Rezolūciju tests - Nikon D800 salīdzināts ar Medium Format kamerām Hasselblad H4D-40, Leica S2, + dīvaino Sigma SD1
Secinājumi - interesanti protams vidējais formāts ir biku labāks, bet tā starpība ir tikai līdz ISO 400 uz augšu lietas mainās vietām. Vienīgi cenas un ieguvuma rezultātā Nikon D800 izpogā vienos vārtos.
A kāds labums no šāda testa? Kadam mierinājums, ka pietiek ar 800nikonu un nevajaga krāt naudiņu vai list bankās par ķīlnieku, lai iegādatos Hasseli?:-0
Kas tik nav runāts par šīm tēmām. D.Dērics savulaik interesanti pērās un daudzi citi. Asuma dziļuma apsūkāšana uz krop un FF kamerām šeit vispār leģendāra. Pa manam lielāks formāts lielāks ir arī Āfrikā lielāks. Ar visu telpiskumu un kaudzi citu īpašību.
praktiski ir tā, KA ..... parastais skatītājs to atšķirību neredz ... atšķirību redz tikai "piešauta" acss ..... Bet ir bauda skatīties - vot iešu pensijā u no pensijas nopirkšu kādu labu 6x6 filmenieku ;-)
dansiga:praktiski ir tā, KA ..... parastais skatītājs to atšķirību neredz ... atšķirību redz tikai "piešauta" acss ..... Bet ir bauda skatīties - vot iešu pensijā u no pensijas nopirkšu kādu labu 6x6 filmenieku ;-)
dansiga:praktiski ir tā, KA ..... parastais skatītājs to atšķirību neredz ... atšķirību redz tikai "piešauta" acss ..... Bet ir bauda skatīties - vot iešu pensijā u no pensijas nopirkšu kādu labu 6x6 filmenieku ;-)
Nedomāju,ka ir vērts par zemu novērtēt skatītāju spējas redzēt. Jā ok,šams varbūt nevarēs pateikt,kas par iemeslu,bet no lielo formātu jēdzīgi uztaisītā un izkopētā bildē ar degunu iebrauks un ĻOTI labi pratīs atšķirt,ka tas ir kas labs.
tu esi rādījis vienādas bildes parastajam skatītājam - viena ar digitālo (kaut fai FF) un otra ar labu filmenieku? Es esmu - šķlirbu neredz tauta .... Kā rakstīju - redz tikai "piešauta" acss...
dansiga:tu esi rādījis vienādas bildes parastajam skatītājam - viena ar digitālo (kaut fai FF) un otra ar labu filmenieku? Es esmu - šķlirbu neredz tauta .... Kā rakstīju - redz tikai "piešauta" acss...
Nezinu,kur tev šķirba,bet visdrīzāk rādīji ar zenītu sašķiltus mpēsus. Jājautā vai lielāka formāta par 5x7" vispār maz esi rokā turējusi
griezite: .....Rezolūciju tests - Nikon D800 salīdzināts ar Medium Format kamerām.....
Būtībā tak tā formāta problēma ir "vienkārša kā piecas kapeikas": gaismas difrakcijas dēļ (un šī parādība nav atceļama!) bezgalīgi mazs punkts uz sensora attēlojas kā "kleksītis" ar galīgu izmēru. Pie diafragmas 8 šī "kleksīša" izmērs ir ap 4-5 mikroniem. Līdzīgs ir arī pikseļa izmērs mūsdienu APS-C un FF kamerām. Sīkākiem pikseļiem, kā, piemēram, ziepīšos, nav jēgas. Tāpēc, ja vajag vēl uzlabot attēla rezolūciju, ir tikai viens ceļš ejams - palielināt sensora vai filmas formātu. P.S. Atvainojos, ka klāstu ābeces gudrības, bet nav jau obligāti jālasa.
griezite: .....Rezolūciju tests - Nikon D800 salīdzināts ar Medium Format kamerām.....
