ak34:dažreiz, ja sanāk brīvāks brīdis ir labi sociķus tādus kā piemēram f-foto un cita gaisma pakaitināt zināšanas par ekonomiku abi esat kā izskatās smēlušies padomju laikā vai pie to laiku pasniedzējiem.
Ja cilvēkam trūkst argumentu, viņš sāk karināt citiem birkas klāt. Ja labējais ir tas, kurš citus apsaukā un kuram prātiņš īss, tad esmu ar mieru būt arī kreisais. ..taču labprātāk dzirdētu no Tevis argumentus aiz ko uzņēmuma īpašuma forma ir faktors, kas nosaka tā efektivitāti. Varbūt vari pakomentēt Olimpusa darbības efektivitāti pēdēja laikā, un kāpēc tas 10% akciju bija spiests pārdot tantei Soņai...
citagaisma, ja nesaprot vai negrib saprast šādas lietas, tad grūti kaut ko citu izsecināt par pieaugušu cilvēku. ir jau arī viedoklis, ka pārliecināti sociķi nav pārāk apķērīgi, ja neteikt stiprāk
bet ja īsumā - ja kāds dibina uzņēmumu vai pērk tā kapitāla daļas, tad tas ir ar mērķi gūt peļņu. līdz ar šo apsvērumu tiek izvēlēta vadība. valsts gadījumā ierēdņiem, kas pilda īpašnieka uzdevumu nav mērķis gūt peļņu valstij. viņiem ir svarīgi saglabāt savu vietu un gūt peļņu sev. izejot no šiem apsvērumiem arī tiek iecelta šādu uzņēmumu vadība. rezultāts tad ir dažādi korupcijas skandāla, apšaubāmu projektu finansēšana utt.
ak34:citagaisma, ja nesaprot vai negrib saprast šādas lietas, tad grūti kaut ko citu izsecināt par pieaugušu cilvēku. ir jau arī viedoklis, ka pārliecināti sociķi nav pārāk apķērīgi, ja neteikt stiprāk
bet ja īsumā - ja kāds dibina uzņēmumu vai pērk tā kapitāla daļas, tad tas ir ar mērķi gūt peļņu. līdz ar šo apsvērumu tiek izvēlēta vadība. valsts gadījumā ierēdņiem, kas pilda īpašnieka uzdevumu nav mērķis gūt peļņu valsrksiststij. viņiem ir svarīgi saglabāt savu vietu un gūt peļņu sev. izejot no šiem apsvērumiem arī tiek iecelta šādu uzņēmumu vadība. rezultāts tad ir dažādi korupcijas skandāla, apšaubāmu projektu finansēšana utt.
Birkas karināti tu proti, tik tā arī nespēj atbildēt uz jautajumu. Bet nu mēģināšu trešo reizi - , ja jau privātie uzņēmumi ir tie efektīvākie, tad kāpēc visiem nodokļu maksātājiem ir jāmaksā par privāto biznesmeņu izraisīto krīzi!? Vai tiešām tā ir tik efektīva rīcība - uztaisīt uzņēmumu, nokāst peļņu, bet ar parādus uzkraut nodokļu maksātajiem. Manuprāt Tavi apgalvojumi ir pretrunā ar skarbo dzīves realitati, un kā viens no iemesliem varētu būt tas, ka bez populistiskiem saukļiem tev skolās neko citu nav iemācījuši.
Citagaisma – līdz šim dabā redzu tieši pretējo – privātie maksā par politiķu vieglprātības un populisma izraisīto krīzi. Jo resursus, no kā maksāt, var radīt ir tikai privātpersonas un privātuzņēmēji, pārējais labākā gadījumā attiecināms uz pārdali, sliktākajā – uz izsaimniekošanu. Toties dalīt un tērēt - pavisam cita lieta.
