Grāmatas nezinu-kādas 15-20 jau droši vien sanāks.Kurš tad tos spožos žurnālus var saskaitīt?Kopš iestājos pensionāros un ar naudu ne pārāk,tad arī jaunā aparatūra interesē tikai tā starp citu...Viss pārējais tais žurčikos ir tīrā atgremošana,par kuru nav vērts maksāt 5-10 latus.Sevišķi jau angļvalodīgajos.Kursos esmu bijis pie Bendika 80.gadu vidū un pagājšgad drusku pie Māra.Jāteic abos gadījumos kursi bija vērtīgi un pa ģēlu.
Kursos gājis neesmu, tehnisko pusi apguvu praktiski un lasot informāciju internetā. Par kompozicionālām un filozofiskām lietām esmu mācījies no pieredzējušāku autoru komentāriem par manām bildēm (Kārlis K., Arnis K. uc.), kā aŗi dažādiem resursiem internetā. Vēļ ļoti daudz esmu skatījies labas bildes (1x.com, World press photo, NatGeo utt.). Patika John Szarkowski grāmata "The Photographers Eye". Digitālo apstrādi PS iemācījos ar Lynda.com pamācību video starpniecību. Vēl, protams daudz jāmācās un, šķiet, labākais resurss ir grāmatas un sarunas klātienē ar labiem fotogrāfiem.
Kaut arī fotografēšana kā izdarība absolūti neinteresē (tikai reizēm ievajagas kādu bildi tieši tā, kā man vajag, nevis - kā māku atrast vai paprasīt), vienos kursos reiz iemaldījos. Ja būtu pa ķērienam kādi, kur māca tikai un vienīgi to, ko man vajag, (radošā darbība neinteresē) droši vien ietu atkal. Fotogrāmatas plauktā kādu sprīdi aizņem, ir pat lasītas pa fragmentam, bet pašlaik aktuālāk ir pusgadu vecā aparatā manuālis, tur joprojām pa brīžam atrodu kādu praktiski derīgu gudrību. Aiz iedzimtā skopuma drukātas grāmatas diez vai vēl pirkšu, jo tajā parasti tikai atsevišķas tēmas interesē. Cita lieta – digitāli gan šo to palasos un nokačāju (kakka/laka – aūūū, pidralllalā) . Nesen kustināju tādu krieviski tulkotu „The Complete Guide to Night & Low-light Photography (Lee Frost)” un „Антон Янковой Все о ночной фотографии и фотосъемке звездного неба”. Digitālu grāmatu un arī krievisku, vācisku un anglisku (savas prioritātes kārtībā) žurnālu skarājies pamatīga mape, ja kādam ir vēlēšanas , nebūs žēl.
Patiešām.Līdz ar internetu grāmatas un žurnāli vairs nav tik aktuāli.Tagad jau tā lielā bēda kā atrast ko sev vajadzīgu vispasaules drazu kaudzē.To var izdarīt,bet viegli tas nudien nenāk.
Kursos negāju, tēvs bija skolas fotopulciņa vadītājs. Grāmatas - dažādas, kilogrami 15, sākot no A.Gusevs Palīgs fotoamatierim Latvijas Valsts izdevniecība 1951. līdz visādām gudrībām mūsdienu žurnālos un internātā, cenšos nepalaist garām izstādes, kaut arī līdz Rīgai patālu. Katram iesācējam ieteiktu D.Buņimoviča Praktisko fotogrāfiju, vismaz saprastu, ko nozīmē visi cipariņi uz objektīva un kameras displejos.
Kursi pie Muzikanta, tam sekojoši daudzi plenēri. Kompene pie Māra. Patika kursi un džeks pats par sevi. Daudz un dažādi raksti netā, fotoskola blogā un tā tas turpinas jau vairākus gadus. Grāmatas neteikšu ka daudz, bet tā jau tāda mūsdienu problēma, nelasīt grāmatas... ar to galīgi nelepojos.
Man visi tuvākie radi bijuši mācīti PRO fotogrāfi dažādos lakos. Pats sākot no Foto pulciņa un kursiem pie Bendika līdz foto skolām un mācībām pie meistariem dažādas valstīs un stilos. Gramatas hmm , liekas ATCEROS ka esmu izlasījis divas grāmatas Praktiskā fotogrāfija - Gunārs Birkmanis liekas šite varēj palasīties yy.lv... un Ķīmija fotoamatiera laboratorijā - Māris Kundziņš , pārējās daudzus desmitus neatceros viņam būtībā nebija nekādas izšķirošas nozīmes , kaut lasu daudz BET bez prakses tā ir makulatūra.