Būtībā tak tā formāta problēma ir "vienkārša kā piecas kapeikas": gaismas difrakcijas dēļ (un šī parādība nav atceļama!) bezgalīgi mazs punkts uz sensora attēlojas kā "kleksītis" ar galīgu izmēru. Pie diafragmas 8 šī "kleksīša" izmērs ir ap 4-5 mikroniem. Līdzīgs ir arī pikseļa izmērs mūsdienu APS-C un FF kamerām. Sīkākiem pikseļiem, kā, piemēram, ziepīšos, nav jēgas. Tāpēc, ja vajag vēl uzlabot attēla rezolūciju, ir tikai viens ceļš ejams - palielināt sensora vai filmas formātu. P.S. Atvainojos, ka klāstu ābeces gudrības, bet nav jau obligāti jālasa.
MAN JAU LIEKAS ŠO VIENA KOMPĀNIJA DRĪZĀK NOMIRS,KĀ SAPRATĪS
griezite: .....Rezolūciju tests - Nikon D800 salīdzināts ar Medium Format kamerām.....
Būtībā tak tā formāta problēma ir "vienkārša kā piecas kapeikas": gaismas difrakcijas dēļ (un šī parādība nav atceļama!) bezgalīgi mazs punkts uz sensora attēlojas kā "kleksītis" ar galīgu izmēru. Pie diafragmas 8 šī "kleksīša" izmērs ir ap 4-5 mikroniem. Līdzīgs ir arī pikseļa izmērs mūsdienu APS-C un FF kamerām. Sīkākiem pikseļiem, kā, piemēram, ziepīšos, nav jēgas. Tāpēc, ja vajag vēl uzlabot attēla rezolūciju, ir tikai viens ceļš ejams - palielināt sensora vai filmas formātu. P.S. Atvainojos, ka klāstu ābeces gudrības, bet nav jau obligāti jālasa.
Vai tiešām. Ikviena izmēra objektīvam gaismas pleķītis būs vienāda izmēra?
VValdis: Vai tiešām. Ikviena izmēra objektīvam gaismas pleķītis būs vienāda izmēra? Jā, tiešām, šī pleķīša rādiuss x=1,22*gaismas viļņa garums*apertūras skaitlis f : en.wikipedia.org...
Rezolūciju tests - Nikon D800 salīdzināts ar Medium Format kamerām Hasselblad H4D-40, Leica S2, + dīvaino Sigma SD1
Secinājumi - interesanti protams vidējais formāts ir biku labāks, bet tā starpība ir tikai līdz ISO 400 uz augšu lietas mainās vietām. Vienīgi cenas un ieguvuma rezultātā Nikon D800 izpogā vienos vārtos.
saku, ka testētājs ir absolūts idiots un tests derīgs tikai tiem kas bildē avīzes plakni pilnīgi perpendikulāru matricei.
Var tikai piekrist Mārim
Man šķiet, ka šiem vidējiem formātiem mierīgi kloķi ieliek desmit gadus vecais Panasonic FZ20 - ja bez statīva ārā jānobildē kāds putniņš. Notiekti, ka Panasoniķa 420mm/f2.8 ekvivalents (ar IS!) pārspļaus šos visus iespējamos megaformātus!
A bet nikons šos pārspļaus sveču gaismā ar vienu parastu 50mm/1.4
Jautājums: KO TAGAD DARĪT!? Atbilde: Jāpērk Panasonics.
Cik esmu no pašiem rūdītākajiem pikseļmīlniekiem dzirdējis, pie šādas izsķirtspējas diezgan nopietnu lomu sāk spēlēt tas, cik precīzi tiek ražota optika un optikas sajūgums ar fotoaktīvo virsmu.
