par skotiem runaajot, ceru kad pienaaks taa diena, kad latvijā spees uznjemt vismaz tadu kino ka angels share 2012. Ne tur ntos ljimonus vajag, ne specefektus, ne kartona pilseetinjas... Dazhbriid liekas, ka tā latvju māksla daļas divas daljas 1 lielaa māksla, daļa naudu savstarpēji un arī savstarpēji viens otram drachii un liela....un otraa izsit naudu un taisa banalitaates a la eekjis, ko trulenji skrien raudot bariem skatiities.
seelis:Nezinu, bet man šķiet, ka viens (Haidiks) melš puspatiesību, pusmelus visu to uzsverot kā neapstrīdamu faktu. Tādām blēņām no tiesas tic mans kaimiņš Kazja, kurš vēsturi mācijies no grāmatām ar sirpi un āmuri uz vāka, papildinot to ar līdzīgiem savārstījumiem no krievu masu mēdijiem. Visi letiņi sagaidījuši sarkano tankus ar ziediem rokās.....ha.
Ot, ku precīzi... Nezinu, bet man šķiet, ka viens (seeļis) melš puspatiesību, pusmelus visu to uzsverot kā neapstrīdamu faktu.
"Visi letiņi sagaidījuši sarkano tankus ar ziediem rokās."
Ot šito izzīst no tekstiem var tikai īsts, rūdīts demagogs, apsveicu, tu esi novērtēts , ... vēl paturpini- visi letiņi sagaidīja vācieš..., ak es tak aizmirsu tavu demagoģijas krāsa nobīdi
Ot. un šitādi ir tie. kas visu sagroza, pēc tam uzdodot par patiesību .
He, he... tā vien šķiet, ka topiks radīts Haiduka caurejai... Nejauši ievēroju kārtējo viņa izlēcienu: "Un 40 gadā ļoti liels latviešu skaits bija par iestāšanos PSRS..."
Interesanti būtu, pēc kādas metodes šis apstiprinātu šo krievu propogandas stūrakmeni? Esmu pētījis nedaudz šo hipotēzi... neesmu saticis NEVIENU tā laika latvieti, kas būtu bijis "par"... daži žīdi tikai esot skrējuši bučot krievu tankus... to slaveno bildi pat haidukieši nespēja nobildēt autentiskajā Latvijas okupācijas dienā bet uztaisīja nekvalitatīvu inscinējumu: tanki ienāca jūnijā bet laimīgie "latvieši" ar aziātu sejas vaibstiem un frizūrām poluboks un duņkas ar čolkām pārlaimē ar rudens puķēm... Bet interesanti gan būtu izzināt, pa kādiem proletariāta zemākajiem slāņiem (komūnistu elektorāts) tas Haiduks ir meņģējies, lai tik pārliecinoši sev vēlamo uzdotu par esošo...
viecha:Muižas jau svilināja bez sirdsapziņas pārmetumiem.Pirms simts gadiem.Tagad būs jahtām un privātpilīm laiki pienākuši.Spirāles nākošais vijums,bet paši dedzinātāji cik dumji bija tik dumji arī palikuši.
Šis jau bija interesanti! 1905 gads. Krievijas cars valda Latvijā. Faktiskie notiecēji - vācu baroni. Kad pusdzimtcilvēku jūgs pieriebās, vācu baronus glāba... cara kazaku sotņas. Gadiem trenēti, valsts maizē noēdušies ērzeļi pret jauniešiem un jau paveciem vīriem. Jo daudzi - ļoti daudzi bija cara armijā. Atpirkties spēja tikai vecsaimnieku (bijušo vagaru?) atvases. Iesaukto kopskaits no Apriņķa nemainījās, viņu vitā paņēma kalpu dēlus. Labākos tauta dēlus(fiziski spēcīgākos, veselākos). Cara dienestā. Uz 25 (divdesmit pieciem ) gadiem. Zuduši līgavām, zuduši nācija genofondam. Tas gan stipri atriebiebās caram - pašus atšāva, kā klaiņojošus suņus. Rungai vienmēr ir divi gali - noticot Uļjanova jaunākā (vecāko cars pakāra) solījumiem par savu zemi, atgriezās (t,sk. mans vectēvs), tika galā ar tā brīža "UTAINIEM un ZILI PELĒKIEM. Tālak - ""demokrātija", vecvecmāmiņa mūsu šodienas valdībai. Labi, ka Kārlim Ulmanim bija pietiekoši daudz uzticamu vīru, un tos tautas izlaupītājus padzina. Ar negodu.
