Jautajums radiotehniķiem, vai cilvēkiem kuri zin vairak neka es šajā jomā.
Vai kondenatora ārējam izmēram ir kaut kāda nozīme, ja tehniskie paramerti, tas ir kapacitate, voltāža un maksimalā darba t° ir vienāda? Vecais kondensators ir apmeram uz pusi lielāks
armands_z:Jautajums radiotehniķiem, vai cilvēkiem kuri zin vairak neka es šajā jomā.
Vai kondenatora ārējam izmēram ir kaut kāda nozīme, ja tehniskie paramerti, tas ir kapacitate, voltāža un maksimalā darba t° ir vienāda? Vecais kondensators ir apmeram uz pusi lielāks
visticamāk, ka tā fiziskā uzbūve atšķiras. Tas arī ir par pamatu izmēru atšķirībai. Un neba nu tie ir tik dažādi risināti un atšķirīgi, lai nebūtu nekādas atšķirības... Jo - neba nu tikai pretestība un kapacitāte ir kondensatora raksturlielumi... spriegums, temperatūra utt parametri ir ne mazāk svarīgi
Kvalitatīvāki/modernāki materiāli/tehnoloģijas = mazāks izmērs. Bet to var salīdzināt arī ar auto dzinējiem - mazāks dzinējs mazāks resurss. Bieži vien jaunie netur slodzi, pārkarst, "uzvārās". Atkarīgs ko taisi, ja kāds strāvas pārveidotājs, mega (lampu) pastūzis utt. tad ieteiktu tomēr vecos resnos..
Gabiz: visticamāk, ka tā fiziskā uzbūve atšķiras... uzbūve ir vienkārša, folija/izolators/folija... dažādās formās un variācijās ->
viss ir "mazliet sarežģītāk"
Kondensatorus klasificē galvenokārt pēc dielektriķa veida, jo no tā atkarīgi svarīgi kondensatora parametri. Kondensatori ar gāzveida dielektriķi Kondensatori ar cietu neorganisku dielektriķi - Stikla (stikla-emaljas, stikla-keramiskie) kondensatori Vizlas kondensatori Keramiskie kondensatori
Elektrolītiskie un oksīdu - pusvadītāju kondensatori (izceļas ar sevišķi lielu īpatnējo kapacitāti, mēdz būt polāri)
Bez tam mūsdienās ir lietojami dažādi speciāli kondensatori. Augstsprieguma kondensatori Impulskondensatori Atbalsta kondensatori Caurejamie kondensatori
Interesant fakts - zeme un debesis ir viens liels kondensators. Kā dialektriķis ir viss, kas starp tiem. kapacitāte - 1 farads. No tā izriet, jo lielāks ,jo lielākas iespējas
Gabiz:Kvalitatīvāki/modernāki materiāli/tehnoloģijas = mazāks izmērs. Bet to var salīdzināt arī ar auto dzinējiem - mazāks dzinējs mazāks resurss. Bieži vien jaunie netur slodzi, pārkarst, "uzvārās". Atkarīgs ko taisi, ja kāds strāvas pārveidotājs, mega (lampu) pastūzis utt. tad ieteiktu tomēr vecos resnos..
Elektrolītiskais. Kondensators nav tik vecs(vai arī ir ļoti vecs) apmeram kādi 10 gadi. Vecajam izmēri D26H30, it kā tadu pašu raksturlielumu jaunajam D16 ~H25.
Pēc teorijas zinu kā šos būvē. Vienkārši domāju ka ir kāds knifs iespējams. Jo ar vismaz līdzīgiem izmēriem un tādu pašu raksturlielumu vairs nevar atrast.
Lai gan ja kādam ir ifno kur var dabūt un ātri 2200uF 35V 105c kondensatoru, ar ārējiem izmēriem D26H30, padalieties ar info.
