šādu diskusiju bija vēlme iesākt pēc plenēra Jumpravā,tad nolēmu tomēr nedaudz nogaidīt. Es pats tos atbalstu,jo manuprāt fotogrāfija jau sen pilda krietni plašākas funkcijas kā pirms 20 gadiem un attiecīgi jāpakļauj izvērstākiem vērtējuma kritērijiem. Nojaušu,ka vecmeistari man iebildīs,bet manuprāt foto caur tīkliem un ierīcēm pilda daļu funkciju,ko savulaik darīja dzeja,vēstules,pat valoda. Nafig gari runāt,ja var draugos iemest desmit bildes un alles. Bet tas tā, gribētos tomēr dažādus viedokļus palasīt,ja iespējams par fenomenu kā tādu,bez konkretizēšanas.
Virsraksts ar tekstu neiet kopā, nu galīgi neiet kopā. Cik esmu bijis plenēros, praktiski nekas naf mainījies (agrāk gan vairāk ņēma līdzi izdrukātas bildes ), līdz ar to progresu, vai regresu neredzu. Par pašapmierināšanos- tie kas grib pašapmierināties, tie uz plenēriem neierodas, bet saitos zem feikNikiem gudrības stumj
Rolands66: ...foto caur tīkliem un ierīcēm pilda daļu funkciju,ko savulaik darīja dzeja,vēstules,pat valoda. Nafig gari runāt,ja var draugos iemest desmit bildes un alles.
Nujā, tik avīzi senāk kaut ķemertiņā sēžot izlasīja, bet ar traukiem - vieni no tiem vispār neizlien, bet citi, kā es, tik februārī atbild "Paldies, tev arī priecīgus Ziemsvētkus".
Haiduks:Virsraksts ar tekstu neiet kopā, nu galīgi neiet kopā. Cik esmu bijis plenēros, praktiski nekas naf mainījies (agrāk gan vairāk ņēma līdzi izdrukātas bildes ), līdz ar to progresu, vai regresu neredzu. Par pašapmierināšanos- tie kas grib pašapmierināties, tie uz plenēriem neierodas, bet saitos zem feikNikiem gudrības stumj
Manuprāt, šie pasākumi var interesēt visos aspektos. Man - kā tusiņš, komunicēšanās ar ikdienā nesatiekamiem, gaišiem cilvēkiem. Jaunajiem tā varētu būt arī neslikta iespēja pavērot, kā strādā pieredzējuši bildētāji. Klasi augstāk ir tik organizatoriski sarežģīti pasākumi kā šis Liepājnieku sarūpētais divdiennieks ar paralēlizstādēm, "Egona Spura ceļŠ" ar vieslektoriem un izstādēm. Komunikāciju ziņā gribu atzīmēt "Art Camp", kur sevi apliecinājuši fotogrāfi no visa Baltijas reģiona, Sankt Pētrburgu un Baltkrieviju ieskaitot meistarklasēs dalās ar savu pieredzi ļoti plašā fotografēšanas virzienu diapazonā.
+++ par fotogrāmatu izdošanu. Pie mums jau tradīcīja - viss jaunais atnāk, ieviešas ar vairāku gadu kavēšanos...
Voldemorts:Manuprāt, šie pasākumi var interesēt visos aspektos. Man - kā tusiņš, komunicēšanās ar ikdienā nesatiekamiem, gaišiem cilvēkiem. Jaunajiem tā varētu būt arī neslikta iespēja pavērot, kā strādā pieredzējuši bildētāji. Klasi augstāk ir tik organizatoriski sarežģīti pasākumi kā šis Liepājnieku sarūpētais divdiennieks ar paralēlizstādēm, "Egona Spura ceļŠ" ar vieslektoriem un izstādēm. Komunikāciju ziņā gribu atzīmēt "Art Camp", kur sevi apliecinājuši fotogrāfi no visa Baltijas reģiona, Sankt Pētrburgu un Baltkrieviju ieskaitot meistarklasēs dalās ar savu pieredzi ļoti plašā fotografēšanas virzienu diapazonā.