Kursos, skolas neesmu macijusies, bet loti gribu. Gramatas esmu meginajusi lasit, bet ka kautkas butu aizkeries... diez vai. Viss "metodom vtika" un neta mudzekli sagramstits.
f-foto:Tie FB biedri, kas te lieto savu vārdu, bet negrib negatīvu publicitāti saistībā ar neizietiem kursiem vai nepabeigtām skolām, var kaut ko pateikt par foto literatūru. Piemēram, kas tiem ir noderējis vairāk - žurnāli, autoru grāmatas, vai kas cits. Ar to šai "aptaujai" pietiks.
Par pašu fotogrāfēšanu kā tādu esmu lasijis tikai vienu grāmatu "Фотография, её техника и искусство" autoru neatceros jo bija gadus 25 atpakaļ. Par foto ķimiju kaut kādas pēckara grāmatas un par krāsaino foto 70 izdota viena grāmata bija. Principā par fotogrāfijas tehniku zinot pamatus ari pietiek, vis pārejais ir tikai pieredzes jautājums. Kas attiecas uz pēcapstrādi, tad te literatūras klāsts ir plašāks. Pa lielam gandrīz visas Marguļa grāmatas, un vēl daži autori kurus neatceros ta uz sitiena. Foto žurnāli, no tiem jēgu nesaskatu, ja cilvēks prot lietot netu un meklētājus tad visu kas ir žurnālos un pat vēl vaurāk var atrast, un bez liekas reklāmas , kas žurnālā ir reizēm 50-60%. Vienīgais ja smuki glancēti bilžuki patīk tad žurnāliem ir jēga.
Mans ieteikums katram fotogrāfam- lai izlasa V.Kandinska grāmatas "О духовном в искусстве" un "Точка и линия на плоскости", tas tiešām daudziem atīstīs skatu uz pasauli.
Man arī institūtā bija garlaicīgi.Kad ierados uz eksāmenu,pasniedzējs prasa-kas jūs tāds?Saku šim -esmu jūsu students.Un šis man pretī-tad jau prieks iepazīties!
Uuuu:10 gadu vecumā pats salīmēju (samontēju) savu pirmo 8 mm melnbalto mēmo kino par to, kā brāļi pagalmā kaujas, 2 minūšu garumā.
14 gadu vecumā uztaisīju savu pirmo kinoprojektoru paša rokām no a-z.
Mācījies nekur neesmu, vidusskolā bija garlaicīgi, institūtā vēl garlaicīgāk- novilku gadu, vairāk mācīties nebija vēlmes. Pēdējais, ko atceros, kad mācījos, bija programmātika 8 klasē, pēc tam tikai uz skolu gāju ķeksīša pēc.
Grāmatas sen jau nelasu. Paņēmu reiz senos laikos to hedžko, vai kā tur, padomāju- "bļin, cik primitīvi uzrakstīts, sūds kaut kāds!!!"
P.S. Internetā esmu redzējis VIENU labu rakstu par gaismām. Pārējie ir sūdi!
Ū!Sovetskoje Foto!Kā visu padomju presi,to lasīja no otra gala-sākot ar ārzemju tehnikas jaunumiem,tad pie socvalstu fotomeistariem,tad pie tehniskajiem padomiem,tad pašmāju foto klasiķiem.Līdz sākumam,kur bija garum garais raksts par Maskavas reportieri,kurš uzņēmis māsterpīsu ar Leonīdu Iļjiču galvenajā lomā,parasti spēka nepietika.
Praktiskā fotogrāfija - gan Buņimoviča, gan Birkmaņa. Tad tā ķīmijas rokasgrāmata. Tad vēl padomju laikā iepirktas pāris ārzemju grāmatas Hedžkou stilā. Birkmaņa organizētie kursi VEF Kultūras pilī 80-o sākumā. Sovetskoje foto, čehu foto, ungāru foto (te no burtiem saprast neko nevarēja, tik no bildēm mācīties). Laikam bija arī kaut kādi DDR žurnāli.
viecha:Man arī institūtā bija garlaicīgi.Kad ierados uz eksāmenu,pasniedzējs prasa-kas jūs tāds?Saku šim -esmu jūsu students.Un šis man pretī-tad jau prieks iepazīties!