Man pašam ķetnas ir pārāk ļurīgas, lai ar tādiem foķētu.
dansiga:tu esi rādījis vienādas bildes parastajam skatītājam - viena ar digitālo (kaut fai FF) un otra ar labu filmenieku? Es esmu - šķlirbu neredz tauta .... Kā rakstīju - redz tikai "piešauta" acss...
Nezinu,kur tev šķirba,bet visdrīzāk rādīji ar zenītu sašķiltus mpēsus. Jājautā vai lielāka formāta par 5x7" vispār maz esi rokā turējusi
tev pilnīga taisnība - kur nu man ... ko ta es ;-pppp
dīvainām Sigmām ir laba detalizācija. Man ir mazais Sigma ziepis ar to pašu Aps-c matricu, bet ja kas man tam nepatīk, ka programmiski tās bildes grūti apstrādājamas un nez kāpēc domāju, ka arī objektīvs nav no tiem labākiem.
Vienīgais,ko nevaru saprast,kāpec ,kad bildes tiek apstrādātas un kadrētas digitāli,netaisa matricas 35x35mm. Tas dotu papildu iespējas pat pie esošās optikas. Un vispār profesionālam aparātam loģiska būtu apaļa matrica. Dansiga,nemet lūpu- nu pamana lauži šķirbu jau kaut vai uz senājām lokšņu filmu bildēm,nav tik tupi nemaz. Arī kontaktā kopētās jūtami atšķiras,ja normāli uztaisītas.
Rolands66:Vienīgais,ko nevaru saprast,kāpec ,kad bildes tiek apstrādātas un kadrētas digitāli,netaisa matricas 35x35mm. Tas dotu papildu iespējas pat pie esošās optikas. Un vispār profesionālam aparātam loģiska būtu apaļa matrica. Dansiga,nemet lūpu- nu pamana lauži šķirbu jau kaut vai uz senājām lokšņu filmu bildēm,nav tik tupi nemaz. Arī kontaktā kopētās jūtami atšķiras,ja normāli uztaisītas.
---------------- jā, taisnība gan. Tikai cilvēkam ir divas acis un pamatā visu viņš uztver ne kvadrātā, man domāt, bet tieši platekrānā. Katrā ziņā es domāju, ka tam ir dziļāka sakne un te būs nedaudz ar uztveres īpatnību saistīts. Kvadrāts tomēr stipri tuvu simetrijai un tā kā zināms traucē uztverei.
Par apaļu matricu jau aizfantazējos, tikko uzzināju par digitālo knipsēšanu. Tā kā optika kopumā ir krietni dārgāka par matricu, tad ekonomiskākā ir tieši tāda sistēma, kas maksimāli izmato optiku. Taisnstūra, vienalga, kvadrāta vai citāda, cēlonis bija filmas un citu materiālu bezatlikuma izmantošana un gatavās bildes novietošanas/savietošanas ērtības gluži tāpat, ka visiem taisniem leņķiem mūsu ikdienā. Gatavais attēls no apaļa būtu kadrējams atbilstoši vajadzībai, tā atkarīga gan no ieceres un knipsētā objekta, gan no parādīšanas/novietošanas prasībām. (Ja galva neviļ, Viperam ir sacerējums par gleznu formātiem, kur apcerētas arī apaļas un ovālas bildes) Ar redzes prasībām taisnstūra formātam sakara maz - divacainai radībai, kas nešķielē, visdrīzāk divdimensiju attēls pienāktos ovāls, pie tam izplūdis un pat kustīgs.
saku, ka testētājs ir absolūts idiots un tests derīgs tikai tiem kas bildē avīzes plakni pilnīgi perpendikulāru matricei.
Nu, nu ...