Šodien valdošie ir daudz no vēstures mācījušies. Nekādu obligāto karadienestu. Nedod Dievs, kā Šveicē (neitrāla valsts) - nodien jauneklis, un savu ieroci līdi uz mājām jāpaņem (zemessargu formējumiem visu pēc laiciņa atņēma). Mīž, vai kā?
Schneider:mēs, tādā vai citādā veidolā, būtu radušies neatkarīgi no politiskās sistēmas
Ja tav fāča tavai muterei būtu ielicis ne tanī vakarā, kad viņš ielika, tad tevis šeit nebūtu. Būtu kāds brālītis vai māsiņa, kas diez vai te forumā sēdētu P.S. Atkarībā no sistēmas, mok vispār nebūtu satikušies
viecha:Muižas jau svilināja bez sirdsapziņas pārmetumiem.Pirms simts gadiem.Tagad būs jahtām un privātpilīm laiki pienākuši.Spirāles nākošais vijums,bet paši dedzinātāji cik dumji bija tik dumji arī palikuši.
Šis jau bija interesanti! 1905 gads. Krievijas cars valda Latvijā. Faktiskie notiecēji - vācu baroni. Kad pusdzimtcilvēku jūgs pieriebās, vācu baronus glāba... cara kazaku sotņas. Gadiem trenēti, valsts maizē noēdušies ērzeļi pret jauniešiem un jau paveciem vīriem. Jo daudzi - ļoti daudzi bija cara armijā. Atpirkties spēja tikai vecsaimnieku (bijušo vagaru?) atvases. Iesaukto kopskaits no Apriņķa nemainījās, viņu vitā paņēma kalpu dēlus. Labākos tauta dēlus(fiziski spēcīgākos, veselākos). Cara dienestā. Uz 25 (divdesmit pieciem ) gadiem. Zuduši līgavām, zuduši nācija genofondam. Tas gan stipri atriebiebās caram - pašus atšāva, kā klaiņojošus suņus. Rungai vienmēr ir divi gali - noticot Uļjanova jaunākā (vecāko cars pakāra) solījumiem par savu zemi, atgriezās (t,sk. mans vectēvs), tika galā ar tā brīža "UTAINIEM un ZILI PELĒKIEM. Tālak - ""demokrātija", vecvecmāmiņa mūsu šodienas valdībai. Labi, ka Kārlim Ulmanim bija pietiekoši daudz uzticamu vīru, un tos tautas izlaupītājus padzina. Ar negodu.
Šodien valdošie ir daudz no vēstures mācījušies. Nekādu obligāto karadienestu. Nedod Dievs, kā Šveicē (neitrāla valsts) - nodien jauneklis, un savu ieroci līdi uz mājām jāpaņem (zemessargu formējumiem visu pēc laiciņa atņēma). Mīž, vai kā?
pdc...taads saturigs temats varētu buut par kultūrvēsturisko mantojumu, par kjiniti...un taa...
suudu, aiziet viss pa skuju(veestures) taku. kaut kads vēsturnieku- amatieru saiets ne fotoblogs
Es tik gribētu pajautāt vienu lietu( cauri spiid abām nesamierinamajam puseem ka istenajiem nacionalpatriotiem, tā arī sarkanajiem) un proti...ko konkrēti sliktu vacieshi ir nodariijusi tam etnosam, kas dziivoja shaja teritorijā, ko tagad par Latviju saucam? protams vērtējot nodariijuma laika konteksta.
ak34:Rolands66, Ja runā par foto un kino, tad maz kur bija iespējas izpausties nevicinit sarkano karogu kādā no veidiem, ja produkcija bija domāta masām. Un kvalitātes ziņā lielākā daļa kino produkcijas bija holivudas B filmu līmenī.
Nu bija jau ari isti labas filmas ,kuras Ta isti tagadeja publika nespej saprast un un nesapratis ari , bet shis filmas parspej daudzas citas arpus PSRS taisitas... Nu dazas no tam: Stalkers; Kindza-dza un vel citas ,bet tas bus filmas ar ipashu vertibu...
imgfoto: Dazhbriid liekas, ka tā latvju māksla daļas divas daljas 1 lielaa māksla, daļa naudu savstarpēji un arī savstarpēji viens otram drachii un liela....un otraa izsit naudu un taisa banalitaates a la eekjis, ko trulenji skrien raudot bariem skatiities.