Gabiz: visticamāk, ka tā fiziskā uzbūve atšķiras... uzbūve ir vienkārša, folija/izolators/folija... dažādās formās un variācijās ->
viss ir "mazliet sarežģītāk"
Kondensatorus klasificē galvenokārt pēc dielektriķa veida, jo no tā atkarīgi svarīgi kondensatora parametri. Kondensatori ar gāzveida dielektriķi Kondensatori ar cietu neorganisku dielektriķi - Stikla (stikla-emaljas, stikla-keramiskie) kondensatori Vizlas kondensatori Keramiskie kondensatori
Elektrolītiskie un oksīdu - pusvadītāju kondensatori (izceļas ar sevišķi lielu īpatnējo kapacitāti, mēdz būt polāri)
Bez tam mūsdienās ir lietojami dažādi speciāli kondensatori. Augstsprieguma kondensatori Impulskondensatori Atbalsta kondensatori Caurejamie kondensatori
Nevajag sarežģīt vienkāršas lietas ar sarežģītiem terminiem. Ja vēlies folija, dielektriķis, folija.... ideja ir gaužām vienkārša.
Kā nesanācis elektroniķis ņemos apgalvot ja tiešām VISI parametri ir vienādi tad IZMĒRAM vai formai nav nozīmes . Materiāli tiešām mainās un tas kas pirms gadiem 20-40 bij milzenis mūsdienās mierīgi var būt uz pusi mazāks. Galvenie parametri spriegums un tilpums ja vēl temperatūras koeficients sakrīt. Stipri jāskatās kur tādu kondiķi paredzēts bāzt kām lietot. Viena lieta iekārtas ar paaugstinātām slodzēm jaudām pavisam kas cits prasta sadzīves elektronika. Kādreiz kad es mācijos REMTĀ mēs projektējām lietojām keramikas vai alumīnija kondiķus mūsdienās tieši tam pašam lieto tantāla kondiķus kas pie visiem tiem pašiem parametriem izmēros uz pusi mazāki tiesa kudišj dargāki. Gadus 30 neesmu ņemies ar šo jomu ja kas , vadus pārlodēt gan vēl māku
Gabiz:Kvalitatīvāki/modernāki materiāli/tehnoloģijas = mazāks izmērs. Bet to var salīdzināt arī ar auto dzinējiem - mazāks dzinējs mazāks resurss. Bieži vien jaunie netur slodzi, pārkarst, "uzvārās". Atkarīgs ko taisi, ja kāds strāvas pārveidotājs, mega (lampu) pastūzis utt. tad ieteiktu tomēr vecos resnos..
Elektrolītiskais. Kondensators nav tik vecs(vai arī ir ļoti vecs) apmeram kādi 10 gadi. Vecajam izmēri D26H30, it kā tadu pašu raksturlielumu jaunajam D16 ~H25.
Pēc teorijas zinu kā šos būvē. Vienkārši domāju ka ir kāds knifs iespējams. Jo ar vismaz līdzīgiem izmēriem un tādu pašu raksturlielumu vairs nevar atrast.
Lai gan ja kādam ir ifno kur var dabūt un ātri 2200uF 35V 105c kondensatoru, ar ārējiem izmēriem D26H30, padalieties ar info.
Ak Dievs, cik nelasošu, bet rakstošu čukču... Tātad, Tevis minētie:
armands_z:... ja tehniskie paramerti, tas ir kapacitate, voltāža un maksimalā darba t° ir vienāda?
Ir elektriskie parametri, kas nosaka pielietojumu, izmērs nešaubīgi ir mazāks dēļ modernākas (NE sliktākas, Gabiz...) tehnoloģijas... Tak lodē šo droši un neiespringsti, turēs pat ilgāk kā dzimtais.
Nevajag sarežģīt vienkāršas lietas ar sarežģītiem terminiem. Ja vēlies folija, dielektriķis, folija.... ideja ir gaužām vienkārša.
Reizēm tieši dielektriķis un kondensatora uzbūve nosaka pielietojumu tajā vai citā shēmā/iekārtā - kāpēc tieši izmanto elektrolītisko, vai papīra kondensatoru...
