Man šķiet, ka bez tavas piekrišanas toč nevarēja likt un par to vien ir vērts. Tas gan ir tikai mans viedoklis.
PS. Ja ne lamāties, tad vismaz darīt zināmu, ka esi informēta par viņu "labajiem" darbiem un pastāstīt citiem par to. Lai citi nepieļauj to pašu kļūdu.
Vienigais kas paslaik nak prata ir vienoties ar agenturu lai turpmak norada atsauci uz autoru... Liela iepsejamiba ka cilveks kas deva bildi talak nemaz neiedomajas ka kaut ko tadu vajag noradit. Nakamais variants bilde jabliez ieksa udenszime...
Vienigais kas paslaik nak prata ir vienoties ar agenturu lai turpmak norada atsauci uz autoru... Liela iepsejamiba ka cilveks kas deva bildi talak nemaz neiedomajas ka kaut ko tadu vajag noradit. Nakamais variants bilde jabliez ieksa udenszime...
tādām bildēm jau neliek udenszīmes ne?
PS. ju.za tagad pavels labu atbildi dabūsi tikai rīt no pieredzējušiem fotogrāfiem.
Vienigais kas paslaik nak prata ir vienoties ar agenturu lai turpmak norada atsauci uz autoru... Liela iepsejamiba ka cilveks kas deva bildi talak nemaz neiedomajas ka kaut ko tadu vajag noradit. Nakamais variants bilde jabliez ieksa udenszime...
tādām bildēm jau neliek udenszīmes ne?
PS. ju.za tagad pavels labu atbildi dabūsi tikai rīt no pieredzējušiem fotogrāfiem.
PSS. Un vispār apsveicu ar foto
Ja nav sis udenzimes, un viss notiek ta pat uz mutisko vienosanos... nu ar to ir jarekinas, vismaz man nav tada spieredzes, bet vienigais kas nak prata ir vienoties ar agenturu...vai tiem cilvekiem kas tas bildes sanem...
Pasmejos Krievu izdevumu ir tiesji tie kas uzliek jebkadam autortiesibam UN MAKSA vislielakos pietiesatos honjus autoriem Gleizeram viena vairakus desmitus tukstosj kopuma ir samaksats Visadi Petiti/Fensteri Nju bet taga par tevi , nju meitene milja PATIK TEV HALJAVA? Tas ir MODELJI pa Brivu? Pielauju ka tava noruna bij tada "Es jus pa BRIVU bildeju JUS man par BRIVU pozejar par to BILDES PORTFOLIO , VAINE?? Var jau meginat dirsties bet domaju ka VISS Cjiki cjiki DIRSTIES var tikai par to ka NAV VARDA! Auzstaiga uz autortiesibu mizdeni un PARUNA koadas tev ceribas "Uzmest" vinju jo ka saprotu VIENIGAIS parkapums ir TAVA VARDA nepublicesjana Ta tie cilvji GRAUJ to biznesu "Modelji pa brivu , bildes pa brivu"
hmm, līdzīgas domas vien ir. tā par brīvu bildēšana un pozēšana vien ir ķecerīga. vienīgi, varbūt modelēm/aģentiem vai vienalga kas to bildi ir iedevis tai avīzei tomēr vajadzēja ar Tevi sakontaktēt un jautāt pirms kaut kur to publicē, bet vai pirms tam jūsu starpā bija šāda noruna?
p.s. Luni, gadījumā šodien nebiji Olimpijā? nu šķiet līdzīgu redzēju, lai arī cik lasīju, tad šķiet, ka pa LV neesi tagad..
Piekrītu Lunim un lučikam. Te jau ir koks ar diviem galiem..... Tas bildēt un bildēties prieks ir tik liels ka pārsvarā vienmēr par papīriem aizmirstas.
Atceros vienu gadījumu, kad pirms plenēra Krāsainais ieminējās par papīru parakstīšanu pirms sesijas - tak dabūja pa kumbri- esot izmantotājs un perversulis
Šajā gadījumā lielākais zaudētājs ir fotogrāfs jo ko Tu teiktu ja pati nopublicētu bildi bet modele forumā paceltu šādu pašu jautājumu un paprasītu modedes relīzi? Tobiš - ar kādām tiesībām?
