UldisMuzikants:Tā ir kadrēšana, kas nemaina perspektīvu. man būtiskāk ir saprast, ko cilvēki un Tu domā ar formu, apjomu un plastiku. man liekas, ka tas vairāk atkarīgs no gaismas virziena un kvalitātes.
KĀ NEMAINA? paskaties uz shēmu - dramatiski maina - no telestikla uz platleņķi - tas kas nemainās ir bildes fīlings - lielais formāts ar platleņķi klapē bildes ar telestikla DOFu - tur jau arī tās krutās plastikas pārejas rodās.
UldisMuzikants:Es esmu viens no tiem, kas to neredz. Vai vismaz domāju, ka to var izdarīt arī ar labu objektīvu attiecīgā gaismā. Pieņemu, ka oriģinālā kopijā kaut as varētu mainīties, bet te neko tādu īpašu neredzu. Varbūt, ka nesaskatu, jo mani tas neaizrauj. Apmēram tāpat, kā rīkstniecība, vai ticības jautājumi. Varu par to runāt, bet nesaprotu, ko citi sakās jūtam.
tātad - ar šauro formātu nav iespējams (pat pie f1,2) nobildēt cilvēku visā augumā, lai metru aiz viņa muguras eee... piemēram tapešu raksts sablurrētos... ar 4x5'' formātu un f5,6 to var izdarīt vēsi... ok - tas Tevi neinteresē
lielie formāti arī kapitāli kontrastē aso zonu un mēs glauni varam redzēt asumā esošo lietu materiālu utt (krietni dūšīgāk kā mazu formātu bildēs) - nu ok - arī tas pofig
Bet portretam ar mazu formātu un pagarāku stiklu mirklī redzam mīksto fonu - nu lielais formāts bliež identisku bildi tikai redz 10-20-50x platāk - šis portreta fīlings pēkšņi piemīt visai *kāzinieku* grupai
Nu unkad crops no lielās bildes , vidējam formātam tak fokālais attālums opavisam cits, un mm pavisam citādāk ne kā uz 35mm.
Kas tur tāds atšķirīgs? Var būt man acis greizi rāda, bet atkāpjoties ar to 35mm kameru par kādiem 10 soļiem atpakaļ visu to kompāniju tā pat iedabūsi kadrā, un bilde neko daudz neatšķirsies no vidējā formāta. Tas ir par konkreto gadijumu. Ir cits variants, kad strādā ar atvērtajām fragmām un gaišiem stikliem uz vidējo formātu, vai ari studijas bildēšana priekš lielformāta drukas, kur krāsu pārejas nianses uz lielā formāyta ir labi redzamas, bet uz monitora vai kaut kāda A3 vai A2 pat nav pamanāmas.
UldisMuzikants:jā DOF mainās. Bet- ja ņem ļoti gaišu objektīvu, teiksim, F/2, tad DOF atkal ir mazs. DOF ir atkarīgs no diviem parametriem- diafragmas atvēruma un palielinājuma.
nu to Tu vari mierīgi dof tabulās apskatīties - f1,2 1,4 (pie identiskiem kadrējumiem) ir lielāks asuma dziļums nekā 4x5'' pie f5,6 + ekstrēmajām fragmām nāk līdzi aberāciju un citi gļuki.
Bet galvenais jau, ka pašas neasās zonas FĪLINGS garāka fokusa stikliem ir pilnīgi savādāks kā maza formāta platleņķiem!
Fīlings ir atkarīgs no fokusa attāluma a skata leņķis no gaismasjūtīgā laukuma - a tur visiem zināma štelle - jo platāks (īsāka fokusa attāluma) stikls jo riebīgāka bilde... laukums dod iespēju tikt pie plata leņķa bez riebīgas bildes.
chukmasoff_f:Nu unkad crops no lielās bildes , vidējam formātam tak fokālais attālums opavisam cits, un mm pavisam citādāk ne kā uz 35mm.
nē fokālais attālums ir tas pats - redzes leņķis mainās
chukmasoff_f: Kas tur tāds atšķirīgs? Var būt man acis greizi rāda, bet atkāpjoties ar to 35mm kameru par kādiem 10 soļiem atpakaļ visu to kompāniju tā pat iedabūsi kadrā, un bilde neko daudz neatšķirsies no vidējā formāta.
nu pastāsti kā tu, paņemot mazu formātu, uzliekot tam platleņķi (lai identiski iekadrētu (pēc perspektīves) ļautiņu grupu) noknipsētu kartiņu kur fons blurrētos plaukstas tiesu aiz pēdējā personāža muguras ?
