Man Kaukāzā bija D7000 + 5 objektīvi + divi aķi Augstāk pa 3020 gan nekāpām, līdz ar to nevar nosaukt par ekstremāliem apstākļiem. Rāpjoties augstāk fotoaparātu atstātu to pašu, objektīvu skaitu samazinātu līdz divi vai trīs.
liidz 4k viss kā karjerā. nepateicīgas, kontrastainas gaismas. var koncetrēties uz detaļām. mākoņiem, miglām, puķēm un rāpuļiem. kalnu sajūta sākas virs 4k - līdz tam - transfērs uz to . ja ir pietiekama celtspēja riktīgi noderēs statīvs! . a tādu kalnu fočiku gan neatradīsi . ja brauktu uz kalniem, ņemtu līdzi visvieglāko iespējamo, taču ar braketing opciju. filtrus aizmirsti. lieks smagums un bremze. braketē!
ja nav ambīciju drukāt uz lielveikala fasādes, ideāls variants. draugiem un radiem un fbukā izrādīju mobīlās bildes. visi laimīgi. a dslrā sabildētās pat kompī neesmu pārpumpējis . gan jau.
Tas kur sākt bildēt kalnos tak atkarīgs no reģiona, kur kalni atrodas! Norvēģijas ziemeļos jau pie kādiem 600 m pazūd koki un sākas kalnu tundra , bet pie 1000 m virs jūras jau ir tikai akmeņi. Turpretī Gruzijā koki pazūd pie 2000 un akmeņi sākas pie 3500. Savukārt Himalajos 4000 nav nekāds augstums, un lielākoties Tu vēl pie šāda augstuma atrodies lielo kalnu "ēnā".
viss ir atkarīgs cik augstu kāp, ja līdz 1000m. tad zenit, ja līdz 2000m. tad pentax, ja līdz 3000m. tad canon, ja līdz 4000m tad nikon, ja līdz 5000m. tad leica, ja līdz 6000m. tad hasselblad, virs 7000m skābekļa masku (ieteicams)
Tas atkarīgs no tā, kādiem nolūkiem fotoaparāts tiek ņemts līdzi - tb, vai pārgājiens ir dēļ fotogrāfēšanas, vai fotogrāfēšana ir tikai pārgājiena iemūžināšanai - "te mēs bijām". Ja pirmais variants, tad ieteiktu analogo aparātu un filmas. Vislielākā sāpe man vienmēr bijusi ar baterijām digitālajam aparātam pie zemām temperatūrām, nav jēgas staipīt pēdējās dažas dienas pa kalniem izlādējušos fotoaparātu... Ja ir +/- bāzes nometne ar kādu ģeneratoru, tad jautājums, protams, atkrīt, atliek tikai noskaidrot, cik nopietna loma pārgājienā iedalāma foto. Uz Kamčatku, piemēram, es laikam sasparotos un paņemtu arī kādu lieku svaru līdz, statīva izskatā. Varbūt arī stipri padomātu, vai par statīvu nevar izmantot kādu salocītu džemperi uz akmens un pajemtu tā vietā vēl kādu objektīvu... viss atkarīgs no ceļojuma mērķa.
rais:Zinu,ir runa par ziepi ko varetu nemt lidz,kadreiz nemu lidz tiri mefanisko Kodak,filmas.Lidz 5 tuk varetu stiept ari spoguli,bet augstak diez vai.
Tieši tā! Pamirā, Tjanšanā lieliski iztikam ar Oly mazo filmenieku ar fiksētu 35.2,8 stiklu. Šodien arī diez vai virs 5K stieptu ko smagāku (no sirds izsmējos par ieteikumu stiept tur līdzi statīvu) par kompaktkameru. Teiksim, Fuji X20 (veikalos sola 23.02). Labi salīdzinājumi šai klasei - podakuni.livejournal.com... Iepriekš paredzot kritiķu tekstus - ir tepat F/bloga galerijā (autors Berdigans) lieliskas pasaules kalnu bildes ar kompaktiem. Nesenākā pagātnē (autors Plūme ) ar veco Sony, ar 2/3'' matricu bija tādas ceļojumu bildes, par kādām daudzi lielo kameru īpašnieki varēja tikai sapņot. Par akumulatoriem - zemās temperatūrās silti iesaku kameru barot pa kabeli, akumulators jātur konteinerā pie jostas, zem apģērba. Pašreiz esošajai kamerai (Pentax K-01) viena uzlāde =500 bildes (1/2 ar z/spuldzi). Ar diviem akumulatoriem normāli vajadzētu pietikt (jā, bija konstrukcija - abi vienā konteinerā). P.S. Manuprāt, liels pluss varētu būt uzlabotais optiskais skatumeklētājs. Pilnībā atslēdzot ekrānu, akumulatora resurss krietni ietaupītos.
rais:Zinu,ir runa par ziepi ko varetu nemt lidz,kadreiz nemu lidz tiri mefanisko Kodak,filmas.Lidz 5 tuk varetu stiept ari spoguli,bet augstak diez vai.
