No primitīvajiem (mājas) variantiem, pirmais, kas ienāca prātā- fotošopā uztaisīt vajadzīgā izmēra m/b negatīvu, izprintēt to uz kāda caurspīdīga materiāla un tad ar kontaktkopēšanu iegūt bildi uz fotopapīra. Tik nezinu, kā ar to negatīva printēšanu sanāks..
Par modernajiem projektoriem (ko pieslēdz datoram) neko daudz, diemžēl, nezinu. Bet principā taču laikam var negatīvu ar projektora palīdzību eksponēt uz fotopapīra.
Friidis:No primitīvajiem (mājas) variantiem, pirmais, kas ienāca prātā- fotošopā uztaisīt vajadzīgā izmēra m/b negatīvu, izprintēt to uz kāda caurspīdīga materiāla un tad ar kontaktkopēšanu iegūt bildi uz fotopapīra. Tik nezinu, kā ar to negatīva printēšanu sanāks..
TAS kāreiz elementāri, kodoskopa plēve tintes printerim, Kaut Selā... Jautājums "a nafig", visaktuālākais..
Ja ir maniākālas tieksmes tieši uz ANALOGO bet no digitālā tad pāris vietās LV bija iespēja no FAILA uzražot negatīvu no negatīva jau tālāk kopēt ANALOGU bildi Tiesa esmu mēģinājis tikai KRĀSAINO bet bija tā neko Viena veta bija ar atslēgas vārdu "Dinvietis" otra bija tagadējā "Stradiņa universitātē" dakteriem kāds bija iedāvājis tādu iekārtu
Friidis:No primitīvajiem (mājas) variantiem, pirmais, kas ienāca prātā- fotošopā uztaisīt vajadzīgā izmēra m/b negatīvu, izprintēt to uz kāda caurspīdīga materiāla un tad ar kontaktkopēšanu iegūt bildi uz fotopapīra. Tik nezinu, kā ar to negatīva printēšanu sanāks..
Par modernajiem projektoriem (ko pieslēdz datoram) neko daudz, diemžēl, nezinu. Bet principā taču laikam var negatīvu ar projektora palīdzību eksponēt uz fotopapīra.
tad jau labāk pārfotografēt uz filmas ideālas kvalitātes lielu fotoizdruku.
Bildes:drusku offtopiks, bet feini pasniegts: re35.net
Reiz atceros bija taka dabonamas DIGI PAKAĻAS tipa 2-3ļimonu matricas FILMU KAMERĀM Taka kādreiz bija "Datuma aizmugure" tad kautkadam F5 un bišķi mazāk krutiem bija ieliekam "Digitāka filma" ar visu aizmugures vāciņu kā kādreiz DATUMS Cena nebija neko kosmiska paris simtos mŗama. BET neko neesmu vairs dzirdējis par šo STUMIENI Tehniski nevajazdētu būt sarežģīta pataise ņemot vērā visādus LiveView pribambasu ipalatību
Es te redziet tāds opis pagadījies. Vienkārši biju aizdomājies par bilžu atstāšanu nu jau mazbērniem. Nedomāju jau nekādus šedevrus. Mani bērni šodien ir pateicīgi par viņu bērnības, jaunības albumiem. Vispār aizdomājos par to, ko mēs aiz sevis atstājam. Pat kārtīgu māju neatstāsim, kura stāvētu simts un vēl biki.
Friidis:No primitīvajiem (mājas) variantiem, pirmais, kas ienāca prātā- fotošopā uztaisīt vajadzīgā izmēra m/b negatīvu, izprintēt to uz kāda caurspīdīga materiāla un tad ar kontaktkopēšanu iegūt bildi uz fotopapīra. Tik nezinu, kā ar to negatīva printēšanu sanāks..
Par modernajiem projektoriem (ko pieslēdz datoram) neko daudz, diemžēl, nezinu. Bet principā taču laikam var negatīvu ar projektora palīdzību eksponēt uz fotopapīra.
Ir speciālie palielinātāji, cik atceros Franču zemē tos ražo, un maksā ~10000 Aurus.
Arturs09:Es te redziet tāds opis pagadījies. Vienkārši biju aizdomājies par bilžu atstāšanu nu jau mazbērniem. Nedomāju jau nekādus šedevrus. Mani bērni šodien ir pateicīgi par viņu bērnības, jaunības albumiem. Vispār aizdomājos par to, ko mēs aiz sevis atstājam. Pat kārtīgu māju neatstāsim, kura stāvētu simts un vēl biki.
