Mans subjektīvais viedoklis. Savā ziņā piekrītu Lielbriedim, ka digitālā fotogrāfija vai daļa no no procesa tomēr ir labāka nekā tīri analogs process. Esmu no laika, kad šaku fotogrāfēt ar digitālo kameru un tikai pēc tam iepazinu filmu. Šobrīd secinājumi tādi, ka melnbaltajām bildēm man vislabāk patīk vidējā formāta filma + skaneris > tintes printeris, jo tik feinus toņus un to pārejas ar digitālo matricu, šķiet, pagaidām nav iespējams atkārtot, bet digitālā apstrāde krietni atvieglo apstrādes procesu un ar to iespējams iegūt precīzāku rezultātu. Iespējams ar lielo formātu būtu vēl foršāk > skanēt > printēt uz plēves un kopēt, bet līdz tam vēl jāizaug. Arī krāsu bildēm neko dabiskāku par diapozitīviem vai labiem krāsu negatīviem nav nācies redzēt, jo digitālais tomēr dod baigi sterilo attēlu, kas no viena spuses pat nedaudz traucē dabiskumam. Protams katram jau savas vajadzības un vēlmes par rezultātu, tāpēc arī tagad ir interesanti, ka iespējami vairākas tehnikas kā tikt pie rezultāta.
Nu neiesim vairs atpakaļ uz filmām Vai tikai nav tā, ka emocijas pārņem virsroku? Digi izšķirtspēja uzlabojas ar katru jaunu modeli, diez vai drīz varēsi atšķirt digi/analogo sniegumu.
letins:Vai tikai nav tā, ka emocijas pārņem virsroku? Digi izšķirtspēja uzlabojas ar katru jaunu modeli, diez vai drīz varēsi atšķirt digi/analogo sniegumu.
Kādas tur emocijas? Vismaz man nē. Svarīgāks ir rezultāts. Es ne par izšķirtspēju, Tur digitālais, šķiet, 100% vinnē, gan detalizācijā, gan pikseļos.
_AlterNative:digitālais gandrīz visās jomās ir labāks.
Gandrīz... nu jā, viss atkarīgs no tā ko grib iegūt.
Interesanti! Mainās laiki, un cilvēki mainās... Pasen, atceros - astoņdesmito beigās par digitālo negatīvu gan vēl ar autoru nerunājām. Tehnoloģiju lēciens ir milzīgs. Domājot par dabiskumu, kā MB, tā krāsainajām bildēm, manuprāt par maz uzmanības autori pievērš tādai svarīgai bildi veidojošai lietai kā piemērots objektīvs. Lēcu ražošanā tas progress ir daudz nemanāmāks. Faktiski bez lēcu parametru izkaitļošanas kompī un stiklu nano pārklājumiem nekas jauns Leica / Carl Zeiss pagājušā gadsimta sākuma šedevriem klāt nav nācis. Šai sakarā patika nesen club-foto.ru intervija ar Japānas foto industrijas runas vīriem. Uz žurnālistu atkārtoto uzstājīgo jautājumu - kāpēc vairs neražo tik kvalitatīvus stiklus, viens no vadītājiem bija atbildējis - tādus tikai retais šodien spētu iegādāties.
filmai IR fīlings un dziļums ... IR|!!|! Bet trenētai acij ..... Tā kā trenēto acu ir mazākumā .. TAD - vai fotogrāfām vajag mocīties digitālajā laikmetā ar filmu? Tas atkarīgs uz kuru auditoriju strādā .....
Krāsu toņu ziņā ''digitālais'' ir pārāks par filmu. galu galā, sensors ir analoga ierīce, bet filma strādā pēc ir- nav principa, ti, melnu punktiņu sakopojums rada toņu ilūziju.
Mans subjektīvais viedoklis. Savā ziņā piekrītu Lielbriedim, ka digitālā fotogrāfija vai daļa no no procesa tomēr ir labāka nekā tīri analogs process. Esmu no laika, kad šaku fotogrāfēt ar digitālo kameru un tikai pēc tam iepazinu filmu. Šobrīd secinājumi tādi, ka melnbaltajām bildēm man vislabāk patīk vidējā formāta filma + skaneris > tintes printeris, jo tik feinus toņus un to pārejas ar digitālo matricu, šķiet, pagaidām nav iespējams atkārtot, bet digitālā apstrāde krietni atvieglo apstrādes procesu un ar to iespējams iegūt precīzāku rezultātu. Iespējams ar lielo formātu būtu vēl foršāk > skanēt > printēt uz plēves un kopēt, bet līdz tam vēl jāizaug. Arī krāsu bildēm neko dabiskāku par diapozitīviem vai labiem krāsu negatīviem nav nācies redzēt, jo digitālais tomēr dod baigi sterilo attēlu, kas no viena spuses pat nedaudz traucē dabiskumam. Protams katram jau savas vajadzības un vēlmes par rezultātu, tāpēc arī tagad ir interesanti, ka iespējami vairākas tehnikas kā tikt pie rezultāta.
