es tikai klātienē varētu izstāstīt kā skatās tādus attēlus. jāatrod pamācība, kā stereobildes skatīt . ja lasi krieviski, tad varbūt te varēs kko saprast log-in.ru...
talavietis:tā lasīšana neko nedod, neredzu un viss.
es arī ne ar pirmo piegājienu iemācījos šīs bildes skatīt.. otrā puse ik pa laiciņam skatījās stereobildes, kurās ar normālu koncentrētu skatienu skatoties, nekā tāda nav, un stāstīja, ko redz. es neticēju. domāju - pekstiņus stāsta
es šīs bildes uz monitora skatos izstieptas rokas attālumā. uz bildi skatās tā, ka mēdz skatīties uz priekšmetiem aizdomājoties. var pamēģināt skatīties uz savu profila bildi, koncentrējot skatienu ar abām acīm - attēls skaidrs un tad sāk skatīties tā kā aiz bildes (sāk dubultoties un jau redz 2 bildes). tāpat arī skatās uz stereobildi..
Tās ir 3D, tur jāizdriķē uz papīra, jādabū no armijniekiem streoskops, ar kuru skatās aerofotogrāfijas, tik tad kaukas būs redzams. Vai jānosvisņī kinoteātrī 3D brilles.
Feini! Bet savādākais vēl ir tas, ka ir cilvēki, kuri redz šos attēlus itkā izgrebtus uz iekšu, un ir tādi, kuri saskata tā itkā šie attēli izceltos uz fona.
Superīgas bildes! Metode vienkārša - ekrāns izstieptas rokas attālumā, jāskatās tam garām fokusējot aci uz kaut ko pie pretējās sienas un tad ātri, nepārregulējot "asumu", ekrānā. Būs brīnumi!
ir vērts patrenēties, acīm tas nāk tikai par labu . protams, ja visu dara ar mēru. labāk trenēties saskatīt stereo attēlu tomēr patumšā istabā, jo tad acis uz sānu redzi nenoveršas.
litbiters:Feini! Bet savādākais vēl ir tas, ka ir cilvēki, kuri redz šos attēlus itkā izgrebtus uz iekšu, un ir tādi, kuri saskata tā itkā šie attēli izceltos uz fona.
reti, bet ir arī cilvēki, kas tiešām nav spējīgi stereo attēlu redzēt. tas iemesls ir jau acu fizioloģiskā/anatomiskā līmenī.
acī ir caurspīdīgā lēca, kas ir elastīga, ātri spēj mainīt formu un fokusēties, tāpēc cilvēki vienlīdz labi redz gan tālumā, gan tuvumā. šādi treniņi (ar mēru) domāti tieši lēcas elastīgumam. diemžēl, lēcas duļķošanos (kataraktas iestāšanos) vecuma, slimību u.c. iemeslu dēļ, treniņi nespēj novērst, bet uzlabot lēcas elastīgumu gan var. šie treniņi ir labi tiem, kas ikdienā piepulē acis ar darbu, kas neprasa skatiena fokusēšanas maiņu un skatās tikai tuvumā vai tālumā. visiem autobraucējiem šie treniņi ir labi, jo trenē acs spēju ātri saskatīt tuvumā esošus objektus tad, kad acis skatās tālumā.
acī ir caurspīdīgā lēca, kas ir elastīga, ātri spēj mainīt formu un fokusēties, tāpēc cilvēki vienlīdz labi redz gan tālumā, gan tuvumā. šādi treniņi (ar mēru) domāti tieši lēcas elastīgumam. diemžēl, lēcas duļķošanos (kataraktas iestāšanos) vecuma, slimību u.c. iemeslu dēļ, treniņi nespēj novērst, bet uzlabot lēcas elastīgumu gan var. šie treniņi ir labi tiem, kas ikdienā piepulē acis ar darbu, kas neprasa skatiena fokusēšanas maiņu un skatās tikai tuvumā vai tālumā. visiem autobraucējiem šie treniņi ir labi, jo trenē acs spēju ātri saskatīt tuvumā esošus objektus tad, kad acis skatās tālumā.
nu kkā tā..