Jā visam it kā varētu piekrist,jautājums -kurā brīdī rodas negatīvā attieksme? Un visbiežāk no tiem,kas nepiedalās. Dēļ pirts,alus vai citiem faktoriem??
Jā visam it kā varētu piekrist,jautājums -kurā brīdī rodas negatīvā attieksme? Un visbiežāk no tiem,kas nepiedalās. Dēļ pirts,alus vai citiem faktoriem??
Rolands66:tAK POFIG VIRSRAKSTS -paanalizēt tak varam???
Manuprāt viss ir baigi vienkārši. ja salīdzina ar sportu - ir profu treniņnometnes pirms izlases spēlēm un ir vienkārši komandas tusiņi - dzerstiņi ar "bumbas padzenāšanu". Liepājas pasākums imho ir baigi labs un pozitīvs izklaides hobij tusiņš ar iespēju daļai tā dalībnieku arī ko jaunu iemācīties, citai daļai ar zināšanām padalīties un visiem kopā pasākuma rezultātus apspriest . Man smaidu raisa gan texti par mārketingu, publicitāti, preses relīzēm un citu blablabla, gan arī prasības pēc baig nopietniem "darba rezultātiem" no atpūtas pasākumiem.
IMHO mazliet atslābt der gan ļoti sensitīviem organizatoriem, kas pielīdzina iesācēja bildes apsmaidīšanu "sava bērna nogalināšanai", gan tiem, kas sagaida, ka katrs publicētais kadrs no pasākuma būs "Pulicers"
Negatīva attieksme dažiem indivīdiem ir arī pret regulāru zobu tīrīšanu. Bez Frīda pieminētās skaudības (es vēl pievienotu iedzimtu garīgu kūtrumu) nīd cilvēki, kuri šajās aprindās ir iemaldījušies, nejauši viesi. Jocīgākais - viņu starpā ir arī tādi, kam bildēšana ir maizes darbs. Trafareta ikdienas rutīna, par sava darba mīlestību vispār nerunājot. Protams, tādi ir pilnīgi visās profesijās, ministrus ieskaitot.
Nevaru īsti pievienoties viedoklim par amatierbumbas dzenāšanas tēmu. Ja pieturos pie domas,ka mūsdienās foto veic plašākas funkcijas nekā senāk. Kaut vai feisbūkā tie mellie rāmji ar tekstu darbojas PAT ĻOTI efektīgi. Un knipsētāju armija arī labi papildina ražotāju peļņu. Tā kā viss ir pa nopietno. Tāpat visu nevarēs norakstīt uz skaudību. Ir ļauži,kas svēti tic,ka tiek zaimotas vērtības. Jautājums tikai vai ir vērts tās saglabāt,vai tomēr ļauties laikmeta korekcijai.
Starp citu nekur neesmu atradis jēdzīgu prognozi par fotogrāfijas nākotnes vīziju. Izņemot varbūt Luņa minēto peridisko cikliskumu,kas arī atstāj daudzus jautājumus. Mans sliecas domāt,ka tāpat kā tagad kameras slēdža nospiešanas laikā rodas fails,kurš tā starp citu ļauj iegūt arī bildi, tāds pat process ir noticis ar fotogrāfiju kā tādu. Un tāpat kā savulaik izdevās iekarot mākslas statusu,tā tagad tiek paplašinātas robežas kaut kādos sociālas parādības virzienā,jo kau ko bildē faktiski visi.
Voldemorts:Negatīva attieksme dažiem indivīdiem ir arī pret regulāru zobu tīrīšanu. Bez Frīda pieminētās skaudības (es vēl pievienotu iedzimtu garīgu kūtrumu) nīd cilvēki, kuri šajās aprindās ir iemaldījušies, nejauši viesi. Jocīgākais - viņu starpā ir arī tādi, kam bildēšana ir maizes darbs. Trafareta ikdienas rutīna, par sava darba mīlestību vispār nerunājot. Protams, tādi ir pilnīgi visās profesijās, ministrus ieskaitot.