New Yorker Tevi un citus piesaista ar ASV varas un neokoloniālisma ekspansijas šarmu un spiedienu daudzās jomās, no finanšu, līdz militārajai un popkultūras. Nāciju katlā New Yorker var savajadzēties lasīt gan "trendīgiem" pilsoņiem, gan tiem, kas kā jaunpilsoņi cenšas asimilēties. Bet priekš kam New Yorker valmierietim vai liepājniekam? Reāli?
Ņemu 4. marta izdevumu. Uzzināt, ka Metropolitēna muzejā (Fifth Ave., 82nd Street, tel. 212-535-7710) līdz 17. martam būs izstāde Matisse: In Search of True Painting? Vai James Surowiecki raksta 'Eyeing Apple' atziņu, ka 'Over time, Apple has succeeded despite of its disregard for the conventional wisdom about what works in technology markets.' Vai izlasīt par 1988. gadā ģimenes uzņēmumā izgudrotu roku tīrīšanas līdzekli uz spirta bāzes - Purell. 'G.W. Bush was called a racist and a germaphobe for using a sanitizer after first shaking hands with Barrack Obama.' Vai izlasīt rakstu 'Can Eric Cantor, the Republican Majority Leader, redeem his party and himself?' Karikatūras kā parasti ir ok.
Tieši tas pats ir ar mūsu avīzēm. Citiem nevajag, mums vajag!
Kam citam vajadzīga ķīniešu popmūzika? Kam citam vajadzīgas austeres vai rupjmaize? Vai dūdu mūzika? Kam, izņemot valodniekus, vajadzīgs fakts, ka latviešu un lietuviešu valodā tiešā veidā atsedzas seni indoeiropiešu pirmvalodas slāņi? Tas pats ar teātri un kino, dzeju un prozu, vai nabadzīgu latviešu gleznojumiem, kas nav nabadzīgu ebreju krāsu triepieni. Tas ir vietējais preču patēriņš un kultūras vajadzības. Tā var saukt lietas visās jomās un pasaules nostūros. Es tomēr īsti neticu, ka pasaules klasiķa Dikensa darbiem ir nacionālās auditorijas noteiktu vecumu un dzimumu grupās.
Ēķa darbus nespēju novērtēt, bet šaubos, ka Tev nebūs 10 latviešu filmu, ko nosaukt kā dziļākas pārdomas izraisīt spējīgas. Ja tomēr nespēsi, tad Tu dzīvo citas valodas, mentalitātes, (sub)kultūras telpā.
Cik tad pats esi redzējis, teiksim, no Hičkoka filmām?
ak34:Rolands66, Ja runā par foto un kino, tad maz kur bija iespējas izpausties nevicinit sarkano karogu kādā no veidiem, ja produkcija bija domāta masām. Un kvalitātes ziņā lielākā daļa kino produkcijas bija holivudas B filmu līmenī.
Nu bija jau ari isti labas filmas ,kuras Ta isti tagadeja publika nespej saprast un un nesapratis ari , bet shis filmas parspej daudzas citas arpus PSRS taisitas... Nu dazas no tam: Stalkers; Kindza-dza un vel citas ,bet tas bus filmas ar ipashu vertibu...
cilvei, Tarkovski, rietumu kinoshnjikiem pirmajā kursa preperee, tici man...
Eltons:He, he... tā vien šķiet, ka topiks radīts Haiduka caurejai... Nejauši ievēroju kārtējo viņa izlēcienu: "Un 40 gadā ļoti liels latviešu skaits bija par iestāšanos PSRS..."
Interesanti būtu, pēc kādas metodes šis apstiprinātu šo krievu propogandas stūrakmeni? Esmu pētījis nedaudz šo hipotēzi... neesmu saticis NEVIENU tā laika latvieti, kas būtu bijis "par"... daži žīdi tikai esot skrējuši bučot krievu tankus... to slaveno bildi pat haidukieši nespēja nobildēt autentiskajā Latvijas okupācijas dienā bet uztaisīja nekvalitatīvu inscinējumu: tanki ienāca jūnijā bet laimīgie "latvieši" ar aziātu sejas vaibstiem un frizūrām poluboks un duņkas ar čolkām pārlaimē ar rudens puķēm... Bet interesanti gan būtu izzināt, pa kādiem proletariāta zemākajiem slāņiem (komūnistu elektorāts) tas Haiduks ir meņģējies, lai tik pārliecinoši sev vēlamo uzdotu par esošo...