Man bija līdzīgi lietišķajā mehānikā. Tas esot kaut kāds sūds par stiepi, lieci un vērpi, kur robeža vienmēr tiecas uz nulli, un rezultāts ir 1: -1 vai 0.
Tas sūds krieviski saucas СОПРОМАТ, piederās pie lietišķās mehānikas otrās sadaļas, latviski varu kļūdīties ar nosaukumu bet tulkojumā skanētu materiālu pretestība. Augstskolā tas vis ir smalkāk pētams, bet vis pamats ir uz Huka, Junga un Puasona likumiem un teprijām balstīts un tā jav ir videne. Un nekas tur tik sarežģīts nav. Ja pat virsnieku skolā fizikas lekcijās to mācija un pat eksāmens bija jaliek.
Grāmatas lasīt patīk, bet grāmatas par fotogrāfēšanu... nav gadījies, šķirstīts ir (skatīties uz bildēm ir veselīgi), be ne lasīts, vismaz pagaidām... kursos neesmu gājusi, piedalījos divos plenēros
Čukmasov.Lai arī nejēdzu kas ir Juhgs un Puasons,bet ar sopromatu vēl galā tiku.Ar teormehu kaut kā ar dievu uz pusēm.Bet tad iepiļīja visādas tur MMT un metālu tehnoloģijas un ko tur vēl...tad gan atdevu galus.Tur,bīn,izrādās pa to laiku kamēr es pa kojām bliezu pa lampu,bija jātaisa kursa darbi,labori un citi štrunti...Ko ta es varēju darīt?Ko nevar celt,to nevar nest.
viecha:Čukmasov.Lai arī nejēdzu kas ir Juhgs un Puasons,bet ar sopromatu vēl galā tiku.Ar teormehu kaut kā ar dievu uz pusēm.Bet tad iepiļīja visādas tur MMT un metālu tehnoloģijas un ko tur vēl...tad gan atdevu galus.Tur,bīn,izrādās pa to laiku kamēr es pa kojām bliezu pa lampu,bija jātaisa kursa darbi,labori un citi štrunti...Ko ta es varēju darīt?Ko nevar celt,to nevar nest.
Paldies dievam man tik tālu nevajadzēja studiju gados braukt iekšā, vis palika pie teorētiskās daļas.
He hē, studiju atmiņas panesušās. Kad atgadījās paburzīties Ar Sarkanā Darba Arvīda Karoga Pelšes ordeņa vārda (īmēņiī) RPI vai kā viņu toreiz sauca, maķprets (Čukmasovs tulko pareizi–„ materiālu pretestība”) un ķermeķis (teorētiskā mehānika) pirmajos 2 kursos bija neizbēgams ļaunums. Ķermeķis man vilkās kā sēņu zupa, maķpretā tēloju kursa biedriem izpalīdzīgu prātvēderu (sevišķi jau retajām jaukajām būtnēm). Par to reizēm saņēmu glītus nobastoto laboratorijas darbu protokolus. Arī kursa darbus kojās dzīvojošie reizēm dalīja atbilstoši tam, ko nu kurš labāk mācēja, viens rēķināja, cits dzejoja ievadus ar kongresu lēmumiem un marksisma klasiķu viedokļiem par tēmu, vēl kāds to visu lika smuki uz papīriem – tajos gados savstarpēja izpalīdzība bija augstā līmenī un pašsaprotama. Tā diezgan daudzi aizkūlās pat līdz diplomiem.
Par foto un citiem žurnāliem – tiem ir divas vērtības. Pirmā - fiksi pēc izdošanas, ja nu kādi interesanti jaunumi. To veiksmīgi aizstāj internets. Otrā sāk augt pēc gadiem 15-15, kad jauki palasīties to, kas jau vēsture. Atmiņā nopietns raksts vienā datoržurālā par to, vai 400 000 pikseļu aparāts ir būtiski labāks pat tādu lētuci (tikai ap Ls 400) ar 300 000 pikseļiem. Vēl senāk, ap 70to gadu – vai „elektronisks” fotoaparāts praktiski iespējams, ja vienam attēlam vajadzēs aprakstīt vairākus desmitus tūkstošus punktu.