UldisMuzikants:Kas vienam riebīgs, tas otram efekts. man patīk visādi. Kad sāku profesionāli bildēt, tad to darīju ar 6x6, apjomam pieaugot padevos un turpināju ar šauro filmu. Protams, ka redzu atšķirību, bet par fīlingu laikam neko nevaru izteikties, es laikam domāju citādi. Patīk gan ziepīša 70 mm gan FF 70mm DOF. Abus lietoju atkarībā no tā, ko vēlos panākt.
Redzēju bildes, kas bildētas ar šaurfilmu platleņķi uz 6x6 kadra. Rezultātā tika kopētas apaļas bildes. īpatnēja sajūta, dēļ apaļā kadrējuma pavisam cita sajūta, kā kadrētam attēla aplim.
nu jā - skaidrs, ka reizēm (aerofoto *kartes* taisot piemēram vai kādu ūber pilsētas masu skatu) milzu dof ir vajadzīgs... bet ar lielu formātu arī to dof var dabūt + *zoomēties tajā iekšā* - maza formāta bildē ātri *atsitās* ka pret google maps bildi ko nevari pievilkt tuvēk
nu bildet ar stiklu kas nenosedz laukmu... var jau vnk ar flomi aizkrāsot stūrus un malas - viss efekts
kaut kāda jocīga saruna šeit raisās. Ka tik nav vienkārši pieredzes trūkums darbā ar lieliem formātiem,citādi nespēju izskaidrot. Par visām iespējām ko sniedz kardānkameras pat vēl netika aizķerts. Pa manam tikai tur ir īstā radošā brīvība un pofig,ka no manis sūda mākslinieks mans sapnis ar lielu formātu bliezt mps savam kaifam paliek nemainīgs.
Tā kā DOF un leņķis rada fīlingu, savukārt DOF atkarīgs no diafragmas un palielnājuma, samazinot bildi līdz veb lielumam, palielinākjums kompensējas un DOF kvalitātes zūd. man ir vairākas lieformāta bildes ar mazu DOF, taisītas ar crop matricu, gan panoramējot, gan nepanoramējot. mazs DOF pateicoties lielam palielinājumam- tie ir augu tuvplāni. iespējams darba specifikas dēļ man tieši patīk crop un FF Canoni. Bet par kardāniem- man ir TS 45mm objektīvs. nu, ir patīkami, bet temperamenta dēļ to ļoti reti lietoju. Vairāk reproducēšani un klusenēm. Rīt tieši būs gadījums, kad ar to došos darbā.
Marim ļoti labs piemērs bija, nevaru iedomāties kā to labāk varētu pasniegt. Kā ta nu nemainās ģeometrija. Lai tādu pašu kadru dabūtu uz aps-c matricas, būtu vajadzīgs ļoti liels platleņķis, kura radītie kropļojumi būtu daudz reizes izteiktāki nekā tam 150mm objektīvam uz lielā formāta. Kad bildēju interjeru ar 6x7 vidējo formātu un 50mm objektīvu, telpa izskatās daudz realistiskāka nekā ja to pašu darītu ar aps-c un ~16mm objektīvu.
backspin:Marim ļoti labs piemērs bija, nevaru iedomāties kā to labāk varētu pasniegt. Kā ta nu nemainās ģeometrija. Lai tādu pašu kadru dabūtu uz aps-c matricas, būtu vajadzīgs ļoti liels platleņķis, kura radītie kropļojumi būtu daudz reizes izteiktāki nekā tam 150mm objektīvam uz lielā formāta. Kad bildēju interjeru ar 6x7 vidējo formātu un 50mm objektīvu, telpa izskatās daudz realistiskāka nekā ja to pašu darītu ar aps-c un ~16mm objektīvu.
UldisMuzikants:Susur, Mārim piemērs nav veiksmīgs, komentārā ir tikai par kadrēšanu. Pēc tam , tālākajā sarakstē ir par formātu, fīlingu utt. neesmu pārliecināts, ka esmu pļurkstējis, ka foto neinteresē, bet lai nu tā būtu, ja Tev tā labāk.
