Nesen lasīju materiālu par ielu fotogrāfiju. Aizdomājos par to,cik no mums varētu būt tādu,kas tiešām uzdrošinātos iziet ielās ar 50 mm fiksīti un fotografēt nepazīstamu cilvēku portretus. Respektīvi-bāzt sejā kameru. Un kā uz to reaģē parastais Latvijas iedzīvotājs.
Es tā daru. Ne tikai LV, bet arī ārpus tās, īpaši ārpus tās, jo daudz aparātus paņemt līdz negribās bagāžas ierobežojumu dēļ. Viens filmiņnieks ar manuālo 50mm virsū, un viss. Kas tur tāds tik īpašs?
Esot lietots šis piegājiens jauno fotožurnālistu apmācībā.Tev ir 50 mm un tevi iesēdina tramvajā nobraukt cik tur pieturas un tai laikā sabildēt noteiktu skaitu cilvēkus.Pēc tam skatāmies un analizējam rezultātus.Drusku aknas jau tādā pasākumā prasās,bet laikam jau tā būs šīs maizītes garoza.Es kā amatierītis diemžēl reti uz to sadūšojos,ko bezgala nožēloju.Bet tā nu tas ir...jāatzīst.Lai gan gluži nevainīgs neesmu-ir gadījies būt arī nekaunīgam.Vispār jau cenšos izvairīties no jebkādiem konfliktiem,pat ja nākas atteikties no laba kadra.Kas,protams,nav nekāds labais piemērs.Un cilvēki jau arī tagad ir pavisam citādi kā mūsu laikos,ne?Agresijas un niknuma uz ielām ir daudz vairāk manuprāt.Jāprasa Serjogam par šito lietu,viņš jau tur galvenais speciālists.
Tādās vietās, kur ir pasākumi, cilv;eku masas ir vieglāk, jo viņi saprot, ka cilvēks fotogrāfē pasākumu un viņš nejūtas ''apdraudēts'' no psiholoģiskās puses. Bet, cilvēks, kas viens savā nodabā iet un redz, ka viņu bildē var justies daudz nedrošāk nekā, ja viņš būtu starp vairākiem cilvēkiem.
Nu jā, par Lietuvu izstāstīju pie bildes, bet arī Latvijā netrūkst jūtīgie... ir tādi, pat kuriem nav jābāž sejā. Atliek tik nofotogrāfēt, kaut ko kas pieder viņam sāk riet...
Bet var labi nobildēt cilvēku, kas ir aizdomājies par savu dzīvi (iegrimis domās)... tad viņš var nemanīt, ka kāds viņu bildēt. Vienreiz sanāca autobusā vienu tādu nobildēt...
Kalnciema ielas tirdziņā arī viens pārdevējs bija dusmīgs, kad ieraudzīja, ko es taisos darīt... ņēma un aizgriezās! Pff
Jā, laikam jau jāprasa serjogam, kā saka viecha... Ja pareizi atceros, tad serjoga teica, ka pirms bildēšanas viņš ir uzsācis sarunu ar cilvēkiem...
bet arī Latvijā netrūkst jūtīgie... ir tādi, pat kuriem nav jābāž sejā. Atliek tik nofotogrāfēt, kaut ko kas pieder viņam sāk riet...
Bet tas jau laikam ir tas,uz ko ielu fotogrāfija balstās-uz pārsteiguma momentu Un tad ir divi varianti-vai nu ir jābēg vai var turpināt mierīgi pastaigāties
Pirms bildēšanas saruna sabojā bildi. Vot pēc nobildēšanas vajag uzsmaidīt un parādīt ar īkšķi, ka forši sanācis. Parasti ar to pietiek. Dažreiz nākas iesaisīsties sarunā un draudzīgi pastāstīt, ka bildes nav žurnālam vai policijai, bet personīgai kolekcijai.
susurs:Pirms bildēšanas saruna sabojā bildi. Vot pēc nobildēšanas vajag uzsmaidīt un parādīt ar īkšķi, ka forši sanācis. Parasti ar to pietiek. Dažreiz nākas iesaisīsties sarunā un draudzīgi pastāstīt, ka bildes nav žurnālam vai policijai, bet personīgai kolekcijai.