citagaisma, kuri ir tie konkrētie piemēri, kur šādi ir noticis? ja runā par finanšu globālo krīzi, tad to izraisīja kā reizi banku darbību regulējošās organizācijas. un pat to banku "bail-out" procesā īpašnieki zaudēja savus līdzekļus, kas ieguldīti bankās. Latvijā arī neatceros nevienu gadījumu, kur normālam biznesam apklājoties tā īpašnieki tiktu ārā sausām kājām. ja kādu arī "izručī" tad tas kā reizi pierāda, ka to, ka valstij nevajag tur bāzties, jo ne ar ko labu tas nebeidzas
Parex gadījumā Kargins ar Krasovicki zaudēja banku un no gandrīz vai vienīgajiem Latvijas miljardieriem (vienīgajiem kas tādi kļuva uzņēmējdarbībā) kļuva par parastiem miljonāriem. Airbaltic gadījumā privātie investori faktiski zaudēja visu savu naudu, ko tajā bija ieguldījuši. Turklāt abos gadījumos visticamāk labāk bija atļaut šiem uzņēmumiem bankrotēt, bet politiķi, lūk, dažādu iemeslu vadīti izlēma to tā neatstāt - kārtējais piemērs, ka valstij nav jābāžas uzņēmējdarbībā.
arī Krājbankas gadījums zināmā mērā ir pateicoties tam ka depozīti tiek apdrošināti. Ja tos apdrošina, tad ieguldītājam nav svarīgi cik droša ir banka un bankai nav arī pārāk svarīgi cik riskantos darījumos tā iesaistās lai nodrošinātu lielākus procentus par depozītiem. Turklāt arī vēsturiski ieguldījumu apdrošināšanai kājas aug no mazo un finansiāli vājāko banku lobija puses.
P.S. turklāt par to ko man ir iemācījuši diez vai esi kompetents spriest
orks:Citagaisma – līdz šim dabā redzu tieši pretējo – privātie maksā par politiķu vieglprātības un populisma izraisīto krīzi. Jo resursus, no kā maksāt, var radīt ir tikai privātpersonas un privātuzņēmēji, pārējais labākā gadījumā attiecināms uz pārdali, sliktākajā – uz izsaimniekošanu. Toties dalīt un tērēt - pavisam cita lieta.
1. Tieši tā visi nodokļu maksātaji maksā par dažu nodokļu optimizētaju izraisīto krīzi, un politiķi arī nav bez vainas, jo privāto finansu spekulantu iegrožošana, kuras aizsākumi jau meklējami pēc 1870o gadu krīzes tā arī nesekmējas, jo iniciatori nu nekādi nespēj pārmākt finansu lielkapitāla lobiju demokrātiskā veidā. Īsāk rakstot - vairākums maksā par dažu privātuzņēmēju izdarībam, un maksā ne tikai darba ņēmēji, bet arī nelielie uzņēmēji, nu tādi kā es,.. 2. Resursi, kuri tiek izmantoti vērtības radīšanai pieder - a.darba ņēmējiem - sākot ar topmenedžeriem un beidzot ar apkopēju/zinšānas, prasmes iemaņas/; b.valstij jeb sabiedrībai kopumā - zemes dzīles, gaiss, infrastruktūra; b.īpašniekam - instrumenti, iekārtas, izgudrojumi un darba vietas iekārtojums. Kā redzams, tad īpašumattiecības vērtības radīšanas procesā ir maksimums 1/3 no noteicošiem faktoriem /max, jo es te tā pa lielam rakstu neiedziļinoties citos faktoros/. Kas nozīmē, ka īpašumattiecības nav viennozīmīgi noteicošais faktors uzņēmuma efektīvas darbības nodrošināšanai, kā šeit apgalvo dažs labs populists.
P.S. turklāt par to ko man ir iemācījuši diez vai esi kompetents spriest
Ja es neesmu kompetents spriest par to, kas tev ir iemācīts, aiz ko uzskati ka TU ESI KOMPETENTS spriest par to, kas man ir mācīts, un ko es pats esmu iemācījies? Jebšu tu te esi visu vērtību mērs?
Konkrētie piemēri tika jau iepriekš minēti, tai skaitā arī Olympus, Tas, ka banku īpašniek visā pasaulēi zaudēja daudz, es absolūti nenoliedzu, taču viņu iecelto menedžeru radītos parādus nākas maksāt visiem nodokļu maksātājiem, Tā tas ir visur, izņemot Islandi. Tevis minētie piemēri no Austruneiropas jau neparāda privātuzņēmumu efektivitātas pārakumu., Tu runā par UZŅĒMUMIEM un nevis par īPAŠNIECĪBU.
