Lauksaimniecība - ir valsts līmenī jāatbalsta, jo tā ir STRATĒĢISKA nozare, tā tas diemžēl ir un citas valstis atbalsta savus lauksaimniekus, to saprot
PS ES nau ieinteresēta Latvijas ražošanas uzplaukumā, nauda tiek dota tikai tiem projektiem, kuri nekonkurē ar ES precēm, ražošanu, interesēm
+ visa tā MAFIJA - kura barojās ap ES projektiem - man paziņa beigās atteicas, jo bez kukuļa tur nekas nenotiek, bet kā iedosi kukuli - Tu jau esi uzskaitē un ar Tevi var manipulēt
divi komentāri - par "lēto preču" izcelsmi 1) Jo spēcīgāka nac.valūta, jo lētākas importa preces un dārgāki pašmāju ražojumi, t.sk. eksportam. Ja Francijai liels preču eksports ārpus Eirozonas - ASV, Ķīna, Krievija, Brazīlija, Indija utt., tad EU maiņas, kursa pieaugums pret citām nac valūtām, vai arī to pazemināšanās ( devalvācija) pret EU rada Francijai lielus zaudējumus. Ja ķīniešu juaņa ir lēta pret dolāru vai EU, tad viņi var ar savām lētām precēm pārpludināt ASV un Eiropu. Tāpēc amīši bļauj, ka ķīniešu valūtai negodīgi - mākslīgi pazemināts maiņas kurss. Tiklīdz ķīnieši mēģinātu savas valūtas kursu paaugstināt- viss viņu eksports uzreiz būtu "pļerkt" un paši ķīnieši ēstu zāli. 2) Latvijā tieši tā pat. 1993.g., kad ieviesa latu notika tas pats. Gada sākumā 1 Ls= 1 USD, gada beigās, lata revalvācijas rezultātā- 1Ls= 2 USD. Visa eksportējošā rūpniecība gada laikā nobankrotēja. Jo lielāks eksports- jo lielāki zaudējumi. Tā "nosprāga" visa mūsu rūpniecība un radās milzīgs caurums mūsu importa- eksporta bilancē
Lauksaimniecība ir stratēģiska nozare!Grūti nepiekrist.Taču tikpat stratēģiski ir ceļi,veselības aizsardzība,izglītība enerģētika...un kur tad nu vēl kultūra-visa pasaule vienkārši iznīks,ja neredzēs mūsu dziesmu svētkus un A.Hermaņa uzvedumus.
Valsts ekonomiku neveido tikai valdība- tā sākas ar katru iedzīvotāju.. Protams, ne jau tikai tas ir labākas dzīves nosacījums, bet es ar skaudību noskatos, kā Anglijā cilvēki atbalsta pašu ražoto. Un ne tikai mazais cilvēciņš veikalā, bet arī biznesā- ļoti bieži ražotājs varētu izvēlēties lētāku izejmateriālu no Ķīnas, bet tomēr pērk dārgāku no vietējā.. Galarezultātā protams, cenu veidojot to ņem vērā, cena augstāka- bet vietējie no tā iegūst.. Par ķiploku arī- protams, ja tas ir lielveikalā ar nezināmu izcelsmi, tad nu vēl tā, bet ja ķiploku pārdotu zemnieks pa tiešo un es zinu kā viņš to audzēja, tad tā ir cita lieta.. Protams tiem, kam vienalga ko ēd, ka tik lētāks, kvalitātes arguments nav būtisks..
Pinus:Valsts ekonomiku neveido tikai valdība- tā sākas ar katru iedzīvotāju.. Protams, ne jau tikai tas ir labākas dzīves nosacījums, bet es ar skaudību noskatos, kā Anglijā cilvēki atbalsta pašu ražoto. Un ne tikai mazais cilvēciņš veikalā, bet arī biznesā- ļoti bieži ražotājs varētu izvēlēties lētāku izejmateriālu no Ķīnas, bet tomēr pērk dārgāku no vietējā.. Galarezultātā protams, cenu veidojot to ņem vērā, cena augstāka- bet vietējie no tā iegūst.. Par ķiploku arī- protams, ja tas ir lielveikalā ar nezināmu izcelsmi, tad nu vēl tā, bet ja ķiploku pārdotu zemnieks pa tiešo un es zinu kā viņš to audzēja, tad tā ir cita lieta.. Protams tiem, kam vienalga ko ēd, ka tik lētāks, kvalitātes arguments nav būtisks..
...un no kurienes uzzināsi kā viņš viņu ir audzējis???Tā ir tikai runāšana.Vietējais-ņemu.Kvalitāti tik un tā nepārbaudīt.
