Te nesen saskāros ar viedokli par šādu lietu,ka no fototrakuma ieguvēji pamatā ir tehnikas ražotāji. Toties vairums cerībā uz kaut kādu peļņu vai spēju radīt mākslu piedzīvo vilšanos. Man ,neskatoties uz to,ka gadu gaitā ilūzijas ir pamatīgi sagruvušas,liekas ir izdevies atrast nišu,kur darboties un gūt gandarījumu. Bet jums kā?
Kad skatos zilajā ekrānā, uz pasaules varenajiem, tad dzemdēju domu vai labāk nebraukt jūras sidrabu smelt a to moška es foto laukā, kurmju rakumā kā likteņupes akacī ierauts...
Man nekad nav bijušas īpašas ambīcijas foto lauciņā un par savu vietu vēstures grāmatā nekad neesmu aizdomājies.Neesmu sportists pēc dabas un man nav jābūt čempionam.Vēl jo vairāk neesmu ar mieru tā nopūlēties lai būtu čempions.Un pat ja gribētu,es nemaz to nevarētu.Ne jau katram tas dots.Man vairāk pievelk pats process kā tāds.Ne tik daudz mans personīgais rezultāts un apkārtējo atzinība(lai gan,būsim godīgi,pavisam vienalga jau nav).Varu nebūt Balderis,esmu ar mieru skraidīt ceturtajā trijniekā par rezervistu.Ka tik patur vispār komandā.
Nu jā,neviens jau laikam īpaši negribēs par aplauzieniem stāstīt. No otras puses zaļie,kamēr sūdā neiekāpj,jau arī negrib ticēt,ka nav tik salda tā foto garoza.
Foto manipulāciju lauciņš. Bet īpaši to nekopju, jo nav pamatnodarbošanās. Ja uzmeklē mani klienti vai izstādes, uztaisu kādu darbiņu, ja laiks atļauj.
Da kāda starpība. foto, hula hoop vai velosipēds. Protams, ka ieguvējs ir ražotājs. Par to vai produkta lietotāja talants + ieguldītais darbs ļaus kļūt par Bresonu, Pamelu vai Štrombergu atkarīgs no katra paša.
Ja godīgi, tad neesmu domājis par savu vietu foto lauciņā. Tieši tāpat kā neesmu domājis par savu vietu velosportā nopērkot divriteni.
skatos,daudzi ar jēdzienu "vieta fotolaukā" grib paķert baigi augstus plauktus. Es domāju,ka te derētu arī teiksim -pagasta cienījams fotogrāfs un tamlīdzīgi. Runa varētu būt par to,vai jūsu darbs ir noderīgs un kādam vajadzīgs. To ka jums patīk bildēt it kā skaidrs,jo fotonīdēji diezin vai šeit apgrozās.
Rolands66:skatos,daudzi ar jēdzienu "vieta fotolaukā" grib paķert baigi augstus plauktus. Es domāju,ka te derētu arī teiksim -pagasta cienījams fotogrāfs un tamlīdzīgi. Runa varētu būt par to,vai jūsu darbs ir noderīgs un kādam vajadzīgs. To ka jums patīk bildēt it kā skaidrs,jo fotonīdēji diezin vai šeit apgrozās.
Topiku uzcepu tai sakarā,ka gads tuvojas nolēgumam un nedaudz pavilka uz kaut kādām pašatskaitēm. Arī pašam ir visādi gājis un dažādu vilšanos pietiekami. Tas no sērijas-ai nu nevajag mums fotogrāfu,mēs jau te ar ziepīšiem.
Rolands66:Topiku uzcepu tai sakarā,ka gads tuvojas nolēgumam un nedaudz pavilka uz kaut kādām pašatskaitēm. Arī pašam ir visādi gājis un dažādu vilšanos pietiekami. Tas no sērijas-ai nu nevajag mums fotogrāfu,mēs jau te ar ziepīšiem.
tevi parāva uz nostaļģiju, kad biji pats skaistākais, labākais un pieprasītākais fotogrāfs ciemā........... bet tagad visi iet tev ar līkumu un pat nesveicina???
Man tajā lauciņā patīk. Neesmu no tiem, kas tur brauc ar lielo traktoru un ražu vāc, bet man iztikšanai ir citi lauciņi un savs traktors pagalmā... un tas par tiem "ziepīšiem", t.i. mīlētāju sindroms, ir visos lauciņos. Profesionāļi kā kategorija mūsdienās zaudē savu jēgu visur - fotogrāfu mums nevajag, mēs paši ar ziepīti, iztiksim bez muzikantiem, ieslēgs maģīti, ko tur pie ārsta ies, iedzers ibumetīnu... tikai aprakt sevi kapā cilvēks vēl nevar pats, tamdēļ jādomā, ka kaprača arods pie šādām "pats protu, pats varu" izdarībām nākotnē jo pieprasīts izrādīsies...