Piemērs patiešām nav veiksmīgs. Ja noteiktā telpas punktā noliksim fotogrāfus ar visdažādāko formātu aparātiem un pavēlēsim nobildēt telpu, teiksim, 60 grādu leņķī, tad visi uzliks viena, šajā gadījumā PLATLEŅĶA objektivus, fokusa attālums gan katram savs, un pasniegs mums bildes ar identisku telpas ģeometriju un perspektīvu, proti, visu priekšmetu izmēru savstarpējās attiecības būs vienādas. Ja vēl kontrolei pasauksim pāris gleznotājus, kas mēra proporcijas ar zīmulīti izstieptā rokā, tad arī viņu rezultāti, neatkarīgi no lapas lieluma, būs tādi paši. Telpas ģeometrija un perspektīva ir atkarīga TIKAI UN VIENĪGI no fotogrāfa vai novērotāja SKATA PUNKTA. P.S. Es te nepieminu tā saucamos "mucas vai spilventiņa" formas kropļojumus, kas dažādā pakāpē piemīt objektīviem, arī ne telpisku priekšmetu "izstiepšanu" radiālā virzienā, jo vairāk, jo tālāk no kadra centra.
Da mīļocilvēk tev ar šķērsgriezumu, ģeometriski parādīja šķirbu starp formātiem - to, ka platleņķis uz lielāka formāta zīmē ka portretnieks uz maza (jo nemainot fragmu un fokusa attālumu dof nemainās - tik telestikls par platleņķi pārvēršas)
skaidrs, ka tu vari piezīmēt blakus vīreli ar maza formāta platleņķi kuram identisks skata leņķis - un piezīmē arī DOF *joslu* - no divi metri aiz kameras līdz bezgalībai pie tā paša f5,6
perspektīve pie vienāda skata leņķa kartiņās būs vienāda - vienīgi mazā formāta bildē šo perspektīvi varēs *redzēt daudz tālāk* un visas iedomājamās fona detaļas līdz pašai pasaules malai varēs redzēt... tās jauki konkurēs ar kartiņas galveno tēlu
Jā, tagad Tu, Māri, visu izskaidroji, kā nākas. Es gan atceros kā mokas tos laikus, kad bildēju grupenes ar vidējo formātu. Jāpieblendē, lai dabūtu DOF, rezultātā ilgs laiks, sastinguši vai neasi tēli. Grupas bildēs tomēr gribas redzēt visus asus.
Kas te bija jāskaidro? :/ kas tad tajā shēmas bildītē nebija vakar redzams kas redzams šodien? :/
Neviens jau te nerunā, ka haltūrām *vajag atpakaļ filmu* ar iso 100 utt - kungi *salīdzina* kameras ar traki atšķirīgiem laukumiem - ņem to haseli, uzliec f8 un iso 800 i būs grupas bilde kurai FF kartiņa līdzi nestāvēs. Arī kad apžēlosies un izlaidīs 6x9 vai lielāku sensoru, ar šodienas parametriem, *grupu bildes* no tā tikai iegūs.
Maris:Da mīļocilvēk tev ar šķērsgriezumu, ģeometriski parādīja šķirbu starp formātiem - to, ka platleņķis uz lielāka formāta zīmē ka portretnieks uz maza (jo nemainot fragmu un fokusa attālumu dof nemainās - tik telestikls par platleņķi pārvēršas)
skaidrs, ka tu vari piezīmēt blakus vīreli ar maza formāta platleņķi kuram identisks skata leņķis - un piezīmē arī DOF *joslu* - no divi metri aiz kameras līdz bezgalībai pie tā paša f5,6
perspektīve pie vienāda skata leņķa kartiņās būs vienāda - vienīgi mazā formāta bildē šo perspektīvi varēs *redzēt daudz tālāk* un visas iedomājamās fona detaļas līdz pašai pasaules malai varēs redzēt... tās jauki konkurēs ar kartiņas galveno tēlu
Pilnībā saprotu šo tekstu, bet esmu pieradis saukt lietas precīzos terminos un metu pēdējo loku ap 3 priedēm: telpas ģeometrijai un perspektīvai nav nekāda sakara ne ar DOF, ne ar labi vai slikti iestādītu asumu ne arī ar attēla detalizāciju, tās ir tikai un vienīgi priekšmetu izmēru savstarpējās attiecības. Kāds DOF mums patīk vai nepatīk un ir piemērots tam vai citam sižetam, tas ir pavisam cits stāsts, ko nekādi nevar nosaukt par "attēla ģeometriju"
Vispār jau Māris te nemin vienu manuprāt vissvarīgako atšķirību starp lielo formātu un digimatricām. No lielā formāta var uztaisīt kontaktkopiju un piekārt pie sienas, bet no 800iem nikoniem, 900iem canoniem, 1000ajām alfām un pirmajām sigmām kontaktkopija būs paliela prusaka lielumā, ko pie sienas var arī nepamanīt. Tāpat no lielā formāta var taisīt unikālas, neatkārtojamas un netiražējamas bildes, piem., ambrotipus un tintaipus.
