dolldia:Nu pieņemsim, ka cilvēks aizmirsa, bet tieši tāpēc ir jāatgādina, mute ir, ņem un runā, ja viņš nebūtu atdevis mantas atpakaļ pēc atgādinājuma/sarunas, tad gan būtu pamats domāt, ka negrib atdot, vai kā...

Varbūt neērti bija prasīt atpakaļ, acīs skatoties? Gadās arī tā...

Tu vēl maza un spried, kā nepieredzējusi, bet daudz gramatas lasijusi pusaudze. Attiecībām ir milzum daudz nokrāsu un ne katrs ir tik spējīgs psihologs, lai tās visas atšifrētu. Šajā situācijā nav zināma otra, apsūdzētā puse. Iespējams - uzpūtīgs paviāns (kā jau tas lielajiem blogeriem piemīt) un atgādinājums tad jau būs līdzvērtīgs apvainojumam zādzībā piemēram: tu ko man netici, ko te cepies par to mēsla dzelzi, man nav žēl, še atpakaļ, bet nezināju, ka tāds skabarga, knīpstanga u.t.t. un tā j.pr. Komunikācijas prasme, pārliecība un drosme.