Īpašuma tiesības uz fotogrāfiju ir tikai un vienīgi autoram! ja izdevniecība nopubliceja bez autora piekrišanas, nu tad lai maksā. Ka nekā, oriģinals tev tacu ir! Citādi, es varu pameklēt kādu bildi ar lielāku izšķirtspēju un nopublicēt žurnalā nelielā izmērā un ja autors parādīsies, tad es pateikšu, ka mums bija mūtiska vienošanas neka nebija! Vienīgi, viņiem varētu būt papīrs no tās modeles, kus apstiprina, ka bilde ir viņas īpašums tad nu vienalga varētu to izdevniecību pačakarēt, jo pašportretus modele netaisa tik un tā...
2.pants. Autortiesību principi (1) Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts. (2) Autortiesības attiecināmas uz literāriem, zinātnes, mākslas un citiem šā likuma 4.pantā minētajiem darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida. (3) Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana. (4) Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai tā būtu nepārprotami redzama. Šī zīme ietver trīs elementus: 1) burtu “C” aplītī; 2) autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu); 3) darba pirmpublicējuma gadu. (5) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs. (6) Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu.
3.pants. Autortiesību apjoms (1) Autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai arī nav izziņoti Latvijā, bet atrodas Latvijā jebkādā materializētā formā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem. (2) Autortiesības uz darbiem, kas vienlaikus publicēti ārvalstī un Latvijā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem. (3) Saskaņā ar šā panta otro daļu darbs uzskatāms par vienlaikus publicētu ārvalstī un Latvijā, ja tas Latvijā bijis publicēts 30 dienu laikā pēc tā pirmpublicējuma ārvalstī. (4) Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi, vai personām, kurām Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), kā arī šo personu tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti ārvalstī jebkādā materializētā formā. Citu personu autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai citādi darīti zināmi ārvalstī jebkādā materializētā formā, tiek atzītas saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
II nodaļa Aizsargājamie un neaizsargājamie darbi
4.pants. Aizsargājamie darbi Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi: 1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi); 2) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti; 3) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas; 4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā; 5) audiovizuālie darbi; 6) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi; 7) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi; 8) dizaina darbi; 9) fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā; 10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti; 11) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm; 12) citi autoru darbi.
VIII nodaļa Blakustiesības
47.pants. Blakustiesību objekti un subjekti (1) Blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības. (2) Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums. (3) Šajā nodaļā noteikto tiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki. (4) Kabeļoperatori, kuri tikai retranslē citu raidorganizāciju raidījumus, nav blakustiesību subjekti. (5) Fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar autoru un izpildītāju piešķirtas uz autortiesību un blakustiesību objektu. Atļauja, kas saņemta no viena blakustiesību subjekta par blakustiesību objekta izmantošanu, neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no cita blakustiesību subjekta un darba autora. Autora un izpildītāja atļaujas nav savstarpēji aizvietojamas. (6) Blakustiesību subjekti īsteno šajā nodaļā noteiktās tiesības, ievērojot darbu autoru tiesības. (7) Blakustiesību apliecināšanai nav nepieciešamas nekādas formalitātes. Izpildītāji, fonogrammu producenti un filmu producenti uz fonogrammu kopijām vai to iesaiņojuma var izmantot zīmi, kas ietver divus elementus: burtu “P” aplītī un fonogrammas pirmpublicējuma vai filmas fiksācijas gadu. (8) Persona, kuras vārds, pseidonīms vai nosaukums ir norādīts uz blakustiesību objekta, pievienots tam vai parādās saistībā ar blakustiesību objektu, uzskatāma par blakustiesību subjektu, ja nav pierādīts pretējais."; (9) Blakustiesību subjekta tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā izteikts vai ietverts blakustiesību objekts. Blakustiesību subjekta tiesības šķiramas no materiālā objekta valdījuma. Blakustiesību objekta valdījuma pāreja pati par sevi nerada blakustiesību subjekta tiesību pāreju. (10) Attiecībā uz blakustiesību objektu izmantošanu piemērojami šā likuma 40. - 45.panta noteikumi. (11) Blakustiesību subjekti īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību. (ar 22.04.2004. likuma grozījumiem)
48.pants. Izpildītāju tiesības (1) (izslēgta ar 22.04.2004.likumu) (2) Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām, kā arī gadījumā, kad mantiskās tiesības tiek nodotas, attiecībā uz savu izpildījumu un tā fiksāciju ir tiesības: 1) prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams izpildījuma izmantošanas veida dēļ; 2) iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu, kas var kaitēt izpildītāja reputācijai. (3) Izpildītājam attiecībā uz savu izpildījumu ir izņēmuma tiesības: 1) raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts; 2) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu; 3) izplatīt izpildījuma fiksāciju; 4) raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju; 5) padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā; 6) nomāt, īrēt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju; 7) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt izpildījuma fiksāciju. (4) Ja izpildītāji ar filmas producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par audiovizuāla darba radīšanu, var uzskatīt, ka izpildītāji ir nodevuši tam savas iznomātāja tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi. (5) Ja izpildītājs savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu vai audiovizuāla darba oriģinālu vai kopiju ir nodevis vai arī saskaņā ar šā panta ceturto daļu var uzskatīt, ka ir nodevis fonogrammas vai filmas producentam, izpildītājs patur tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu. Vienošanās par izpildītāja atteikšanos no tiesībām saņemt atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā. (6) Norādītās atlīdzības iekasēšana, sadalīšana un izmaksa tiek veikta saskaņā ar šā likuma 51.panta trešo daļu. (7) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu izpildītājam maksā taisnīgu atlīdzību. Atlīdzība maksājama izpildītājam vai pilnvarotai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai. (ar 22.04.2004. likuma grozījumiem)