Maris:Da mīļocilvēk tev ar šķērsgriezumu, ģeometriski parādīja šķirbu starp formātiem - to, ka platleņķis uz lielāka formāta zīmē ka portretnieks uz maza (jo nemainot fragmu un fokusa attālumu dof nemainās - tik telestikls par platleņķi pārvēršas)
skaidrs, ka tu vari piezīmēt blakus vīreli ar maza formāta platleņķi kuram identisks skata leņķis - un piezīmē arī DOF *joslu* - no divi metri aiz kameras līdz bezgalībai pie tā paša f5,6
perspektīve pie vienāda skata leņķa kartiņās būs vienāda - vienīgi mazā formāta bildē šo perspektīvi varēs *redzēt daudz tālāk* un visas iedomājamās fona detaļas līdz pašai pasaules malai varēs redzēt... tās jauki konkurēs ar kartiņas galveno tēlu
Pilnībā saprotu šo tekstu, bet esmu pieradis saukt lietas precīzos terminos un metu pēdējo loku ap 3 priedēm: telpas ģeometrijai un perspektīvai nav nekāda sakara ne ar DOF, ne ar labi vai slikti iestādītu asumu ne arī ar attēla detalizāciju, tās ir tikai un vienīgi priekšmetu izmēru savstarpējās attiecības. Kāds DOF mums patīk vai nepatīk un ir piemērots tam vai citam sižetam, tas ir pavisam cits stāsts, ko nekādi nevar nosaukt par "attēla ģeometriju"
miļocilvēk es ticu, ka nekad neesi zīmējis un tāpēc nezini, ka telpu tikai rasējumā attēlo lineāri (perspektīve un viss - vienīgais telpas efekta *pastiprinājums* ir pārspīlēt perspektīvi jeb attēlot nedabiski paplatinātu skata leņķi - *cilvēcīgā* jeb šaurāka skata un vēl jo vairāk tele skata rasējumā telpas nav vispār - ja nu vienīgi rasē aizejošu dzelzceļu (cilvēki piemēram nav dzelzceļš, bet attēlo tos n-reizes biežāk), savukārt zīmējumā telpu attēlo ar detaļu kontrastu un tonalitātes knifiem - lineārā daļa paliek zīmējuma konstrukcijā, bet telpu panāk asi un kontrastaini iezīmējot galveno un vājāk, mīkstāk, gaišāk sekundāro - tā piemāna skatītaju uz telpu - ja visu zīmējumu iezīmē vienlīdz detalizēti tad tas ir plakans.
Tonālo (tumši gaišās attiecības) veido ar gaismu, telpisko apjomu veido ar DOF - kāpēc tas ar mazu formātu nav iespējams parādīju ar ģeometrisku shēmiņu - par šo (shēmiņas) ģeometriju, kas ir nepieciešama telpiskuma efektam, tad arī runāju... neiedomajos, ka kāds var būt tik tups un iedomāties, ka perspektīve ir tā kas rada telpu stāvoša cilvēka figūras bildē Jā tas ir iespējams ja šo cilvēku bildē ar platleņķi no zema vai augsta punkta - tad perspektīve *uzrasēs* telpu, kā likums vienmēr dinamisku.
Citagaisma:Vispār jau Māris te nemin vienu manuprāt vissvarīgako atšķirību starp lielo formātu un digimatricām. No lielā formāta var uztaisīt kontaktkopiju un piekārt pie sienas, bet no 800iem nikoniem, 900iem canoniem, 1000ajām alfām un pirmajām sigmām kontaktkopija būs paliela prusaka lielumā, ko pie sienas var arī nepamanīt. Tāpat no lielā formāta var taisīt unikālas, neatkārtojamas un netiražējamas bildes, piem., ambrotipus un tintaipus.
tā ir pēdīgākā blakne - ar telpiskuma attēlošanu galīgi nesaistīta - tu runā kā cilveks kas priecājas par to, ka viņa printerī var iebāzt arī finiera gabalu, viņa printeris ir lielāks utt. - es runāju par to kā instruments palīdz manipulēt ar skatītāja uztveri pofig kādā formāta - vai pie sienas vai mazā neta bildītē
Lai kādi cilvēki būtu akli auni un nemuldētu niekus no sērijas - *jā KAUT KAS šajā bildē ir, bet tur droši vien kas ABSTRAKTS vainīgs blablabla* - tajā bŗīdī kad šos nobildēs ar, vienāda skata leņķa, maza formāta un liela formāta knipsējamiem un noliks blakus - tie mirklī ieraudzīs atšķirību ko dolbī iekšā katram akadēmiskā zīmejuma skolnieciņam pirmaja semestrī.