Citagaisma, Tas, ka mēs tagad varam čatot forumā nevis sēdēt tumsā un pusbadā noplukušā guļbūvē ir uzņēmēju un uzņēmējdarbības nopelns. Tam vajadzētu būt pietiekamam pamatojumam, ka privāti uzņēmumi ir efektīvākie rīki ko cilvēce ir radījusi labklājības celšanā. Un kā orks minēja iepriekš - ja nebūtu uzņēmēju, nebūtu nodokļu naudas un saruna par tēmu - iedalīt kultūrai kādu latiņu vai nē būtu bez jebkāda seguma. Ja paskatās uz veiksmīgiem uzņēmumiem, tad vari paskatīties cik no Fortune 500 uzņēmumiem pieder kādai no valstīm un cik ir tieši vai pastarpināti privātīpašniekiem. Līdzīgi ir Latvijā - nav mums neviena veiksmīga valsts uzņēmuma, kas darbotos brīvā tirgū nevis kā lielāks vai mazāks monopolists. Un visos lielajos monopolistos regulāri ir dažādi korupcijas skandāli.
Un tas, ka informāciju par to kā strādā ekonomika un finanšu tirgi ņem no hvz kurienes arī padara diskusiju gandrīz bezjēdzīgu. ASV finanšu krīzi neizraisīja kaut kādi mistiski spekulanti, bet ASV valdības politika - māju katram bomzim un pārlieku strikta finanšu tirgus regulēšana.
Savukārt Latvijas, Grieķijas, Spānijas un citu Eiropas valstu krīzi izraisīja kreditēšana, kas ekonomikā iepludināja pārāk daudz naudas. Gandrīz vai 1:1 analoģija ar helikopteru no Miltona Frīdmena grāmatas "Money Mischief: Episodes in Monetary History." Citas valstis tā īpaši skatījies neesmu, bet mūsu gadījumā negatīvi nostrādāja fiksētais lata kurss, kuru nosaka centrālā banka nevis tirgus. Tāpēc sanāca ka pirmskrīzes gados lats bija pārvērtēts un cilvēki sagrābās eiro kredītus kurus nevarēja atļauties. Ja lata kurss nebūtu fiksēts, bet brīvi peldētu, tad kredītu buma vienkārši nebūtu. Par krīzi gan grūti pateikt - tās nāk un iet regulāri.
ja gribas īsi un izklaidējoši par krīzes iemesliem asv un arī citur pasaulē, tais skaitā Latvijā: www.youtube.com...
ak34:
dažiem snobiem iedod mazāk mūsu naudas hobijam un sākas raudāšana. gan Dziesmusvētki, gan sports ir izklaides pasākumi un abi ir kultūras sastāvdaļas. ja man jautātu viedokli, tad no savas nodokļu naudas Dziesmusvētkiem piešķirtu 0. Ja jau tik vajadzīgi tautai - lai tirgo biļetes un iekasē dalības naudu.
Visu cieņu ak34 kā cilvēkam, bet te nu ir kapitalistiskas sistēmas (uz kuru mēs visi naski raujamies) rezultāts visā krāšņumā. Cienītais zin, kas būs, ja iekasēs par kultūru dalības maksu un dziesmu svētkos pateiks, ka tauta tagad dzied ko grib, jo vairak maksa, jo vairak dzie` ko sirc kāro`? Ka tik no estrādes braši neatskan vienbalsīgs "Belije rozi..." ar smuku tuc-tuc sintezatorpavadījumu. Tas jau ir pilnīgs sūds un uz to pamazām iet.
Dullais, tev nepatīk "Belije rozi..." ar smuku tuc-tuc DX-7 sintezatorpavadījumu? Traks cilvēks! Tā taču klasika! Štrunta Vaboles, Ripojošie Akmeņi un Svina Cepelīni stūrītī nervozi pīpo! A Soniskā Jaunatne un Alu Niks garderobē aveņkrāsas manteļus izsniedz.
f-foto, fiksēts lata kurss bija politiķu izgudrojums, lielas algas valsts sektorā, visādas māmiņu algas un citi pārlieku dārgi tēriņi ieskaitot bibliotēku. un kopējā attieksme - gāzi grīdā". tā ka par vienu un to pašu runājam. bet nu lielākā "padla" bija nofiksēt lata kursu tā atņemot vienu būtisku signālu par ekonomiku iedzīvotājiem.
ak34:Citagaisma, ..Tas, ka mēs tagad varam čatot forumā nevis sēdēt tumsā un pusbadā noplukušā guļbūvē ir uzņēmēju un uzņēmējdarbības nopelns..
