Vai sensora trokšnis, kurš rodas pie augstiem iso, ar laiku (kameras nolietojums) var palikt spēcīgāks vai mazināties, ja ārējie apstākļi +/- nemainīgi?
backspin:Vai sensora trokšnis, kurš rodas pie augstiem iso, ar laiku (kameras nolietojums) var palikt spēcīgāks vai mazināties, ja ārējie apstākļi +/- nemainīgi?
Vot man arī dažreiz tāda aizdoma rodas ka jaunībā aparāts trokšņoja mazāk. Gan jau ka patiesībā problēma galvā.
backspin:Vai sensora trokšnis, kurš rodas pie augstiem iso, ar laiku (kameras nolietojums) var palikt spēcīgāks vai mazināties, ja ārējie apstākļi +/- nemainīgi?
Vot man arī dažreiz tāda aizdoma rodas ka jaunībā aparāts trokšņoja mazāk. Gan jau ka patiesībā problēma galvā.
Manā jaunībā zāle toč bija zaļāka... Kāpēc lai sensors nedomātu tāpat???
Var tikai ja trokshnja slaapeetaaja vai jpg asinaataaja setingus sagroza - veel ir sirmi modelji kas trokshnjo pie garaakaam ekspoziicijaam - varbuut agraak taadas nelietoji... nu vai paarleca eksponometra iestatiijumi un saaki bildes nedagaismot - nedagaismotas vienmeer trokshnjainaakas
Nu diez vai matemātiski organizētai matricai būs trokšņu izmaiņas ,vismaz redzamas. Tad jāizmainās pašai matricai. Ja tā mainās, kaut gan par to nav dzirdēts, tad iespējamas izmaiņas. Vismaz līdz šim par šādiem pētījumiem nav ziņu, bet jautājums paliek aktuāls.
jā, diemžēl matrica sāk trokšņot vairāk pie garām ekspozīcijām un jo vairāk bildē ar ilgām ekspozīcijām, jo vairāk tie maitas lien ārā un ne tikai troksnis, bet arī karstie pikseļi.
talavietis:jā, diemžēl matrica sāk trokšņot vairāk pie garām ekspozīcijām un jo vairāk bildē ar ilgām ekspozīcijām, jo vairāk tie maitas lien ārā un ne tikai troksnis, bet arī karstie pikseļi.
Pats vairāk fočēju ar augstiem iso salīdzinoši īsas ekspozīcijas, bet cits filmē ar augstu iso. Filmējot sensors tiek "kurināts" vairāk nekā pie zvaigžņu bildēm. Jautājums tāpēc, ka filmēšanas kamera jaunāka par manējo, bet aizdomas, ka, pie vienādiem iestatījumiem fočējot, troksnis parādās nu jau lielāks. Par karstajiem pikseļiem skaidrs, man arī tādi diezgan izlec pie ilgas ekspozīcijas, bet domāju tieši pašu kameras troksni. Šajā gadījumā, domāju, kameras iestatījumi nebūs pie vainas, jo viss tiek skatīt raw failos.
talavietis:jā, diemžēl matrica sāk trokšņot vairāk pie garām ekspozīcijām un jo vairāk bildē ar ilgām ekspozīcijām, jo vairāk tie maitas lien ārā un ne tikai troksnis, bet arī karstie pikseļi.
Pats vairāk fočēju ar augstiem iso salīdzinoši īsas ekspozīcijas, bet cits filmē ar augstu iso. Filmējot sensors tiek "kurināts" vairāk nekā pie zvaigžņu bildēm. Jautājums tāpēc, ka filmēšanas kamera jaunāka par manējo, bet aizdomas, ka, pie vienādiem iestatījumiem fočējot, troksnis parādās nu jau lielāks. Par karstajiem pikseļiem skaidrs, man arī tādi diezgan izlec pie ilgas ekspozīcijas, bet domāju tieši pašu kameras troksni. Šajā gadījumā, domāju, kameras iestatījumi nebūs pie vainas, jo viss tiek skatīt raw failos.
skatīt jau skata raw ar visiem iestatījumiem - pietiek ja kamerā sakruķīts *sharpen* un gatavs - troksnis klāt - tiesa raw konverterī to asuma bīdītāju var pagriezt atpakaļ (tāpat var uzgriezt trokšņu glušītāju virsū) - a tā jebkura programma paklausīgi rāda raw ar visām korekcijām kas uzliktas kamerā. Neticās, ka matrice pati spēj fiziski mainīties...