kaut gan mok būs arī ļaudis kas neko neredzēs... ja bildē būs viens cilvēks, tad redzēs vienu cilvēku un basta.... pofig kā tas attēlots - darbu vērtību noteiks pēc cipariņa kuru citi cilvēki ir ar mieru maksāt un pie pudeles brīnīsies nafig šie par šito bildi ir a mieru maksāt vairāk.... tas pats viens vecis tai bildē vien ir
Bļin te arī redzam to vajadzību LV pēc skolas, lai vismaz elementāras lietas iemāca - nē, bet tak neies mācīties - sērfos netā ko visādi aktīvi duriki sarakstījuši un brauks uz artkampiem pie šarlatāniem....
dzejot tik padavaj - nafig vispirms lasīt un rakstīt iemacīties...
OK, Māri, visu cieņu, Tu taisi lieliskas bildes, bet mēs te cepamies par terminoloģiju. Vienkāršojot līdz absurdam - ar vienu un to pašu aparatūru Tu uztaisi 2 visādi citādi vienādas bildes, tikai vienu ar minimālo, bet otru ar maksimālo DOF, un saki, ka esi izmainījis ģeometriju. Es saku : "Nē, Tu esi izmainījis tikai DOF, ģeometrija ir tā pati!" Un viss...
Gunār, Tev tā taču nav pirmā pudele (kas redzama profilbildē) tagad, ko tukšo? Ja tomēr ir, tad laikam neesi piedzēries, bet vienkārši stulbs!
Asuma dziļums ir tikai viena no lietām, kas tika pieminēta. Cita (ģeometriskā) atšķirība ir vismaz tik pat būtiska un tiek pieminēta nesaistīti ar asuma dziļumu. Tiešām nepielec? Es izlasu Māra teikto un saprotu uzreiz bez nekādiem papildjautājumiem par to, ko viņš ir pateicis un kādos tieši vārdos to ir ietērpis. Varbūt tāpēc, ka pats bildēju gan ar cropu, gan pilno rāmi, gan 9x6 midformātu...
GunarsII:OK, Māri, visu cieņu, Tu taisi lieliskas bildes, bet mēs te cepamies par terminoloģiju. Vienkāršojot līdz absurdam - ar vienu un to pašu aparatūru Tu uztaisi 2 visādi citādi vienādas bildes, tikai vienu ar minimālo, bet otru ar maksimālo DOF, un saki, ka esi izmainījis ģeometriju. Es saku : "Nē, Tu esi izmainījis tikai DOF, ģeometrija ir tā pati!" Un viss...
ja tu nesaproti, ka ģeometrija tika pieminēta kā palīgs shēmiņas (telpas attēlošanas shēmiņas) uzzīmēšanai un velc dīvainu vienādības zīmi, ka ģeometrija var tikt pieminēta tikai perspektīves sakarā, tad jā - perspektīve nemainās ne par matu - pat vairāk cilvēka figūras atainojumā lineāras perspektīves nav kā šķiras - ne vienā, ne otrā gadījumā
Bet telpiskumu, apjomu, materialitāti utt gan mēs ar lielāku formātu dabonam - dabonam *telpas/apjoma* fīlingu sižetos kuros nav izteikti pamanāmas lineārās perspektīves.
Māri, es rakstu tā kā ES to daru, un nevajaga mani bāzt tikai Tev pieņemamās cilvēku kategorijās. Visu cieņu Tavai estētikas izpratnei, taču ir lietas, kuras Tev nepielec. p.s. Bet ja runā par formātu atšķirībam no telpas attelojuma manipulāciju viedokļa, varbūt var teikt, ka lielajā formātā neasums ir nekontrastaināks, kā rezultāta arī bildei rodas tas neatkārtojamais telpiskums, jo pārejas ir maigakas un baudāmakas?;-) p.p.s. Vispār jau arī 4x5' tāds 2x krops vien ir ja salīdzina ar 8x10'.