personīgai kolekcijai A ja nu šis padomā,ka kaut kāds perverts vāc svešu cilvēku fotogrāfijas
Es eju ielās ar 15mm (aps-c) digi, retām - ar 50mm filmenieku, dažreiz bāžu kameru sejās, dažreiz runāju ar cilvēkiem ja jūtu, ka tas varētu uzlabot bildi... Manas ielas jau nav tās klasiskās street photography, dokumentalistika vai žurnālistika, bet savā ziņā tīri mans redzējums. _______________
ne katrs var tādā stilā fotografēt. Kāds tiks iekaustīts, kādam piedraudēs ar policiju, ar tiesu. Daudz ko izsaka fotografa paša attieksme, izskats. ir cilvēki, kuri nepamanīti vair izslīdēt cauri pūlim un ir, kurus uzreiz ievēro, aplūko pašus. Tad ielu fotogrāfam, manuprāt, jābūt kā saaugušam ar apkārtni, piederīgam pie tās.. ja tā varētu teikt...
Gribi redzēt PREFEKTU ileu fotografiju vēl kādu nedēlu Ogrē ir apskatāma nesen miršās vienas no spicākajām exs PSRS street art maistarienes EXS PSRS Street art fotogrāfes VALENTĪNAS DONEIKO [Валентина Донейко] "PILSĒTAS PULSS" istādē tikai 22 darbi kas netiek var palūrēt šeit www.photosight.ru... , www.photosight.ru... , www.photoline.ru... , Tas bij cilvēks kura darbiem pamatā B/W nav kauns aiznēmt izstāžu zāli pilsētas centrā .
Tak ne jau visiem ar to jānodarbojas. Padodas atrast kontaktu,noķert kadrus vai vienkārši jūties labi tai vidē un procesā-karogs rokā un davai. Ja trešo reizi sēdi policijas iecirknī ar aiztūkušu aci,tavi priekšzobi bez karies,bet kabatā,un uzskaiti sasistās tehnikas vienības...........................................varbūt labāk tomēr ainavu ???
Ak jā ir vēl tā Luņa pieminētā spēja pievilkt notikumus,zinu tam parasti netic,bet sorry -darbojas maita. Dēļ tā iemesla man uz ielas ņefig darīt ......nekas tu nenotiks
Rolands66:Tak ne jau visiem ar to jānodarbojas. Padodas atrast kontaktu,noķert kadrus vai vienkārši jūties labi tai vidē un procesā-karogs rokā un davai. Ja trešo reizi sēdi policijas iecirknī ar aiztūkušu aci,tavi priekšzobi bez karies,bet kabatā,un uzskaiti sasistās tehnikas vienības...........................................varbūt labāk tomēr ainavu ???
Vai ir likums,kas man aizliedz fotogrāfēt nepazīstamus cilvēkus uz ielas?
Man laikam 2x incidenti bijuši,ķengaragā uz maskačkas kaut kur no aizmugures atsaldēti piepeldēja,ottreiz nepamanīju,ka blakus kadram trāpījies bij diezgan nīgrs onka pēc tetovējumiem spriežot. Abas reizes parunājām un šķīrāmies,pat kadri nebija jādzēš. riskanti ir noraustīties un dot noprast ,ka nomīzis esi. Tad var sūdīgi beigties
Lunis:Gribi redzēt PREFEKTU ileu fotografiju vēl kādu nedēlu Ogrē ir apskatāma nesen miršās vienas no spicākajām exs PSRS street art maistarienes EXS PSRS Street art fotogrāfes VALENTĪNAS DONEIKO [Валентина Донейко] "PILSĒTAS PULSS" istādē tikai 22 darbi kas netiek var palūrēt šeit www.photosight.ru... , www.photosight.ru... , www.photoline.ru... , Tas bij cilvēks kura darbiem pamatā B/W nav kauns aiznēmt izstāžu zāli pilsētas centrā .
