Gliters man asociējas ar ķīmiķu kojām 76-jā gadā, kur naktīs rīkojām t.s. skačkas (vārds "disene" vēl nebija apritē)... gaiteņa vidū bija kopīgā telpa ar televīzoru... izstiepām vefa tumbiņu (bija tāda ar pastiprinātju iekšā) un uz pirmās lampu notas tika griezts Gliters... jau tā kropla skaņa, plus vefa tumbiņas kroplis uz pilno līmeni sagriezts... bet nakts vidū, galīgā ķēmā, viss štokos... pēc kāda laika... šeku, reku, visa telpa pilna ar studentiem... vienīgā gaisma- lēkājošā notas zaļā indikatora lampiņa un tik... ūūū rock'n ro-oll- rock, rock'n roll, rock'n ro-oll- rock, rock'n rol...
ap to laiku, man arī mājās mētājās Daina, bet jau tranzistorniece ...... sapnis jau bija par citu verķi.... tad nu tai dainai bija atrasts variants, kad uz 9 ātruma, ierubīja 2 ātruma augšu filtru, lai """ piepaceltu """" augšas ..... basu jau it kā pietika. tas viss tika laists caur kino pastiprinātāju uz paštaisītu tumbu , kurā izmantoti kino skaļruņi...... jāpiebilst, ka tēvs bija kinomehāniķis , ar sakariem Madonas kinodirekcijā ...... tur bija arī aparatūras serviss....
toreiz, katrā rajona pilsētā tādas bija, regulāri rādīja ķinīšus. stacionārās iekārtas bija katrā pagastā, kur nebija, regulāri ieradās pārvietojamās, jo kino bija ierādīta liela loma ideoloģiskajā audzināšanā..... kanāls kino direkcijā, bija baigi kruta .....