Galu galā visas mikrenes nolietojas, nekas nav mūžīgs. Pieļauju iespēju, ka arī matrica var neatgriezeniski pabojāties, kaut kur caursist arvien pie zemākām temperatūrām.
+ alternatīvais. Galu galā, matricai pāri daži caurspīdīgi brīnumi ar pārklājumiem, nekur nav teikt ka tie nedegradējas un kāds iespaids paliek uz bildes kvalitāti no tā.
versatile:+ alternatīvais. Galu galā, matricai pāri daži caurspīdīgi brīnumi ar pārklājumiem, nekur nav teikt ka tie nedegradējas un kāds iespaids paliek uz bildes kvalitāti no tā.
Laikam vajadzīga info par šāda veida pētījumiem, galu galā ir modusies interese..
Božežmoi, , atkal parādās videnes līmeņa analfabētizms... Labi neiedziļināšos gaismas jūtīgo elementu teorijā, bet īsos vardos- ir tā ka mainīties nekas nevar trokšņu ziņā , vienīgais kas var uzrasties vairāk karsto pixeļu uz garajām expozīcijām, bet tie ir maskējami ar dažādiem paņēmieniem, tā kā problēma kā saka "vijedenogo jaica ne stoit".
chukmasoff_f: ...vienīgais kas var uzrasties vairāk karsto pixeļu uz garajām expozīcijām, bet tie ir maskējami ar dažādiem paņēmieniem, tā kā problēma kā saka "vijedenogo jaica ne stoit".
Par troksni nezinu, tik skurpulozi pētījis neesmu, bet karstie pikseļi uz garām ekspozīcijām parādās aizvien vairāk un tas mani sāk ļoti uztraukt Jau labu brīdi domāju, ka vajadzētu sazināties ar Canon servisa centru, vai to var novērst un cik tas maksās. Vienīgi, tas nozīmē, ka jāsūta uz Canon UK, jo šeit Īrijā to nedara. Vai kāds ir griezies ar šo problēmu Canon servisā Latvijā, kāda pieredze? chukmasoff, vai vari ieteikt kādu citu ātrāku metodi kā klonēšanu, karsto pikseļu maskēšanai, citādi reizēm sāk apnikt tās "blusas" lasīt Paldies!
Ar sistemātiskiem pētījumiem nevaru lepoties, bet redzu, ka Oly E-330 pēc kādiem 25 000 kadriem daži karstie pikseļi uzradušies, kur agrāk tos nemanīju. Troksnis audzis - diez vai. (Garas ekspozīcijas drillēju bieži)
Optikas fizikā ir tāds jēdziens kā gaismas jūtīgā elementa novecošana, t.i., gan izstarotājs (lāzerdiode, gaismasdiode), gan uztvērējs (fotodiode) laika gaitā maina/pasliktina savus raksturlielumus. Protams, tur izmēri/jaudas un citas lietas ir citādākas, taču pamatdoma paliek tā pati- gaismas jūtīgs elements ir un paliek. Līdz ar to nebūtu brīnums, ja izrādītos, ka arī fotomatrica ar laiku maina savus raksturlielumus, t.i., noveco.
Var atšķirties gan. Temperatūra un expozīcijas ilgums ir 2 parametri, kas manā pieredzē ir ietekmējuši trokšņu daudzumu virs vai zem pierastās normas pie konkrētiem ISO.
chukmasoff_f: ...vienīgais kas var uzrasties vairāk karsto pixeļu uz garajām expozīcijām, bet tie ir maskējami ar dažādiem paņēmieniem, tā kā problēma kā saka "vijedenogo jaica ne stoit".
Par troksni nezinu, tik skurpulozi pētījis neesmu, bet karstie pikseļi uz garām ekspozīcijām parādās aizvien vairāk un tas mani sāk ļoti uztraukt Jau labu brīdi domāju, ka vajadzētu sazināties ar Canon servisa centru, vai to var novērst un cik tas maksās. Vienīgi, tas nozīmē, ka jāsūta uz Canon UK, jo šeit Īrijā to nedara. Vai kāds ir griezies ar šo problēmu Canon servisā Latvijā, kāda pieredze? chukmasoff, vai vari ieteikt kādu citu ātrāku metodi kā klonēšanu, karsto pikseļu maskēšanai, citādi reizēm sāk apnikt tās "blusas" lasīt Paldies!