O, o, o kur esam iebraukuši Tak vēlreiz, - interesēja tikai D800jā sagāstie 36Mpix un iegūtā atēla detalizācija-krāsa-trokšni (ne kameru, formātu un optikas konstrukcijas strapības ). A te ņemas jau pa lielo formātu , To, ka pat vidējam formātam, nerunāsim par lielo+, ir citas optiskās bildes kvalitātes mazs bērns jau redz (vai saprot tas cits jautājums). Vienkārši līdz šim šāds Mpix blīvums ir bijis tikai vidējam formātam tādēļ arī ir salīdzināts ar to !!! ...
1. Tagad vidējā formāta Digipakļām (Pixel-size) 1pikseļa izmērs ir krietni mazāks 6 mikroni (senāk bija vismaz 9 mikroni)- tikai biku lielāks par D800 FF sensora izmantotajiem 4.89 mikroniem, viens no momentiem.
2. Digipakaļas atšķirībā no platās filmas nenosedz visus 56 x 56mm - Haselim laukums ir 33.1 x 44.2 mm, tas vēlviens moments.
"Pilnais kadrs/full frame" ir mārketinga huiņa,kas domāta lopiņu zombēšanai,un kā redzm lopiņi sāk neapmierināti maut un kratīt ragus,kad viņu ērto un vienkāršoto pasaules uztverīti kāds sāk apšaubīt.
P.S. šaurā filma primāri ir kinofilma,tātad kadra garā mala sākotnēji iekļāvās filmas platumā,tobiš pa lielam ~DX/crop formātam radīta.Tā nu gadijās,ka racionalizatori,kas izdomāja fotografēt uz kinofilmas ieviesa lielāku kadra laukumu nekā kustīgajām bildēm.
P.P.S. jēdziens "Pilnā plate (pilnais kadrs)" bija apgrozībā arī pirms~100 gadiem un apzīmēja,ja nekļūdos, 18x24 plati.
Citagaisma:Māri, es rakstu tā kā ES to daru, un nevajaga mani bāzt tikai Tev pieņemamās cilvēku kategorijās. Visu cieņu Tavai estētikas izpratnei, taču ir lietas, kuras Tev nepielec. p.s. Bet ja runā par formātu atšķirībam no telpas attelojuma manipulāciju viedokļa, varbūt var teikt, ka lielajā formātā neasums ir nekontrastaināks, kā rezultāta arī bildei rodas tas neatkārtojamais telpiskums, jo pārejas ir maigakas un baudāmakas?;-) p.p.s. Vispār jau arī 4x5' tāds 2x krops vien ir ja salīdzina ar 8x10'.
Kamēr runā par formātu, materiālu, tehnoloģiju, izmaksām, tirāžām utt tikmēr mazliet neiziet ārpus rāmjiem *bildē kamera nevis fotogrāfs* - vājš darbiņš gumijdrukā jau neatšķiras no vājas telefonbildes - ja nu vienīgi laiks un finanses saķēzītas.
Būtībā pat tests *kamera kā skeneris* kurā apskata tikai izšķirtspēju un iso ir tuvāks attēlam kā skatītāja uzrunātājam (ar bildi ne sarakstiņu cik ilgi kāds nočakarējies kartiņas radīšanai) nekā drukas materiālu/drukasProcesa apskats.
cita lieta par *neasums nekontrastaināks*.... varētu teikt, ka nefokuss ir niansētāks ar skaidrāk izdalītām *neasuma izmaiņām atkarībā no bildes objektu attāluma no kameras*... mazākam formātam šīs nianses saplūst vienādākā ķīselī...
Lielāks laukums dod iespējas izmantot izteiksmes līdzekļus kas *darbojas* uz skatītāju arī web formātā - un tas ir nesalīdzināmi vērtīgāk (protams ja izmanto šos līdzekļus ne akli pagriež kameru pret objektu un gaida kad ta šī sāks izmantot savus brīnumus)
ak34 sava taisnība ir - jo tālāk no fragmas gaismasjūtīgais laukums - jo *vieglāk* un perfektāk šim ir iespēja kartiņu nolasīt - jo tuvāk to piebāžam jo ziepaināk un neskaidrāk saplūst detaļas kuras it kā ir asumā, bet saplūst tādā kā raibā plaknē (kā līnijas shēmiņā).... pilnīgi to izskaidrot ar fokusa attāluma un dof izmaiņām nevar - tur nāk klāt paša gaismasjūtīgā laukuma īpatnības, ka ne filmai ne matricei *nepatīk* uztvert ne tumši gaišās ne krāsu starpības saspiesti koncentrētā veidā....