Lai būtu foto laukā sava vieta , tad tam visam jabūt vairāk ne kā peļņas nodarbei, un vispār jābūt azartam, ne vien uz foto bet uz visu pārejo...To man laiku atpakaļ viens mākslas kritiķis pateica, ka ne mākslu ne ģeniālu foto ne ko citu nevarot radīt cilvēks kuram nav azarta dzīvē kā tādā. Man personīgi foto ir vairāk vai mazāk viena no nozarēm kurā man nevajag algot kādu pro bildētāju par gana lielu naudu, bet lai tas būtu kā pesonīgais biznes un ar to ņemtos ne tikai darbā tas vis ir pārāk dargs prieks, un pēc iespējām cenšos sadarboties ar uzņēmumiem kur tehnika jav ir pašiem.
nu jā, visdrīzāk jau šeit neatsauksies tie,kam foto sagādājis vienu vienīgu vilšanos,kaut gan citus jautājumus skatot bieži dzirdēta gaušanās ,tipa ka maz maksā kaut vai par kāzām,kā arī lūk manu saulrietu norēja u.t.t. Kaut gan teorētiski tai publikai šeit būtu jābūt. Hm,varbūt savādāk noformulēt? Teiksim,kā ar pieredzi mainās jūsu izpratne par fotu nozīmi jūsu dzīvē? Kas attiecas uz mani pirms gadiem sešiem tā bija krietni savādāka. Kaut kāda rožaināka šķiet. Likās apgūšu to un to,tikšu pie krutas kameras un tikai vālēs. Dzīvē tak tā vis nav.
Rolands66:nu jā, visdrīzāk jau šeit neatsauksies tie,kam foto sagādājis vienu vienīgu vilšanos,kaut gan citus jautājumus skatot bieži dzirdēta gaušanās ,tipa ka maz maksā kaut vai par kāzām,kā arī lūk manu saulrietu norēja u.t.t. Kaut gan teorētiski tai publikai šeit būtu jābūt. Hm,varbūt savādāk noformulēt? Teiksim,kā ar pieredzi mainās jūsu izpratne par fotu nozīmi jūsu dzīvē? Kas attiecas uz mani pirms gadiem sešiem tā bija krietni savādāka. Kaut kāda rožaināka šķiet. Likās apgūšu to un to,tikšu pie krutas kameras un tikai vālēs. Dzīvē tak tā vis nav.
Kāzas atmetu bildēt gandrīz vai tajos laikos kad no filmas atteicos, jo lai ar to pelnītu tad vien uz to jastrādā, un jadzīvo tajā iekšā, kā to dara kāzu fotogrāfi, bez tam lai bildētu kāzas pat pašā sākumā jaiegulda taja visā vis maz 3000ls. Lai pelnītu ar foto esmu sen sapratis to, ka tad ar to vien jaņemas, gan sevi popularizējot virtuālajā vidē, gan jataisa izstādes , gan konkursos japiedalas, saietos, pleneros un klubos. Ja to visu nedari tad un neesi publiska persona ar foto pelnīt nevar, un tur nav nozimes vai ir kvalitāte vai nav, galvenais ir sevis pasniegšana. Tas vis ir provēts darīt dažus gadus, bet protams ka nebija tam visam veltīts pietiekami daudz laika un ieguldīts tajā pietiekami daudz darba, jo arpus foto tomēr visos laikos ēst ir gribējies un ta ka nākas uzturēt sevi un ne tikai sevi tad nav bijis iespējas to visu kultivēt aizmirstot par pamatdarbiem, kuri ir saistīti ar foto bet ļoti attāli un reizēm pat nemaz nav saistīti. Tapēc šobrīd tas ir tikai kā papildnozare, kuru kritizē ļoti daudzi pro un ne visai pro, jo tajā lauciņā es viņiem atņemu darbu...Jo parasti pie kāda projekta kas saistīts ar lielformāta druku, tobiš lieli plakāti, brendmaueri un vēl vis kaut kas ir piesaistāmi dargi apmaksājami fotogrāfi. Tā kā maketēju visādas tam līdzīgas lietas, foto darbu kas tur vajadzīgs ari taisu pats un to taisu par daudz lētākām cenām ne kā no malas piesaistitie to darītu, līdz ar to pat krīzes laikos kantorī ar kuru sadarbojos, sviestmaizītei ar desiņu pietika.
