lasu interviju ....Šogad galveno Pasaules preses fotogrāfijas konkursa (World Press Photo) balvu ieguva dāņu izcelsmes fotogrāfs Pols Hansens (Paul Hansen) ....un domāju. Drīz dziesmusvētki. Atkal kaut kādi hanseni bildēs,bet daudzi savējie paliks bešā. Vēl ir kaudze notikumu ,kur vispār nevienam nafig nav vajadzīgi. Novadu lapās palūrēju dažādus novadu svētkus.... kaut kādā kroplīšu cirkā dzīvojam.
Šī raksta turpinājums pieejams par maksu! Ienāc ar savu DienaID un abonē rakstu vai visus rakstus dienai, nedēļai, mēnesim vai gadam! Ienāc ar Diena ID paroli vai caur pakaļu
Mums takš ir BAIGI maz reportāžu entuziastu. Tie reportieri no vietējiem kantoriem... njā, redzēts kā strādā. Absolūti bez atdeves un lieta nav viņu mazajā algā. Kā ar iespēju fotografēt pasākumus ar kruto tehniku var nebūt domas paturēt sev kaut kādu baigi labu kadru, ko izmantot turpmāk konkursos un sūtīt uz WPP? 90% mūsējo ir galīgie nīkuļi - kustās 10m radiusā, cits vispār stāv uz vietas un bliež vienādus rakursus....
pie mums nav karš un dabas katastrofas, ne arī bads, ne izmisums, tādēļ nekas nespīd no World Press Photo balvām. par pozitīvu notikumu atspoguļošanu balvas nepiešķir, jo nav tik dramatiska emocija.
spaidijs:Mums takš ir BAIGI maz reportāžu entuziastu. Tie reportieri no vietējiem kantoriem... njā, redzēts kā strādā. Absolūti bez atdeves un lieta nav viņu mazajā algā. Kā ar iespēju fotografēt pasākumus ar kruto tehniku var nebūt domas paturēt sev kaut kādu baigi labu kadru, ko izmantot turpmāk konkursos un sūtīt uz WPP? 90% mūsējo ir galīgie nīkuļi - kustās 10m radiusā, cits vispār stāv uz vietas un bliež vienādus rakursus....
Viss ir vienkārši,nevienam tās bildes nav vajadzīgas.Visi tie fotoveči kādreiz ir bildējuši ar gana lielu entuziasmu,bet tālākais vienkārši gadu gaitā aplauž.Ejot uz presseni vai pasākumu fotogrāfs jau zin ko tieši no viņa gaida un kas nekad netiks publicēts,sākumā jau pārsimt pasākumos uzbildē ko interesantu,bet ar laiku saproti,ka tas ko bildē ārpus izdevuma "formāta" lido misenē.Nesen pļāpāju ar kāda paliela izdevuma fotogrāfi,viņa žēlojās,ka nobildēt cilvēku ne tā kā pases bildei principā ir darba disciplīnas pārkāpums un par to redaktors fotogrāfu konkrēti izlamā un dod mājienu,ka gribētāju uz štata vietu pietiek.Tur valda dzelžaina koncepcija: mūs lasa tupas lauku tantes,tapēc dziedātājs jābildē ar mikrofonu,rakstnieks ar pildspalvu rokā un traktorists pie traktora,nobildēt dziedātāju pie traktora ir noziegums. Pāris reizes taču ir mēģināts uztaisīt preses izdevumus ar lielu akcentu uz labu fotogrāfiju,tas vienmēr ir izbeidzies,man domāt,ka augsti ekonomiski skolots menedžments uzdod jautājumu,kāds būs ekonomiskais efekts no labas bildes,un atbilde ir nekāds,vai katrā gadijumā skaitļos nepierādāms un neaprēķināms,toties vairāki fotogrāfi plus profesionālas tehnikas komplekti gan ir konkrēti mīnusi,līdz ar to vienmēr tas ir ticis nokauts diezgan īsā laikā. Tā tēma par sūdīgām bildēm mēdijos ir mūžveca,un neskaitāmas reizes fotoveči ir par to runājuši,bet nekas jau divdesmit gadu laikā nav mainijies uz labu,kādas bildes publicēt joprojam izvēlās lielākā vai mazākā mērā vizuāli tupi redaktori,tikai atšķirībā no filmu laikiem fotogrāfam ir iespēga izdzēst vissūdīgākās bildes(ja tam ir laiks protams) neko vairāk fotogrāfs nevar izdarīt lai sūdīgas bildes netiktu publicētas.Kapēc neizdzēst visas,izņemot vienu šedevru?,tapēc ka ir tāda lieta kā izdevuma arhīvs un bildējot fotogrāfs nekad nezin kāda nozīme šodien bezjēdzīgam kadram var būt rīt.
Sestdiena, tomēr, izauga pēdējos gados! Bija galīgs sūds ( vizuāli ) tagad ok Glancētajos žurčikos ar gadās pa smukai sesijai, gadās arī vilšanās, protams
Kuram gan avīzē vai žurnālā vajag mākslu, izņemot Jūs, saujiņu fotogrāfu. Pārējiem vajag fakta vizuālu atspoguļojumu un tas viņiem arī tiek. Tā, ka nesaprotu, par ko gaušanās. Mākslai ir speciāli izdevumi, citur viņa 90% pilsoņu nafig nav vajadzīga.
Labs piemērs akcija "Viena diena Latvijā" kurā latvieši parādija, ka nav par matu sliktāki kā "piejaucētie ārzemju kolēģi". Bet kā jau augstāk minēja ikdienā ne vienmēr labākie kadri nonāk avīzē ne jau fotogrāfa vainas dēļ, bet gan cilvēka, kas atlasa bildes t.i. fotoredaktora.
60uz5komats6:"...Viss ir vienkārši,nevienam tās bildes nav vajadzīgas." (c) Jāpiekrīt par 100%, jau "Art Camp 2009" laikā vins no vieslektoriem, profesionālis, divkārtējs Pasaules Preses foto balvas ieguvējs Anatolijs Maļcevs par to runāja. Ikdienas avīzītēm, žurnāliem - viendienīšiem tas nav pa spēkam, arī lasītāju pulciņš sarūk (presi neskatos jau pasen, pāris pēdējos gadus lieliski iztieku bez TV). Šobrīd žurnālistikā modernās tendences: fstoppers.com...
Kā tā? Re kur fotokvartālā lasu,ka Balčus sabliezis vēlēšanu iecirkņus. Ta gudrs vecis tak. Tātad vajag urbt. Tak vēl tik daudz kas nepētīts. Vai manu tumsonību,nebiju lasījis to 'suns un flakons'-efektīgi.
Es atkal malšu savu dziesmu-nevienam nevajag tās reportāžas šodien par vakardienas notikumiem.Te patiešām iztiekam ar kailu fakta konstatāciju.Bet ja tajā reportāžas bildē ir redzams kaut kas no laikmeta un autora paša attieksmes pret to,tad parunāsim pēc gadiem 20 vai 30(tie kas novilks tik ilgi).Manuprāt tā ir foto specifika-laiks tai piešķir vērtību.
viecha:Es atkal malšu savu dziesmu-nevienam nevajag tās reportāžas šodien par vakardienas notikumiem.Te patiešām iztiekam ar kailu fakta konstatāciju.Bet ja tajā reportāžas bildē ir redzams kaut kas no laikmeta un autora paša attieksmes pret to,tad parunāsim pēc gadiem 20 vai 30(tie kas novilks tik ilgi).Manuprāt tā ir foto specifika-laiks tai piešķir vērtību.