jau 6x6 šahtā ielūrot var redzēt ka *pasauli* tā attēlo apjomīgāk... lielam formātam zem lupatas vēl izteiktāk un šitajā monokļa objektīva 2x2 metri formātā kastē vispār bilde bija kosmoss:
griezite:O, o, o kur esam iebraukuši Tak vēlreiz, - interesēja tikai D800jā sagāstie 36Mpix un iegūtā atēla detalizācija-krāsa-trokšni (ne kameru, formātu un optikas konstrukcijas strapības ). A te ņemas jau pa lielo formātu , To, ka pat vidējam formātam, nerunāsim par lielo+, ir citas optiskās bildes kvalitātes mazs bērns jau redz (vai saprot tas cits jautājums). Vienkārši līdz šim šāds Mpix blīvums ir bijis tikai vidējam formātam tādēļ arī ir salīdzināts ar to !!! ...
1. Tagad vidējā formāta Digipakļām (Pixel-size) 1pikseļa izmērs ir krietni mazāks 6 mikroni (senāk bija vismaz 9 mikroni)- tikai biku lielāks par D800 FF sensora izmantotajiem 4.89 mikroniem, viens no momentiem.
2. Digipakaļas atšķirībā no platās filmas nenosedz visus 56 x 56mm - Haselim laukums ir 33.1 x 44.2 mm, tas vēlviens moments.
Tādā gadījumā tests ir vēl debīlāks jo apskata tik saspiestu sensoriņu iekš D800 mokas sabildēt avīzi tik pat labi kā lielākam laukumam Pirms tam runāji par PIRKŠANU (cenu attiecību utt.) - a pērk ļaudis kameras, lai bildētu ne skenētu - un tad ieslēdzas arī citi faktori kas mirklī pasaka kāpēc šeit saruna par price-performance ir bezjēdzīga.
Māri, Tavai tēzei, ka "Kamēr runā par formātu, materiālu, tehnoloģiju, izmaksām, tirāžām utt tikmēr mazliet neiziet ārpus rāmjiem *bildē kamera nevis fotogrāfs* - vājš darbiņš gumijdrukā jau neatšķiras no vājas telefonbildes - ja nu vienīgi laiks un finanses saķēzītas. " diemžēl var piekrist tikai daļēji. Kāpēc tikai daļēji un kāpēc diemžēļ? Aiz tā vienkāršās padarīšanas, ka bildes vērtību nosaka ne tikai bildētāja izpratne par estētiku vai tās trūkums, bildes estētiskā kvalitāte, bet arī tas kādā veidā bilde ir iegūta, cik unikāla tā ir un citiem tīri tehniskiem un mazinteresantiem faktoriem/te es nerunāju par tik svarīgu apstākli, kā bildētāja personība un tās pozitīvā atpazīstamība mērķauditorijas acīs/. Vienādi laba bilde gumijdrukā vai cianotipija parasti skaitās mazvērtīgaka par platīnā vai pallādijā drukātu, tā nu tas ir, neskatoties uz mūsu personīgajām domām vai vēlmēm.
Citagaisma:Māri, Tavai tēzei, ka "Kamēr runā par formātu, materiālu, tehnoloģiju, izmaksām, tirāžām utt tikmēr mazliet neiziet ārpus rāmjiem *bildē kamera nevis fotogrāfs* - vājš darbiņš gumijdrukā jau neatšķiras no vājas telefonbildes - ja nu vienīgi laiks un finanses saķēzītas. " diemžēl var piekrist tikai daļēji. Kāpēc tikai daļēji un kāpēc diemžēļ? Aiz tā vienkāršās padarīšanas, ka bildes vērtību nosaka ne tikai bildētāja izpratne par estētiku vai tās trūkums, bildes estētiskā kvalitāte, bet arī tas kādā veidā bilde ir iegūta, cik unikāla tā ir un citiem tīri tehniskiem un mazinteresantiem faktoriem/te es nerunāju par tik svarīgu apstākli, kā bildētāja personība un tās pozitīvā atpazīstamība mērķauditorijas acīs/. Vienādi laba bilde gumijdrukā vai cianotipija parasti skaitās mazvērtīgaka par platīnā vai pallādijā drukātu, tā nu tas ir, neskatoties uz mūsu personīgajām domām vai vēlmēm.
