Nu lab,sakarīgāk,kur vairāk gļuko fotoverķis ,garos vai īsos laikos?

GARAJOS , išie nav tik kritiski

Tad vēl,trešo voprosu un eju gulēt:ISO nobliezts līdz apkšai vairāk nav kur,lai aizstumtu gariem expolaikiem paliek ND?

f līdz galam, un uzskrūvē cpl vai nd, ja tele, tad abus

AGNOS:Nu tad nebūs ne viena,kas durakam apskaidros?

Ja tu pārejiem durakiem paskaidrosi jautājuma būtību,kur ir praktiskā problēma,tad varbūt arī tev,durakam, izsmeļoši paskaidros.
Pagaidām izskatās ka jautājums izzīsts no pirksta tīri aiz bezdarbības.

P.S.Garo ekspozīciju sakarā neaizmirstam Švarcšilda kungu,kura efekts iespaido arī digitālo matricu un pats par sevi ir ekspozīcijas kļūdu avots.

Jautājums saprotams, bet pārējais tā ne visai... Man arī kādreiz ir radies līdzīgs jautājums - gan jau kāds ir pētījis kāda ir atšķirība (%), ja izmanto, piemēram, 1/60, 1/125 un 1/250. Piemēram, fotogrāfs studijā liek 1/125, tad viņš pieņem, ka mazāks slēdža laiks nav nepieciešams?

Ritz:Jautājums saprotams, bet pārējais tā ne visai... Man arī kādreiz ir radies līdzīgs jautājums - gan jau kāds ir pētījis kāda ir atšķirība (%), ja izmanto, piemēram, 1/60, 1/125 un 1/250. Piemēram, fotogrāfs studijā liek 1/125, tad viņš pieņem, ka mazāks slēdža laiks nav nepieciešams?

nu normāli var studijā likt 1/90. tas, protams, ja tā ir studija nevis telpā ar daudzaam parazitgaismam.
var likt zemāk, pielikt pastāvīgo vietām un izpludushaas kustiibas bliezt studija

Neizdevās saprast jautājumu... situācijas tak traki dažādas

īsāki laiki, par maiņstrāvas polaritātes maiņu, nu 50Hz jeb 1/50 garantē gļukus pie gāzizlādes lampām - īsāki par 1/125 palielina risku gļukiem ar ķīniešu studijas zipenēm un lētiem sinhronizētājiem - īsāki par 1/500 sasaldē kustīgas lietas neierasti cilvēka uztverei (nu tas tad ja saldēšana nav konkrētā sižeta mērķis), vēl īsākiem var gļukot lētāku kameru slēdža precizitāte (piemēram multenes ļaudis izvairās bildēt ar traki īsiem slēdžiem, par spīti visu parametru manuālam regulējumam kadrs raustās -

garāki laiki par veco formulu *cik mm (35mm formātam), tik sekundes daļu *no rokas** parāda ševeļinku un spoguļa sitienu - vēl garāki laiki var izsaukt ciparjokus uz matrices - pavisam gari laiki izceļ veco zēnu Švarcšildu arī filmai.

vēl ir *brendiski* gļuki ciparnīcām - jocīgākais no redzētajiem bija olijs pie nakts bildēm... - ģenerēja tādus ķīseļus ap košiem punktiem... precīzi neatceros, bet laikam ar raw varēja pret to daļēji cīnīties - iekšējais jpg algoritms to veidoja izteiktāk

ja vēl jārunā no kustīgu objektu aspekta tad varianti pavairojās ģeometriskā progresijā.... tas tā kā prasīt cik ilgi cept vakariņas... cepamās ierīces atšķiras un ola vai vērsis jācep jau arī ienes savas korekcijas...

"ola vai vērsis jācep jau arī ienes savas korekcijas... ";-))))

Tāpēc arī teicu, ka dīvaini jautājumi AGNOSam

60uz5komats6:P.S. Garo ekspozīciju sakarā neaizmirstam Švarcšilda kungu ...

мало того, efekts, kuru tas ēbrievu kungs Šwarzshields atklāja, var atšķirties krāsu slāņiem. + koeficients uz temperatūru (šoreiz vides, ne krāsu!).