Pa lielām šaibām - salīdzinot tikai dažus parametrus, ja viss vienāds - tad liek to, kas ir pa rokai, bet ir jomas kur itkā "nenozīmīgās" atšķirības uzskatāmas par ļoti būtiskām. Man ir viens radioelektroniķis - remontē, būvē un "ķūnē" augstkvalitatīvu audioaparatūru. Laikam ejot viņām KARDINĀLI izmainījās attieksme pret šiem "sīkumiem". Bet nu širpotebam un meinstrīmam - tas ir pie kājas... Esmu redzējis ne vienu vien mikšerpulti, profesionālo pastiprinātāju, kuras mikroskopiskās radiodetaļas tiek aizvietotas ar krietni lielākām, dārgākām un uz sākotnējās shēmas galīgi neietilpstošām... laikam jau nav kur likt laiku un naudu!
Elmarss:Ak Dievs, cik nelasošu, bet rakstošu čukču... Tātad, Tevis minētie:
armands_z:... ja tehniskie paramerti, tas ir kapacitate, voltāža un maksimalā darba t° ir vienāda?
Ir elektriskie parametri, kas nosaka pielietojumu, izmērs nešaubīgi ir mazāks dēļ modernākas (NE sliktākas, Gabiz...) tehnoloģijas... Tak lodē šo droši un neiespringsti, turēs pat ilgāk kā dzimtais.
Izlasīju un sapratu tikkai gribējās lai arī tu kaut ko uzraksti, citādi ....
Par kvalitāti - cik atceros skolas laikos, kad meistaroju gaismenes (un vēl šo to) ar kārtīgiem kondiķiem, neatceros nevienu feilu... 15 gadus vēlāk strādājot ar datoriem esmu pār pārēm atskatījies uz "iztecējušiem", un "šāvušiem" kondiķiem (mātenes un barošanas bloki). Par mūsdienu elektronikas (ne tikai) kvalitāti vispār nav jēgas runāt, viss ir novests līdz tādam kvalitātes minimumam, ka knapi garantijas laiku novelk.
Gabiz:Par kvalitāti - cik atceros skolas laikos, kad meistaroju gaismenes (un vēl šo to) ar kārtīgiem kondiķiem, neatceros nevienu feilu... 15 gadus vēlāk strādājot ar datoriem esmu pār pārēm atskatījies uz "iztecējušiem", un "šāvušiem" kondiķiem (mātenes un barošanas bloki). Par mūsdienu elektronikas (ne tikai) kvalitāti vispār nav jēgas runāt, viss ir novests līdz tādam kvalitātes minimumam, ka knapi garantijas laiku novelk.
... lai knapi novelk garantijas laiku un pēc tam pirktu jaunu. LŌĢISKI!!!
Gabiz:Par kvalitāti - cik atceros skolas laikos, kad meistaroju gaismenes (un vēl šo to) ar kārtīgiem kondiķiem, neatceros nevienu feilu... 15 gadus vēlāk strādājot ar datoriem esmu pār pārēm atskatījies uz "iztecējušiem", un "šāvušiem" kondiķiem (mātenes un barošanas bloki). Par mūsdienu elektronikas (ne tikai) kvalitāti vispār nav jēgas runāt, viss ir novests līdz tādam kvalitātes minimumam, ka knapi garantijas laiku novelk.
Jā, krievu laikos visi zināja, ka detaļas jāņem ar rombiņiem- tas krievam bija kvalitātes rādītājs- armijas vajadzībām atlasīts no tā paša konveijera, kur ražoja širpatrebam. Tagad jau visus sūdus ķīnietis ražo, nesalīdzināmi zemākas kvalitātes un pērkam, lai pašizmaksa zemāka, a kur liksies? Gabiz, kurā gadā un pēc kādas shēmas gaismenītes cepi?
Schneider:Deficītākās detaļas 70-to vidū - КУ202Н.