1. Tas tak ir detalizācijas test un to funkciju šams izpilda gana labi. Var tak redzēt, ka gan Haselis gan Leika (L izskatās labāka par H) ir labāki - tikai starpība ir palikusi neliela, bet viņa ir arī tagad (atšķirībā no tā kā bija 2-3 gadus atpakaļ). Hasselblad un Leica attēlos redzam bagātākas krāsas ar labāku dinamisko diapazonu - vienīgi lidz 400 - 800 ISO
2. Par Gaismas jūtīgā laukuma izmēriem nav runa - lielāks logs = vairāk gaismas , bet no 35mm sensora izskatās, ka izspiest tuvu maksimumam. Ko var redzēt arī pie augstiem ISO kuri D800 vairs nav tik labi (bet nav arī slikti) kā D3 un D4 modeļiem ar krietni mazākiem Mpix.
3. Diskusijas objets ir STARPĪBA un tās cena! Vai ir vērts maksāt - to milzu naudas starpību par šo - ne pārāk lielo attēla starpību?
Var jav ari olu kulteni ar dieva dāvanu salīdzināt, un kādam tas izdodas
Bet ja pa nopietno ta esmu bildējis ar Heseli un nu tur pavisam cita bilde nāk ārā, kā ari pavisam cita regulēšana, un optiskais zīmējums, telpiskums un vis pārejais videjam formātam ir pavisam kas cits ne kā FF. Tas ir tas pats kas salīdzināt HD ar VHS
1. Tas tak ir detalizācijas test un to funkciju šams izpilda gana labi.
Nu ja - DETALIZĀCIJAS - ar šo testu pārbauda kāda kamera ir kā skeneris - piemēram ja vajag kameru par avīzes pārbildētāju izmantot. Labāk jau skeneri nopirkt, bet kameru izvēlēties tādu ar ko foršāk TELPU bildēt ne plakni.
Savukārt telpai pikseļi ir pofig - telpai ģeometrija svarīga - a tā ir vienkārša - jo lielāks laukums jo plastiskāka, apjomīgāka un perfektāka bilde.
šis kadrs ir ar optiku kurai 10x zemāka izšķirtspēja, bet tādu materialitāti un apjomu nepanākt pat ar 6x9cm sensoru
griezite: 2. Par Gaismas jūtīgā laukuma izmēriem nav runa - lielāks logs = vairāk gaismas
Nē tās ir pilnīgas muļķības + pat *apgrieztas muļķības* - jo lielāks laukums (gaismasjūtīgais) jo MAZĀK gaismas - gaismasjūtīgais laukums vienalga kāda izmēra kamerās NAV LOGS, bet gan siena uz kuras krīt gaisma no LOGA - vienīgais *laukums* kurš nosaka gaismas daudzumu ir diafragmas atvēruma laukums - a tas, savukārt, MAZINĀS palielinoties gaismasjūtīgās virsmas laukumam - pretējā gadījumā asuma dziļums derētu tik *mākslai* un optika svērtu n-tos kilogramus
griezite: 3. Diskusijas objets ir STARPĪBA un tās cena! Vai ir vērts maksāt - to milzu naudas starpību par šo - ne pārāk lielo attēla starpību?
nuja - ja cilvēks izmanto kameru pārbildējot plaknes, tad ar šo testu viņš var redzēt ar kuru kameru vislētāk to darīt. + ja viņam nav statīva, tad ar kuru vislētāk bildēt no rokas draņķīgā gaismā.
Savukārt ne studijas, ne portretu, ne peizāžu bildētājs nebūs uz mieru samazināt laukumu (kurš jau tā ciparu midi ir katastrofāli nepietiekams lērumam sižetu), lai zaudētu formu, apjomu un plastiku.
Cik vis ir sarežģīti , es vienkarši blietēju un vis un ar ko vajag ar to ari blietēju, a kaut ko filozofet ap to kāda tur telpa un plastika tas ir lieki, jo tā pat tas vis pārtop digitālā formātā lai novestu lidz drukai, kas tā pat visu apkastrē. Protams var bildēt uz platēm, , filmām vai digipakaļām, un tehniski pierādīt kas ir labāks vai kas sliktāks, bet vai jēga iedziļinātises tajā, ja to tā pat redzēt necvar. Atšķirība ir tikai optikā un plaknes lielumā lai dabū vēlamo rezultātu. Profesionāļi zin ko jabildē ar vcidējo formātu, ko pietiek bildēt ar FF un neiedziļinas tehniskajos sīkumos, kā to dara amatieri.. Visi pārejie, tobiš filmas un plates un ambrotīpijas paliek tikai entuziastiem hobija līmenī.
