Nuuuu, piekritīsi tak, ka Latvija ir drusku nopietnākas saistības apņēmusies, kā Zimbabve vai Argentīna - un katrā no šīm ir interesants stāsts, kāpēc notika tā, kā notika - bet, ko nu...
Šo pašu jautāja tie, kuri ieguldīja Zimbabves vai Argentīnas krājpapīros.
Nu jā, ja pēc nākamgada Saeimas vēlēšanām ušakovs būs premjers, zariņš ekonomikas ministrs un urbanovičs finanšu ministrs, tad varam sagaidīt arī visādus Āfrikas scenārijus
Citagaisma:
Šo pašu jautāja tie, kuri ieguldīja Zimbabves vai Argentīnas krājpapīros.
Nu jā, ja pēc nākamgada Saeimas vēlēšanām ušakovs būs premjers, zariņš ekonomikas ministrs un urbanovičs finanšu ministrs, tad varam sagaidīt arī visādus Āfrikas scenārijus
Bildes: joprojām vecāka gadagājuma cilvēki ir pārliecināti, ka lata ieviešanas brīdī viņus apzaga 1:200. Lūk, tādus retardus vairs nepārmācīsi...
Vecāka gadagājuma cilvēki prata ne tikai daiļi dirst, bet arī elementāri savu kapeiciņu skaitīt. Piemēram, maniem vecākiem toreiz bija gana grūti iekrāti kaučkādi 6 tūkst. rubļi. Pa to naudu teorētiski varēja nopirkt "Žiguli"- padomjlaiku ģimenes sapni. Ko pēc Repšes & Co varengudrās reformas (laikam 1993. gadā) varēja nopirkt pa 30 latiem? Pat zārkam vairs nesanāca. Protams, Repšam teorētiski tika stiprā lata "tēva" slava. Arī valsts ekonomikai, protams, tas nāca par labu. Bet atļauju minēt, kādiem vārdiem šos gudriniekus toreiz "slavināja" parastie, reāli un konkrēti aplaupītie cilvēki....
Friidi, Repšem ar PSRS valūtas inflāciju bija maz sakara. Rubļi vienkārši sāka maksāt cik tiem jāmaksā, jo padomju ekonomika, kas bruka jau vairākus desmitus gadu, beidzot sagāzās, kad vairs nebija, kas mākslīgi to stutē. Un žiguli cik atceros, pa 6k rubļu vai ap to varēja nopirkt tikai īpaši cilvēki vai tie kas 1/2 mūžu uz to rindā stāvēja. Pārējie dzīvoja bez auto, jo no 200-300 rubļu algas nekādam auto nesakrāsi vai pirka lietotus pa pacmit un vairāk tūktošiem
Bet ja par krājobligācijām - gan jau ka izdevīgi tiem, kam gribas daudz maz droši kādu nauduņu noglabāt. Depozīti ir līdz 100k eur uz banku, tāpēc šis varētu būt diezgan ok risinājums
ak34:Friidi, Repšem ar PSRS valūtas inflāciju bija maz sakara. Rubļi vienkārši sāka maksāt cik tiem jāmaksā, jo padomju ekonomika, kas bruka jau vairākus desmitus gadu, beidzot sagāzās, kad vairs nebija, kas mākslīgi to stutē. Un žiguli cik atceros, pa 6k rubļu vai ap to varēja nopirkt tikai īpaši cilvēki vai tie kas 1/2 mūžu uz to rindā stāvēja. Pārējie dzīvoja bez auto, jo no 200-300 rubļu algas nekādam auto nesakrāsi vai pirka lietotus pa pacmit un vairāk tūktošiem
ak34, Tev, protams, taisnība- bet tikai no "pareizā"- valstiskā viedokļa! Bet tā- teorētiski- viegli runāt- laikam jau Tev vai tuviniekiem naudiņu neatņēma Palasi rūpīgāk- es takš rakstīju par "parastajiem", reāli un konkrēti aplaupītiem cilvēkiem (nevis abstraktu valsti kopumā) , gan arī par "teorētisko" iespēju nopirkt Žiguli (lētākais, VAZ-2101, laikam oficiāli maksāja 5600 rub, bet reāli bez blatiem nebija nopērkams). Mans pirmais autiņš 1990.g. bija daļēji vecāku nosponsorēts., parūsējis ZAZ-968M, ko nopirku pa "vēl dārgajiem" 2500 rubļiem. To man aizdzina un apdauzīja, bet paveicās- atradu, daļēji saķīlēju un tieši pirms "Repšikiem", kad jau sākās inflācijas bums, pārdevu laikam pa jau bik lētākajiem, "nonivelētajiem" 4000 rubļiem (nopietnam remontam toreiz nebija naudas) . Cik atceros, tā nauda pēkšņi palika bezvērtīga un vienkārši izkūpēja- tika ātri izpirkta,lai to vispār nepazaudētu...