26.pants. Darba brīva izmantošana publiskā izpildījumā Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt muzikālu darbu: 1) valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā šādu ceremoniju raksturam atbilstošā apjomā; 2) izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā, piedaloties pedagogiem un izglītojamiem, ja auditorijā ir tikai pedagogi un izglītojamie, kā arī personas, kas tieši saistītas ar izglītības programmas īstenošanu.
40.pants. Darba izmantošanas tiesības (1) Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta autortiesību subjekta atļauja, izņemot likumā noteiktos gadījumus. (2) Autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā. (3) Darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence. (4) Dokumentam, kas apliecina darba izmantoðanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz 10 dienas pirms attiecīgā pasākuma. (5) Darba izmantotājiem pēc autortiesību subjekta, arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums sniegt informāciju par izmantotajiem darbiem. (ar 22.04.2004. likuma grozījumiem)
41.pants. Licences līgums (1) Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse — autortiesību subjekts — dod atļauju otrai pusei — darba izmantotājam — izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu. (2) Licences līgumā var paredzēt, ka licencē tiek piešķirtas tiesības darbu izmantot vienā vai vairākos norādītajos veidos, kā arī tiesības nodot licenci trešajām personām (sublicence). Attiecīgās tiesības var nodot pilnībā vai daļēji. Ja līgumā tādu norādījumu nav, darba izmantotāja tiesības tiek ierobežotas ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegðanai. (3) Ja licences līgumā atlīdzības lielums nav konkretizēts, strīda gadījumā to nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem.
Spēkā no: 11.V.2000
Ietverti grozījumi, kas pieņemti ar 2003.gada 6.marta likumu un 2004.gada 22.aprīļa likumu
Saeima pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Autortiesību likums
I nodaļa Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) autors - fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs; 2) darbs - autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības; 3) datu bāze - neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un individuāli pieejams elektroniskā vai citādā veidā; 4) fiksācija - skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību; 5) filma - audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs vai kustīgi attēli ar skaņu pavadījumu vai bez tā; 6) filmas producents - fiziskā vai juridiskā persona, kura finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu; 7) fonogramma - izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija; 8) fonogrammas producents - fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu; 9) informācija par tiesību pārvaldījumu - autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju; 10) izpildītājs - aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu; 11) izplatīšana - darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta; 12) izziņošana - darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai neatkarīgi no šīs darbības veida; 13) publicēšana - darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība; 14) publiskoðana - jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai; 15) publisks izpildījums - darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka; 16) publisks patapinājums - darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu; 17) reproducēšana - autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta; 18) reprogrāfiskā reproducēšana - darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā;
19) tehnoloģiskie līdzekļi - autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs. Tehnoloģiskie līdzekļi uzskatāmi par efektīviem gadījumos, kad autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs kontrolē autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu (ar kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citādu autortiesību un blakustiesību objektu vai datu bāzes pārveidošanu vai ar kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi); 20) vizuālās mākslas oriģināldarbs - grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u.tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem. Darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem. Šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis." (ar 22.04.2004. likuma grozījumiem)
2.pants. Autortiesību principi (1) Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts. (2) Autortiesības attiecināmas uz literāriem, zinātnes, mākslas un citiem šā likuma 4.pantā minētajiem darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida. (3) Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana. (4) Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai tā būtu nepārprotami redzama. Šī zīme ietver trīs elementus: 1) burtu “C” aplītī; 2) autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu); 3) darba pirmpublicējuma gadu. (5) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs. (6) Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu.