Тема выеденного яца не стоит..... Neviens man neiestāstīs ka no vidējā formāta MB ieskanējot var dabūt ko labāku kā no digitālā. Vis tas ir pilnīgas pupu mizas, gandrīz 20 gadus bildēju tikai uz filmu, un ari tagad ik pa reizei paķēpājos, un neredzu atšķirību. Drukāts ir gan mazas bildes gan lielas gan brendmaueri, gan no skana gan pa tiešo no negatīva, protams ka ir neliela starpība starp difgu un filmu kaut kur, bet tiešām tas nav to vērts la to kārtējo reizi apsūkātu.
jebkurai bildei, lai to ar lepnumu kādam rādītu ir jābūt šedevram. sūdam pustoņi un plastika nemainīs sūda vērtību. skatos latio jauno kalendāru ar mihailovska bildīitēm - brīžiem vai nu vnk NAV vai arī pārmuģīts ar apstrādi - un pie pakaļas man tā filma! Filmu fani - lūdzu SAVUS šedevrus studijā! Un otrādi... un nav bazara par acs trennētību - tad, kad bilde ir šedevrs, neviens neuzdod jautājumu, ar ko/kā un kāpēc - vienkārši apbrīno. Diskusija vnk bezjēdzīga - tikpat bezjēdzīga kā selēnas pupi vai letiņa profilbildē eksponētā gaume.
Kad parādījās pirmie CD (kāds atceras cenas?), mūzikas guru neapstrīdami pauda, ka siekalmuziku no tāda var paklausīties, bet nopietnu skaņdarbu nu nekādi, tam tikai plate der. Vēl krietni senāk līdzīgi gānīja kasešu magnetofonus – patiesa skaņa tikai no lentenieka nākot. Stāsta, ka pret grāmatu iespiešanu esot līdzīgi iebildumi bijuši – īsta kultūra iespējama vienīgi rokrakstos.
orks:Kad parādījās pirmie CD (kāds atceras cenas?), mūzikas guru neapstrīdami pauda, ka siekalmuziku no tāda var paklausīties, bet nopietnu skaņdarbu nu nekādi, tam tikai plate der. Vēl krietni senāk līdzīgi gānīja kasešu magnetofonus – patiesa skaņa tikai no lentenieka nākot. Stāsta, ka pret grāmatu iespiešanu esot līdzīgi iebildumi bijuši – īsta kultūra iespējama vienīgi rokrakstos.
iespējams, ka Tavas ausis nespēj to ņemt pretī un arī tehnika nav īstā, bet skaņu pasaulē joprojām nekas nav mainījies analogais vs sintētiskais
Ja tai sinagogā būs mūsu nacbolu vadonis Šindermans ar partijas simboliku lentu uz rokas, tad uz tavu slavinājumu, visdrīzākais, atskanēs bļāviens: "Zig haiļ!" Par bildes kvalitāti nezinu, bet filmai ir citas priekšrocības. Šos te 1941.gada filmas kadrus, kuriem jau šodien ir 71 gads
mani mazmazmaz... bērni atradīs kaut vēl pēc 100 gadiem un gan jau atradīs veidu, kā no tiem dabūt ārā bildi. Bet jau šodien, ja būtu kas svarīgs uz 5'' disketes, man nebūtu nekāda padoma, kā to nolasīt. Un vēl - lai paceļ roku tas, kuram ne reizi nav gadījies zaudēt kādu informāciju dažādu digitālo nesēju nosprākšanas dēļ. Filmas kadru vai papīra bildi var sagriezt puzlē, savākt kopā, tas būs vismaz materiāls skanēšanai, bet pamēģini saskrāpēt CD vai pārlauzt uz pusēm CF...