Servisā neko gudrāku nedara kā šeit apraxtīts. Protams 100% vis nepazud bet, bilde mainās uz labo pusi.
UldisS:Optikas fizikā ir tāds jēdziens kā gaismas jūtīgā elementa novecošana, t.i., gan izstarotājs (lāzerdiode, gaismasdiode), gan uztvērējs (fotodiode) laika gaitā maina/pasliktina savus raksturlielumus. Protams, tur izmēri/jaudas un citas lietas ir citādākas, taču pamatdoma paliek tā pati- gaismas jūtīgs elements ir un paliek. Līdz ar to nebūtu brīnums, ja izrādītos, ka arī fotomatrica ar laiku maina savus raksturlielumus, t.i., noveco.
Nu lai matrica sāktu novecot kā gaismas jūtīgs elements tad tur vis maz 10 slēdži janokauj
Billy:Var atšķirties gan. Temperatūra un expozīcijas ilgums ir 2 parametri, kas manā pieredzē ir ietekmējuši trokšņu daudzumu virs vai zem pierastās normas pie konkrētiem ISO.
Tie nav trokšņi, bet karstie pixeļi, ar laiku tie uzrodas vairāk, it īpaši ja bieži uz garām expozīcijām ir blietējams, un vēl jo vairāk ja video uzņemšana notiekas. Bet tas ir dziedējams, un ar troksni tanm nav ne kāda sakara
UldisS:Optikas fizikā ir tāds jēdziens kā gaismas jūtīgā elementa novecošana, t.i., gan izstarotājs (lāzerdiode, gaismasdiode), gan uztvērējs (fotodiode) laika gaitā maina/pasliktina savus raksturlielumus. Protams, tur izmēri/jaudas un citas lietas ir citādākas, taču pamatdoma paliek tā pati- gaismas jūtīgs elements ir un paliek. Līdz ar to nebūtu brīnums, ja izrādītos, ka arī fotomatrica ar laiku maina savus raksturlielumus, t.i., noveco.
Nu lai matrica sāktu novecot kā gaismas jūtīgs elements tad tur vis maz 10 slēdži janokauj
Nu bet te jau pētnieki arī runā par "riktīgi palietotām" matricām, nevis tikko no kastes izpakotām... Un ja lieto kā video, nevis foto, tad tik neiespējami nemaz nav...
40D kuru lietojam paaris gadi (nu kaaaadi gadi 3-4) ir palicis trokshnjainaaks pie augstiem iso (saakot ar 800 un uz augshu). noteikti arii galvaa kvalitaates standarti un piekasiigums attieciibaa pret iso mainaas, bet fakts tika konstateets lai vai kas tur..
chukmasoff_f:
Nu lai matrica sāktu novecot kā gaismas jūtīgs elements tad tur vis maz 10 slēdži janokauj
Nu bet te jau pētnieki arī runā par "riktīgi palietotām" matricām, nevis tikko no kastes izpakotām... Un ja lieto kā video, nevis foto, tad tik neiespējami nemaz nav...
Tici man , tik "palietotas matricas " dabā nav sastopamas. Tad ar tādu fočiku vis maz 1-2 000 000 kadri janošauj un i tad es apšaubu vai problēma radīsies...
Drīzāk jā, nekā nē. Tomēr noteicošais būs nevis kadru skaits, bet gaismas daudzums, ko matrica ir dabūjusi kopā pa visiem kadriem. Optikas diodēm novecošanas laiks ir mērāms gados, bet ja iedod riktīgu impulsu, tad sekas ir jūtamas uzreiz (jūtības slieksnis ir lejā) un vairs neatjaunojas. Teorētiski te arī vajadzētu būt atšķirībai- vai ļimons reižu bildēts melns kaķis melnā istabā vai studijā uz baltu izdedzinātu aizmuguri. Bet tā ir tikai prātošana Jāprasa Krišjānim...
Billy:Ja es esmu pareizi sarēķinājis tad tavi 2 000 000 kadri sanāk 23,1h video footage filmējot ar 24fps. Kas ir mierīgi safilmējams pāris dienās.
Par video neiet runa, ja kamera paredzēta video uzņemšanai tad tur ari nekas nenotiks tieši video filmējot, bez tam video nav tas pats kas bildēšana uz visu matricu garās expozīcijās, runa iet tieši par fotografēšanu.