..ja nebūtu uzņēmēju, nebūtu nodokļu naudas un saruna par tēmu..
..krīzi izraisīja kreditēšana, kas ekonomikā iepludināja pārāk daudz naudas..
Redzi, ja es būtu strādnieks, darba ņēmējs, tad varbūt varētu mani samulsināt, vai pat nokaitināt, bet tā kā pats esmu uzņēmējs, kurš strādā gan ar rokām, gan ar galvu, tad tavas tēzes mani reizēm smīdina.
1. Tas, ka mēs nedzīvojam guļbūvēs ir nevis mistiskas uzņēmējdarbības vai privātīpašnieku nopelns, bet gan konkrētu darba cilvēku nopelns, un vienalga vai šie cilvēki ir vienkārši mūrnieki vai arī topmenedžeri, neviens nevar pateikt, ka otrie ir svarīgaki par pirmajiem. Iedomājies situāciju uzņēmums Latvijā paliek bez vadītāja.. Kas notiek? Da nekas, kāds attapīgākais no darbaļaužiem gan jau labāk vai sliktāk tiks ar darbiem galā, it īpaši, ja vadītajs kopā ar sekretāri nepaņems līdzi arī naudiņu un algas.. Tagad iedomājies citu situāciju, Latvijas uzņēmums paliek bez darbiniekiem.. un kas notiek? Šausmas un vaimanas notiek, jāved iekšā ķīnieši, uzbeki un citi moldāvi, jo redz nav kas strādā un uzņēmējdarbībai gals klāt.. Par kādu jaunradi/innovācijām mūsu uzņēmēji runā, par kādu uzņēmējdarbību viņi sapņo? ..un tā tas nav tikai Latvijā, Protams, ir arī pozitīvi piemēri, taču vēl pārāk maz, jo Latvijā un Austrumeiropā visa tā komunistiskā bardaka dēļ cilvēkiem, VISIEM CILVĒKIEM, arī tagadējiem uzņēmējiem smadzenes tika sagrieztas nejēgā. Un par uzņēmējiem galvenokārt kļuva nevis strādīgakie un gudrākie, bet nekaunīgākie un saglīgakie, 2. Taču stāsts jau nav par uzņēmējdarbību, mēs cenšamies diskutēt par tavu populistisko tēzi, ka privātzuņēmējs saimnieko efektīvāk. Ko tu nu ne kādīgi nespēj pierādīt. Tu tā arī nespēj pierādīt to, ka uzņēmuma īpašuma forma nosaka tā darba efektivitāti. Protams, tu varētu pierādīt to, ka vienai ģimenei piederošs uzņēmums stiprie vieglāk var dot kukuļus nekā publiskā akciju sabiedrība un ka no parvaldes viedokļa ir gluži vienalga vai uzņēmums pieder Zviedrijas pensiju fondam, Norvēģijas valstij, vai arī neskaitamiem tūkstošiem privāto akcionāru, jo visu nosaka nevis īpašnieks, bet gan menedžeris, un ka šādā gadījumā menedžeris ir drīzāk birokrāts un nevis uzņēmējs. Bet tā runāt, domāt un rakstīt tu nedrīksti, jo tad tava populisma pamats zudīs. 3. Nezinu no galvas un galīgi negrasos šobrīd skatīt Latvijas budžeta veidošanos, taču domāju, ka ienakumi no uzņēmējdarbības ir stipri maza daļa salīdzinot ar citām ienākumu daļām. a. PVN - tas ir nodoklis, ko maksā gandrīz visi Latvijas iedzīvotaji,uzņēmēji PVN optimizē ne pa jokam, Zaķis, Biedriņs ir labi piemēri kā to dara. Savukārt, ja mēs te gribam teikt, ka to pievienoto vērtību rada uzņēmēji, tad tas ir aplams spriedums, jo vērtības radīšanā uzņēmejiem ir mazāk par trešdaļas nozībības. b, Uzņēmuma ienākuma nodoklis - neviens normāls Latvijas uzņēmējs nestrādā ar peļņu kauč