Mana vieta fotolaukā. Manā fotolaukā esmu pilnīgi noteikti līderis Mans fotolauks ir mana ģimene un ar visām savām iemaņām esmu iekarojis galveno fotogrāfa vietu
"... Tā kā maketēju visādas tam līdzīgas lietas, foto darbu kas tur vajadzīgs ari taisu pats un to taisu par daudz lētākām cenām ne kā no malas piesaistitie to darītu... |
/chukmasoff_f/
==============
Būtībā viena no lielākām padomju laika bēdām, kuras velkas mums līdzi un vilksies vēl ilgi. paskaidrošu sīkāk- Rietumos pierasts, ka katrs dara savu lietu un tādu masķer na vse ruki nemēdz būt, ja nu vienīgi seriālā Makgeiver. Reiz mūsu reklāmisti aizbrauca uz Norvēģiju biznesu taisīt. Uzzināja cik maksā visāda veida reklāmu stendu, uzrakstu un uzlīmju drukāšana un pie norģa klāt, sak, mēs jums piedāvāsim to pašu, kas jums šobrīd ir, bet par stipri izdevīgām cenām,uz ko norģi tā vēsi atbildēja ar jautājumu- kāpēc? Mums nevajag lētāk! Mūsējie protams nesaprašanā, kā tas var būt, ka šiem nevajag kaut ko lētu... Kādreiz vadāju no Holandes Hondas rūpnīcas detaļas uz Dāniju un Zviedriju. Bija tāda tūre, visbiežāk ar busiņam piemērotu kravu... sākumā tas mani izbrīnīja, kāpēc jābrauc veselai fūrei katru dienu, kaut dažu dienu kravā bija tikai 50 kg, bet lieta tāda, ka bija noslēgts līgums, ka brauks katru dienu fūre, plkst. 15:00 un būs krava vai nebūs, bet transports būs un ne vienā galā, ne otrā par to nav`jāraizējas. galvenais nav viss izdomāt kā lētāk vai izdevīgāk, bet būt stabilitātei un punktualitātei. Un katrs savā vietā, katrs saņem savu algu. Protams atkal jāsaka, ka pēdējos gados mūsu biznesmeņi pamanās Rietumos visu čakarēt, gan mājas lētāk būvēt, gan preces piegādāt un meitenes pa lēto un viss tikai uz strādnieka algas rēķina. Tas pats ar foto- ķatrs kuram ir spoguļkamera, raujas pelnīt naudu, māk, nemāk... galvenais ir gribēt, gan jau pelnīšanas procesā uz klienta rēķina iemācīšos. Es nesaku, var arī tā, sāk arī Rietumos cilvēki, bet pēc laiciņa kārto izglītības papīrus, iet mācīties, lai var klientam parādīt kaut kādu atbilstības sertifikātu.... zinu, zinu, man tulīt būs oponenti, ka kam fotogrāfam vajag professionālo izglītību, tur tak kamerai jāzin tikai 3-4 rakstura lielumu mijiedarbība un dragā vaļā. Ak, jā... nu 2/3 likums un lai kājas kadrā ) To nereti grib pateikt arī Lunis, kurš vairāk vai mazāk zin, kas un kā ir Rietumos, ka vajadzīga izglītība un ka nepietiek tikai klausīties ko grib un kā grib klients. Ir jāprot to klienta gribu novest lidz professionālam izpildījumam.
Rolands66:skatos,daudzi ar jēdzienu "vieta fotolaukā" grib paķert baigi augstus plauktus. Es domāju,ka te derētu arī teiksim -pagasta cienījams fotogrāfs un tamlīdzīgi. ...
ģimenes labākais fotogrāfs? Pa manam nebūt ne sliktākais variants. Visu cieņu.
Šķiet tā es pirmoreiz no kritikas atrāvos. Biju kaut kādu figņu ielicis un taisnojos,ka ar ziepīti,gimenbilde. Ar Vismantu negāja krastā. Tā arī pateica,ka ģimenes albūmam ņefig sūdus taisīt
Vai tad foto lauks ir tikai mākslas darbu radīšana? Bildēju gandrīz katru dienu un nemaz nesatraucos, ka neesmu mākslinieks, bet tikai amatnieks... Galvenais, lai nebūtu haltūrists (šā vārda sliktākajā nozīmē)...
jā Friidis,protams,tas taču ir apsveicami,nav jau svarīgs žanrs,bet gan spēja to atrast un veiksmīgi darboties. Pa manam jebkurš kārtīgi paveikts darbs ir sava veida māksla. Var piekrist arī talavietis teiktajam. Pazīstu vēčus santehniķus,kurus Norvēģijā atlaida par to,ka bija par daudz izdarījuši.