Man smaidu raisa gan texti par mārketingu, publicitāti, preses relīzēm un citu blablabla, gan arī prasības pēc baig nopietniem "darba rezultātiem" no atpūtas pasākumiem.
Vari smaidīt , nesmaidīt marketings, publicitāte un t.t. , tas viss ir tas pats MĀRKETINGA triks, jo ja tas nebūtu darīts, nebūtu dažādi atbalsti no dažādām vietām sākot ar pašvaldības uzņēmumiem, beidzot ar privātfirmām un t.t. , JO !!! 1. lai izstādītu 3 izstādes vajadzīgas telpas (nauda), tika uzdāvināts, 2. vajadzīgas vietas ietusēšanai, bildēšanai un t.t. vai nu pa velti , vai pa lēto, sakārtoja . 3. Tērpus modelēm vajadzēja, par simbolisku samaksu dabūja no teātra .................. Un tā var uzskaitīt nuuuuuuuuuuu vismaz vēl 10 punktus. Secinājums , ja nebūtu tā mārketinga pr kuru Tu pasmaidi , pasākuma izmaksas (dalības maksa) būtu ~40-50 LVL 17 Lašu vietā Un tagad smaidi vesels Tusiņi, burziņi, saieti , salidojumi un t.t. viss ir vajadzīgs un katrs izvēlās to, kas viņām šķiet interesanti.............. Senāk, kad nebija mobīlo tel., ineta, kad pa TV bija 2,5 progr., visi žurnāli un avīzes bija vienā krāsā, bildes rādīja albūmos ............ cilēki biežāk satikās , runājās , kopā iedzēra , piedzērās , gāja uz demonstrācijām, gāja uz kino , gāja ciemos viens pie otra .......... . bet mūsdienās daudz kas moderno komunikācijas līdzekļu ir pazuduši ļoti daudzi cilvēka faktora momenti ........... un kaut vai tā iemesla dēļ vien ir vērts dažreiz satikties un pazīmēties, parunāties, padarboties, pamērīties un t.t ......... nu vismaz SLIKTĀK NO TĀ NEVIENAM NEKĻŪST !
Tante koments būtībā ir provokatīvs. Ja pajautā. Tātad ieguldīti savi un citu finansu un laika resursi komunikācijas trūkumu kompensēšanai, jo no tā JAU SLIKTĀK NEBŪS? Principā vēlēšanu kampaņu ar var piejūgt.. Kau kādu cildenāku mērķi gribētos.
Cilvēki taču ir tik dažādi un tikpat dažādas vēlmes ir komunicēt - ir vēži vientuļnieki, ir komandas cilvēki, ir bara cilvēki. Katram savs. Tāpat ir ar apgūšanas metodēm - viens lasa grāmatas - lai apgūtu ko jaunu, citam to visu vajag redzēt, vēl citam - redzēt, kā cits to dara. Un tāpēc nav jānoliedz metode, ko cits piekopj. Man šādos pasākumos škiet intersanti apskatīties, kas kram sanācis pie vienādām iespējām un apstākļiem, ka kurš to visu redz.... Vecajos labajos laikos vēl vairāk tusēja, kā šobrīd - tikai varbūt ne tik apjomīgi, jo tad nebija elastīgās virtuālās vides. Nez kāpēc veco laiku "tusiņu" bildes tagad daudziem šķiet intesanti apskatīties - "kā tas bija tolaik".
Čīkstētājiem un īdētājiem un noliedzējiem vajadzētu bubināt, ja viņus, kas negrib nekur piedalīties, kāds vilktu turp aiz rokas piespiedu kārtā ...