3.pants. Autortiesību apjoms (1) Autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai arī nav izziņoti Latvijā, bet atrodas Latvijā jebkādā materializētā formā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem. (2) Autortiesības uz darbiem, kas vienlaikus publicēti ārvalstī un Latvijā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem. (3) Saskaņā ar šā panta otro daļu darbs uzskatāms par vienlaikus publicētu ārvalstī un Latvijā, ja tas Latvijā bijis publicēts 30 dienu laikā pēc tā pirmpublicējuma ārvalstī. (4) Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi, vai personām, kurām Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), kā arī šo personu tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti ārvalstī jebkādā materializētā formā. Citu personu autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai citādi darīti zināmi ārvalstī jebkādā materializētā formā, tiek atzītas saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
II nodaļa Aizsargājamie un neaizsargājamie darbi
4.pants. Aizsargājamie darbi Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi: 1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi); 2) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti; 3) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas; 4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā; 5) audiovizuālie darbi; 6) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi; 7) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi; 8) dizaina darbi; 9) fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā; 10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti; 11) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm; 12) citi autoru darbi.
5.pants. Aizsargājamie atvasinātie darbi (1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, tiek aizsargāti arī šādi atvasinātie darbi: 1) tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi; 2) darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti un tamlīdzīgi darbu krājumi), kā arī datu bāzes un citi salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir jaunrades rezultāts. (2) Atvasinātie darbi tiek aizsargāti neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, no kuriem tie atvasināti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība. (3) Datu bāzes, kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika un enerģijas patēriņš), neatkarīgi no tā, vai tās ir autortiesību objekts, tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma IX nodaļu. (ar 22.04.2004. likuma grozījumiem)
6.pants. Neaizsargājamie darbi Autortiesības neaizsargā: 1) normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus un citus oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus un oficiālās konsolidētās versijas; 2) valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, apbalvojumus), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti; 3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti; 4) presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem; 5) idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas. (ar 22.04.2004. likuma grozījumiem)
III nodaļa Autors un autora tiesību pārņēmēji
7.pants. Autortiesību subjekti (1) Darba autors, līdzautori, ieskaitot audiovizuāla darba autorus, atvasināto darbu autori, viņu mantinieki un citi autora tiesību pārņēmēji var būt autortiesību subjekti. (2) Autortiesību subjekti autortiesības uz darbu īsteno paši vai ar savu pārstāvju starpniecību (arī ar autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību).
8.pants. Autortiesību prezumpcija (1) Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiskota vai publicēta darba vai reproducēta darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais. (2) Ja darbs ir publiskots vai publicēts, nenorādot autoru, autora vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja arī redaktors nav norādīts, — izdevējs vai autora pilnvarota persona. Šis nosacījums ir spēkā līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu personību un piesaka autorību.
9.pants. Līdzautori (1) Ja darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi. (2) Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz savu individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram. (3) Aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem var realizēt jebkurš līdzautors neatkarīgi no pārējiem līdzautoriem. (4) Ja viens no autoriem atsakās pabeigt savu darba daļu darba radīšanas procesā vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ to nevar pabeigt, viņš nedrīkst kavēt sava darba daļas izmantošanu visa darba pabeigšanai. Šim autoram ir autortiesības uz viņa darba daļu, kā arī uz atlīdzību par to, ja līgumā nav noteikts citādi.
10.pants. Salikta darba sastādītājs (1) Sastādītājam, kura jaunrades rezultāts ir materiālu atlase vai izkārtojums, ir autortiesības uz attiecīgā saliktā darba sastādījumu. (2) Krājumos un citos saliktos darbos iekļauto darbu autori saglabā autortiesības katrs uz savu darbu un var to patstāvīgi izmantot arī neatkarīgi no attiecīgā krājuma vai saliktā darba. (3) Sastādītāja autortiesības nerada šķēršļus citām personām patstāvīgi veikt to pašu darbu un materiālu atlasi un izkārtojumu.