Uuuu koments nedaudz izbrīna. Kāds cepiens? Laikam vienkārša domu apmaiņa šeit jau kaut kas īpašs skaitās. Nē,man nekas nav pret ražotāju peļņu. Tikai pieļauju,ka reklāma daudziem iesācējiem rada ilūziju par tehnikas visvarenību. Un tas nav gluži bez pamata,sūdi sākas,kad rezultāts atkarīgs tikai no paša radošām spējām.
tā ka foto nav nekādas saistības ar maxlu, tad shaja sakarā nekādu vilšanos neizjūtu. finansiāli arvien labāk, tikai nesaredzu savu vietu foto laukā...lai redzētu kaut ko kādā lielākā kopumā vajag perspektīvu, man nav rubinos savā labā prātīgi un neiespringstu
talavietis:"... Tā kā maketēju visādas tam līdzīgas lietas, foto darbu kas tur vajadzīgs ari taisu pats un to taisu par daudz lētākām cenām ne kā no malas piesaistitie to darītu... |
/chukmasoff_f/
==============
Būtībā viena no lielākām padomju laika bēdām, kuras velkas mums līdzi un vilksies vēl ilgi. paskaidrošu sīkāk- Rietumos pierasts, ka katrs dara savu lietu un tādu masķer na vse ruki nemēdz būt, ja nu vienīgi seriālā Makgeiver. Reiz mūsu reklāmisti aizbrauca uz Norvēģiju biznesu taisīt. Uzzināja cik maksā visāda veida reklāmu stendu, uzrakstu un uzlīmju drukāšana un pie norģa klāt, sak, mēs jums piedāvāsim to pašu, kas jums šobrīd ir, bet par stipri izdevīgām cenām,uz ko norģi tā vēsi atbildēja ar jautājumu- kāpēc? Mums nevajag lētāk!
To nereti grib pateikt arī Lunis, kurš vairāk vai mazāk zin, kas un kā ir Rietumos, ka vajadzīga izglītība un ka nepietiek tikai klausīties ko grib un kā grib klients. Ir jāprot to klienta gribu novest lidz professionālam izpildījumam.
Nu redz te nav skandināvija, nav skandināvijas samaksas, un ja gribi dabūt to pašu kā skandināvs tikai ar foto jemoties tad jastrādā priekš rietumiem, vai jābūt fotogrāfam ar lielu "VĀRDU", kuram pat ne tik sertifikāti un diplomi ir svarīgi, cik darbiba foto jomā kura vairāk pēc politiķa darbības izskatas ne kā pēc fotogrāfa kā tāda. Tās ir izstādes, konkursi, plēneri un tā tālāk, un vēl jo vairāk publicistiskie raxti ap un par fotogrāfiju. Un tad diez vai kāds skandināvisko algu piedāvās. Maketēšana starp citu ir ļoti tuva fotogrāfijai, un ir pat rietumos ļoti daudz maketētāju-dizainetru , kuri ari fotografē priekš tā ko viņi maketē. Protams tur vis ir sertificēts un ar diplomiem. Pie mums , pēdējā laikā tikai skatās uz diplomiem un sertifikātiem, un reizēm pasaka ka 90 sākumā iegūts Maskavā fotoreportiera diploms neko nenozīmē, kā man ir bijis dažreiz. Protams ka vis labākais ir ka katrs darbojas savā lauciņā un nelien citos, bet kā piemērs LV kur kvalificēta ķirurģijas medmāsa ar visiem diplomiem un sertifikātiem saņem 280ls uz rokas, tas nav iespējams. Tagad protams ka kāds kapēc tā medmāsa neiet mācities vai kur citur strādāt? A vot tieši tapēc ka kādam ari tas darbs ir jadara, tikai tas darbs nav novērtējams pienācīgi. Tas ari ir citās jomās.
Nu re,tomēr no chukmasoff teiktā tomēr vismaz viens krenķis iezīmējas. Nepietiekoša samaksa. Te nu es neņemtos spriedelēt,jo neko daudz nezinu par reālo situāciju. Pieļauju ,ka var būt cemme,ja esi mācījies un ieguldījis ,bet ta tirliņi ar lētām spogulenēm un kitiem sāk sadirst biznesu. Kaut gan šķiet tā varētu būt pārejoša parādība.