Rolands66:šādu diskusiju bija vēlme iesākt pēc plenēra Jumpravā,tad nolēmu tomēr nedaudz nogaidīt. Es pats tos atbalstu,jo manuprāt fotogrāfija jau sen pilda krietni plašākas funkcijas kā pirms 20 gadiem un attiecīgi jāpakļauj izvērstākiem vērtējuma kritērijiem. Nojaušu,ka vecmeistari man iebildīs,bet manuprāt foto caur tīkliem un ierīcēm pilda daļu funkciju,ko savulaik darīja dzeja,vēstules,pat valoda. Nafig gari runāt,ja var draugos iemest desmit bildes un alles. Bet tas tā, gribētos tomēr dažādus viedokļus palasīt,ja iespējams par fenomenu kā tādu,bez konkretizēšanas.
Kā vecmeisteri teica, - "pareizi uzdots jautajums, ir puse no atbildes". Tad nu lūdzu arī atbildi uz savu pārspriedumu - "Kādu funkciju kādreiz veica dzeja, vēstules un pat valoda".
Nu re,kā dansiga glīti uzrakstījusi. Man nav ko īsti iebilst. Plenērus parasti bīda lielākas vai mazākas komandas. Nav tā ,ka pastarpināti tiek reklamēts grupu vai biedrību veikums? Nu tā,vieni lielās,pārējie padzied līdzi,lai no pīrāga ļauj našķoties? Jautājums bez sarkasma.
Rolands66:Tante koments būtībā ir provokatīvs. Ja pajautā. Tātad ieguldīti savi un citu finansu un laika resursi komunikācijas trūkumu kompensēšanai, jo no tā JAU SLIKTĀK NEBŪS? Principā vēlēšanu kampaņu ar var piejūgt.. Kau kādu cildenāku mērķi gribētos.
Cildens mērķis - var to atdzīt, var neatdzīt, var piekrist, var nepiekrist , bet kaut arī slēptāka vai neslēptāka, viss kas notiek tusiņos , saietos, arī šeit pat ineta vidē ir sava veida lielāka vai mazāka sacenšanās savā starpā , kas liek izlīst no pašamierinātības čaulas un liek paskatīties riņķī ko citi dara (labāk par manīm), ļauj saprats kas jādara lai pielīdzinātos labākajiem un t.t. un ja kāds teiks , ka neinteresē citu sasniegumi - NETICU !!! Tā ir kaut apslēpta, bet konkurences cīņa par vietu tirgū, par labāko bildi , par labāko ideju un t.t , un tā darbojoties izzīmējās kas patiesībā ir kas un kam ir kura vieta.......... Cilvēks vienkārši ir tāds pats dzīvnieks kuram ir vajadzīga komunikācija un bars riņķī (to skaisti sauc - interešu kopa )
Es nesaprotu tos, kuri raksta par skaudību- katram taču iespējams piedalīties šajos pasākumos, plenēri vai darbnīcas notiek ļoti bieži. Atliek izvēlēties kompānijas, tēmas un piedalīties. Plenēri rada apmierinājumu, tātad, paši pūta, paši dega un apmierinamies. Progress ir neizbēgams, jebkurā jomā, ja ar to regulāri nodarbojas.
nu re-pat nezinu kā tai teikumā pausto vārdiem aprakstīt. To smaiļķēmu vietā ļoti labi izmantojas foto. Nav nekas jāprāto-pamosties laimīgs,izej rīta agrumā,ieelpo vasaras rīta dzestro gaisu-sašķil reportu,ieliec blogā ,facebook vai jebkur un vēstījums gatavs. Lakoniskā dzeja.
........labrīt visiem, kas te tusē.........centos izlasīt visu augšrakstīto info un nonācu pie secinājuma, ka laikam kā vienam no organizatoru grupas un mārketinga bīdītājkomandas man sausi jāuzraksta par mērķiem un uzdevumiem mūsu pasākumiem. Pirms 4 gadiem notika pirmais Liepājas fotopasākums. gan šis gan arī pārējie trīs notikušie tika veidoti ar noteiktu mērķi : Popularizēt Liepājas pilsētu kā pievilcīgu tūrisma objektu, iepazīstināt ar rūpniecības un kultūras objektiem pilsētā. Uzdevumi bija konkrēti. Safotografēto materiālu atdot pašiem uzņēmumiem un pilsētas Tūrisma informācijas centram, veidot izstādes un reklāmas materiālus. Tas viss arī notika un notiek šogad. Mārketings ir vērsts uz līdzekļu piesaisti un paliekošu vērtību radīšanu....Neiztrūkstoši svarīga ir arī kopā sanākšan un savstarpējā komunicēšana. Pie visa vēl gribu piebilst, ka mūsu projekts ir bezpeļņas.....