Manuprāt ja atstāt liecību gribās, tad labāk un vienkāršāķ par m/b želatīna tehnoloģiju var sanākt bildes gumijdrukā drukātas. Tās gaan labi pat ar digitālo negatīvu caur pauspīru sanāk. ..un var gribēt ilglaicīgu bildi gan vienkrāsainu, gan divkrāsainu, gan arīdzan daudzkrāsainu.
Arturs09:Es te redziet tāds opis pagadījies. Vienkārši biju aizdomājies par bilžu atstāšanu nu jau mazbērniem. Nedomāju jau nekādus šedevrus. Mani bērni šodien ir pateicīgi par viņu bērnības, jaunības albumiem. Vispār aizdomājos par to, ko mēs aiz sevis atstājam. Pat kārtīgu māju neatstāsim, kura stāvētu simts un vēl biki.
Es arīdzan esmu daudz bildējošs opis- abi mazdēli sabildēti/ safilmēti gigabaitiem... Interesantākās bildes "dzīvajā" tiek izkopētas fotosalonā, pārējās sašķirotas, sagrupētas pa datumiem/pasākumiem un glabājas gan 3 dažādos datoros, gan 2 ārējos cietņos (pie manis un pie dēla), gan izlases veidā sarakstītas diskos. Nezinu, kādām briesmām jānotiek, lai tas viss pēkšņi būtu pagalam. Un nedomāju, ka nākotnē būs tik traki, un nevarēs ilgi saglabāt un apskatīt mūsu paaudzes digitālos failus.
Pieejamie scenāriji ir divi: mazs negatīvs ko likt palielinātājā un liels ko kopēt kontaktā.Mazo negatīvu laikam pagatavot Latvijā neiznāks,ja nu vienīgi Luņa pieminētajā Stradiņu universitātē,taču var gadīties ka tā iekārta priekš foto pavāja,tie verķi ir ļoti dažādi un labākie pārstāvji Latvijā diezvai ir sastopami."atslēgas vārds"Dīnvietis"" savu verķi jau kur tie gadi kad pārdeva vroģi uz Pēterpili. Variants ar kontaktkopējamiem negatīviem ir visreālākais,Lielbriedis citustarpā to arī piekopj.Drukāt var divejādi; uz tintes printera mājās,vai uz imidžsetera repro kantoros(tikai atslēgas vārds stohastika jāatcerās un toņu līkne hitra jābūvē abos gadijumos).
Redzot uz ko virzas jaunākās tehnoloģijas, ticiet man nebūs uz ko šos failus skatīt, un jaunai paaudzei interese lielākai daļai radīsies, tāpat kā manai paaudzei, stipri nopietnā vecumā, kad var gadīties par vēlu. Magnētiskie celiņi arī likās būs mūžīgi. Kur retais var atskaņot un kādā kvalitātē?
Arturs09:Redzot uz ko virzas jaunākās tehnoloģijas, ticiet man nebūs uz ko šos failus skatīt, un jaunai paaudzei interese lielākai daļai radīsies, tāpat kā manai paaudzei, stipri nopietnā vecumā, kad var gadīties par vēlu. Magnētiskie celiņi arī likās būs mūžīgi. Kur retais var atskaņot un kādā kvalitātē?
Kas gribēs, tas pienācīgi rūpēsies par savas dzimtas arhīviem. Arī labākās fotopapīra bildes kāds pofigists kādreiz var izmantot ugunskuram...
Žēl, ka maniem vecākiem fototehnika nebija tik viegli pieejama. Pašlaik palīdzu tēvam sašķirot un nociparot (ieskanēt) viņa fotoarhīvu. No tēva bērnības praktiski nav nekā- tikai pāris bildes no 30- tiem gadiem. No kara laikiem (leģiona) pavisam nekā. No pēckara laikiem un manas agrās bērnības jau kautkas ir. Sākot ar 60-tiem gadiem bilžu jau gana daudz- ieskaitot arī manus puikas gadu "fotošedevrus". Skatīties un atcerēties ir ļoti interesanti. Domāju, ka mūsu pēctečiem arī būs interesanti.
Bet par mūzikas arhīviem- esmu laikam no tiem "retajiem", kas mājās vēl joprojām var atskaņot "vēsturiskos" formātus- gan vinilplates, gan magnētiskās lentas- pat uz kilometra spolēm, gan kasetes un minidiskus. Un pietiekami labā kvalitātē. Patīk ņemties ar jaunības laiku (70-80 gadi) audiotehniku, kad labus verķus varējām redzēt tikai rietumu katalogos vai komisijas veikalu skatlogos...