Nu savā bezspēkā jaf tik vien vari, kā apsaukāties... tevi (pēc citos topikos lasītā sen neviens nopietni neņem, par taviem plakātiem saka- labs fotošops, stulbs tēmats- vai pareizi jālasa - zelta rokas, stulba galva ) tak sen nopietni neņem. Dzīvo nu mierīgi savā brūnajā eifotijā ... neaizmirsti... ka tevi varbūt lasa tie pāris židu pēcteči, un tiem ir ļoti laba atmiņa ... Haiduku un viņus neizturēsi
imgfoto. Vācieši nodarījuši etnosam? Nenopietni, manuprāt. Ne vairāk, kā Ivana Briesmīgā ( 1934 g Latvijas Vēsture.) atsūtītā Šermetjeva bandas, Zviedrijas karaļa "vizītes" Rīgas pilī. Kā paralēli Polijas okupācijai Sarkanā Mēra iznīcinātā Latvijas inteliģence, rūpnieki. Tas gan tūlīt, 41majā netika aizmirsts - vēl vācu tanki nebija Rīgā, (sarkanie jau bija tālu projām), kad aizmukt nepaspējušos komisārus, kuri kūrēja inteliģences iznīcināšanu (paši tūdaļ ievācoties vēl siltajos mitekļos) medīja. Kā trakus suņus. Pēc bībeles, līdz trešajai paaudzei...
Kino.. Saki, kad, kādos apstākļos pirmo reizi to brīnumu redzēji? Maza, četrgadīga lauku skoliņa. Izvesto saimnieku siena šķūnī (siena sen nebija, saimniekiem atņemtās brūnaļas ar striķiem tika pie griestiem atsietas, piecelties nespēja) tika atvests pārvietojamais projektors. Komplektā. Ar savu ģeneratoru, filmu rullīšu pārtīšanu paralēli demonstrācijai. Pirmā bija "leģendārais"Čapajevs".
manā bērnībā kino rādīja koridorī... visi paņēma savus krēslus un tikai jāizvelkas no dzīvokļa bija... Turpat vienreiz operēja arī govi, jo naglu bij kā rādās apēduse ../ stulbā gos! /
talavietis:manā bērnībā kino rādīja koridorī... visi paņēma savus krēslus un tikai jāizvelkas no dzīvokļa bija... Turpat vienreiz operēja arī govi, jo naglu bij kā rādās apēduse ../ stulbā gos! /
nesen skatījos rumaanju filmu, par to ka soclaikos pilseta virtuvee cuuku kaava, vot tas bij staasts!!!
talavietis:manā bērnībā kino rādīja koridorī... visi paņēma savus krēslus un tikai jāizvelkas no dzīvokļa bija... Turpat vienreiz operēja arī govi, jo naglu bij kā rādās apēduse ../ stulbā gos! /
nesen skatījos rumaanju filmu, par to ka soclaikos pilseta virtuvee cuuku kaava, vot tas bij staasts!!!
--------- kaut kur dzirdēts, ka dzivoklī vannā arī kauta..
nu vannaa jaa...tur vinji ar gaazi indeeja virtuvee, peec tam izveedinaja virtuvi un ar lodlampu njeemaas sarus sgilinaat...cuukai plaushas bija pilnas ar gaazi...uzspraaga
Kāds zin pateikt,ja runa ir par kultūrmantojumiem, mums šitentajos brīvvalsts laikos ir kaut kas daudzmaz nozīmīgs radīts neizmantojot nekādu padomijas sākumkapitālu? Ne grabažu ,ne intelektuālā veidā. No nulles tā teikt. Godīgi sakot neesmu īpaši sekojis.
nu chbeka, un cepli uzfilmeeja cilveeki, kas skolā gaaja ulmanjlaikos... Roziishu Paavils pat staastu ceplim sacereja pirms te notika padumjie laiki....ja nu kas
btw...es te nesen lasiiju vienu latvieshu grāmatu, piedoshanu, neetceros ne nosaukumu ne autoru, bet scenārijs megafilmai gatavs. mistika, liibieshu teroristi, mashiinu spridzinashana, dakteris kursh tirgo orgānus un veelak kljuust par prezidentu....liiksma graamata bija!
imgfoto:btw...es te nesen lasiiju vienu latvieshu grāmatu, piedoshanu, neetceros ne nosaukumu ne autoru, bet scenārijs megafilmai gatavs. mistika, liibieshu teroristi, mashiinu spridzinashana, dakteris kursh tirgo orgānus un veelak kljuust par prezidentu....liiksma graamata bija!
