pazīme?
Haiduks:
Objektīva priekšējās lēcas diametrs norāda, cik daudz gaismas ieiet objektīvā, bet ne cik nonāk uz filmas (matricas), to norāda Māra paskaidrojums, kurš ir galīgi nevietā, jo Imgfoto nelietoja jēdzienu, ka gaismas daudzums, kas nonāk uz filmas ir atkarīgs no priekšējās lēcas diametra... bet lai to saprastu ir jāizlasa, ko katrs raksta. Tevi galīgi nejaucu iekšā, bet vai man naf dotas tiesības piekrīst kaut kam ko esi teicis tu
Haiduk - gaisma ir stars, vai ne? ja uzliek blendi... daljai gaismas buutu jaatstarojas arii no melna un mateeta materiaala un veel vairaak jaanokljuust ne?
Bildes... to tu vareni proti blogā citus apdirst... pārgudrnieks atradies. Kaut ko jaf pa virsu zini un pļurini... viens pierādījums tam bija tavs izsauciens- melo... jo tu pa ausu galam biji dzirdējis Pilnīgi loģiski, ka arī no melna, matēta atstarojās, objektīva iekšpusē no sāniem atstarojās, un tas tieši rada objektīvu ražotājiem lielas problēmas- maksimāli tikt vaļā no kaitīgajiem stariem! un sadardzinās objektīvu cenas. Tava atbilde par portretnieku man pilnībā apmierina- kārtējo reizi parādīji, ka esi dunduks. Palasi nedigitālās ēras fotoliteratūru
Haiduk, jau jau jāsāk runāt par to gaismu, kas uz objektīva virsmas krīt no leņķiem, kas nepiedalās bildes veidošanā, var iebraukt lielās auzās ar to diametru. Protams, daļa gaismas "trāpa" objektīva iekšienē un tiek atstarota vai absorbēta, bet cik no tās tur nokļūst ir atkarīgs no tā cik dziļi objektīvā ir priekšējā lēca, tiek lietota vai netiek saules blende, cik gaismas atstarojas no priekšējās lēcas katrā no leņķiem un kāds spektrālais sastāvs ir gaismai kas dotajā mirklī krīt uz priekšējo lēcu (atstarotās gaismas daudzums dažādām gaismas frekvencēm būs dažāds). Un šādā gadījumā atbilde uz jautājumu kurā gadījumā objektīvos ar vienādu fokusa attālumu un maksimālo relatīvo atvērumu, bet dažāda izmēra priekšējām lēcām, iekļūst vairāk gaismas nav tik vienkārši iegūstama.
nekad neesmu izmantojis šāda satura saitus pirms objektīvu iegādes, drīzāk palasījies atsauksmes fredmiranda.com, slrgear.com un paskatījies bilžu paraugus photography-on-the.net/forum/
ņemam 600 5,6 un bliežam portretu jebkas kas būs fonā, pat vieslielākā draza, būs pilnīgi izplūdis. Tas, ka viss objekts būs sastumts vienā plaknē - hū kērs. Reku labs piemērs www.fotoblog.lv... kā pamatīgs tele veic šo darbiņu. A portretnieks tāpēc arī ir portretnieks, ka viņš smuki uzzīmē fonu nevis vienkārši uztaisa ķīseli. Tad, kad elementāras lietas iemācīs skolā - kaut vai padomāt par to KAS ir fonā, tad šītā muļķīgā tēma lēnām pagaisīs no aprites.
Tā kā uz jautājumu konkrēti vēl neviens nav atbildējis, atkārtošos - Ko nozīmē šī skala uz objektīva? Kāpēc šī skala mēdz būt tikai uz objektīviem, nevis uz fotoaparātu korpusiem? Kādu iespaidu uz skalu atstāj tas, cik lielu sensoru (filmiņas kadru) objektīva pakaļā piekabini un kā iegūtos attēlus pēc tam staipi fotošopā? img.fotoblog.lv...