Tieši tā! Pamirā, Tjanšanā lieliski iztikam ar Oly mazo filmenieku ar fiksētu 35.2,8 stiklu. Šodien arī diez vai virs 5K stieptu ko smagāku (no sirds izsmējos par ieteikumu stiept tur līdzi statīvu) par kompaktkameru. Teiksim, Fuji X20 (veikalos sola 23.02). Labi salīdzinājumi šai klasei - podakuni.livejournal.com... Iepriekš paredzot kritiķu tekstus - ir tepat F/bloga galerijā (autors Berdigans) lieliskas pasaules kalnu bildes ar kompaktiem. Nesenākā pagātnē (autors Plūme ) ar veco Sony, ar 2/3'' matricu bija tādas ceļojumu bildes, par kādām daudzi lielo kameru īpašnieki varēja tikai sapņot. Par akumulatoriem - zemās temperatūrās silti iesaku kameru barot pa kabeli, akumulators jātur konteinerā pie jostas, zem apģērba. Pašreiz esošajai kamerai (Pentax K-01) viena uzlāde =500 bildes (1/2 ar z/spuldzi). Ar diviem akumulatoriem normāli vajadzētu pietikt (jā, bija konstrukcija - abi vienā konteinerā). P.S. Manuprāt, liels pluss varētu būt uzlabotais optiskais skatumeklētājs. Pilnībā atslēdzot ekrānu, akumulatora resurss krietni ietaupītos.
Tu aizmirsi piebilst, ka Pluumem ir smadzenes , bet oli, nikon, canon un pat haselim to naf
+++Haiduks. Tehnoloģijas attīstās - automātiskā ekspozīcija, seju atpazīšanas funkcija, tas pats autofokuss, bez kura daži vispār nespēj bildēt. Vēl gan jāpiebilst - ja arī kādam no brendiem izdotos kamerā implantēt (vai bezvadu sistēmā to savienot ar jaudīgu kompi) mākslīgo intelektu, tam jābūt stipri augstāku potenciālu kā dažam labam...
ja pargajiens, tad svarigi bus svars. domaju, ka spoguleni vajadzetu, ar kadu forsu platlenki, bet nu vai jega staipit lidzi fullframe kameru ar smagu stiklu - nez vai... Divas trīs rezerves baterejas, drošu polsterētu somu, cimdus ar fotopirkstiem. Varbut verts padomat par 3/4 mirrorless? Ja vien, protams, maaksla nav pirmajaa vieta, tad visu parejo var upureet ... cirpolaaro filtru, chupinju atminjas karshu (videja spogulene gan dienaa vairak kaa 16gb sarazhot isti nespej), gps logeri klat un komplekts gatavs. tas taa, atzinjas no shodienas kaapeleeshanas pa naves ieleju
Nu tur jau tā zapte, ka esmu fočējis, tik nesaprotu, kādu gaisa zilumu tu tur esi redzējis. Ja domā gaisa dūmaku no tajā esošā ūdens tvaika, tad jau, lai palielināt kontrastu, C-PL jāizmanto. Bet to pat nav jānoņem, jo ļoti labi atdala plānus:
Bet, ja tas mākonis nāks vēl zemāk, nepalīdzēs nekādi filtri:
gabiz nebij domājis sniegotas alpu nogaazes? kalnu zilums - dvēseles stāvoklis pēc litra chachas un 4 nedelju pārgājienā gaisa zilums - celjojums gaisa balona
Es gan domāju, ka viņš vienkārši bija domājis aizplīvurojumu, kurš rodas uz filmas dēļ tās paaugstinātās jūtības pret UV. Sensoram tas ir pie kājas, uz cipariem UV filtri ir tikai mehāniskai aizsardzībai no piedzēruša drauga iebrauciena ar ceptu desiņu objektīvā piknika laikā.