Es nopietni pajautāju,nevar visu zināt......bet nu vajadzēja tak būt kādiem jauniem projektiem ,20 gadi nav maz
Eltons:He, he... tā vien šķiet, ka topiks radīts Haiduka caurejai... Nejauši ievēroju kārtējo viņa izlēcienu: "Un 40 gadā ļoti liels latviešu skaits bija par iestāšanos PSRS..."
Interesanti būtu, pēc kādas metodes šis apstiprinātu šo krievu propogandas stūrakmeni? Esmu pētījis nedaudz šo hipotēzi... neesmu saticis NEVIENU tā laika latvieti, kas būtu bijis "par"... daži žīdi tikai esot skrējuši bučot krievu tankus... to slaveno bildi pat haidukieši nespēja nobildēt autentiskajā Latvijas okupācijas dienā bet uztaisīja nekvalitatīvu inscinējumu: tanki ienāca jūnijā bet laimīgie "latvieši" ar aziātu sejas vaibstiem un frizūrām poluboks un duņkas ar čolkām pārlaimē ar rudens puķēm... Bet interesanti gan būtu izzināt, pa kādiem proletariāta zemākajiem slāņiem (komūnistu elektorāts) tas Haiduks ir meņģējies, lai tik pārliecinoši sev vēlamo uzdotu par esošo...
Nu savā bezspēkā jaf tik vien vari, kā apsaukāties... tevi (pēc citos topikos lasītā sen neviens nopietni neņem, par taviem plakātiem saka- labs fotošops, stulbs tēmats- vai pareizi jālasa - zelta rokas, stulba galva ) tak sen nopietni neņem. Dzīvo nu mierīgi savā brūnajā eifotijā ... neaizmirsti... ka tevi varbūt lasa tie pāris židu pēcteči, un tiem ir ļoti laba atmiņa ... Haiduku un viņus neizturēsi
Kādā bezspēkā, kurš te apsaukājas??? Varu arī uzrakstīt lēnāk īpaši tupajiem: KUR IR TAS SASKAITĪTAIS "ĻOTI LIELAIS" LATVIEŠU SKAITS? Un... tas ka Tu kaut kādus "brūnos" kosekventi piemini savos tekstos... liek aizdomāties, kādos sūdos esi ieracies, ja ikreiz tie Tev mēles galā... ak die's... ... Šveikā bija tāds ģenerālis, ko bija iesaukuši par ateju ģenerāli, jo vienmēr, kad šis brauca inspicēt armijas daļas, vienmēr pievērsās atejām un nepārtraukti par tām runāja... arī vakarā banketa zālē gari un plaši stāstīja par "kaktusiem", kā zaldāti atstājuši stacijā... tik tēlaini, ka apkārtējiem visrsniekiem jau likās, ka bifšteka vietā, ko ģenerālis viļāja pa muti ir tieši šāds "kaktuss"... tieši tāpat kā Haiduks par "brūno" vienmēr stāsta...
A vot par Čapajevu atceros.Nu filmu.Mēs ar čali paņēmām pēdu no pirmās!lekcijas institūtā(nu uznāca dullais,aizgājām no rīta līdz fakultātei un nepārvarams spēks neļāva durvis vērt:face-grinTagad ko darīt pilsētā tik agri no rīta?Davai uz kino,bet kaut ko stulbu.Atradām repertuārā Čapajevu plkst 10 Pionierī.Domājām būsim vienīgie apmeklētāji,jo kurš tad ies uz tādu sūdu un vēl tik agri no rīta?A tur Pionieris čum un mudž no tādiem pašiem kinomākslas cienītājiem kā mēs!Laba trešdaļa zāles pilna kā likts-kurš spēlē kārtis,kurš bučojas,kurš ēd pīrādziņus...un visi rēc par Capaju,jo visas ainas atsauc prātā anekdotes.Foršākā komēdija sanākusi Mosfiļmam.