Bzh:Schneider, paceļu roku, ka nekad nav gadījies zaudēt datus kāda datu nesēja dēļ. Laikam esmu tik tizls, ka pat datus nejēdzu zaudēt
Toties opīša bildētās un attīstītās bildes, diemžēl ir dzeltenīgas lapiņas bez jebkādas vai reizēm ļoti vāju informāciju..
Un atkal sarunā panesas,kā sīčiem''beeeet māāān LŪK!!''
Visi tie aspekti sen ir izrunāti salīdzināti un izpētīti,kā analogās tā digitālās tehnoloģijas un datu uzglabāšanas problēmas. Pie vienair labi zināms kā laika gaitā uzvedas platīna tehnikā taisīta bilde.Faktiski mūžīga,kamēr papīrs sairs. Kā būs ar RAW atvēršanu pēc 50 gadiem-neviens nezina.
orks:Kad parādījās pirmie CD (kāds atceras cenas?), mūzikas guru neapstrīdami pauda, ka siekalmuziku no tāda var paklausīties, bet nopietnu skaņdarbu nu nekādi, tam tikai plate der. Vēl krietni senāk līdzīgi gānīja kasešu magnetofonus – patiesa skaņa tikai no lentenieka nākot. Stāsta, ka pret grāmatu iespiešanu esot līdzīgi iebildumi bijuši – īsta kultūra iespējama vienīgi rokrakstos.
iespējams, ka Tavas ausis nespēj to ņemt pretī un arī tehnika nav īstā, bet skaņu pasaulē joprojām nekas nav mainījies analogais vs sintētiskais
Bildes:espējams, ka Tavas ausis nespēj to ņemt pretī un arī tehnika nav īstā, bet skaņu pasaulē joprojām nekas nav mainījies analogais vs sintētiskais
...izklausās,ka neēsi dzirdējis vēl labu CD.
cik veikli - no sarkaniem šortiem uz sarkanu degunu esi apmeties protams, ka digitāli ierakstītu sintētisku mūziku būs vienalga kā klausīties, aber analogu dzīvu (klasiskā mūzika, džezs) - tur varētu padiskutēt. bet līdzīgi kā fotogrāfijā - ķedīte gara - sapišot kaut vienu ķedes posmu mēsls būs galarezultātā i foto, i mūzikas jomā. Stikls, filma, attīstīšana, fotopapīrs, palielinātāja gaisma un stikls, ķīmija, skaneris... mūzikā nianšu vēl vairāk... un tad visu galā vēl vajag digitalizēt - tur nianšu vēl vairāk... un galarezultātā ir produkts uz kuru skatās indivīds, kam ir slikta redze, gaume, nav dzirdes, sūdīgs mp3 spēlētājs, vēl sūdīgākas austiņas, galu galā - uztvere... PAR KO MĒS VISPĀR RUNĀJAM?????????
Bzh:Schneider, paceļu roku, ka nekad nav gadījies zaudēt datus kāda datu nesēja dēļ. Laikam esmu tik tizls, ka pat datus nejēdzu zaudēt
Toties opīša bildētās un attīstītās bildes, diemžēl ir dzeltenīgas lapiņas bez jebkādas vai reizēm ļoti vāju informāciju..
Un atkal sarunā panesas,kā sīčiem''beeeet māāān LŪK!!''
Visi tie aspekti sen ir izrunāti salīdzināti un izpētīti,kā analogās tā digitālās tehnoloģijas un datu uzglabāšanas problēmas. Pie vienair labi zināms kā laika gaitā uzvedas platīna tehnikā taisīta bilde.Faktiski mūžīga,kamēr papīrs sairs. Kā būs ar RAW atvēršanu pēc 50 gadiem-neviens nezina.
Runa nav par to. Skaidrs, ka katram datu nesējam, vienalga, tā ir bilde, cd, platīns, iekodēts māla plāksnītē utt, ir savs dzīves ilgums.. Ar to nav nekādas problēmas, izņemot, ja tās kāds meklē Vnk cilvēks prasīja, kurš nav pazaudējis datus no digitālā nesēja un es atbildēju Kā arī padalījos ar savu pieredzi, ka esmu pazaudējis datus, kas bija uzlikti uz papīra (neprecizējot, ka attīstīšanas tehnoloģijas, iespējams, bija nepareizas, glabāšana sūdīga, vai jebkāds cits, visnotaļ normāls un loģisks iemesls).