rais:Zinu,ir runa par ziepi ko varetu nemt lidz,kadreiz nemu lidz tiri mefanisko Kodak,filmas.Lidz 5 tuk varetu stiept ari spoguli,bet augstak diez vai.
nu nikon var stiept ari augstak,,, ir gadijies but virs 6 ar filmu spoguleni , stradaja zuper , bet filtri gan noder... bet tagad augstam kapienam droshi nemtu ari parbauditu spoguleni kameru ,kas labi strada pie lieliem minuss gradiem un nebuut ne FF
redz kur arī atbilde kā bildītē dabūt telpiskumu, zīmēšanā gan to māca pionieriem pamatskolas vecumā - jo tālāk un ēnā jo vēsāki toņi, jo gaismā jo pretēji jeb arī otrādi
Autors saka - ir runa par lieliem kalniem un ekstremāliem augstumiem. Te nederēs bildītēs pievestie piemēri un Dolomīta Alpu (labākajā gadījumā) pieredze, par līdzenumu nerunājot. Tur ir stipri RETINĀTS gaiss, zvaigznes naktī nav kā adatas caurumiņi šeit, Latvijā, bet atgādina elektiskās suldzītes. Arī UV filtra noliegšana retinātajā augstkalnes atmosfērā, virs 5K var liecināt tiki par šo apstākļu nepārzināšanu.
Par kamerām. Tehnisku apstākļu dēļ Pamiru, Tjanšanu bildēju ar filmenieku, 35mm F2,8 fiksu. Beidzot šodien bija izdevība (paldies Elkor par sagādāto izdevību) netraucēti pabildēt ar šādu pašu raksturlielumu digālo kameru - Sony RX1. FF kompaktkamera ar GODĪGU 35,8x23,8 mm matricu, GODĪGU Carl Zeis Sonnar T* 35mm F2.0 stiklu. Rokā guļ labi, neraugoties uz izmēriem (115x59x70mm, 482g), mazāka par Fuji X-100 ar APS-C matricu un fiksēta fokusa stiklu. Vēl vairāk - sabildēju paralēlus kadrus ar Pentax K-01 un 50mm F1,4 stiklu. Diemžēl. pentaksim ekvivalenta (24mm F1,4) stikla nebija. Bildēju M režīmā, vienādu expu (fragma, laiks /sek un ISO - vienādi). Daži tirdzniecības zāles kopskati un galvenais mani interesējošais - portretbilde ciešā kadrējumā - tikai seja. Tagad skatos kompī. Gan pilnu izmēru, gan detaļam - visus iespējamos 100% kropus.
Par FF detalizāciju nav ko runāt, arī stikls atbilst augstajiem CZ standartiem. Vēl - spriežot pēc uzmanīgas slēcu bloka apskates (ar max atvērtu fragmu), Sony ir izdarījusi to pašu, ko Sony R1 - iebūvējusi stiklu maksimāli tuvu matricai. R1 kamerai ar APS-C matricu no tās līdz lieliskā ZC Vario-Sonar 24-120mm F2,8-4,8 stila pēdējai lēcai ir TIKAI 2,1 (divi,viens) milimetri. Kolosāls kompktums. Arī ar cenu tādas augstas klases tehnikai ir interesanti - viens pliks Leica 35mm F2,0 Summicron stikls maksā vairāk, kā šeit - viss komplekts.
Mājupbraucot gan atcerājos - tolaik bildēju uz diapozitīviem. Atgriežoties no ceļojuma, aizvedu uz Kalējielas fotosalonu, saņēmu jau gatavus slaidus. Saliku rāmīšos, un viss - liela skaista bilde pa pussienu. Ar diditālo bez pēcapstrādes un kopēšanas uz papīra neiztikt. Jaunās tehnoloģijas....
Voldemorts: Arī UV filtra noliegšana retinātajā augstkalnes atmosfērā, virs 5K var liecināt tiki par šo apstākļu nepārzināšanu.
Šeit runa ir par šodienas, digitālo fotografēšanu, tu tur biji 80-tajos. Матрица фотоаппарата. Чувствительность кремневых фотоэлементов (пикселей) – основы матриц фотокамер, сильно отличается от чувствительности плёнки, располагаясь в ИК диапазоне, тогда как чувствительность к синему и УФ диапазону очень низкая. macroclub.ru...