kā dikti sen neesmu dzirdējis, ka īpašnieki dividendes saņemtu. Izņēmums protams ir tās dividendes, kuras tiek maksātas algas vietā.. Bet tā jau ir nodokļu optimizācija. Savukārt iedzīvotaja ienākuma nodokli maksā visi, un pat no pensijām!!!! Tātad arī šeit uzņēmēji nepiepilda Latvijas budžetu. c. Arī sociālo nodokli paši darbinieki vien nopelna caur savu darbu un nevis uzņēmējs to nezin kur izkasa. utt, utjp. =>Tatad naudīna kultūrai, sportam un citām lietām mums budžeta ir nevis pateicoties privātīpašniekam vai uzņēmējam, kas nav viens un tas pats, bet gan pateicoties visiem nodokļu maksātajiem. 4. Krīzi izraisīja kreditēšana, bet pārspīlēto kreditēšanu izraisīja nevis ASV valdības politika, bet gan nelielas daļās šīs lodītes apdzīvotaju dzīšanās pēc virspeļņas spekulāciju un nevis reālu vērtību radīšanas rezultātā. Jo tas kurš pirmais būtu samazinājis kriditēšanas apjomus, tas arī butu samazinājis savas bankas akciju vērtību un kredītreitingu. Un pirmās krīzes pazīmes bija nevis 2008.gadā ASV, bet jau 2006.gadā Spānijā, ..un cik zinu JaunajāZēlandē dzīvo kāds gudrītis, kurš kauč ko līdzīgu naojauta vēl ātrāk.
Un nobeidzot šo tekstu - mani maz uztrauc krīze, mani maz satrauc cilvēku muļķība, tik reizēm piegriežas tā populistiskā un nepamatotā tēze, ka privātais īpašums tiek efektīvāk apsaimniekot nekā valsts. Ja privātais=ģimenes=neliels, tad tam vēl varbūt var piekrist, bet citos gadījumos, tas ir vismaz viegli apšaubāmi...
Citagaisma, Ekonomikā vispār neko pierādīt nevar stingri runājot. Var tikai meklēt piemērus. Ja neder mani iepriekšējie - cits. Kā mēs dzīvojām PSRS sastāvā, kad te bija sociālisms un viss piederēja valstij un kā tai pat laikā dzīvoja Rietumi. Šobrīd par to kur noved valsts saimniekošana var paskatīties uz dz'ves līmeņa atšķirībām starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Tā pati tauta un zeme, tik vieni 60 gadus dzīvo sociālismā, bet otri - kapitālismā. Nav labu piemēru, kur valsts labāk pārvalda uzņēmumus.
Un par nodokļu ienākumiem ar nav taisnība. Socnodoklis viss aiziet sociālajā budžetā, IIN pašvaldībām. UIN un PVN - valstij. Kurš tad ja ne uzņēmēji rada tās darbavietas lai cilvēki saņemtu algas? Valsts?
Ja skatās uz krīzi, tad daudziem te pat Latvijā bija skaidrs, ka tā būs gan jau ka pat tajā 2006.gadā vai pat 2004.gadā. Īpaši skatoties no šodienas perspektīvas. Galu galā naudas iepludināšana ekonomikā ar to arī parasti beidzas
Un par guļbūvēm. Kādus 300 gadus atpakaļ lielākā daļa tā arī dzīvoja. Eiropā, kur pa ziemu ir tumšs un auksts. zemnieki un amatnieki spēja saražot knapi tik daudz lai pietiktu pašiem un nedaudz zemes īpašniekam. pie normala kāposta varēja tikt tikai to kādam nozogot vai atņemot. Baroni un pārējie zilasiņainie pamatā bija/ir pēcteči tādiem kexiem, ko šodien mēs sauktu par bandītiem. bija vēl tirgotāji, bet to bija relatīvi maz.