Protams,tagad, pēc 20 gadiem, tā visa padarīšana skaidra. Bet toreiz cilvēkiem neko daudz nepaskaidroja un vairumam bija konkrēta škrobe!
Vecāka gadagājuma cilvēki prata ne tikai daiļi dirst, bet arī elementāri savu kapeiciņu skaitīt. Piemēram, maniem vecākiem toreiz bija gana grūti iekrāti kaučkādi 6 tūkst. rubļi. Pa to naudu teorētiski varēja nopirkt "Žiguli"- padomjlaiku ģimenes sapni. Ko pēc Repšes & Co varengudrās reformas (laikam 1993. gadā) varēja nopirkt pa 30 latiem? Pat zārkam vairs nesanāca.
Tam, ka iekrājumi pazuda, nav sakara ar reformu - tos apēda inflācija (1992. gadā inflācija Latvijā sasniedza 958.7%). Pat tad, ja kurss būtu savādāks un no 6k rubļiem butu daudz vairāk latu, tik un tā proproconāli viss būtu dārgāks un jaunam auto vairs nesanāktu.
Bildes: joprojām vecāka gadagājuma cilvēki ir pārliecināti, ka lata ieviešanas brīdī viņus apzaga 1:200. Lūk, tādus retardus vairs nepārmācīsi...
Vecāka gadagājuma cilvēki prata ne tikai daiļi dirst, bet arī elementāri savu kapeiciņu skaitīt. Piemēram, maniem vecākiem toreiz bija gana grūti iekrāti kaučkādi 6 tūkst. rubļi. Pa to naudu teorētiski varēja nopirkt "Žiguli"- padomjlaiku ģimenes sapni. Ko pēc Repšes & Co varengudrās reformas (laikam 1993. gadā) varēja nopirkt pa 30 latiem? Pat zārkam vairs nesanāca. Protams, Repšam teorētiski tika stiprā lata "tēva" slava. Arī valsts ekonomikai, protams, tas nāca par labu. Bet atļauju minēt, kādiem vārdiem šos gudriniekus toreiz "slavināja" parastie, reāli un konkrēti aplaupītie cilvēki....
Paga, paga Friidi. Tam, ka nevarēja vairs nopirkt par 6000 rbļ. tik daudz cik pirms tam, nebija pilnībā nekāda sakara ar naudas reforumu. Pat, ja nauda netiktu mainīta vispār, par tiem 6000 rbļ. varētu nopirkt tik pat cik varēja par 30 latiem vēlāk, jo arī naudu nemainot, tie 6000 rubļi zaudētu vērtību tik un tā. 1:200 bija tikai maiņas kurss, kas tika noteikts, paredzot milzīgo inflāciju un lai nākotnē lati nebūtu kaut kādas liras vai jēnas vērtībā. Ja mainītu 1:1, tad tie 6000 lati , ko dabūtu, tāpat būtu tik pat vērtīgi kā tie 30 lati, ko dabūja mainot 1:200. Tas 1 lats, ko iegūtu tādējādi, būtu vienkārši 200 reizes nevērtīgāks par latu, ko ieguva mainiot 1:200. Izvēlētajam maiņas kursam nav nekāda sakara ar naudas vērtību.