Kāda nozīme pie tā ir atmosfēras retinājumam un zvaigžņu lielumam??? UV starojumu regulē ozona slānis, kurš ir krietni augstāk par Tjanšanu.
Nekad nesapratīšu loģiku - kāds sakars pievestajam piemēram no MACRO fotosaita ar bildēšanu. Vienalga, uz kāda informācijas nesēja, šeit runā par bildēšanu 5000 m.v.j.l Ekselenti piemēri photosight.ru/users/160233 un citās Anton Jankovoy publikācijās. Arī mūsu pašu rīdzinieks Andrejs Saļikovs gan i-netā, gan savās grāmatās par Nepālas, Indijas kalnu ceļojumiem parāda lieliskus šādu bilžu paraugus. Interesentiem pievedu šo piemēru par zvaigznēm, jo tas, manuprāt, lieliski ilustrē augstkalnes nepiesārņotā gaisa fiziskās , staru laušanas īpatnības, salīdzinot ar zemieni. Ar to bildētājam būs jāsadzīvo, daudz kas būs savādāk, arī ekspozīcija. Arī autora "Pixels" koments par filtriem liek domāt - nav tur bijis. Saullēktos, kalnu smailes pirmajos saules staros bildējot, var bez tiem iztikt, bet dienā, saulainā laikā bez ND komplekta būs lielas problēmas, sevišķi vietējos cilvēkus portretējot. Piebilde. Tāpat esmu pārliecināts par UV filtra nepieciešamību - noteikti būs momenti, kad pretējai kalna smailei nu nekādīgi tuvāk nevarēs tikt, un UV tomēr noņems bildei migliņu, atklāsies cita detalizācija. Stāstiņu par filtru kā lieku smagumu, vienlaikus iesakot virs 5K stiept statīvu, piedodiet, nesapratu.
Voldemorts:Nekad nesapratīšu loģiku - kāds sakars pievestajam piemēram no MACRO fotosaita ar bildēšanu.
Skaidrs, ka nesapratīsi, izlasot vienu piemēru, kurš ir no MACRO saita, jo tas ir pirmaiais, kas gūglē trāpījās par digitālo sensoru jūtību pret UV stariem. Ja pamēģinātu lasīt, par ko vispār šis cepiens, saprastu, ka runa ir par UV filtra lietderīgumu uz cipariem, noņemot ultravioleto aizplīvurojumu (kalnu zilums), kurš ir raksturīgs tikai filmai. Ar tavām zvaigznēm un gaisa piesārņotību tam visam nav nekāda sakara.
Atvainojos, šo fundamentālo atziņu biju palaidis garām. Šeit gan nešķiro - UV filtri bloķē ultravioleto gaismu. Pārsvarā situāciju tie neietekmē krāsu gammu vai apgaismojumu, bet nedaudz palīdz izvairīties no pārlieku zilas nokrāsas augstāk virs jūras līmeņa. Šos filtrus var lietot lēcu aizsardzībai pret skrāpējumiem (citāts no Master-Photo).
Skatos pasaulē slavenu fotolietu tirgotāju katalogus un brīnos - par ko domā B+W, Hoya, vai Schneider-Kreuznach (nika vārda brālis?) vadība, konstrtuktori un marketologi. Tik plašs UV filtru piedāvājums, par tīri nopietnām cenām. Vai tiešām viņu starpā nav neviena, kurš būtu sapratis: TIKAI FILMAI !!! Taču ar tām šodien, digitālajā laikmetā gandrīz neviens nebildē, firmas darbs ir nevērtīgs, nevienam nevajadzīgs.
Ja zinātu japāņu, nu kaut mazliet labāk angļu valodu - rakstītu ziņu ražotājiem - lai beidz māžoties, uzprasa padomu f/bloga gaišākajiem prātiem. Varbūt kāds no jaunajiem autoriem ar labākām valodu zināšanām var izpalīdzēt? Tekstu uzrakstīšu, adreses ir i-netā.
B+W par to domā šitā: The UV filter blocks the invisible ultra violet component of light from the sky, which can cause blur and to which many colour films react with a blue cast. www.bpluswfilters.co.uk... Uzraksti vāciski, varbūt patiešām beigs māžoties.
Uzraksti arī šiem: A muliti-purpose fine-weather filter for color as well as black and white films. www.hoyafilter.com...
Bet, ja zini tikai vienu svešvalodu - krievu, tad raksti tam autoram, kura citātu krieviski esmu devis augstāk.
. ja ir pietiekama celtspēja 