Rolands66:Nu re,tomēr no chukmasoff teiktā tomēr vismaz viens krenķis iezīmējas. Nepietiekoša samaksa. Te nu es neņemtos spriedelēt,jo neko daudz nezinu par reālo situāciju. Pieļauju ,ka var būt cemme,ja esi mācījies un ieguldījis ,bet ta tirliņi ar lētām spogulenēm un kitiem sāk sadirst biznesu. Kaut gan šķiet tā varētu būt pārejoša parādība.
Tas pārejošais periods bija 5-6 gadi atpakaļ, kad kurš katrs siekalzaķis nevarēja nopirkt 5D vai ko līdzīgu kad un kad sākās massu digitalizācijas ēra, kad es bildēju ar 300D , klientu bija rinda un pat ar KIT objektīvu, jo tas bija tajā laikā kad vēl pa lielam visi tikai sāka uz digu pāriet, tā pat kā es pats no filmas. Analogajos laikos darba pietika un samaksas ari bija adekvātas, jo 80% tagadējo aļa-profesionāļu nebija kā sugas, ta ka tur nebija tik vienkarši tas vis slapjajā procesā. Neko nesaku esmu pats tehnoloģiju cienītājs un esmu par digitālo foto. Bet ar digitālo foto eru sākas cits paradoks, tehnoka ir daudz dargāka ne kā analogā, un dažam labam profesionālim tā ir par dargu lai iegādātos savā īpašumā, a cenas tie 80% tirliņu ir nosituši lidz bezjēgai... Tapēc jav bieži vien gadās ka klientsr kādu tehniku bildē, uz ko es atbildu, ka kas viņam par daļu. Pat tepat var redzēt bieži vien exifos pie bildēm ļoti nopietnas fototehnikas rekvizītus, un pa lielam viena daļa saliek "patīk" ne tapec ka tiešām patīk bet aiz cieņas pret tehniku.Bet bildes ir galīgie mēsli... Un tai pašā laikā kāds ar kādu vecu 350D un ar KIT taisa tiešām šedevrus, un reizēm nav pamanāms...
Foto joma ar visu internetizāciju un digitalizāciju, ir pārvertusies krāniņu mērīšanā, ne vis tā krāniņa rezultāta vērtēšanā...
Chukmasoff_f, man Skandināvija mazāk apgūta, es vairāk pa Vāciju, kā nekā sāku pirms 20 gadiem tur darboties un ko tik neesmu darījis, gan biznesojis, gan vācu firmas pārstāvis, gan tulks, gan celtnieks, gan auto remontējis, gan kalps bijis, gan auto pārdevējs vācu auto placī un šoferis/tālbraucējs. Tāpēc to minēju, jo esmu visādās jomās paburzījies un jau sākumā sapratis, ka visu ko darīt ir forši, bet darīt kaut ko vienu ar attiecīgu samaksu ir labāk, bet pārējā ļaut citiem profiem strādāt un pelnīt. piekrītu, ka algas ir tā problēma, ks neļauj tā mums dzīvot, esam spiesti gan paši remontēt, gan būvēt un fotografēt. Vienīgi zobus mēs paši sev nelabojam
Pie iepriekšējā posta gribēju minēt A. Zavadski, bet bija jābrauc un nebija vairs laika pierakstīt, tad nu Zavadskis ir pozitīvais jaunā censoņa piemērs, kurš sāka strauji, apguva, ieguva papīrus un dragā pa pilnu programmu. Sakarā ar to, arī normāla reklāma, samaksa un atdeve.
Man jau liekas vēl ir paliels bariņs fotogrāfu,kuri nemaz negribētu dragāt kā Zavadskis. daudziem tak pietiktu ar tādu slīdzinoši stabilu klientūru un čubināt bez steigas,lai tik maizei sviests sanāk. Bet šķiet tas segments kāreiz zem visnežēlīgākās konkurences dzīvo
Par krāna mērīšanu ,nu jā es atceros laiku kad lūrēju laikam uz nikon D100 cenu un likās nopirkt fantastika
Neesmu sportists pēc dabas un man nav jābūt čempionam.Vēl jo vairāk neesmu ar mieru tā nopūlēties lai būtu čempions.Un pat ja gribētu,es nemaz to nevarētu.Ne jau katram tas dots.Man vairāk pievelk pats process kā tāds.Ne tik daudz mans personīgais rezultāts un apkārtējo atzinība(lai gan,būsim godīgi,pavisam vienalga jau nav).Varu nebūt Balderis,esmu ar mieru skraidīt ceturtajā trijniekā par rezervistu.Ka tik patur vispār komandā.
bet tagad visi iet tev ar līkumu un pat nesveicina??? 
