Nu vispār jau padlaikos stāstīja arī anekdotes par "sportiskajām" zilajām vistām, kuras uz gaļas kombinātu esot nākušas kājām. Tajā pašā laikā priecājās arī par tādām, te tagad esam izlaidušies...
Schneider:Nu vispār jau padlaikos stāstīja arī anekdotes par "sportiskajām" zilajām vistām, kuras uz gaļas kombinātu esot nākušas kājām. Tajā pašā laikā priecājās arī par tādām, te tagad esam izlaidušies...
Mana iekšējā bals saka, ka tā zilā bija veselīgāka vista, jo ēda, ko varēja atrast , tās speķainās tagad ar modificēto barību baisi uzpunpētas. Bet jebkurā gadījumā, mēs padomjlaikos mācējām marinēt un žāvēt vistiņas, tagad tikai veikalos parodiju pērkam :P
Zilā bija nodējusies līdz pēdējam, arī ēda tikai to, ko fermā bēra priekšā. Tieši tāpat kā visas noslauktās, ar leikozi slimās govis. Veikalā parodiju pirkt nevajag, es gan cūku gan jēru ņemu tikai no pazīstamiem zemniekiem, arī svaigi spiestu rapšu eļļu no tiem, kuri to rapsi paši audzē un spiež, bet vistas man laukos ir savas. Gaļu kūpinu melnajā pirtiņā, tos veikala, ar ūdeni piepumpētos, "žāvējumus", kurus var izgriezt kā zeķi, vispār nelietoju.
Schneider:Zilā bija nodējusies līdz pēdējam, arī ēda tikai to, ko fermā bēra priekšā. Tieši tāpat kā visas noslauktās, ar leikozi slimās govis. Veikalā parodiju pirkt nevajag, es gan cūku gan jēru ņemu tikai no pazīstamiem zemniekiem, arī svaigi spiestu rapšu eļļu no tiem, kuri to rapsi paši audzē un spiež, bet vistas man laukos ir savas. Gaļu kūpinu melnajā pirtiņā, tos veikala, ar ūdeni piepumpētos, "žāvējumus", kurus var izgriezt kā zeķi, vispār nelietoju.
Schneider, rīko tusiņu pie sevis- viss baigi garšīgi skan. Iespēju robežās daru līdzīgi. LielajāsXXX maxsimās izvēlos gaļu un to man samaļ, jo tai gatavajai neticu
Haiduks: Schneider, rīko tusiņu pie sevis- viss baigi garšīgi skan.
To kautājumu var obsosatj, tik man nav ne gleznainu jūŗas krastu ne arhitektūras pieminekļu. Toties var rīkot fotografēšanos, apkampušamies ar kaimiņa bulli un, ja tas notiktos augustā-septembrī, tad fotografēšanos purvā apvienot ar dzērveņu lasīšanu, man turpat blakus sākas Teiču rezervāts. Arī zivju zupas vārīšanu šitādā te pariktē:
Karūsas var saķert turpat blakus dīķī, melnā pirts arī ir.
Un pilnīgam ekstrīmam var uzriktēt nakts orientēšanos purvā ar malduguņu fotogrāfiju konkursu.
Neleju. Vienkārši zinu, ka etilspirta iztvaikošanas temperatūra ir ap 78 C, zupa vārās ar 100 grādiem, tie 40 grami spirta iztvaikos dažās sekundēs, bet citas sastāvdaļas, kuru molekulas ir 100 gramos šņabja, spaiņa tilpuma zupas garšu neietekmēs. Ja kuram luste, var piešaut tieši bļodiņā. Cienu krievu makšķernieku pieredzi uhas vārīšanā, bet skolā ķīmiju mācījos, esmu pragmatiķis, par garšvielām lietoju tikai piparus, dilles kātu un lupstāja lapu, tie 100 g var būt vienkārši tradīcija. Arī degošu pagali katlā nemērcēju, man pietiek dūmu smaržas no ugunkura.
Var arī jūnijā, būs jāņuzāļu pilnas pļavas.
Un ap 5 km attālumā purvā ir arī smuks ezers www.fotoblog.lv... , kurā dzīvo šitādi te mīļi radījumi:
, tās speķainās tagad ar modificēto barību baisi uzpunpētas.