P.S. ...braucu vasarā no Kolkas gar jūru,gribēju nopirkt kūpinātas laša filejas.Biebraucu pie vietējiem,prasu cenas-acs uz kātiņiem.Iebraucu SKYjā un nopērku x2 lētāk.
Jolan: P.S. ...braucu vasarā no Kolkas gar jūru,gribēju nopirkt kūpinātas laša filejas.Biebraucu pie vietējiem,prasu cenas-acs uz kātiņiem.Iebraucu SKYjā un nopērku x2 lētāk.
Protams, kvalitāte maksā.. Piekrītu, šajā ziņā Latvijā tas ir jūtami dārgāk. Bet, tas ir loģiski- kāds pieprasījums, tāds piedāvājums... Pieaugot pieprasījumam ar laiku cenas arī kļūtu sasniedzamākas. Anglijā eko pārtika nav nemaz tik briesmīgi dārgāka par parasto un nopērkama krietni vienkāršāk kā Latvijā.
kvaa:UK ir imperiālistiska valsts, pasaules varas mafija citadele, kura dzīvo uz koloniju izlaupīšanu tai skaitā - tādu kā Latvija - izlaupīšanu
kādā veidā UK izlaupa Latviju???
------------- paskatoties atpakaļ, visas bijušās koloniju turētājas valstis šodien ir ar augsti attīstītu ekonomiku. Tas viss saprotams... pat Latvija kādreiz tēmējusi uz Tobago
talavietis:...visas bijušās koloniju turētājas valstis šodien ir ar augsti attīstītu ekonomiku. Tas viss saprotams... pat Latvija kādreiz tēmējusi uz Tobago
nu tas skaidrs, bet tas neatbild uz jautājumu kā UK izlaupa Latviju?!
talavieti, nu bet loģiski... a ko Tu domāji, ka tie, kas iet jūrā un burā apkārt pasaulē būs nabagi, bet tie, kas sēž kokos un pērkontēva spārdīti, laimesmātes skubināti knapi spēj no saviem sūdiem abstrahētiers un žēli īd par savu sērdieņu likteni, tie būs tie bagātie?
tusne:nu tas skaidrs, bet tas neatbild uz jautājumu kā UK izlaupa Latviju?!
es varētu pasviest dažas tēzes šajā jautājumā...
1. tās pašas eiropas subsīdijas viņiem kādas 4- 5 reizes lielākas. Es kautkad parēķināju, ja LV saņemtu tādu atbalstu kā Vācijas zemnieki tad produkcija būtu par 30% lētāka... Pirmās brīvalsts bagātība pārsvarā tika iegūta uz lauksaimniecības precēm. Tolaik sviests un bekons kuģiem gāja uz Angliju un citām valstīm.
2. Latvija Vācijai Anglijai Francijai intresē kā savu preču notiets...
3. Viņi laipni uzņem no Latvijas begošos darbiniekus. Bet bieži viņu bērni un vecāki paliek LV un izmanto LV soc budžetu. Nereti pat ārstēties vai zobus salabot atgriežas. Jāņem vērā ka LV pensijas tiek maksātas no tekošajiem nodokļiem nevis no pensiju fondiem utt. Tāpat šo izbraukušo jauno ļaužu izglītošana līdz vidējai izglītai valstij izmaksājusi kādus padsmittūkstošus latu.
"... Paskatoties statisku, lauksaimniecībā mēs redzam, ka 2011. gadā Latvijā bija 164 tūkstoši slaucamas govis, 375 tūkstoši cūkas, bet 1985. gadā Latvijā bija 563 tūkstoši govis, kas ir 3,4 reizes vairāk un 1721 tūkstoši cūkas, kas ir 4,5 reizes vairāk nekā 2011.g. 1960. gadā, t.i. 15 gadus pēc Otrā Pasaules kara, Latvijā bija 552 tūkstoši govis un 1051 tūkstoši cūkas. Tātad mēs varam droši teikt, ka šodien Latvija ir zem pēckara rādītājiem lopkopībā. Un tieši tāds pats secinājums izdarāms salīdzinot citu lopu skaitu. Pat zirgi nebrīvajā Latvijā 1985.g. bija trīs reizes vairāk nekā 2011. gada brīvajā Latvijā (1985.g. 33 tūkstoši, 2011.g. 11 tūkstoši, bet 1960.g. 141 tūkstoši).
Paskatoties galveno lopkopības produktu ražošanu, jāsecina, ka 2011.g. gaļa (kautsvarā) bija 79,4 tūkstotis tonnas. 1985. gadā gaļa (kautsvarā) sastādīja 324,0 tūkst. tonnas. Tas ir tieši četras reizes vairāk. 1970.g. gaļa (kautsvarā) sastādīja 204,5 tūkstotis tonnas.