11.pants. Audiovizuāla darba autori (1) Audiovizuāla darba autori ir režisors, scenārija autors, dialogu autors, attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez tā) autors, kā arī citas personas, kas jaunrades rezultātā devušas savu ieguldījumu darba tapšanā. (2) Par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt šā darba producentu. (3) Audiovizuāla darba autori, izņemot šim audiovizuālajam darbam radītā muzikālā darba autoru, saglabā autora personiskās tiesības katrs uz savu darbu, bet nevar to patstāvīgi izmantot neatkarīgi no audiovizuālā darba kopumā, ja līgumā ar audiovizuālā darba producentu nav noteikts citādi. Muzikāla darba autors saglabā gan autora personiskās tiesības, gan autora mantiskās tiesības. Scenārija autors savu darbu var izmantot cita veida darbā, ja vien līgumā nav noteikts citādi.
12.pants. Darba devēja uzdevumā radīta darba autors (1) Ja autors, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis darbu, pildot darba pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu. Autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var nodot darba devējam. (2) Ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav paredzēts citādi.
13.pants. Autora līgums par pasūtītu darbu (1) Ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā. (2) Autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu. (3) Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu, ja tas nepieciešams darba izpildei un līgumā nav paredzēts citādi. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var uzteikt līgumu.
IV nodaļa Autora tiesības
14.pants. Autora personiskās tiesības (1) Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz: 1) autorību — tiesības tikt atzītam par autoru; 2) izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots; 3) darba atsaukðanu — tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam; 4) vārdu — tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti; 5) darba neaizskaramību — tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā; 6) pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai. (2) Neviena no šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām autora dzīves laikā nevar pāriet citai personai.
15.pants. Autora mantiskās tiesības (1) Autoram, izņemot datorprogrammas vai datu bāzes autoru, attiecībā uz sava darba izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības: 1) publiskot darbu; 2) publicēt darbu; 3) publiski izpildīt darbu; 4) izplatīt darbu; 5) raidīt darbu; 6) retranslēt darbu; 7) padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā; 8) iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus; 9) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu; 10) tulkot darbu; 11) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu. (2) Datorprogrammas autoram attiecībā uz datorprogrammas izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības: 1) izplatīt datorprogrammu; 2) padarīt datorprogrammu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā; 3) iznomāt, izīrēt un publiski patapināt datorprogrammu; 4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, izmantošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, ja šādu darbību rakstveidā atļauj tiesību subjekts); 5) tulkot, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu). (3) Datu bāzes autoram attiecībā uz datu bāzes izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt: 1) publiskot vai demonstrēt datu bāzi; 2) izplatīt datu bāzi; 3) padarīt datu bāzi pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā; 4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datu bāzi; 5) tulkot, adaptēt vai jebkādi citādi pārveidot datu bāzi, kā arī reproducēt, izplatīt, publiskot, demonstrēt vai izrādīt šo darbību rezultātu." (4) Autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu, izņemot likumā paredzētos gadījumus. (ar 22.04.2004. likuma grozījumiem)
16.pants. Autora tiesību pāreja (1) Autora mantiniekiem pāriet tiesības izziņot un izmantot darbu un saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu, kā arī par darba izmantošanu. Autora mantiniekiem ir tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības. (2) Citiem autora tiesību pārņēmējiem (arī juridiskajām personām) var pāriet tikai šā likuma 15.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības. (3) Autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts. Autora tiesības uz darbu, kas izteikts kādā materiālā objektā, šķiramas no šā objekta valdījuma. Materiālā objekta (arī darba pirmās fiksācijas eksemplāra) valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autora tiesību pāreju.