Sakars ar vērtības zudumu bija inflācijai, kuras iemesls bija iepriekš 50 gadus (Latvijā - 50, Krievijā vēl 20 gadi klāt) ačgārni veidota no pārējās pasaules norobežota ekonomika, kas pamatā turējās uz dabas resursu izpārdošanu, un kura beigās savas ačgārnības dēļ sabruka, un kuru pat nespēja noturēt lielais Krievijai piederošais dabas resursu klāsts. Un Krievija joprojām dzīvo tādā ekonomikā. Krievijā šobrīd stipri vairāk kā pusi no kopprodukta veido ienākumi no dabas resursiem, kas nozīmē, ka Krievijā faktiski neko neražo (salīdzinošos lielumos, protams). Salīdzinot ar Latviju, Krievijai kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni tāds pats, bet mums tas ir bez jebkādiem nozīmīgiem dabas resursiem. Tas nozīmē tikai to, ka Krievija ir viena liela banānu republika, un ja resursu cenas, piemēram, ilgstoši kādu laiku kritīs un turēsies zemā līmenī, Krievijas ekonomika atkal vienā brīdī var sabrukt.
Frīdi, Tu nenēsāji tajā laikā svaigu jērādas cepuri karstā saulē??? jau 89 gadā, kad es mācījos kondženē, mēs cigaretes marļikus forumā pirkām pa 25 rubļiem. 90tajā uztaisīja slēptu valūtas reformu - ja agrāk braucot uz rietumiem par 100 rubļiem deva 300 doičmarkas, tad 90tajā pēkšņi vairs tikai 30. Tas nozīmē, ka vēl PIRMS LV neatkarības atjaunošanas Tavu vecāku 6000 tūkstoši palika reāli 10x nevērtīgāki. Pričom te Repše un lati???
Nez, vecie vīri teica - lucšij bank -trohļiktovnij .. Par valūtas kursiem bijušajā padsavienībā - ne jau bildītām spriest. Patāstīt, cik tais pašos nabaga 89-tajos sievas brālis atveda no Lapalmasas ( BTR- lielais zvejniecības traleris, nekāda sakara ar bruņmašīnām bija TIKAI pavārs). Par ko? Pieclatnieki.
es kaut ko nesaprotu, ir bijušas laikam divas padomijas Es Marlboro *Salem, Winston pīpēju jau 80. gadā(cena 1 rbl) , jo sakarā ar olimpiādi Maskavā nāca iekšā visādas preces, tai skaitā džinsi (veikalā pirku par 100 rbl)... Mans pirmais auto bija 80. sākumā Chrysler Sunbeam (lietots 6 gadi vecs) Es jau 76. gadā strādājot praksē pelnīju pāri par 200 rbl Naudas bija pietiekoši, problēma, ka nebija kur to saprātīgi tērēt. Pat kārtīgu auto maģi nevarēja nopirkt. Bija kaut kāds Grodno, kurš špļāva kasetes ārā, jo tās bija zem katras kritikas. ja reizi noklausījies, bija jātīra galviņa un jāklapē kasete pret ceļgalu. Maksāja tas sūda maģis ja pareizi atceros 200 pāri rubļus. Augusta puču jau skatījos Vācijā pa TV... Atceros, pie pēdējiem krievu rubļiem cilvēki pirka visu laukā no veiakliem, jo nauda bija pazaudējusi vērtību, bet cenas palikušas daudzām nevajadzīgām lietām tās pašas vecās. Viens zināms cilvēks pareizā brīdī par nodotu cūku sagādē nopirka jaunu T 40 traktoru. Bija tādi juku laiki. Dažs tajā laikā paņēma kredītu, uzmauca `māju un atdeva krītu burtiski par pāris mēnešu algu. Jāsaka, katram sava laime vai nelaime. Kādam uzsmaidīja cūcene, kāds bija prātīgs un izdomāja, bet kādam nācās pazaudēt...
Nez, vecie vīri teica - lucšij bank -trohļiktovnij .. Par valūtas kursiem bijušajā padsavienībā - ne jau bildītām spriest. Patāstīt, cik tais pašos nabaga 89-tajos sievas brālis atveda no Lapalmasas ( BTR- lielais zvejniecības traleris, nekāda sakara ar bruņmašīnām bija TIKAI pavārs). Par ko? Pieclatnieki.
kāpēc man nespriest??? Retarda kungs, vai zinat cik man tajā laikā bija gadu?
Luxferre:
attieksme un cieņa pret pārējiem nenāk, nemainās ar gadiem...
Jūs man piedodiet, te blogā es cienu kaudzi pasažieru, savā ziņā es to izrādu arī ar to, ko es publicēju galerijā. Bet Volža teksti - tā ir totāla diagnoze.