Intelektuālis... Citi pērk tās, kur pietiek pārvilt ar slapju pindzelīti, bildes pašas sakrāsojas (atceros, tāda nanotehnoloģija bija vēl arī manā saulainajā bērnībā).
Ja jau vajag,tad Mazās ģildes pagrabā mīcījamies ar Krieviņu,visus pārejos pagrabus ,naf tik to titulu citiem pagrabiem.Bet garākais laiks ,kursos vannas istabā,vēlāk paugstināja,varēja i virtuvē ,i vannas istabā.
Pie skolotājiem, mānīt cilvēkus ar attēlu, mācījos 12 gadus - pie Rogas ( www.gramata21.lv... ) - tas deva iespēju izturēt konkursu RLMV + pavisam bišķi Tallinas EK un tad LMA un tad vēlāk atkal LMA
Fotomācību akadēmijā mācīja Laimonis Stīpnieks - nežēlīgs perfekcionists - saukts arī par teātra fotogrāfu - pats viņš neganti skaitās ja viņu sauca par fotogrāfu jo bija arhitekts. Tiesa LMA fotomācībā kamerai ir sekundāra loma - dominējošais instruments ir fotopalielinatājs jo fotogramma ir stipri fleksiblāka, no kompozīcijas aspekta, kā fotokamera.
Mākslinieki tehnoloģisko procesu - zīmēšanu, gleznošanu, fotogrāfēšanu - netur pilnīgi nekādā vērtē un par to pat īsti nesarunājas - jēga muti dzesēt ir tikai par zīmējumu, gleznu/cību, fotogrāfiju - tātad par rezultātu. Procesa pārvaldīšana ir pašsaprotams jēdziens - attiecīgi tāpat kā nav jēgas stāstīt kā iemācījās krāsu uzziest vajadzīgā biezumā, tāpat nav jēgas par kameru klārēt.
*fotogrāmatas* (nu nevis rokasgrāmatas kā ekspozīciju noteikt, bet grāmatas ar autoru bildēm) man nav daudz jo šai attēla ieguves tehnikai uzmanību pievēršu tik gadus 10 - nu divi pilni plaukti - kādas 100 - varbūt tas ir vairāk kā vidējam fotorgrāfējošam cilvēkam, bet tāda ir ļaužu, kuri strādā ar vizuālām lietām, specifika - gala rezultāta (bildes) veiksmīgumu nenodrošina izpildīšanas procesa analīze - to nodrošina attēla uzbūves analīze - lai pie tās tiktu vajadzīgi ir attēli ko analizēt - visvieglāk ir pētīt to autoru darbus kuriem ir līdzīga domāšana, kuru darbi pašam šķiet saistoši - netā autoriem nav tik lielu darbu apkopojumu kā grāmatās - savukārt, ja pēta cilvēka daiļradi, tad ļoti palīdz ja materiāls ir apjomīgs - var nojaust *ceļu* kā cilvēks ir nonācis līdz saviem veiksmīgākajiem darbiem.
Foto izstādes gan Rīgā mēdz būt traki reti - attiecīgi reti eju - pēdējo atceros pirms diviem gadiem - Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā bija modes fotogrāfijas izstāde - tur bija atvestas 5 vai 6 Wiljama Kleina bildes - dīīīīīīīīīīkti foršas:
Lunis: Gramatas hmm , liekas ATCEROS ka esmu izlasījis divas grāmatas Praktiskā fotogrāfija - Gunārs Birkmanis liekas šite varēj palasīties yy.lv... un Ķīmija fotoamatiera laboratorijā - Māris Kundziņš , pārējās daudzus desmitus neatceros viņam būtībā nebija nekādas izšķirošas nozīmes , kaut lasu daudz BET bez prakses tā ir makulatūra.
Žem šī es arī parakstos...Kundziņa ķīmija man kādi 3 eksemplāri visu laiku pa rokai, un praktiski recepšu jaukšanai tika izmantoti ( parastos sastāvus uz aci bēru) ...atceros vēl nosaukumu "Cvetnaja fotografija", pārējās krievu, vācu valodās un dažādi žurnāli, interneta raksti...bet ar fotogrāfiju jau ir tā ka: mūžu dzīvo, mūžu mācies.