17.pants. Neatsavināmas autora tiesības saņemt atlīdzību vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas gadījumā (droit de suite) (1) Autors saglabā neatsavināmas tiesības saņemt atlīdzību par atsavinātu vizuālās mākslas oriģināldarbu, kas pārgājis citas personas īpašumā. Vienošanās par autora atteikšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā. Par pirmo šā darba atsavināšanu uzskatāma vizuālās mākslas oriģināldarba īpašumtiesību pāreja no autora citai personai par atlīdzību vai bez tās. (2) Pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pirmās atsavināšanas, oriģināldarbu publiski pārdodot tālāk (izsolē, ar mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala u.tml. starpniecību), autoram ir tiesība saņemt atlīdzību: 1) 5 procentus no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ir ekvivalenta EUR 50 000; 2) 3 procentus no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ir ekvivalenta summai no EUR 50 000,01 līdz EUR 200 000; 3) 1 procentu no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ir ekvivalenta summai no EUR 200 000,01 līdz EUR 350 000; 4) 0,5 procentus no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ir ekvivalenta summai no EUR 350 000,01 līdz EUR 500 000; 5) 0,25 procentus no tālākpārdošanas cenas, ja tā pārsniedz summu, kas ir ekvivalenta EUR 500 000. (3) Ikreizējā atlīdzības summa par vienu vizuālās mākslas oriģināldarbu nedrīkst pārsniegt summu, kas ir ekvivalenta EUR 12 500. (4) Par pārdošanas cenu tiek uzskatīta cena bez nodokļiem. (5) Vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējam ir pienākums 10 dienu laikā pēc darba pārdošanas samaksāt atlīdzību mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kas administrē šīs tiesības. (6) Pēc šo tiesību administrējošās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma pārdevējam (arī veikalam, galerijai, salonam u.tml.) ir pienākums sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atlīdzības administrēšanu. Šāds pieprasījums veicams triju gadu laikā pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pārdošanas. (7) Vizuālās mākslas oriģināldarba eksemplāra īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības reproducēt darbu, kā arī izstādīt darbu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu, nogādājot to uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi. (8) Šajā pantā minētās tiesības attiecināmas uz ārvalstu autoriem un viņu mantiniekiem tikai tādā gadījumā, ja konkrētajā valstī aizsargā Latvijas autoru un viņu mantinieku vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas tiesības. (9) Pēc autora nāves šajā pantā minētās tiesības ir autora mantiniekiem. (ar 22.04.2004. likuma grozījumiem)
Īpašuma tiesības uz fotogrāfiju ir tikai un vienīgi autoram! ja izdevniecība nopubliceja bez autora piekrišanas, nu tad lai maksā. Ka nekā, oriģinals tev tacu ir! Citādi, es varu pameklēt kādu bildi ar lielāku izšķirtspēju un nopublicēt žurnalā nelielā izmērā un ja autors parādīsies, tad es pateikšu, ka mums bija mūtiska vienošanas neka nebija! Vienīgi, viņiem varētu būt papīrs no tās modeles, kus apstiprina, ka bilde ir viņas īpašums tad nu vienalga varētu to izdevniecību pačakarēt, jo pašportretus modele netaisa tik un tā...
Īpašuma tiesības uz fotogrāfiju ir tikai un vienīgi autoram! ja izdevniecība nopubliceja bez autora piekrišanas, nu tad lai maksā. Ka nekā, oriģinals tev tacu ir! Citādi, es varu pameklēt kādu bildi ar lielāku izšķirtspēju un nopublicēt žurnalā nelielā izmērā un ja autors parādīsies, tad es pateikšu, ka mums bija mūtiska vienošanas neka nebija! Vienīgi, viņiem varētu būt papīrs no tās modeles, kus apstiprina, ka bilde ir viņas īpašums tad nu vienalga varētu to izdevniecību pačakarēt, jo pašportretus modele netaisa tik un tā...
Hameleon : Tada gadijuma ja "Modeli-agenturu" sita pacakaresi Modelji tev bus PIRMO un PEDEJO reizi jo SITADI uzmeteji nes slavu par saviem "Varondarbiem" pa priekju un NEVIENS ar tevim pat par PIKJI vairs negribes sadarboties. Tas apmeram ka Maukam nesamaksat VIENREIZ nakama reize kautkur pavisam cita vieta ver but PEDEJA vispar tava dzive Ja tev nepieleca ATKARTOSJU. Meitene PA BRIVU izmantoja modeles PAR KO norekinajas ar BILDEM PORTFOLIO beutiba NAUDAS VIETA bildes FIGUREJA sai gadijuma AVIZE vienigo ko ir parkapusi NAV PIERAKSTIJUSI autoru , kurs jutu 99% ka NEKUR nebija atrodams KA INFO ! PA BRIVU modeljus ja izmanto PAR BILDEM tad parasti SARAKSTA PAPIRUS kur atruna visas TIESIBAS PIENAKUMUS ta saucamo PARASTO MODELJA ATALAUJU tik summas 100Ls vieta ieraksta 4 Bildes Ja tada nav tad MUTISKA VIENOSJANAS var jau vinju parkapt "Pardomat" griebet uzvarities BET nesmuki tas bus PRET MODELJIEM. Jebkurs NORMALS cilveks kas ikdiena strada ar CILVEKIEM parasti FILE INFO ieraksta visas kordinates un AUTORTIESIBAS piemeram USA un dazjas vieta EU ja FAILA ir sads INFO bildes nemem preti PRINTET BILDES !!! Man ir bijis gadijums ka NAKTS VIDU zvana no kautkada spilnigs Vajomingas vai Delaveras USA Koroče GALIGĀS ČUHŅAS no Foto Labratorijas UN PRASA lai es ATSUTU PAIRU ka neiebilstu ka KLIENTS IZPRINTE KAZU BILDES bez tada paiŗa neprintēšot !! Aizsūtiju pa E-PASTU un dzeki atzvanija un parliecinajas vai TIESJAM TAS ESMU ES Taka nopietni. Sjeit LV ari nopietni PRESBIROJI pirmo ko parbauda FAILA INFO COPIRAITUS ja neatbilst STAIGA
Darbiem kas paredzeti komer izmantosjanai sji informacija ir www.fotoblog.lv...