2011.g. bija saražots 845,2 tūkstotis tonnas piena, bet 1985. g. 1956,9 tūkst. tonnas, kas ir 2,3 reizes vairāk. 1970. gadā tika izslaukts 1712,8 tūkstotis tonnas piena.
2011.g. tika saražotas 665,4 miljoni olas, bet 1985.g. 880,3 milj. olas. Šeit kritums nav pārāk liels, tas ir tikai par 24 procentiem. Turklāt 1970. g. tika izdētas tikai 500 milj. olas, kas ir mazāk nekā 2011. g. Tātad olu produkcijā kritums ir attiecībā pret 1985.g., bet ne pret 1970.g. Te vēl ir iespējama racionalizācija.
2011.g. tika saražots 133 tonnas vilna, 2010.g. 66 tonnas. 1985 g. tās bija 437 tonnas, kas ir 6,6 reizes mazāk nekā 2010 g. Visvairāk vilnas tika saražots 1970. gadā, proti, 678 tonnas.
Sējumu platība kopā Latvijā 2011.g. ieņēma 1086,7 tūkst. hektāru, 1985.g. 1653 tūkst. hektāru, 1940.g. tātad pirms kara 1964 tūkst. hektāru, bet 15 gadus pēc kara, 1960.g. 1534 tūkst. hektāru. Tātad šodien Latvija kopumā izmanto mazāk zemi sējumiem, nekā pēc un pirms kara. Iedzīvotāju skits gan attiecībā uz šo laiku nav būtiski mainījies, kas nozīmē, ka mēs varētu vairāk sēt, pabarot sevi un arī citus, kuriem nav tik auglīga zeme, ja valdība rūpētos par attiecīgu politiku tautsaimniecībā. Šodien diemžēl Latvijas lauksaimniecības preces veikalā jāmeklē ar lupu.
Ar graudaugiem 2011.g. Tika apsēti 526,6 tūkst. hektāru, 1985.g. 725 tūkst. hektāru, 1940. g. 1132 tūkst. hektāru, bet 1960.g. 564 tūkst. hektāru. Latvija šodien gandrīz sasniegusi 1960. gada līmeni graudaugu sējumiem.
Rapsis, kā zemes noplicinātājs toreiz netika sēts, toties tagad rapša apsējamā platība no gada uz gadu pieaug. 2011.g ar rapsi tika apsēti 121,3 tūkst. hektāru.
2011.g. 29,7 tūkst. hektāru tika apsēti ar kartupeļiem un 8,1 tūkst. hektāru ar dārzeņiem, tātad kopā 37,8 tūkst. hektāru. 1985.g. ar kartupeļiem un dārzeņiem tika apsēti 107 tūkst. hektāru, kas ir 2,8 reizes vairāk. 1940.g. šis rādītājs bija 148 tūkst. hektāru, bet 1960.g. 175 tūkst. hektāru. Izrādās, ka Latvijas iedzīvotāji vismaz trīs reizes mazāk ēd šos Latvijai tradicionālos produktus, nekā iepriekš, vai arī mums vairs negaršo vietējie kartupeļi un dārzeņi. Iespējams, mums tie ir apnikuši un mēs priekšroku tagad labprātāk dodam Polijas un citu valstu lauksaimniecības precēm. Noteikti tālais transporta ceļš tiem piedod īpaši pikantu garšu...."
Luxferre:Jāņem vērā ka LV pensijas tiek maksātas no tekošajiem nodokļiem nevis no pensiju fondiem utt.
Pie šitā ar angļi vainīgi, ka latvieši vienai dienai dzīvo un neuzkrāj. Pie tā, ka mums dzelži ir jāpdrošina obligāti, bet sava veselība nē, pie tā arī angļu imperiālisti vainīgi...