Paldies! Nupat gribēju drukāt norādi - Tev, kā vienmēr - lieliski izdevās. Lieliski darbi! Diemžēl - atkal apstiprinās V.Visocka dziedātais - pirmie mūs pamet vislabākie.... Par strītartu kā tādu - manuprāt, tiek jauktas diezgan atšķirīgas lietas: strītarts (ielas foto māksla) nebūtu jāpozicionē kā dažādu negāciju, nodzērušos bomžu bildēšana paparaci stilā. Sak - ja neprotu / nespēju sabildēt un publicēt skandalozas dzeltenās preses bildītes ar VIP personām, ķeršos klāt apakšējam slānim. No Rīgā redzētajiem darbiem ļoti atmiņā palikusi Imanta Grosa darbu izstāde "Dzīve ir citur / Life is elsewhere" Rīgas Mākslas telpas zālē (16.04 - 13.05.2011). Pārsvarā bildes no savās diplomāta gaitās Rietumos redzētā. P.S. Kamera - Leica 9. Atvainojos - par autora tematu: 50mm, manuprāt, par garu. Nav jau tālmēru laiki.Uz filmenieka ilgi lietoju 3m/2,8. Ielas, tirgi, publiski burziņi. Tagad, bezspogulim, meklēju gaišu 24mm f/1,4 ar Pentax K bajoneti, varētu būt MF. Kamera - brīvi nolaistā rokā. Īkšķis - uz slēdža. Kontrolei - līmeņrādis. Ebajā tirgo tādas mazas, zaļas actiņas, stiprināmas z/spuldzes ligzdā.
dalabonbongas:Nesen lasīju materiālu par ielu fotogrāfiju. Aizdomājos par to,cik no mums varētu būt tādu,kas tiešām uzdrošinātos iziet ielās ar 50 mm fiksīti un fotografēt nepazīstamu cilvēku portretus. Respektīvi-bāzt sejā kameru. Un kā uz to reaģē parastais Latvijas iedzīvotājs.
Dalāmies pieredzē,ja kāds ko tādu ir mēģinājis
Neemu īsti pārliecināts,ka nepazīstamu ģeimju bildēšana uz ielas ir "ielas fotogrāfija" Manuprāt laba "ielenē" primārais ir situācija,objektu mijiedarbība un personāži absolūti nav primārais objekts,līdz ar to nevienam ģīmī nav jālien. Kādreiz dahuhrena bildēju ielasbildes,tagad reti,jo zajebalo diskutēt ar visādiem idiotiem,jo jebkurš kadrs ko nobildējat uz ielas potenciāli aizskar virkni tiesību(iedomātu un reālu),Krievulaikos ar šo lietu bija daudz brīvāk,aizliegumi parincipā bija zināmi un prognozējami. Katrā gadijumā man vislabāk strādā divas metodes: bildēt neliekot aparātu pie acs (tiesa gan ir jāuztrenē kadrējuma sajūta), vai uzvedības modelis "инопланетианин",divos vārdos: nepievērs uzmanību tam ko tu bildē un it kā bildē kautko pavisam citu un nekādā gadijumā nepaskaties,pat ne uz īsu brīdi un bildējamo objektu,šeit gandrīz obligāts platleņķis un spēja paredzēt situāciju brīdi iepriekš.Ja jūti,ka personāžs kaut ko grasās teikt,pagriezies ar muguru pret šo un turpini kautko aizrautīgi bildēt(ar digitālo kameru,tas nekādas grūtības nerada),tas parasti pilnībā pārliecina personāžu,ka viņš tev vispār neinteresē.
dalabonbongas:Nesen lasīju materiālu par ielu fotogrāfiju. Aizdomājos par to,cik no mums varētu būt tādu,kas tiešām uzdrošinātos iziet ielās ar 50 mm fiksīti un fotografēt nepazīstamu cilvēku portretus. Respektīvi-bāzt sejā kameru. Un kā uz to reaģē parastais Latvijas iedzīvotājs.
Dalāmies pieredzē,ja kāds ko tādu ir mēģinājis
Ja man būtu jāiet ielās, tad ietu nevis ar 50, bet gan ar ~35mm... 50nieks priekš ielas ir pārak šaurs,
Piekrītu, ka 50mm priekš ielas ir pa šauru. Man dažreiz arī 35mm liekas pa šauru un šķiet, ka gribētos 24mm. Mani arī kādu brīdi ir piesaistījis šis žanrs. Viegli nav, katru reizi ir maza cīņa ar sevi piekļūt tuvāk, pacelt kameru pie acs un nobildēt un tā sajūta, ka tu zini, ka esi noķēris unikālu momentu ir forša.
To ko esmu sācis darīt un nav kauns rādīt krāju šajā kolekcijā Flickr: www.flickr.com...
