f-foto:Es neteicu, ka esmu cūka. Es teicu, ka esmu fotogrāfijai tikpat tuvu kā cūka aviācijai, un par sevi varu izteikties, kā vēlos. Bet tu gan pārkāp robežu.
Es jau arī neteicu, ka esi cūka. Teicu, ka salīdzini: "...esmu fotogrāfijai tikpat tuvu kā cūka ..." Tu par situāciju zini tikai to, ko atrodi pēc ierakstiem googlē, bet es zinu un arī tev varu pavēstīt tādu satriecošu jaunumu, ka laucinieki ar mežacūkām un viņu postījumiem sadzīvo jau simtiem gadu. Jo ne jau cilvēks bija pirmais, mežacūka neienāca viņa kartupeļu laukā, jo daba nebija radījusi sakņudārzus. Cilvēks nolīda līdumu mežā un iestādīja tur savus kultūraugus.
Fotogrāfijas popularitāte Latvijā ir fikcija. Fotogrāfija vispopulārākā ir pašu fotogrāfu vidū. Pajautā cilvēkam, kas ar to nav tieši saistīts, lai arī lieto spoguļkameru, lai fotografētu ģimeni un dabu. Viņi pārsvarā zina 2-3 vārdus- Binde, Kleins (jo agrāk pa sieviešu žurnāliem grozījās iekārojama vīrieša statusā, nevis bilžu dēļ) un "tā tur, Fomina mamma". Paskaties, cik ne-fotogrāfu nāk uz izstādēm? Man arī likās, ka fotogrāfija ir populārāka, jo sparotamāka, demokrātiskāka u.tt. Līdz sapratu, ka man tā liekas, jo pašai tā interesē. Citiem tā ir tik pat populāra, kā literatūra, glezniecība, mūzika. T.i. kaut kas un kādam jau interesē, bet nevarētu teikt, ka Latvijā ir "populāra".
GunarsII: Nav dzirdēts, ka gleznotāji un tēlnieki ceptos par savas nodarbes jēgu un sūtību zemes virsū tāpat kā fotogrāfi. Vai tik nebūs tā, ka "tīros" māksliniekus tā kā aizskar, tā kā pazemina viņu prestižu tas, ka fotografēšana ir arī bezgala daudzu citu profesiju sastāvdaļa un palīglīdzeklis.
Es par šito arī domāju bieži- un izdomāju, ka tas tāpēc, ka foto ir salīdzinoši jauna māksa. Un fotogrāfijā autori nāk no dažādām jomām. Tāpēc fotogrāfiem no jauna "jāizmaļ" visi jautājumu "kas es esmu un kāpēc?" vai "kāpēc esmu dzīves laikā nenovērtēts?", ko mākslinieki ir maluši jau gadsimtiem ilgi. Esmu pamanījusi, ka fotogrāfiem, kas nāk no mākslinieku vides (piemēram, ar akadēmijas izglītību), šie jautājumi nav tik jauni un sāpīgi, atbildes gatavas
Kapri:Fotogrāfijas popularitāte Latvijā ir fikcija. ... .... Binde, Kleins un "tā tur, Fomina mamma".
fotogrāfi nav populāri. Fotogrāfija nav populāra. fotkāšana ir populāra. fotkā 2 cilvēki no trim, kopš nav jāprot ne plēvi ielikt kamerā, ne no tās izņemt. un tādu pašu fēleri domu gājienā pieļauj, kā valodas lietotāji - runāt takš itinkā prot tuvu pie 100% pilsoņu, bet. - nevaig uzbildēt? - paldies, nē, onkolim Kārlim ir fotōaparāts.
Maris:Roļikam un Gunāram vajag uzmest kādu kapakmeni uz kājas - lai zin, ka LV ir tēlnieki ne *skulptori*, vēl čupu kapakmeņus I.Ziedonim un žurnālistiem, lai pārstāj muldēt par bronzā KALTĀM medaļām
Pieņemts,par to iedomājos jau kad uzrakstijis biju,mobilajā slinkums labot bija
f-foto: Vēl jums kopīga ir pavecāku cilvēku nespēja atzīt kļūdas jaunāka priekšā.