savukārt sūds būs sūds gan digi, gan visos citos formātos. Un te nu saruna noāk bezjēgā
griezite: 2. Par Gaismas jūtīgā laukuma izmēriem nav runa - lielāks logs = vairāk gaismas
Nē tās ir pilnīgas muļķības + pat *apgrieztas muļķības* - jo lielāks laukums (gaismasjūtīgais) jo MAZĀK gaismas - gaismasjūtīgais laukums vienalga kāda izmēra kamerās NAV LOGS, bet gan siena uz kuras krīt gaisma no LOGA - vienīgais *laukums* kurš nosaka gaismas daudzumu ir diafragmas atvēruma laukums - a tas, savukārt, MAZINĀS palielinoties gaismasjūtīgās virsmas laukumam - pretējā gadījumā asuma dziļums derētu tik *mākslai* un optika svērtu n-tos kilogramus
Ak, paldies, paldies "bija jau aizmirsies" kā tā kamera darbojas Bet, pie sensora tava basņa nedarbojas korekti, apskati labāk sensora uzbūvi - tas ir gan logs gan siena (katram pikselim priekšā mikro lēca) filmas gadījumā tā būtu kā saki, bet manā tēlainajā salīdzinājumā "lielāks logs = vairāk gaismas" bija domāts redzam, iegūstam lielāku bildi, a, tu te par gaismas jaudu sāc!
Citagaisma:Māri, Tavai tēzei, ka "Kamēr runā par formātu, materiālu, tehnoloģiju, izmaksām, tirāžām utt tikmēr mazliet neiziet ārpus rāmjiem *bildē kamera nevis fotogrāfs* - vājš darbiņš gumijdrukā jau neatšķiras no vājas telefonbildes - ja nu vienīgi laiks un finanses saķēzītas. " diemžēl var piekrist tikai daļēji. Kāpēc tikai daļēji un kāpēc diemžēļ? Aiz tā vienkāršās padarīšanas, ka bildes vērtību nosaka ne tikai bildētāja izpratne par estētiku vai tās trūkums, bildes estētiskā kvalitāte, bet arī tas kādā veidā bilde ir iegūta, cik unikāla tā ir un citiem tīri tehniskiem un mazinteresantiem faktoriem/te es nerunāju par tik svarīgu apstākli, kā bildētāja personība un tās pozitīvā atpazīstamība mērķauditorijas acīs/. Vienādi laba bilde gumijdrukā vai cianotipija parasti skaitās mazvērtīgaka par platīnā vai pallādijā drukātu, tā nu tas ir, neskatoties uz mūsu personīgajām domām vai vēlmēm.
savukārt sūds būs sūds gan digi, gan visos citos formātos. Un te nu saruna noāk bezjēgā
Redz, Tev varbūt kaučkas šķietās sūds, bet kolkcionāram vērtība.
GunarsII: P.S. Es te nepieminu tā saucamos "mucas vai spilventiņa" formas kropļojumus, kas dažādā pakāpē piemīt objektīviem, arī ne telpisku priekšmetu "izstiepšanu" radiālā virzienā, jo vairāk, jo tālāk no kadra centra.
Es kā reiz par šiem kropļojumiem, un, jo mazāka matrica, jo lielāks kropļojums. Īstenībā tas traucē visvairāk kā arī lielākai matricai foršāks asuma dziļums. Būtībā jau katram formātam savs pielietojums un priekšrocības.
backspin:Lai tādu pašu kadru dabūtu uz aps-c matricas, būtu vajadzīgs ļoti liels platleņķis, kura radītie kropļojumi būtu daudz reizes izteiktāki nekā tam 150mm objektīvam uz lielā formāta. Kad bildēju interjeru ar 6x7 vidējo formātu un 50mm objektīvu, telpa izskatās daudz realistiskāka nekā ja to pašu darītu ar aps-c un ~16mm objektīvu.
griezite: Tak vēlreiz, - interesēja tikai D800jā sagāstie 36Mpix un iegūtā atēla detalizācija-krāsa-trokšni (ne kameru, formātu un optikas konstrukcijas strapības ). A te ņemas jau pa lielo formātu ,
Ja tā, tad te ir rūpīgs D800, MarkDII, MarkDIII, D700 sensoru izšķirtspēju salīdzinājums kombinācijā ar dažādiem (labākajiem,protams!) objektīviem. Sanāk, ka D800 detalizācija ir par kādiem 15% labāka nekā MarkDIII, bet visiem objektīviem pavisam nedaudz iekabina Zeiss 25/f2: www.lensrentals.com...
Jā tas ir iespējams ja šo cilvēku bildē ar platleņķi no zema vai augsta punkta - tad perspektīve *uzrasēs* telpu, kā likums vienmēr dinamisku. 
