jau labu laiku ir tapis skaidrs,ka pie labākās gribas un laika resursiem izdosies paskatīt tik mazu daļu no labām bildēm,kuras ikdienu tiek radītas visā pasaulē,ka faktiski var teikt neko.....
Smuki krāsainas, viena arhetipa virzienu ekspluatējošas bildes, kurās ir un arī nav mūžīgas tēmas par ceļa iešanu un gājēju. Nekā jauna. Paņem ar krāsām, kā parasti.
Un tālāk pie savām mājām sēdošo cilvēku bildes. Visiem tādas ir.
Sasmīdināja frāze "" Visiem tādas ir". Tiem "visem" līdz Steve McCurry.....Šo detalizētāk iztirzāsim pēc Ziemassvētkiem. Gribas mazliet miera, balta gaišuma un ticības labajam. Linku ieliku kā ilustrāciju kluba diskusijās par ainavas žanru dzirdētajam - "Dabasskati, kuros redzams cilvēks un tā darbošanās, no skaistas pastkartītes kļūst par Laika liecību, dotā mirkļa dokumentējumu ar pavisam citu vērtējumu. (brīvs atstāsts)". Ko līdzīgu savās meistarklasēs pauda divkārtējs EPA Gran Prix ieguvējs Anatolijs Maļcevs.