Tā kā uz jautājumu konkrēti vēl neviens nav atbildējis, atkārtošos - Ko nozīmē šī skala uz objektīva? Kāpēc šī skala mēdz būt tikai uz objektīviem, nevis uz fotoaparātu korpusiem? Kādu iespaidu uz skalu atstāj tas, cik lielu sensoru (filmiņas kadru) objektīva pakaļā piekabini un kā iegūtos attēlus pēc tam staipi fotošopā? http://img.fotoblog.lv/616/200/900.jpg
tikai to, ka ar šo konkkrēto objektīvu uz F16 bilde būs asa +/-no diviem metriem līdz bezgalībai, savukārt pie 3.5 - no 2.50 līdz 5.20
smartins:Tā kā uz jautājumu konkrēti vēl neviens nav atbildējis, atkārtošos - Ko nozīmē šī skala uz objektīva? Kāpēc šī skala mēdz būt tikai uz objektīviem, nevis uz fotoaparātu korpusiem? Kādu iespaidu uz skalu atstāj tas, cik lielu sensoru (filmiņas kadru) objektīva pakaļā piekabini un kā iegūtos attēlus pēc tam staipi fotošopā? http://img.fotoblog.lv/616/200/900.jpg
tikai to, ka ar šo konkkrēto objektīvu uz F16 bilde būs asa +/-no diviem metriem līdz bezgalībai, savukārt pie 3.5 - no 2.50 līdz 5.20
Tu gribi teikt, ka iegūto bildi vēlāk kropojot, nekas nemainīsies?
Bildes:ņemam 600 5,6 un bliežam portretu jebkas kas būs fonā, pat vieslielākā draza, būs pilnīgi izplūdis. Tas, ka viss objekts būs sastumts vienā plaknē - hū kērs. Reku labs piemērs www.fotoblog.lv... kā pamatīgs tele veic šo darbiņu. A portretnieks tāpēc arī ir portretnieks, ka viņš smuki uzzīmē fonu nevis vienkārši uztaisa ķīseli. Tad, kad elementāras lietas iemācīs skolā - kaut vai padomāt par to KAS ir fonā, tad šītā muļķīgā tēma lēnām pagaisīs no aprites.
varbūt konkrētā piemērā objektīva garums dīvainu efektu ir radījis. Lūk trīs piemēri:
Vai vari pateikt kurš ir 300 un kurš ir ar 600? Kompresijas efekts garajiem stikliem ir, bet nekas pārdabisks parasti. Portreti tie protams nav - tā pat kā Tavs piemērs.
Bildes:ņemam 600 5,6 un bliežam portretu jebkas kas būs fonā, pat vieslielākā draza, būs pilnīgi izplūdis. Tas, ka viss objekts būs sastumts vienā plaknē - hū kērs. Reku labs piemērs www.fotoblog.lv... kā pamatīgs tele veic šo darbiņu. A portretnieks tāpēc arī ir portretnieks, ka viņš smuki uzzīmē fonu nevis vienkārši uztaisa ķīseli. Tad, kad elementāras lietas iemācīs skolā - kaut vai padomāt par to KAS ir fonā, tad šītā muļķīgā tēma lēnām pagaisīs no aprites.
varbūt konkrētā piemērā objektīva garums dīvainu efektu ir radījis. Lūk trīs piemēri:
Vai vari pateikt kurš ir 300 un kurš ir ar 600? Kompresijas efekts garajiem stikliem ir, bet nekas pārdabisks parasti. Portreti tie protams nav - tā pat kā Tavs piemērs.
varu teikt tikai vienu - pirmaa bilde nesniedz atbildi CIK lielas iespeejas ir sarkanajam panaakt bumbu - vai shis iepaliek pa 15 cm vai pa metru
Vai vari pateikt kurš ir 300 un kurš ir ar 600? Kompresijas efekts garajiem stikliem ir, bet nekas pārdabisks parasti. Portreti tie protams nav - tā pat kā Tavs piemērs.
varu teikt tikai vienu - pirmaa bilde nesniedz atbildi CIK lielas iespeejas ir sarkanajam panaakt bumbu - vai shis iepaliek pa 15 cm vai pa metru
2D attēlā strikti runājot to arī ar 24mm objektīvu nepateiksi, ja apkārt nav kādu citu objektu, kas ļauj noteikt attālumu. Bet šajā gadījumā jāskatās uz numuriem - tīri statistiski skatoties, sarkanajam ir lielāka iespējamība bumbu nepanākt nekā panākt. Bet jebkurā gadījumā - no nu garie fokusa attālumi likvidē visas problēmas fonā, ne nu uz aci tik vienkārši ir iespējams noteikt ar cik garu objektīvu tā bilde ir bildēta.
Objektīva lēcas diametrs tik netieši norāda cik gaismas nokļūs uz filmas/sensora. Māris pat diezgan saprotami to visu aprakstīja.