Pats maucīgākais ir tas,ka Māra pieminēto telpas plastiku un ģeometriju nekā nevar noimitēt un atdarināt. Esmu dafiga čakarējies ar panorāmām,izdodas attēlam panākt ahūno detalizāciju,atbrīvoties no aberācijām un sazin ko vēl uzlabot,bet rezultāts tik un tā nav ne tuvu tāds kā vēlētos. Reku uz ātro no 12 kadriem
"Nikon D800 salīdzināts ar Medium Format kamerām Hasselblad H4D-40, Leica S2, + dīvaino Sigma SD1 ..starpība ir tikai līdz ISO 400 uz augšu lietas mainās vietām."
Savukārt telpai pikseļi ir pofig - telpai ģeometrija svarīga - a tā ir vienkārša - jo lielāks laukums jo plastiskāka, apjomīgāka un perfektāka bilde.
Savukārt ne studijas, ne portretu, ne peizāžu bildētājs nebūs uz mieru samazināt laukumu (kurš jau tā ciparu midi ir katastrofāli nepietiekams lērumam sižetu), lai zaudētu formu, apjomu un plastiku.
Negribas jau bezgalīgi skaldīt matus, bet neko te nesapratu, kaut arī man ir priekšzināšanas gan ģeometrijā, gan optikā. Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc lai ģeometrija būtu atkarīga no laukuma (cik saprotu, Māris domā negatīva vai digitālā sensora laukumu) Ja jau drāžam pikseļus, ierosinu lietot jēdzienus, ko visi saprotam vienādi, jo kas gan ir bildes "forma, apjoms un plastika"?
Piedāvāju vienkāršot jeb sadalīt problēmu. Ja vispār atmetam runas par optiku, tad NO FILMAS VAI SENSORA FORMĀTA NAV ATKARĪGI: izšķirtspēja, izteikta svītrās uz milimetru kā filmiņu laikos, fotogrāfiskais platums jeb dinamiskais diapazons, jūtība, filmas graudainība jeb pikseļa izmērs, tonalitātes līknes (te var būt dažādi termini)
IR ATKARĪGA tikai izšķirtspēja, ja to izsakām izšķiramos melnbaltu līniju pāros uz bildes augstumu vai nu uz sensora vai negatīva. Sarunvalodā sakām vienkārši bildes detalizācija. Un TIKAI ŠĪS IZŠĶIRTSPĒJAS DĒĻ uz lielajiem formātiem būs tā "forma, apjoms un plastika" par ko runā Māris. Ja kļūdos, ceru, ka mani pielabos.
Manuprāt, sensoru nevar tā nodalīt no optikas, ja tiek ņemts vērā galarezultāts ne tikai gaismjutīgās virsmas punktu skaits. Ir milzīga starpība vai bildē ar kropoto matricu un 16mm objektīvu vai ar vidējo formātu un 50mm objektīvu un te nu izšķirtspējai nav pilnīgi nekādas nozīmes. Laukumam tomēr ir lielāka nozīme nekā izšķirspējai.