Vienkarsji ka jau neskaitamas reizes esmu stastijis SEIT nekad nelieku KOMERC darbus kurus taisu PAR NAUDU vai kas paredzeti pardosjani Lidz ar to seit nekada Info naf iznemot tiem darbiem kas tasiti konkreta komerc izpildijuma bet nekomercialiem merkjiem POEMERAM darbi kas tasiti modelju katalogiem apstradati AUTOMATA uzreiz ar attiecigu skriptu kurs visiem UZREIZ iedzen visjus Copiraitus un autoru OBLIGATI , Infu lieki dauziem darbiem kas tiek publiceti Krievija jo tur ju nu zog nevaji , pemeta sim ir pilns Info.
Saglaba un Atver sjis bildes Photosjopa vai jebkura nopietna FOTO programma uzzinasi ne tikai AUTORTIESIBU IPASNIEKU bet ari autoru atslegas vardus un aprakstu
Ir autora personiskās tiesības un autora mantiskās tiesības.
Personiskās tiesības nevar tikt nodotas citam vienalga ar kādām vienošanās vai līgumiem, bet mantiskās tiesības var tikt nodotas citiem.
Cik saprotu, tad ju.za gadījumā nefigurē NEKĀDI parakstīti papīri no abām pusēm. Tātad, nav ko iespringt un jāraksta e-pasts tiem neliešiem, kas izmantojuši Tavu bildi. Ar prātīgu saraksti var panākt daudzas lietas. Pat līdz tiesai nevajadzēs nonākt iespējams, ja šos tā pamatīgāk pabiedēs ar naudas summām piedzenamām. Vajag pabiedēt, ka tiesa lietu izskatīt pēc pieteicēja piekritības un, ka papildus kompensācijai, šime nāksies segt arī pamatīgus tiesu izdevumus utt.. Iesaku tiešām šiem uzrakstīt un padraudēt. Prasi uzreiz lielu naudu, lai, ja nu kas, var nedaudz nomest, ja šoe kaut ko sprēgā un paši cenšas vienoties.
Tad nekadu problemu , mierigi piezvani redakcijai "Kur ņēmāt" Krievu redakcijas šai jomā ir pieredzējušas kā jau teicu no vinām ir pietiesāts ne viens vien desmits tukštotis DOMĀJU ka šai gadijumā būs vienkrāši vienoties par "Kompensāciju" par nepieminēšanu un atļaujas nesaņemšanu
Rectum... Starp citu modele šeit nepri4em.Disks bija atdots modeļu aģentūraj ar visu manu info (telefoniem u.t.c.),tiesi tādam gadijumam.
...ir nenormāli daudz šādu pārkāpumu... sākot ar pilsētu mazajām avīzītēm un beidzot ar puper žurnāliem... varbūt, ka ir tādi cilvēki, kuri baisi priecājas, kad viņu nekvalitatīvās bilde tiek dzeltenās preses lapās... bet... man šķiet, ka Tavs gadījums nav bezcerīgs, ja runa iet par "sportu"... Liela daļa uz to arī spekulē, ka neviens nenāk un nesūdzas, netaisa troksni...
...bija dažas situācijas un tas, ko man ieteica, paņemt savu pasi un aizstaigāt uz AKKA/LAA, A. Čaka iela 97... tur arī izskaidros kas, ko kā...