Ak, jauno cilvēk, lai iet šajā pirmssvētku laikā - ļaušu paturēt tev pēdējo vārdu, citādu vēl nepamanīsi pasaules galu un pat Jauno gadu sagaidīsi stresains.
f-foto:Luni, vai Tev ir skolnieki? Es nedomāju virināties kārās, maksātspējīgās blondīnes. Es domāju procesu, kurā Tu mācījies un tagad vari kādam citam nodot informāciju un iemaņas tālāk.
Jā protams es 5 gadus pasniedzu studijas fočeni mācību centrā , 90% intresentu bija tās pašas "Turīgu ļaužu meitiņas" kurām seņči vai veči maksāja "Ko sirc kāro" no tiem laikiem ar man tā "Biezo Bābu klientūra" , reti kura vēlējās ko iemācīties vienkarši NĀCA jautri pavadīt laiku pus gada garumā kurss. Tai pat laikā 9 gadus priekšmetu un vides objektu fočeni , foto fiksāciju , marketinga un analizes specialistiem bija man `tads "Darnba pienākums" kad mātes kantorim savajazdējās. tas viss kad vēl bija filmu foto kad bij jāzin kas un kā jādara nevarēj "Tupi močīt skatoties ekrāniņā" , specifiskas šauras foto nozares. Kādus pāris simtuss "Specvālistu" no Krievijas , Ukrainas , Lietuvas , Igaunijas Zviedrijas tā esmu izmācijis Tai skaitā esmu mācījis studijas fočenes pamatus pāris patreizejiem tjip "Studijas fotpo" pasniedzējiem NEBIJA nekas daudzsološs toreiz ne viens no viņiem . Kopš digiēras sākuma nekā nemācu , zuda man MISIJAS apziņa kopš laika kad publika sāka "Da parādi pogas tāpāk jau paši EKRĀNIŅĀ palūrēsim" . Labi zinu kā ir ar nemācītiem mulķiem kuriem "Kursioņos pogas ierāda" taka esmu radis mācīt DOMĀJOŠUS cilvēkus no "Pamata līdz Rezultātam" konkrētā jomā , parasti uzraiz teicu KAURU ATDZINA var droši teikt ka "Nāk" laiku netērēt ne manu ne savu , prasti tad uzrziz no grupas atbira 2-3 dāmītes , daža pat palūdza lai iedod "Matereālus skatam" ka mācoties Taka māciju ko pats esmu mācijies un māku jomās kur man ir profesionāla izglītība un pieredze.
Nū jā kā brīvprātīgais esmu mācijis pāris vasaras arī FOTO BEZ KAMERAS "Bērnu nimetnēs" francijā , tipa fočet ar televizoru kastēm , IKEA pirktu drazu , guļamistabas tumbočkām , sālstrauciņiem , filmu buņdžiņām utt
Fotogrāfiju kā priekšmetu vai "Foto kursiņus" neesmu mācijis , tas prasa nopietnu sistēmātisku sagatavošanos un labi izstrādātu mācību programmu. lietās kas mani nesaista nesniedz gandarījumu , nevar mācīt to kas NESAISTA Tehniskās kvalitaes mani NERAUSTA mani saista ATTĒLA MESIDŽS "Kā iedarbojas uz skatītāju:" ne "Kādas fokus , fragma , filmiņa fočiks cik piuxseļi cik laukumi utt pixseļpisēju fīčas" Parasti NOSKURINOS kad redzu ka acīm redzami iesācēji un nējēgas ņemās ko MĀCĪT , zinu cik nopietni jāzin priekšmets un jāgatavojā lai MĀCĪTU CITIEM un nevar mācīt BEZ PAMATA nesistemātiski , tas ir tukša laika un piķa škiešana audzekņu smadzeņu čakarēšana.
Lunis daudz ko varētu iemācīt,skaidro šams labprāt,saprotami un par lietu. Tikai pie viņa stila jāpierod. No konkrētā jautājuma mēdz aizbraukt līdzībās,piemēros,bet kad nonāk līdz finišam nereti ir kā ar āmuru pa pieri, tipa vellos kā ta pats neaizdomājos.
.....šito vaig izstādē,viņš jau bieži slimojis.....no foto hroniku klasikas