kvaa:divi komentāri - par "lēto preču" izcelsmi 1) Jo spēcīgāka nac.valūta, jo lētākas importa preces un dārgāki pašmāju ražojumi, t.sk. eksportam. Ja Francijai liels preču eksports ārpus Eirozonas - ASV, Ķīna, Krievija, Brazīlija, Indija utt., tad EU maiņas, kursa pieaugums pret citām nac valūtām, vai arī to pazemināšanās ( devalvācija) pret EU rada Francijai lielus zaudējumus. Ja ķīniešu juaņa ir lēta pret dolāru vai EU, tad viņi var ar savām lētām precēm pārpludināt ASV un Eiropu. Tāpēc amīši bļauj, ka ķīniešu valūtai negodīgi - mākslīgi pazemināts maiņas kurss. Tiklīdz ķīnieši mēģinātu savas valūtas kursu paaugstināt- viss viņu eksports uzreiz būtu "pļerkt" un paši ķīnieši ēstu zāli. 2) Latvijā tieši tā pat. 1993.g., kad ieviesa latu notika tas pats. Gada sākumā 1 Ls= 1 USD, gada beigās, lata revalvācijas rezultātā- 1Ls= 2 USD. Visa eksportējošā rūpniecība gada laikā nobankrotēja. Jo lielāks eksports- jo lielāki zaudējumi. Tā "nosprāga" visa mūsu rūpniecība un radās milzīgs caurums mūsu importa- eksporta bilancē
------------------- kādus pāris gadus atpakaļ dzīvoju un strādāju Šveicē, brīdī, kad Šveices frankam kurs pret euro bija augsts. Tak valdība pat nakts sēdes taisīja, lai panāktu franka kursa pazemināšanu. Ko tik viņi tur neinjicēja tai banku sistēmā. tūrisms pagriezās uz Austriju, jo tur euro, eksports samazinājās. Katru dienu pa radio ziņa nummur 1 bija...
talavietis:vai kāds man var pateikt- kas notika ar uzsaukumu "Atbalstam Latvijas preci"?
Latvija saņēma nopietnu pirksta pakratīšanu no Briseles un pārtrauca valstiski atbalstīt šo akciju, ja nemaldos, tika draudēts ar nopietnām soda sankcijām.
Šveice....kādus piemērus te dod... Šveicē ir valdība un strādājoša centrālā banka.... Mums - eirokrāti un jubilejas monētu kaltuve.
Vakar LTV1 ko saka mūsu finanšu ministrs?... visu laiku uzsver, ka LM akcionāriem jāņem lielais investors, ka tik lielam uzņēmumam nevar būt vietējie akcionāri pēc būtības... nebaidīšos šā vārda IDIOTS TIRAŽĒ TĀS PAŠAS MUĻĶĪBAS, KO UNIBANKĀ VADĪBA KĀ MANTRU SKAITĪJA KOPŠ ZVIEDRI TO KANTORI NOPIRKA.
PS ES nau ieinteresēta Latvijas ražošanas uzplaukumā, nauda tiek dota tikai tiem projektiem, kuri nekonkurē ar ES precēm, ražošanu, interesēm
+ visa tā MAFIJA - kura barojās ap ES projektiem - man paziņa beigās atteicas, jo bez kukuļa tur nekas nenotiek, bet kā iedosi kukuli - Tu jau esi uzskaitē un ar Tevi var manipulēt
Man ir pilnīgi pretēja pieredze. Esmu kādus 5 projektus uztaisījis un sastapies tikai ar sava reģionālā Lauku atbalsta dienesta pretimnākšanu un palīdzību. Katra pārvalde ir ieinteresēta, lai no viņiem nāktu labi projekti, tas ir viņu "bizness" un savas nepieciešamības un svarīguma apliecinājums.
Gunars, ko Tu strīdies ar tiem, kas ne LAD, ne LIAA pat tuvumā nav bijuši - viņa paziņas paziņas brāļa sievas paziņa tak zina čali kam kukuli paprasīja, nu toč!
versatile:Gunars, ko Tu strīdies ar tiem, kas ne LAD, ne LIAA pat tuvumā nav bijuši - viņa paziņas paziņas brāļa sievas paziņa tak zina čali kam kukuli paprasīja, nu toč!
pēdējos 3-5 gados parastiem mirstigiem pieejamos limenjos un apjomos pieejamas kukulidoshanas iespējas ir stipri apcirptas. Bet nu kur lielie cipari griezaas saparda....mmmm....
kukuli jau izpiež opiciāli - caur firmu - kura sagatavo projektiņu, tur jau reāls cipariņš parādās bez firmas (starpnieka) - tukšs nummurs
PS es jau nesaku, ka projektu nav, 1 firma nopirka ceļamkrānu, par ES naudu, super investīcija Latvijas razošanā prezidenta viesu namu pat nepieminēšu, tā jau klasika
Latvijai ir vajadzīga - inovatīva ražošana, aizsargāta ar patentiem, ar augstu pievienoto vērtību
+ jāsēdina cietumos - korumpētie prokurori, kuri aizstāv - lielkoncernus un iznīcina - mazos un vidējos uzņēmējus (jo tie tiek nostādīti nevienlīdzīgos apstākļos - pret šo zagļu un bandītu baru)
dansiga:Ilgi domāju , vai rakstīt šo tekstu, bet tomēr nespēju klusēt .... Kad zemnieki gadu un vairāk atpakaļ rīkoja akcijas - tad te blogā lielākā daļa bļava - ROze vainīgs ... pie visa vianīgs Roze ..... a kāpēc tagad neizskan vianīga vārds?
