Nubet tak var klasiskajā, Industar-50 variantā: 1. Uzvilkt fragmu. 2. Uzštellēt asumu. 3. Nokadrēties. 4. Nospiest to kloķi, kurš apukšā, sagaidīt blīkšķi. 5. Sagaidīt, kamēr nomierinās visas vibrācijas locekļos un mugurkaulā. 6. Nospiest slēdža pogu.
Ieinteresēja, jo tikko adaptējam vienu Tair-3 uz Nikon kameru. Vispirms - labā ziņa. Stiprinājums ir elementāri maināms (skrūvītes). Mulsina bildē redzamā bajonete , klasiski komplektā ir standarta M42 vītne. Uz Canon/Pentax kamerām vienkārši ar standarta adapteri. Nikonam ar adapteri bez lēcas(tā pasliktinot kvalitāti) fokusējas +/- līdz 30 metriem. Ja rodas vēlme pēc bezgalības - M42 uzgali piestrādā. Jānogriež 1,0 mm (+/- 0,003). Nezinu, vai kāds šodien liktu šo stiklu uz foto snaipera laides, un dotos uz mežu putniņus baidīt. Mūsu variantā - pilsētai, ar statīvu. Pirms skrūvēšanas pie kameras visu to smalko mehānismu vienkārši vajag "nahrenizēt". Diafragmu varēs uzliek ar roku (gredzens), kā jebkuram Helios 44-3. Kamerai A (diafragmas) režīms, ar tādu pašu ciparu. Lai gan, jāsaka godīgi - praktiski visas bildes spiedām ar maksimāli atvērtu fragmu. neliela infa: razobrat.ru... radojuva.com.ua...
Šitam DIAFRAGMA nostrādā ar tādu sitienu blīkšķi ka AK-47 varētu pārspļaut
