Sparta ir holandiešu nu ... vidējas klases minamais un bildē var redzēt samērā reta pievada, parastu iekšdedzes dzinēju - stipri populārāki ir klasiska novietojuma dzinēji:
Cenas ir no zemām Austrumāzijas, līdz stipri augstām par rietumu stila fīčām.
Pa lielām šaibām nekas šajos risinājumos nemainās - bez kvalitatīviem ritošās daļas mezgliem aparāts ir tendēts uz pašiznīcināšanos, palielinās svars, vidējais ātrums, prasības pēc triecienizturības - ja viss jauns, tad 1000-1200LVL pašu rokām vai 2000-2500 bodē - vai arī būsi mūžam pats sev mehāniķis, sekosi katram zobratiņam un gultnim, lai paspētu šo nomainīt pirms šis sāk lauzt kopā pārējos.
Ar to no esesiešiem viss skaidrs, saulainā bērnībā pašam bija Gauja un Rīga-5, bet šis izskatās vienā blokā ar riteni, jo tam alumīnija spieķi. Bet kur par tādiem var ko palasīt un kā tas wheel-engine saucas inglišmentā?
Schneider:Ar to no esesiešiem viss skaidrs, saulainā bērnībā pašam bija Gauja un Rīga-5, bet šis izskatās vienā blokā ar riteni, jo tam alumīnija spieķi. Bet kur par tādiem var ko palasīt un kā tas wheel-engine saucas inglišmentā?
Nu šitais ir viens no SACHS (ļoti kvalitatīva lieta) garabērniem (un to vairs neražo padsmit gadus) + rats noteikti nav šī ražotāja - šo veidojumu ir skrūvējuši pie dažnedažādiem ratiem un lietie alumīnija noteikti ir sliktākie risinājumi
Piemēram man zem dibena ir campagnolo visbudžetīgākais rats kas sver bišķi zem viena kilograma - šis sver visus četrus kamēr spieķu rati tur šo slodzi nesasniedzot 2kg. utt.
Ideja ir vienkārša - ja savāc pastiprinātu velo ar vieglu iekšdedzes motoru tad ir super - ja uznaglo hlamu mopēda svarā, tad skumji
Negrasos kļūt par absolūto ekspertu, bet pieļauju, ka bildē redzamais SACHS risinājums ir miris tieši svara pārnešanas/pastiprināšanas uz pakaļējo asi dēļ - pagājušā gadsimta vidū bija traki populāri it kā absurdi agregāti kas ar kkādiem rullīšiem piedzina priekšējā rata riepu:
un jāatzīst šī (nu atmetot riepas pievadu) ideja ir dzīva arī šobrīd jo līdzsvaro braucamā svaru.
Maris:Negrasos kļūt par absolūto ekspertu, bet pieļauju, ka bildē redzamais SACHS risinājums ir miris tieši svara pārnešanas/pastiprināšanas uz pakaļējo asi dēļ - pagājušā gadsimta vidū bija traki populāri it kā absurdi agregāti kas ar kkādiem rullīšiem piedzina priekšējā rata riepu:
un jāatzīst šī (nu atmetot riepas pievadu) ideja ir dzīva arī šobrīd jo līdzsvaro braucamā svaru.
Pilni francijas lauki jiprojām ar šitādiem gan ne īapši ejošiem bet STĀV garažās Reiz ar tādu močiju ar vienu meiču uz kādu attālu sienaškuni izpriecās ZVĒRĀ MANTA KĀ RIEPA SLAPJA TĀ ŠIS BUXSĒ Aizdedze šim lābā , inerces no KUSTĪBAS , uzminies atlaid to ručku sajūgu un šis Prrrr aiziet. Pozitīvi tas ka kamēr nav ručka nispiesta NEKAS netraucē stumties būtībā "Piekrāmēts priekšējais bagāžnieks" un viss
Motovelosipēds ir slidena niša - zajadlijam velobraucējam velo sver 8-9kg - tas ir pieradis viņu ņemt līdzi visur utt. - vidējam mudakam kurš brauc max 300km gadā nekas neinteresē - motovelosipēda klients ir cilvēks kas min 2000+ un vēl gribētu 5000 nomotorēt švakos laika apstākļos - bet viņš nekad neskatīsies uz braucamo virs 14-15kg.
2 podi 80cc... uz šosejas noteikti neieliks - ja nu ar milzu ķemmi startā, bet tam visam ir cits formāts - motovelosipēds nav rāvējs - tā ir fīča ko ieslēdz jau pie nopietnas gaitas - ideja nav startēt - ideja ir gāzt uz 40-50 kad jau ir iemīts un spēka agregāts drīkst svērt 4-6kg
Es gan ar kājiņām griežu pedāļus meitas Anlen Ariel, kuru viņa pati neizmanto. Toties tam ir superīgākais bagāžnieks. Laukos šķūnī atradu 50-to gadu RVR bagāžnieku, nopucēju, nokrāsoju, tagad diezgan inčīgi tāds izskatās pie alumīnija rāmja.