Bzh: Vnk cilvēks prasīja, kurš nav pazaudējis datus no digitālā nesēja un es atbildēju Kā arī padalījos ar savu pieredzi, ka esmu pazaudējis datus, kas bija uzlikti uz papīra (neprecizējot, ka attīstīšanas tehnoloģijas, iespējams, bija nepareizas, glabāšana sūdīga, vai jebkāds cits, visnotaļ normāls un loģisks iemesls).
Nu viss skaidrs, apsveicu par pirmo, jūtu līdzi par otro, seviķi, ja abi nesēji glabāti vienādu laiku . Un viss! Mir-družbā!
Bzh:Schneider, paceļu roku, ka nekad nav gadījies zaudēt datus kāda datu nesēja dēļ. Laikam esmu tik tizls, ka pat datus nejēdzu zaudēt
Toties opīša bildētās un attīstītās bildes, diemžēl ir dzeltenīgas lapiņas bez jebkādas vai reizēm ļoti vāju informāciju..
Tātad vai nu opītis nav jēdzis bildes kopt bildes,vai mantinieki tās glabāt. šitais man ir taustamā veidā un to bildējušaias fotogrāfs ir miris 1873. gadā,kā redzi viss vēl ir apskatams.
P.S.konkursa jautājums;kura vieta Rīgas centrā tā ir?
Šodienas tehnikas attīstības fāzē varu teikt par analogo/digitālo bildi ar skaņas analoģiju: man lampu skaņa patīk daudz labāk par tranzistoru, kaut otrā ir simtkārt lētāka, ērtāka un spektri piedzīti ideāli.
Par analogo korekti runāt tikai līdz brīdim,kamēr nav digitalizēts
Vadoties pēc šādas loģikas, lai mēs šeit forumā varētu spriest par analogo foto, mums viens otram bildes būtu jāpārsūta pa pastu Savā mūžā esmu izbildējis nieka 3 filmiņas, nedaudz pamēģinot aizlienētu pusautomātisku Olympus aparātu un vēlāk speciāli iegādājoties un nedaudz restaurējot vecu Olympus OM10 (jo bija Olympus OM objektīvi) un man šķiet, ka, pat digitalizējot, bildei no filmas tomēr ir savs šarms, ko nevar atkārtot ar digitālo aparātu (es domāju tieši sajūtu pašam bildējot un vēlāk skatoties uz kadru).
Mana pirmā bilde uz filmas: (pardon, ja neiepostojās)
Eltons:Šodienas tehnikas attīstības fāzē varu teikt par analogo/digitālo bildi ar skaņas analoģiju: man lampu skaņa patīk daudz labāk par tranzistoru, kaut otrā ir simtkārt lētāka, ērtāka un spektri piedzīti ideāli.
Muļķības....kur tu redzēji lētu un labu tranzistora pastūzi??
Eltons:Šodienas tehnikas attīstības fāzē varu teikt par analogo/digitālo bildi ar skaņas analoģiju: man lampu skaņa patīk daudz labāk par tranzistoru, kaut otrā ir simtkārt lētāka, ērtāka un spektri piedzīti ideāli.
Bet tas jau ir tas elektu gaumes jautājums... Respektīvi nevar nekādi apgalvot, ka ir labāka, bet vienkārši tev personīgi labāk patīk. To arī Lielbriedis pasaka, ka daudziem analogā proc efekts patīk, bet tas nekādi nenozīmē ka analogais ir labāks vai sliktāks... jo nav īsti pārliecinoši parametri...
- izšķirtspēja digi lielāka (salīdzinot vienāda formāta kameras) - ISO digi daudz lielāka - Dinamiskais diapazons līdzīgs - graidainums vai troksnis ir diskutabls jautājums - izdruku mūžs uz laba papīra ar Epson tinti salīdzināms ar sudraba papīra mūžu (par Rolanda pieminēto platīna teh nav jēgas diskutēt, jo LV domāju neviens ar to nenodarbojas) - krāsaino izdruku mūžs daudz lielāks. utt
P.S. Atkārtošos vēlreiz tas ko Lielbriedis pasaka, kā jābeidz stāstīt ka analogais ir labāks. Vienkārši daudziem viņs patīk.
Vai tikai nav tā, ka emocijas pārņem virsroku? Digi izšķirtspēja uzlabojas ar katru jaunu modeli, diez vai drīz varēsi atšķirt digi/analogo sniegumu.
a 100% krop neder?
. Un viss! Mir-družbā!