UldisS:Drīzāk jā, nekā nē. Tomēr noteicošais būs nevis kadru skaits, bet gaismas daudzums, ko matrica ir dabūjusi kopā pa visiem kadriem. Optikas diodēm novecošanas laiks ir mērāms gados, bet ja iedod riktīgu impulsu, tad sekas ir jūtamas uzreiz (jūtības slieksnis ir lejā) un vairs neatjaunojas. Teorētiski te arī vajadzētu būt atšķirībai- vai ļimons reižu bildēts melns kaķis melnā istabā vai studijā uz baltu izdedzinātu aizmuguri. Bet tā ir tikai prātošana Jāprasa Krišjānim...
Studijā uz baltu zibeni nav nekas briesmīgs, nokauj parasti ar saules zaķiem un lāzeriem.
Billy:Var atšķirties gan. Temperatūra un expozīcijas ilgums ir 2 parametri, kas manā pieredzē ir ietekmējuši trokšņu daudzumu virs vai zem pierastās normas pie konkrētiem ISO.
Tie nav trokšņi, bet karstie pixeļi, ar laiku tie uzrodas vairāk, it īpaši ja bieži uz garām expozīcijām ir blietējams, un vēl jo vairāk ja video uzņemšana notiekas. Bet tas ir dziedējams, un ar troksni tanm nav ne kāda sakara
chukmasoff_f, tad laikam neesi bildējis zvaigžņotas debesis, ir būtiska atšķirība trokšu līmenī atkarībā no temperatūras. Piemēram, vasarā iso3200 ir manāmi trokšņains, bet pieņemams, taču ziemā jau cita aršana - pie -10C tas pats iso3200 ir tik pat trokšņains kā iso1600 vai pat zemāks. Karsto pikseļu skaits arī, protams, pie zemākām temperatūrām ir mazāks kā siltākā vidē. Ar fotogrāfēšanas ekpozīcijām arī ir starpība, vai bildē no rokas ar, piemēram 1/50s, vai laiž no vietas 5min ekspozīciju. Pagaidām secinājums tāds, ka praksē novērotais atšķirās no pieņemtās teorijas par nemainīgumu. Tik jautājums cik ļoti, jo bez kārtīgiem testiem laikam būs grūti ko pierādīt.
backspin:Vai sensora trokšnis, kurš rodas pie augstiem iso, ar laiku (kameras nolietojums) var palikt spēcīgāks vai mazināties, ja ārējie apstākļi +/- nemainīgi?
zaibis, šis no sērijas: "Cik maksā kilograms naglu ja pīķis ir trumpē"
chukmasoff_f:
Tie nav trokšņi, bet karstie pixeļi, ar laiku tie uzrodas vairāk, it īpaši ja bieži uz garām expozīcijām ir blietējams, un vēl jo vairāk ja video uzņemšana notiekas. Bet tas ir dziedējams, un ar troksni tanm nav ne kāda sakara
chukmasoff_f, tad laikam neesi bildējis zvaigžņotas debesis, ir būtiska atšķirība trokšu līmenī atkarībā no temperatūras. Piemēram, vasarā iso3200 ir manāmi trokšņains, bet pieņemams, taču ziemā jau cita aršana - pie -10C tas pats iso3200 ir tik pat trokšņains kā iso1600 vai pat zemāks. Karsto pikseļu skaits arī, protams, pie zemākām temperatūrām ir mazāks kā siltākā vidē. Ar fotogrāfēšanas ekpozīcijām arī ir starpība, vai bildē no rokas ar, piemēram 1/50s, vai laiž no vietas 5min ekspozīciju. Pagaidām secinājums tāds, ka praksē novērotais atšķirās no pieņemtās teorijas par nemainīgumu. Tik jautājums cik ļoti, jo bez kārtīgiem testiem laikam būs grūti ko pierādīt.
Da s pa lielam vispār neko nebildēju, un vēl jo vairāk nakts debesis. Savā laikā bija tads EOS 20D Astro, man pašam tāds ir bijis lietošanā, tad tam kā tik matricas dzesēžsana bija uz garam expozīcijām. Tas ir normāli ka uz garām expozīcijām parādās vairāk karsto pixeļu jo matrica iesilst, bet tas nav tas pats kas filmēšana.
Jau labu brīdi domāju, ka vajadzētu sazināties ar Canon servisa centru, vai to var novērst un cik tas maksās. Vienīgi, tas nozīmē, ka jāsūta uz Canon UK, jo šeit Īrijā to nedara. Vai kāds ir griezies ar šo problēmu Canon servisā Latvijā, kāda pieredze?
Paldies!