Viens pods bija šāds (ka tik jau neesmu stāstījis) no kara katedras mūs 2 padzina- lai ejot pie friziera... a 4 stundas... jopcik, maija mēnesis... aizlaižam turpat netālajā Iļģuciemā uz izlejamo alu... bet atpakaļ jānāk... ieveļamies tai 105.auditorijā pēdējā minūtē matu galus iepriekš saslapinājuši un kaklus nostiepuši, lai uz apkakles neizlien... oficieris bļauj: tovarišči stuģenti, hģē tak dolgo?! Mēs (pēc Hazānova) tā nožēlojami, ekcellenti notēlojot... da paņimājeķe... posļe parikmāherskoi... v tramvāje bez biļeta, ģeņeh užē ņebilo... poimāļi, v miļiciju... protolol... ehh, nevaru attēlot tā stulbā oficiera starojošo seju, kad viņš, pagriezies pret auditoriju sauca: vot viģīķe!!! Do čevo dohōiģit, kogda ņet ģisciplīni! ... bet bija taču tādi, kas mūs īsti nepazina un prasīja pēc tā cirka: tiešām jūs milicija savāca? Kā Haiduks teica: neko nenoliedzam, kas bijis tas bijis... jeb kā teica Šveiks: lai būtu kā būtu, bet tā nekad nav bijis, kad nekas nebūtu bijis! Vobļa!
Šajā tēmā muļķīgākais ir tas, ka jaucam kopā jaunības atmiņas ar politiskām šmucēm. Neatkarīgi no politiskās sistēmas, katram jaunība ir skaistākais dzīves laiks un tā "nenāks vairs" ...
P.S. Prieks bija lasīt Eltona pēdējo tekstu- uzreiz redz, ka jaunībā bijis lāga čoms, nevis mistisks "nacionālais parizānis"...
Tev kā vienam no labākajiem fotobloga bajānistiem vajadzētu saprast atšķirību. Lunis reizēm steigā netrāpa, bet finĀnslsti vienkārši nezina, ko spiest.
Sapper:Tev kā vienam no labākajiem fotobloga bajānistiem vajadzētu saprast atšķirību. Lunis reizēm steigā netrāpa, bet finĀnslsti vienkārši nezina, ko spiest.
Cik atceros, Lunis kādreiz skaidroja, ka viņa rakstības "stils" neesot vis prasta paviršība, bet gan īpaša psiholoģiska fīča dižo biznesa panākumu nodrošināšanai...
Sapper:Tev kā vienam no labākajiem fotobloga bajānistiem vajadzētu saprast atšķirību. Lunis reizēm steigā netrāpa, bet finĀnslsti vienkārši nezina, ko spiest.
Sarakstu izveidoja ekspertu darba grupa - kinozinātniece VALENTĪNA FREIMANE, kinokritiķe DITA RIETUMA, filozofs ULDIS TĪRONS, kinorežisors JĀNIS PUTNIŅŠ, kinožurnāliste KRISTĪNE MATĪSA.
Visas Latvijas kultūras kanonā iekļautās filmas iespējams noskatīties 874 Latvijas pašvaldību bibliotēkās Nacionālā Kino centra un v/a "Kultūras informācijas sistēmas" izstrādātajā portālā [url=www.filmas.lv.
KULTŪRAS]www.filmas.lv.
KULTŪRAS[/url] VĒRTĪBA
LĀČPLĒSIS (1930) SKATĪT
BALTIE ZVANI (1961) SKATĪT
PURVA BRIDĒJS (1966) SKATĪT
ELPOJIET DZIĻI... (ČETRI BALTI KREKLI, 1967) SKATĪT
NĀVES ĒNĀ (1971) SKATĪT
CEPLIS (1972) SKATĪT
ĀBOLS UPĒ (1974) SKATĪT
VECĀKS PAR DESMIT MINŪTĒM (1978) SKATĪT
VANADZIŅŠ (1978) SKATĪT
LIMUZĪNS JĀŅU NAKTS KRĀSĀ (1981) SKATĪT
VAI VIEGLI BŪT JAUNAM? (1986) SKATĪT
ŠĶĒRSIELA (1988) SKATĪT SKATUVES MĀKSLA
Sarakstu izveidoja ekspertu darba grupa - Latvijas Kultūras akadēmijas rektors JĀNIS SILIŅŠ, teātra zinātnieces un kritiķes SILVIJA RADZOBE, LILIJA DZENE, GUNA ZELTIŅA, LĪGA ULBERTE, baleta māksliniece un horeogrāfe GUNTA BĀLIŅA.