----------- pēdējais teikums gan ir nedaudz absurds, jo tieši autobraucējiem šis leņķis ir visplašākais un normāli autobraucējs redz gan spoguļos, gan tālumā, tajā pašā laikā visu, kas redzasm instrumentu panelī. Ir pat izcelts kā piemērs fizioloģijā- mācību priekšmetā. Bet kas attiecas uz muskulatūru, tad jā, loģiski, ka trenniņi palīdz, jo vienveidīgs fokusēšanās attālums nogurdina acs muskulatūru. Bet šajos zīmējumos manuprāt stipri daudz atkarīgs tieši no smadzeņu info, jo tieši smadzenēs mēs apstrādājam acs info. ir lasīts, ka ļoti daudz redzamā mēs apstrādājam uz atmiņas pamata, bet ne uz tā ko redzam. būtibā tā ir jau redzētā salīdzināšana pēc formas, pēc krāsas. Varētu pat teikt, ka glabājas arhīvs ar moduļiem, kuriem redzamo smadzenes uzreiz cenšas piemērot, tāpat kā asoāciju un stereotipu veidā mēs cenšamies uztvert jebkuru svešu cilvēku, priekšmetu, formu vai meklēt līdzības.
Kas attiecas uz šiem bilžiem, tad kaut kur 90 to sākumos tādi klīda izprintēti uz papīra un es ilgi nevarēju saskatīt to ko vajadzēja saskatīt, kaut gan zināju, ko vajag tur ieraudzīt, līdz reiz, kaut kā vakarā pēc smagas dienas un acs noslogojuma man izdevās to ieraudzīt. Man tas vairāk likās pēc redzes mežģīšanas ne trenniņa, jo sajūta tam kopā ar nelabumu. Nezinu, man tādas sajūtas izsauc šie bilži. Stereogrammas palīdz atslābināt redzes muskulatūru un saites..
f-foto:K_raski, iespējams, ka tas nāk par labu, bet, ja tu dzīvo pie jūras, tad tu ar laiku skatīties saullēktus jau vēlies iet retāk nekā tie, kas dzīvo iekšzemē. Tu pirmajā ierakstā teici, ka tas ļauj trenēt stereoskopisko redzi. Kam tas vajadzīgs?
stereoskopiskā jeb binokulāra redze pamatā nodrošina redzēt telpiski, t.i. cilvēks redz priekšmetu formu, izmērus un uztver attālumu līdz priekšmetam
talavietis: pēdējais teikums gan ir nedaudz absurds, jo tieši autobraucējiem šis leņķis ir visplašākais un normāli autobraucējs redz gan spoguļos, gan tālumā, tajā pašā laikā visu, kas redzasm instrumentu panelī. Ir pat izcelts kā piemērs fizioloģijā- mācību priekšmetā. Bet kas attiecas uz muskulatūru, tad jā, loģiski, ka trenniņi palīdz, jo vienveidīgs fokusēšanās attālums nogurdina acs muskulatūru. Bet šajos zīmējumos manuprāt stipri daudz atkarīgs tieši no smadzeņu info, jo tieši smadzenēs mēs apstrādājam acs info. ir lasīts, ka ļoti daudz redzamā mēs apstrādājam uz atmiņas pamata, bet ne uz tā ko redzam. būtibā tā ir jau redzētā salīdzināšana pēc formas, pēc krāsas. Varētu pat teikt, ka glabājas arhīvs ar moduļiem, kuriem redzamo smadzenes uzreiz cenšas piemērot, tāpat kā asoāciju un stereotipu veidā mēs cenšamies uztvert jebkuru svešu cilvēku, priekšmetu, formu vai meklēt līdzības.
es nekādu absurdu pēdējā teikumā nesaskatu . autobraucējiem IR svarīgi trenēt šo redzes veidu! un runājot par smadzenēm - jā, 3D (trīsdimensiju) attēls veidojas, pateicoties smadzenēm, bet lai tāds attēls rastos, vajadzīgs 2D (divdimensiju) attēls, ko dod divas acis vienlaicīgi. cilvēki, kam viena acs neredz vai tā iztrūkst, un arī ļoti stipras šķielēšanas gadījumā, slikti redz telpiski.