GunarsII, Māris ir beidzis mākslas akadēmiju un tas ko viņš domā ar ģeometriju nav tas pats, ko, piemeram, fizmats. Bet formātu atšķirības būtība varētu būt projekcijas laukumā un palielinājumā pēc tam. Tāpēc lielāka formāta bildes bieži izskatās savādāk kā mazāka. Fiziku šim fenomenam precīzi nesaprotu, bet visticamāk tās saprašanai ir jādarbojas abstrakcijas līmenī, kur ir svarīgi zināt gaismas uzvedības īpatnības, gan ņo viļņu, gan fotonu viedokļa.
backspin:Manuprāt, sensoru nevar tā nodalīt no optikas, ja tiek ņemts vērā galarezultāts ne tikai gaismjutīgās virsmas punktu skaits. Ir milzīga starpība vai bildē ar kropoto matricu un 16mm objektīvu vai ar vidējo formātu un 50mm objektīvu un te nu izšķirtspējai nav pilnīgi nekādas nozīmes. Laukumam tomēr ir lielāka nozīme nekā izšķirspējai.
Nodalīt var un vajag tikai tapēc, lai mūsu nelielā pikseļrāzēju kompānija beidzot viens otru saprastu un pie viena sakārtotu domas katrs pats sava galvā. Rīkojas ļoti vienkārši: lai salīdzinātu sensorus, ņem pašu labāko objektīvu, kādu vien var atrast un mēra izšķirtspējas lietojot pētāmos sensorus. Lai salīdzinātu objektīvus, dara otrādi- ar vissmalkāko sensoru atkal mēra tās pašas izšķirtspējas šoreiz mainot objektīvus. Ja runājam par galarezultātu, būs tāpat kā visās tehnikas nozarēs: gala rezultātu noteiks vājākais posms....
ak34:GunarsII, Māris ir beidzis mākslas akadēmiju un tas ko viņš domā ar ģeometriju nav tas pats, ko, piemeram, fizmats. Bet formātu atšķirības būtība varētu būt projekcijas laukumā un palielinājumā pēc tam. Tāpēc lielāka formāta bildes bieži izskatās savādāk kā mazāka. Fiziku šim fenomenam precīzi nesaprotu, bet visticamāk tās saprašanai ir jādarbojas abstrakcijas līmenī, kur ir svarīgi zināt gaismas uzvedības īpatnības, gan ņo viļņu, gan fotonu viedokļa.
nonono... nu labi es nepretendēju pierādīt jaunu teorēmu un tas arī šeit nav vajadzīgs - biju domājis tik ģeometriski atainot situāciju un to var elementāri:
cilvēkiem kam nav telpiskās domāšanas dodu 150mm 4x5'' bildi:
un cropiņu - bildīti ko iegūtu tajā pašā punktā stāvot ar kkādu 35mm kameru:
ak34: * Fiziku šim fenomenam precīzi nesaprotu, bet visticamāk tās saprašanai ir jādarbojas abstrakcijas līmenī* nu kur te abstrakcijas...
UldisMuzikants:ja godīgi, Māra piemērā vismaz še, uz ekrāna, neredzu to īpašo plastiku, materialitāti, telpiskumu. Redzu tik to, ka izmantots ne sevišķi labs objektīvs. Varbūt tas ir būtiskākais? ne sevišķi kontrastains objektīvs uz liela negatīva? Rezultātā iegūstam skaistas. plastiskas pārejas.
ne sevišķi kontrastains objektīvs... Tu vari tūlīt doties un ar crop vai FF kameru nobildēt MĪKSTĀ gaismā (kā redzi piemērā tāda ir) kungu kam šitik perfekti nolasās ansuka materiāls, bikšu vīles utt - reku puisis pat ir bildēts ar tik garu ekspozīciju, ka acis mirkšķinoties izplūdušas - būtībā visa bilde ir izkustēšanās rezultātā neasa... bet tajā pašā laikā tai ir tāda materiālu atpazīstamība, vieliskums, forma ko nevar dabūt ar crop ciparnīcu ne tuvu
ka ir ļaudis kas to neredz - tam gan jau ticu gadus 3-4 kādreiz neticēju, beet tagad jau ticu.
protams vidējais formāts ir biku labāks, bet tā starpība ir tikai līdz ISO 400 uz augšu lietas mainās vietām.