KULTŪRAS VĒRTĪBA
EDUARDA SMIĻĢA DAILES TEĀTRIS no 1920.gada līdz 1960.gadam SKATĪT
ALFRĒDA JAUNUŠANA VADĪTAIS NACIONĀLAIS TEĀTRIS (LPSR A.Upīša Akadēmiskais drāmas teātris) no 1967.gada līdz 1981.gadam SKATĪT
ĀDOLFA ŠAPIRO JAUNATNES TEĀTRIS 20. gs. 60. un 80.gadi SKATĪT
ALVJA HERMAŅA JAUNAIS RĪGAS TEĀTRIS no 1993.gada. SKATĪT
Alekša Mierlauka inscenētais Raiņa "UGUNS UN NAKTS" uzvedums Jaunajā Rīgas teātrī 1911.gadā. SKATĪT
Pētera Pētersona iestudētais Aleksandra Čaka "SPĒLĒ, SPĒLMANI" Jaunatnes teātrī 1972.gadā. SKATĪT
Arnolda Liniņa iestudētais Henrika Ibsena "BRANDS" uzvedums Dailes Teātrī 1975.gadā. SKATĪT
OĻĢERTS KRODERS un viņa domu biedru teātris 20.gs. 60. gadu otrajā pusē un 70.gadu sākumā. SKATĪT
PĒTERIS PĒTERSONS un viņa dzejas teātris 20.gs. 60.-70.gadi. SKATĪT
MĀRA ĶIMELE un viņas psihoanalītiskais teātris SKATĪT
Aktrise ANTRA LIEDSKALNIŅA – viena no spilgtākajām dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvēm Latvijā. SKATĪT
Aktieris ULDIS PŪCĪTIS – viens no spilgtākajiem dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvjiem Latvijā SKATĪT
ROBERTA LIGERA vadītā " RĪGAS PANTOMĪMA" 20.gs. 60.gadu beigas - 70.gadi SKATĪT
HELĒNAS TANGIJEVAS - BIRZNIECES radošais ieguldījums Latvijas baleta mākslas nozarēs SKATĪT
ALEKSANDRS LEMBERGS un Latvijas balets 20.gs. 60.-80.gadi. SKATĪT
Egons SPURIS (1931-1990) CIKLS "RĪGAS PROLETĀRIEŠU RAJONI 19. GS. BEIGAS, 20. GS. SĀKUMS" 20. gadsimta 70.–80. gadi
Egons Spuris (1931–1990) pieder pie paaudzes, kas Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē tiecās atjaunot fotogrāfijas kā mākslas medija prestižu, un tieši viņa vārds sastopams nopietnākajos pasaules fotogrāfijai veltītajos enciklopēdiskajos izdevumos Šveicē, Vācijā, Anglijā.
Fotogrāfija Latvijas mākslas ainavā 20. gadsimta otrajā pusē sevi ierakstīja ar grūtībām – paradoksālā kārtā pat vecmeistaram Vilim Rīdzeniekam, 20. gadsimta pirmās puses vēsturisko notikumu un kultūras dzīves pašaizliedzīgam atveidotājam un sava gaismu pielietojumā izsmalcināta portretēšanas stila iedibinātājam, jauno politisko doktrīnu vidē neatradās pelnītā profesionāla mākslinieka vieta. Jauna fotogrāfu paaudze, kuras ambīcijas sniedzās mākslas jomā, izauga patstāvīgi un lēnām, mazāk meklējot pārmantojamības saiti, vairāk orientējoties uz pieejamo poļu un čehu fotožurnālu ierosmēm. 1962. gadā dibinātais Rīgas Fotoklubs kļuva par pirmo šīs paaudzes apvienotāju un estētiskās platformas izteicēju. Ar to sākotnēji saistīts arī Egona Spura vārds, taču jau 1975. gadā viņš kļūst par citas estētiskās platformas iedibinātāju – Ogres fotokluba māksliniecisko vadītāju, kur fotogrāfisko domāšanu izkopa tādi šodien pasaules fotogrāfijas kontekstā pazīstami latviešu mākslinieki kā Andrejs Grants un Inta Ruka. Starp savas paaudzes fotogrāfiem Egons Spuris izceļas arī ar augstāko tehnisko izglītību un "maizes darba" ievirzi – viņš beidzis Rīgas Politehnisko institūtu un strādājis dizaina jomā, būdams ne vien Rīgas Fotokluba, bet arī Latvijas Dizaina savienības biedrs.