Kas attiecas uz šiem bilžiem, tad kaut kur 90 to sākumos tādi klīda izprintēti uz papīra un es ilgi nevarēju saskatīt to ko vajadzēja saskatīt, kaut gan zināju, ko vajag tur ieraudzīt, līdz reiz, kaut kā vakarā pēc smagas dienas un acs noslogojuma man izdevās to ieraudzīt. Man tas vairāk likās pēc redzes mežģīšanas ne trenniņa, jo sajūta tam kopā ar nelabumu. Nezinu, man tādas sajūtas izsauc šie bilži. Stereogrammas palīdz atslābināt redzes muskulatūru un saites..
ja ir nelabums no stereo atteļu skatīšanās, tad tas nav jādara tajā brīdī.. bet ja visu dara pareizi un acis spēj ātri "pārslēgties" uz stereo attēlu, nekādiem sliktumiem nav jābūt. tas ir tikai treniņa un laika jautājums. redzes muskulatūras un saišu atslābināšanai gan citus vingrinājumus iesaka. skatīšanās tālumā jau ir atslābināšana.
nē, nu pareizi jau ir, jo tālāk objekts, jo attālums starp stariem paliek šaurāks un grūtāk noteikt attālumu un ne tikai attālumu, bet arī kustības ātrumu. Cik saprotu, tad šīs bildes jāskatās ar maksimāli paralēlu skata leņķi (it kā aiz attēla), bet smadzenes taču tāpat sagroza šos dubultattēlus vienā, kā to panākt, man uzreiz grūti saprast...
"autobraucējiem IR svarīgi trenēt šo redzes veidu!"
=========
Tas arī laika gaitā uztrennējas, bet bez visiem stereobilžiem...
f-foto:Tātad, ja es aizsedzu vienu aci, es nespēju noteikt izmērus un formu? Kāpēc tad skatu meklētājs ir uztaisīts tikai vienai acij, ja jau attālumu līdz priekšmetam var noteikt tikai ar stereoskopisku redzi?
ja Tu tūlīt pat aizsegsi vienu aci un uz kādu laiciņu tā arī atstāsi, tad varēsi pamanīt, ka paņemt kādu priekšmetu (karstas tējas krūzi, karoti, pildspalvu, mobīlo) tu vari joprojām, bet ne tik naski un ātri, kā abām acīm skatoties. ar laiku, lietojot tikai vienu aci, priekšmetu izmēri un formas tiks uztvertas kropļoti. zaudējot vienu no acs funkcijām, citas funkcijas to kādu laiku var kompensēt (sānu redze, centrālā redze, gaismas un krāsu redze).
par skatu meklētāju (domājams, fotoaparātā) neko nevaru Tev atbildēt, jo tas absolūti nav mans lauciņš. tāpat diskusijā par optiskām sistēmām (tālskatis, binoklis) es arī nevarēšu piedalīties, jo nezinu par to uzbūves principiem
Cienītā, tu smagi jauc stereoskopisko redzi ar dzirdi. Ar vienu aci mierīgi var noteikt attālumus, ar vienu ausi gan nenoteiksi skaņas avota virzienu, jo skaņas viļņu garumi ir relatīvi lieli, lai to nobīdi varētu uztvert ar ausīm, kuras ir 20 cm viena no otras. Un šitais "...vajadzīgs 2D (divdimensiju) attēls, ko dod divas acis vienlaicīgi... vispār ir augstākā pilotāža. Skolā ģeometriju vispār esi mācījusies?
Schneider:Cienītā, tu smagi jauc stereoskopisko redzi ar dzirdi. Ar vienu aci mierīgi var noteikt attālumus
var, protams, tikai ar vienu aci saskatīt apjomu un attālumus starp priekšmetiem daudzreiz grūtāk un neprecīzāk nekā skatoties ar abām acīm.
varētu ieteikt eksperimentu, bet tas būs bīstams - aizsiet vienu aci un izbraukt ar auto pa Rīgu. vai ar velosipēdu. bet labāk nemēģini tādā veidā pierādīt, ka man nav taisnība, labāk pamēģini ievērt diegu adatā skatoties ar vienu aci
Schneider:Cienītā, tu smagi jauc stereoskopisko redzi ar dzirdi. Ar vienu aci mierīgi var noteikt attālumus, ar vienu ausi gan nenoteiksi skaņas avota virzienu, jo skaņas viļņu garumi ir relatīvi lieli, lai to nobīdi varētu uztvert ar ausīm, kuras ir 20 cm viena no otras. Un šitais "...vajadzīgs 2D (divdimensiju) attēls, ko dod divas acis vienlaicīgi... vispār ir augstākā pilotāža. Skolā ģeometriju vispār esi mācījusies?