Nu re-pagaidām ir DAUDZ iemeslu ,kāpēc ir vērts. Nav skaidra pretējā argumentācija. Kā šādi pasākumi var degradēt mākslu,piesmiet foto un tamlīdzīgi....
Ok, Tante, negribi smaidīt, varam arī tīri nopietni parunāties. Ja iespējams, tad bez bērnudārza retorikas, kur Anniņa ggrauž bonbongu, Pēterītis pienāk un saka, ka šitā zorte nav garšīga, Anniņa atcērt, ka Pēterītim skauž, utt... blablabla....
Par kostīmiem "pa lēto" piemēram. Izlasīju organizatoru komentu, ka Liepājas kultūras pārvaldei apsolīta izstāde par tēmu Liepāja dažādos tās vēstures posmos. Super. tas priecē. Tātad būs reāla atdeve no pasākuma. Apskatījos Girtsona reportāžu un radās man jautājums. Kā iespējams veidot vēsturisku sesiju ar feikiem butaforiskiem kostīmiem? Tikai nepārproti, man ļoti patika valdzinošā un viegli dekadentiskā "Bermonta māsīca" ar visu savu "ordeni" pie atloka. Tik es nesapratu, vai atslēgas vārds sesijai ir "vēsture", kas tomēr ir pie faktiem "baigi piekasīgā maita", vai "māksla", vai kaut kas pa vidu? Vai arī tas ir ļoti gudrs paņēmiens kā atšūt jebkuru bilžu kritiķi. Jo tiem, kas piesienas pie vēsturiskā feika var droši atcirst, ka tā ir baigā māksla, viņi nekā nesaprot, viņiem kaut kas skauž, jo ir latvieši un lai iet bekot, bet tiem, kas saka, ka no dekadences kā mākslas žanra tur ir mazāk kā melns aiz naga, var atbildēt, ka tā ir vēsturiska sesija nu tālāko iekalto textu par latviešu skaudību. Nu tā kā anekdotē, kur sieva rāda vīram 2 kleitas un prasa, kuru šovakar vilkt. Vīrs saka, ka lai velk sarkano un saņem niknu uzbrēcienu, - ak tad tev zaļā nepatīk? Vai arī otrādi. Tante, tici man. man nekas neskauž, pats labprāt būtu piedalījies pasākumā, negribu es kasīties, goda vārds, gribu tikai saprast , kas tas bija un vai vajag to mēģināt vērtēt kā darbu, vai vaiga īzī izturēties kā pret plezīra pasākumā tapušu improvizāciju.
Tante, tici man. man nekas neskauž, pats labprāt būtu piedalījies pasākumā, negribu es kasīties, goda vārds, gribu tikai saprast , kas tas bija un vai vajag to mēģināt vērtēt kā darbu, vai vaiga īzī izturēties kā pret plezīra pasākumā tapušu improvizāciju.
Tas bija 3 vienā te ieliktās reportāžas ir vienkārši lai parādītu notikumu gaisotni un gaitu, man domājās ka īstās 10-15-20 bildes top un tiks atlasītas kas der , kas nē, ne Getrsona , ne Doldijas ne manas , ne daudzu citu bildes nepretendēs uz augsto mākslu un neatbildīs pasūtītāja prasībām
Es atļaušos tā drusku no malas.Vai ar foto nav tas pats kas ar rokmuziku?Viss notiek,ja ir protests un dumpinieciskums.Dumpoties var saprast arī kā tieksmi pārvarēt kaut ko.Kā vairs nav pret ko dumpoties,tā pošlo,poņeslos gulbīši,kaķīši un samāksloti modelīši..Ar pirmo veiksmīgo albumu sapelna naudu.sapērk kažokus un villas un cauri ir....tālāk vairs nav interesanti.Nav tas labākais salīdzinājums,bet man tiešām liekas,ja visi var nospiest podziņu,tad priekš kam man būt par 1001-o spiedēju?Tās arī ir tās laikmeta izmaiņas-kaut kāds rezultāts ir iegūstams bez jebkādas piepūles.Tas nogalina būtību-tev būs strādāt un mācīties!Tagad jau nav vajadzības-nospied telefonu un pa 2 laši pasūti bildi ko piekārt pie sienas.