Hameleon : Tada gadijuma ja "Modeli-agenturu" sita pacakaresi Modelji tev bus PIRMO un PEDEJO reizi jo SITADI uzmeteji nes slavu par saviem "Varondarbiem" pa priekju un NEVIENS ar tevim pat par PIKJI vairs negribes sadarboties. Tas apmeram ka Maukam nesamaksat VIENREIZ nakama reize kautkur pavisam cita vieta ver but PEDEJA vispar tava dzive Ja tev nepieleca ATKARTOSJU. Meitene PA BRIVU izmantoja modeles PAR KO norekinajas ar BILDEM PORTFOLIO beutiba NAUDAS VIETA bildes FIGUREJA sai gadijuma AVIZE vienigo ko ir parkapusi NAV PIERAKSTIJUSI autoru , kurs jutu 99% ka NEKUR nebija atrodams KA INFO ! PA BRIVU modeljus ja izmanto PAR BILDEM tad parasti SARAKSTA PAPIRUS kur atruna visas TIESIBAS PIENAKUMUS ta saucamo PARASTO MODELJA ATALAUJU tik summas 100Ls vieta ieraksta 4 Bildes Ja tada nav tad MUTISKA VIENOSJANAS var jau vinju parkapt "Pardomat" griebet uzvarities BET nesmuki tas bus PRET MODELJIEM. Jebkurs NORMALS cilveks kas ikdiena strada ar CILVEKIEM parasti FILE INFO ieraksta visas kordinates un AUTORTIESIBAS piemeram USA un dazjas vieta EU ja FAILA ir sads INFO bildes nemem preti PRINTET BILDES !!! Man ir bijis gadijums ka NAKTS VIDU zvana no kautkada spilnigs Vajomingas vai Delaveras USA Koroče GALIGĀS ČUHŅAS no Foto Labratorijas UN PRASA lai es ATSUTU PAIRU ka neiebilstu ka KLIENTS IZPRINTE KAZU BILDES bez tada paiŗa neprintēšot !! Aizsūtiju pa E-PASTU un dzeki atzvanija un parliecinajas vai TIESJAM TAS ESMU ES Taka nopietni. Sjeit LV ari nopietni PRESBIROJI pirmo ko parbauda FAILA INFO COPIRAITUS ja neatbilst STAIGA
Tu mani nesaprati! Neviens nopietns žurnāls nepublicēs bildes bez autora piekrišanas. Modele šajā gadījumā nevar būt autors! Manā darbā tiek pieņemti foto tikai no autoriem vai viņu mantiniekiem - īpašniekiem. Ja modele atļaujas nopublicēt foto bez manas piekrišanas, tad žurnāls ir gan jāpačakarē par to, ka nepainteresējas par fotografijas īpašnieku! Un ja nu zurnāls čakarēs modeli, tad tā nav mana vaina
Hameleon: Ha ha PIE MUMS publice BILDES ari bez MODELJU atlaujas kautgan EU praktiski neviena agentura nenemes BILDES ar modeljiem par kuram nebus SERTIFIKATA ka autoram pieder PILNAS TIESIBAS un MODELIM naf atlauja japrasa par vina GIMJA exsponesjanu teixsim XXX zurnala vai nevienozimiga "Politiska reklama" Lai cik tas neliktos savadi "Latviskie" mediji parasti ir visai stingri uz sadam leitam ko nevar teikt par "Krievalodigajiem" medijiem tur bildes ZOG gan no interneta gan ari "Publice' no neparbauditiem avotiem vinji vienkarsji MIL RISKET VAIRAK nju NEPAMANIS ietaupisim 50Ls nepamanis 1000 Rezies ietauspisim 50000 Ls nju PAMANIS vienreiz samaksasim 10000 Tapat busim ietaupijusji 40000 Ls Kas neriske nedzer sampi
Es domā tā; kas maksā, tam muzika...ja pie fotogrāfa nāk un maksā, bilde viennozīmigi pieder modelim...un fotogrāfam uz ceļiem ir jāmetās un jaizlūdz atļauja šo darbu kaut kur publicēt. Ja ir otrādi, visas tiesības fotogrāfam. ja ir pa vidu...tu man smaidiņu un plikumiņu , es tev bildīti diskā...bildes ir abu īpašums, un te nu gan nebūtu smuki vienpusēji publicēt (jāvienojās) ...bet ja gribi lai kaut kas iegūtu likuma spēku, jāslēdz līgums, kurā ir atrunātas abu pušu tiesības un pienākumi... ...daudzas reizes fotogrāfi lielās ...es bildēju, bet pozu (tātad šī darba vērtību) ieņema (izdomāja ) modele, vai jānis no malas...
... ja ir pa vidu...tu man smaidiņu un plikumiņu , es tev bildīti diskā...bildes ir abu īpašums, un te nu gan nebūtu smuki vienpusēji publicēt (jāvienojas)
Es atkal domā, ka jebkurā gadījumā kā sarunā, ja sarunā mutiski, problemātiskāk, ja kas ne tā, bet bildi tak var pārdot ar visādām tiesībām publicēt un bez.