Jau sākotnēji Egons Spuris pieteica savrupu fotoizteiksmes meklējumu ceļu. Viņa rokraksts balstīts realitātes skarbākā, uzspriegotā redzējumā. Tas tuvāks lielo amerikāņu fotomeistaru skatam, kuri tiešamībā tvēra zīmīgus, ietilpīgas dzīves sakarības izceļošus mirkļus. Allaž lakonisko, kompozicionāli perfekto savu melnbalto fotogrāfiju izteiksmi viņš attīsta no nedaudz formāli virzītas tieksmes radīt attēlā tādu kā pāri realitātes faktam stāvošu, sirreālu noskaņu uz eksistenciāli atkailinātu un no visa liekā atbrīvotu vides portretējumu, kura jau pati sevī šādas noskaņas ietver. Lai arī Egons Spuris ir dažādu žanru darbu, arī izteiksmīgu portretu un dabas motīvos balstītu kompozīciju autors, sirds dziļumos viņš ir cilvēks, kurš vismīļāk fotografē sev tuvos Rīgas strādnieku rajonus, demokrātisko īres namu mūru ieskautos pagalmus, kuru dzīvi pazīst un dzīvo pats. Gan – fotografē ne tik daudz cilvēku dzīvi tajos, cik sajūtas, kādas rodas, tur dzīvojot.
Šīs tēmas kulminācija ir darbu sērija "Rīga. Proletāriešu rajoni. 19. gs. beigas – 20. gs. sākums" (1970–1980).
Ķieģeļu mūru tektonika, gaismas spēles, notvertas pagalmu šahtās, kur gaisma iespīd reti, pa kādam stafāžam darbībā – drīzāk atgādinājumam par cilvēka niecību šajā bezpersoniskajā, no individuālā, personiskā distancētājā vidē – un pa izteiksmīgai detaļai, kas tiecas šo bezpersoniskumu pārvarēt, – šie darbi ir kā mazu šedevru – melnbaltu vēstījumu virkne, apdziedot pilsētu, kuras gūsteknis būdams, esi to iemīļojis tādu, kāda tā tevi reiz saņēmusi un ļāvusi iepazīt.
Es atgriežos pie sava jautājuma. KURŠ ZINA ,KAS NOZĪMĪGS RADĪTS OTRĀS BRĪVVALSTS LAIKĀ NEIZMANTOJOT PADOMJLAIKA MATERIĀLOS VAI INTELEKTUĀLOS RESURSUS ???
Roland, nekas no nekā nerodas. Pirms okupācijas te arī nebija gluži klajš lauks bez nevienas dīvas dvēseles. Nesen lasīju par pētījumu - cik $ ieplūda no CCCP un cik $ aizplūda uz turieni. Starpība bija paliela. Tik par to nez kāpēc neviens nejūtas apzagts.
PSRS var salīdzināt ar Carisko Krieviju, kuras sastāvā Latvija industriāli uzplauka. Protams - bija ideoloģiskās atsķirības. Un par cik kapitālismā cilvēku ekspluatācija ir daudz lielāka, nekā tā bija PSRS, tad cariskajā Krievijā - vietējiem kapitālisti bija spiesti ekspluatēt cilvēkus, lai konkuretu pasaules tirgū Paziņas bizness - jahtu ražošana - PSRS gāja uz urrā. Tagadejā LAtvijā - vienas mocības 20 gadu garumā ar blēžiem, žuļikiem, korupciju valsts līmenī. Tikai salīdzinoši nesen - izdevās panākt risinājumu - organizācija - kura aizstāv intereses.
Pirkstu ar pimpi arī var salīdzināt. Velreiz atgādinu - visiem ir pieejama Baltkrievija un Ziemeļkoreja. Varēsiet izbaudīt savu nostaļģiju pilnākajā pakāpē.