Billy:Piekrītu, ka 50mm priekš ielas ir pa šauru. Man dažreiz arī 35mm liekas pa šauru un šķiet, ka gribētos 24mm. Mani arī kādu brīdi ir piesaistījis šis žanrs. Viegli nav, katru reizi ir maza cīņa ar sevi piekļūt tuvāk, pacelt kameru pie acs un nobildēt un tā sajūta, ka tu zini, ka esi noķēris unikālu momentu ir forša.
To ko esmu sācis darīt un nav kauns rādīt krāju šajā kolekcijā Flickr: [url=http://www.flickr.com/photos/bildinsh/sets/72157629851821496/
Billy:Piekrītu, ka 50mm priekš ielas ir pa šauru. Man dažreiz arī 35mm liekas pa šauru un šķiet, ka gribētos 24mm. Mani arī kādu brīdi ir piesaistījis šis žanrs. Viegli nav, katru reizi ir maza cīņa ar sevi piekļūt tuvāk, pacelt kameru pie acs un nobildēt un tā sajūta, ka tu zini, ka esi noķēris unikālu momentu ir forša.
To ko esmu sācis darīt un nav kauns rādīt krāju šajā kolekcijā Flickr: [url=http://www.flickr.com/photos/bildinsh/sets/72157629851821496/
Nu,[/url] vot, kaut kas ir redzams. Mazliet izskatās, ka taisīts epizodiski, ar vairākiem kadriem vienā vietā vienā piegājienā nevis vākts ilgākā laika posmā. Flickr nelietoju, nezināju par šo kolekciju.
dalabonbongas:Nesen lasīju materiālu par ielu fotogrāfiju. Aizdomājos par to,cik no mums varētu būt tādu,kas tiešām uzdrošinātos iziet ielās ar 50 mm fiksīti un fotografēt nepazīstamu cilvēku portretus. Respektīvi-bāzt sejā kameru. Un kā uz to reaģē parastais Latvijas iedzīvotājs.
Dalāmies pieredzē,ja kāds ko tādu ir mēģinājis
Ko tad grib - izvilkt un iebāzt to kameru, vai iegūt kaut cik jēdzīgu kadru? Jābildē daudz, lai veidotos iemaņas, izjūta un arī kaut kāda kolekcija. Parasti jau ielu fotogrāfijas žanrā vajag plašāku skatu, 50mm uz crop ir par daudz, arī telpās ar to nebūs labi, staigā taču ne tikai pa ielu, ieiet arī kādā kafūzī, veikalā, pabrauc kādu pieturu ar sabiedrisko. Telefonam tādā ziņā piemērotāks telpas aptvērums, bet to grūti turēt, īpaši cimdos, un ātrumā pieregulēt parametrus. Toties atkal rokā var turēt, nevienam neliksies, ka taisies kaut ko fotografēt. Ir arī visādi viltīgi paņēmieni, kā izlikties, ka nemaz nebildē.
Lunis:Gribi redzēt PREFEKTU ileu fotografiju vēl kādu nedēlu Ogrē ir apskatāma nesen miršās vienas no spicākajām exs PSRS street art maistarienes EXS PSRS Street art fotogrāfes VALENTĪNAS DONEIKO [Валентина Донейко] "PILSĒTAS PULSS" istādē tikai 22 darbi kas netiek var palūrēt šeit www.photosight.ru... , www.photosight.ru... , www.photoline.ru... , Tas bij cilvēks kura darbiem pamatā B/W nav kauns aiznēmt izstāžu zāli pilsētas centrā .
jā, un, ja patīk, vajadzētu mēģināt atdarināt būtisko, tad arī pašiem būtu līdzīgi, klonēti kadri. Kā te Māris, sabildē kaut ko, acīm redzami līdzīgu internetā redzētajiem kadriem.
Publius:jā, un, ja patīk, vajadzētu mēģināt atdarināt būtisko, tad arī pašiem būtu līdzīgi, klonēti kadri. Kā te Māris, sabildē kaut ko, acīm redzami līdzīgu internetā redzētajiem kadriem.
NĒ! Vinjete vai iedegums (Burn tool), kas tiek uzmests virsū, ir viņa paša oriģinālās izdomas auglis. Ir taču vienalga, atdarina kāds kādu mazāk vai vairāk, svarīgi ir, ka cilvēks nodarbojas ar radošu lietu.