lai Tev ir taisnība, ka es runāju absolūtas muļķības. skolā esmu mācījusies visus priekšmetus, ko pasniedza. dažos manas zināšanas bija ļoti viduvējas. toties tagad Tu vari uz mana fona smuki izcelties, ja tas Tev sniedz gandarījumu .
p.s. dzirde nevar būt stereoskopiskā, jo -skopija no grieķu valodas ir redzēt.
un vēl man šķiet, ka nevajag tik ļoti sarežģīt šo topiku
mierīgi var saskatīt.. rokas attālumā vai citā, vienalga.. pamaina tik skatienam fokusa punktu un viss.. protams, vieglāk ir "ieregulēt" uz klasiskajām stereobildēm, kur vienkārši 2 bildes blakus, šajās baigais raibums.
Mazliet iejaukšos, jo, manuprāt, te vienkārši ir pārpratumi dažu neveiklu formulējumu dēļ. Viena acs redz divdimensiju attēlu, kurš gan nav plakans kā uz sensora, bet smadzenes ar to tiek galā. Par cik abas acis ir atstatu, tad atkarībā no attāluma līdz objektam mēs lielākā vai mazākā mērā redzam "tam apkārt". Salīdzinot abus attēlus smadzenes "aprēķina" attālumu līdz priekšmetam, un redzi var saukt par telpisku jeb trīsdimensiju. Ar vienu aci novērtēt attālumus mēs varam tikai vai nu pēc pieredzes, atceroties un salīdzinot prieksmetu savstarpējos izmērus, vai kustinot galvu un "rēķinot" kurš priekšmets kuram priekšā, un cik daudz. Tomēr "divu acu" metode ir nesalīdzināmi labāka, jo ir momentāna un algoritms ir smadzenēs iestrādāts un precizēts jau no zīdaiņa vecuma. Ja iztēlojamies basketbolistu, kurs zaudējis redzi ar vienu aci, tad sākumā viņš kādu "sodiņu" vēl iemest varētu, jo pēc pieredzes zin, cik tālu ir grozs, tomēr šī spēja ātri pazustu līdz pilnīgi bezcerīgam līmenim. Iemest "no spēles", kad attālums līdz grozam mainīgs - vēl nereālāk.
zbmono: ...labāk pamēģini ievērt diegu adatā skatoties ar vienu aci
Esmu dzirdējis par šo eksperimentu, bet esmu arī pamēģinājis, zini - ne tik labi kā ar abām, bet izdodas! Ar vienu aci vēl paliek perspektīvas izjūta, kuras nav dzirdei. Pie tam - padomājiet, kādam attālumam ir efektīva acu attāluma stereobāze, kura ir tik ap 75 mm un kādēļ jūras tālmēriem tā ir metros.
k_raski: ...toties tagad Tu vari uz mana fona smuki izcelties... p.s. dzirde nevar būt stereoskopiskā, jo -skopija no grieķu valodas ir redzēt.
Man nav jāizceļas, ja pati tādu fonu radīji, man pietiek palikt uz vietas. Es teicu, ka tu jauc stereoskopisko redzi, bet neko neesmu teicis, par stereoskopisko dzirdi. Nebiju domājis, ka bez termina stereofonija pieminēšanas būs kāda problēma, ak piedod!
shitaa skatiishanaas vnk ir jauztrenee, tad jau aiziet. ineresanta ir sajuuta, kad tu ieraugi, nofokuseejies un speej pat virziit skatienu paar bildi un taa nepazuud magic
Schneider: Pie tam - padomājiet, kādam attālumam ir efektīva acu attāluma stereobāze, kura ir tik ap 75 mm un kādēļ jūras tālmēriem tā ir metros.
Te viss saskan. Jūras tālmērus interesē attālumi kilometros, cilvēkus - metros un desmitos metru. Attālumos, kas svarīgi cīņā par izdzīvošanu, - lai kautos, durtos ar zobeniem, mestu šķēpu, šautu ar loku - acu stereobāze un telpiskā redze darbojas lieliski.
.
! un vispār man labāk patīk sīkrakstu un mierīgu toņu stereogrammas 
Bet savādākais vēl ir tas, ka ir cilvēki, kuri redz šos attēlus itkā izgrebtus uz iekšu, un ir tādi, kuri saskata tā itkā šie attēli izceltos uz fona.
Skolā ģeometriju vispār esi mācījusies?