Nu tad es arī "no malas". Redzu pamatsakarību - tie, kas bijuši pasākumā, ir ļoti apmierināti, pārējie tā kā meklē jēgu, nozīmi, vajadzēja/nevajadzēja...u.t.t. Domāju, varbūt nemaz nav jāņem tik dziļi. Par dzīves jēgu interesējas pesimisti, optimisti interesējas par dzīvi!
Par galveno teemu: ir klases salidojumi, jaungada egliites darba vietaas, kaa arii foto miiloshu cilveeku salidojumi. Funkcija visiem mineetajiem ir VIENAADA - komuniceet ar sen DZIIVAJAA neredzeetajiem draugiem, koleegjiem un domu biedriem, atpuuta no ikdienas rutiinas, kaa arii jaunu draugu iepaziishana. Man taa ir sanaacis, ka vieniigi uz foto salidojumiem braucu labpraat (ne visiem protams), atshkjiriibaa no paareejiem mineetajiem pasaakumiem, jo foto ir mana interese, hobijs, briivaa laika pavadiishana, viens no dziives piepildiijumiem. Tas ir attieciibaa par mani.
BET vai nav tā,ka plenērs ir tikai kaut kāda lielāku darbu viena no sastāvdaļām????? Varbūt nemaz nav korekti raut arā no konteksta kritizēt kā atsevišķu elementu ???
kad redzu ka onka ar monopodu pagriezis pret griestiem(10m augstiem un tumshi pelēkiem) flashu, stāv prieksha studijas zibenim un bildee beibi pie džipa...to visu apspiid rinda ar ekonomiskajam spuldzēm...man ir skaidrs, ia vinjsh ir masai un kolektes iemaxai... Nenoniecinu organizatoru ielikto darbu. neksauzh nekas.
...onka ar monopodu... Tas bija provokatorisks reportāžas piemērs, ko Vismats (kurš, starp citu, nemaz nebija šī plenēra dalībnieks un viņam neviens nebija devis tiesības ko publicēt) izraisīja, par ko arī saņēma pelnītu nopēlumu (diemžēl liepājniekiem.lv vairs nevarēja atsaukt šo antireklāmu)...
imgfoto:kad redzu ka onka ar monopodu pagriezis pret griestiem(10m augstiem un tumshi pelēkiem) flashu, stāv prieksha studijas zibenim un bildee beibi pie džipa...to visu apspiid rinda ar ekonomiskajam spuldzēm...man ir skaidrs, ia vinjsh ir masai un kolektes iemaxai... Nenoniecinu organizatoru ielikto darbu. neksauzh nekas.
un Tu DABISKI redzi, ka tā zibspuldze tajā brīdī ir ieslēgta un darbojas, vai ne?
Jaunajiem tā varētu būt arī neslikta iespēja pavērot, kā strādā pieredzējuši bildētāji. 
Klasi augstāk ir tik organizatoriski sarežģīti pasākumi kā šis Liepājnieku sarūpētais divdiennieks ar paralēlizstādēm, "Egona Spura ceļŠ" ar vieslektoriem un izstādēm. Komunikāciju ziņā gribu atzīmēt "Art Camp", kur sevi apliecinājuši fotogrāfi no visa Baltijas reģiona, Sankt Pētrburgu un Baltkrieviju ieskaitot meistarklasēs dalās ar savu pieredzi ļoti plašā fotografēšanas virzienu diapazonā.
nu gan pajautāja
tak tāpat viss skaidrs it kā
