Kā zemnieks (pēc dabas un izcelsmes) ar prieku pārlasīju tekstus. Kārtējo reizi - katram - savs. Kotjaras jau ir interesanti, pēc dabas atgādina kārtīgu mužiku - vecpuisi. Staigā, kur pats vēls. Sasmīdināja gadījums ar kundzes savulaik izvēlēto Amerikas eksotu. Viss jau normāli, dzīva radība. Tikai saimniece bija ļoti neapmierināt, kad naktī šis saimnieci ignorēja, un iekārtojās man uz krūtīm, nepārtraukti ņurdot un kustoties. Vēlāk kaķu speciāliste (suņiem - kinologs, aizmirsu, kā sauc košaku speciālistu) bija skaidrojusi - šis jūtot, kur kādam ir veselības problēmas, un ar savu darbošanos dakterējot problemātisko vietu. Tad gan kundze nomierinājās... Par saviem mīluļiem suņiem - nākošreiz.