tehnoloģiskā attīstība sākās līdz ar kapitālismu un pirmo reizi cilvēces vēsturē darbinieki bija spējīgi saražot daudz vairāk kā pašiem bija nepieciešams pašpatēriņam. Tas arī ir kapitālisma sākums un visa šībrīža labklājība pasaulē ir tieši dēļ tā ka kapitālisms jeb privātīpašnieku virzīta tehnoloģiju attīstība ar vien jaunus uzlabojumus produktivitātē un dzīves kvalitātē - paskaties sev apkārt un gandrīz visas tehnoloģijas būs radījuši privāti vai retāk publiski uzņēmumi. Kaut ko izdara arī valsts, bet relatīvi stipri mazāk: - auto, iekšdedzes dzinēji, elektrības izmantošana sadzīvē, elektronika, pusvadītāji, radio, TV, modernie datori, modernās datoru operētājsistēmas utt.
Valsts uzražoja pirmo datoru, lai varētu uzlauzt vācu šifrēšanas sistēmu, atombumbu, apguva kosmosu, jo tam varēja ērti izmantot kodollādiņu nesējraķetes - tie ir piemēri uz ko ir spējīga valsts.
ak34:Citagaisma, Ekonomikā vispār neko pierādīt nevar stingri runājot.
Nesen lasīju pētijumu, kurš skaidri un gaiši parādīja, ka ekonomiski lemumi tiek pieņemti nevis racionāli, bet gan emocionali. ..un tad es neatgriezeniski sapratu ka vecajam Zalamanam taisniība vien ir, ka visa dzīve tādi nieki un stulba rosīšanās vien ir.
Sociālisms ir tikpat liels ļaunums kā kapitalisms, PSRS priekš manas zemes ir tikpat liels ļaunus kā Eiropas Savienotas valstis, taču tas viss nieki vien ir, ja tu paliec par cilveku un nevis par alkatīgu rāvēju vai bomzīgu alkoholiķi,
Arī labklājība kapitalistiskā, socialistiskā, feodālistiskā vai patērnieciskā arī štrunta tāds mīts vien ir. Vislaimīgakos cilvēkus es pagaidām esmu sastapis Sahārā, kur līdz mūsu labklājībai ir kā rāpus līdz Pekinai, taču tie cilvēki nekurnēja, smaidīja un dzīvo saskaņā ar savu skarbo vidi un netaisās to pārveidot, ..un ir laimīgi.
p.s. Tik viena piezīmīte, tā saucamā tehnoloģiskā attīstība bija tā saucamā kapitālisma cēlonis un nevis otrādi. Nebūtu tas cilveks tik zinātkārs, viņš nebūtu radījis tik daudz nevajadzīgu štruntu un nebūtu tik ļoti tas sagandējis mūsu lodīti.
Nav tik vienkārši ar tiem smaidīgajiem sahāras melnajiem, kas dzīvo kā senči to darījuši tūkstošiem gadu. it kā jau smaidīgi un viss ok, bet tas, ka šiem dzīve ir tik forša ir pavecs mīts. Ir daudz veidu kā mērīt labklājību, bet viens ir iespējas nodzīvot līdz lielam vecumam. ir tāda mērvienība kā slepkavību skaits gadā uz 100k iedzīvotājiem - Rietumeiropā - 1, Latvijā - 3, Centrālajā Amerikā - ap 40. Savukārt tradicionālās mednieku-vācēju kopienās par kādu visticamāk raksti, tskaitlis ir 200-300 robežās. Ļoti rupji rēķinot - ja cilvēka dzīves ilgumu tādā sabiedrībā pieņamam vidēji 30 gadi, tad varbūtība tik noslepkavotam savas dzīves laikā ir lielāka par 50%. Diezgan nestresaina dzīve Protams, šobrīd diez vai viņiem ir tik augsti slepkavību rādītāji, bet tālu no tiem tie nav.
Tā pat ar to planētas sagandēšanu. Mūsu senči laimīgajā senajā vēsturē, kad viss bija forši pamanījās izmedīt mamutus un normālu skaitu citu sugu. Ziemeļamerika daudz zaudēja savā attīstībā pateicoties tam, ka pirmie ieceļotāji izmedīja visus zirgus un nebija vairs ko pieradināt. Zirgi tur parādījās pēc tam, kad tos atveda eiropieši. Tā ka gandējuši planētu cilvēki ir visu laiku. Tagad vienkārši ir nedaudz vairāk iespēju.