Pa 2 rubļiem Biķernieku mežā vai kur nu ar savu spekulantu sarunā tikties. Man bija vienkāršāk; pats priekš sevis izrakstīju no noliktavas itkā nodaļas vajadzībām, ņēmu tūkstoti un izlaidu caur savu testa mašīnīti, ja pie 10A kādu laiku paši neatvērās, ņēmu, ja brāķis- nesu atpakaļ... bet brāķis krievam bija pie 80% Pirmssākumos ķepās ņemu tos slīpos korpusiņus, ideāli ielīda mana 4-kanālu analogā filtru shēma, simistori uz radiatoriem un kārtīga armijas jaudas ligzda galā, profesionāli izgatavots alumīnija šiļģiks, pogas popova hroma pārklātās... konfekte. Laidu uzpircējiem pa 100 rubļiem, nespēju vien pieražot. Tad nāca digitālā shēma... ehh, kā tautās aizgāja, tāpat kā mans iepriekšējais izgudrojums... Patiesībā vēl šodien Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā par latviešu radiotehniku nav zudusi slava... re, kā katrs jaunietis ko savā laikā būvējis virtuvē tāpat kā vannasistabā bildes pie sarkanās nitrokrāsā krāsotās spuldzītes...
Gabiz:Par kvalitāti - cik atceros skolas laikos, kad meistaroju gaismenes (un vēl šo to) ar kārtīgiem kondiķiem, neatceros nevienu feilu... 15 gadus vēlāk strādājot ar datoriem esmu pār pārēm atskatījies uz "iztecējušiem", un "šāvušiem" kondiķiem (mātenes un barošanas bloki). Par mūsdienu elektronikas (ne tikai) kvalitāti vispār nav jēgas runāt, viss ir novests līdz tādam kvalitātes minimumam, ka knapi garantijas laiku novelk.
Jā, krievu laikos visi zināja, ka detaļas jāņem ar rombiņiem- tas krievam bija kvalitātes rādītājs- armijas vajadzībām atlasīts no tā paša konveijera, kur ražoja širpatrebam. Tagad jau visus sūdus ķīnietis ražo, nesalīdzināmi zemākas kvalitātes un pērkam, lai pašizmaksa zemāka, a kur liksies? Gabiz, kurā gadā un pēc kādas shēmas gaismenītes cepi?
Kaut kādi 80`tie ap vidu. Es gan pamatā pa vienkāršo: izeja-maiņrezistors-kondiķis-maiņrezistors-tiristors-lampa x4. Viss pa prasto. Lampas mēs ar krāsainajām pildspalvas tintēm krāsojām P.S. Taisījām jau tikai pašu vajadzībām, skolas disenīte un tā... mājās pafanot.
Gabiz:Par kvalitāti - cik atceros skolas laikos, kad meistaroju gaismenes (un vēl šo to) ar kārtīgiem kondiķiem, neatceros nevienu feilu... 15 gadus vēlāk strādājot ar datoriem esmu pār pārēm atskatījies uz "iztecējušiem", un "šāvušiem" kondiķiem (mātenes un barošanas bloki). Par mūsdienu elektronikas (ne tikai) kvalitāti vispār nav jēgas runāt, viss ir novests līdz tādam kvalitātes minimumam, ka knapi garantijas laiku novelk.
Var jau nopirkt arī tagad atlasītās mazāku pielaižu radiodetaļas, viena pretestība maksā vairāk kā simts uz lentītes utt...
Jā, krievu laikos visi zināja, ka detaļas jāņem ar rombiņiem- tas krievam bija kvalitātes rādītājs- armijas vajadzībām atlasīts no tā paša konveijera, kur ražoja širpatrebam. Tagad jau visus sūdus ķīnietis ražo, nesalīdzināmi zemākas kvalitātes un pērkam, lai pašizmaksa zemāka, a kur liksies? Gabiz, kurā gadā un pēc kādas shēmas gaismenītes cepi?
Kaut kādi 80`tie ap vidu. Es gan pamatā pa vienkāršo: izeja-maiņrezistors-kondiķis-maiņrezistors-tiristors-lampa x4. Viss pa prasto. Lampas mēs ar krāsainajām pildspalvas tintēm krāsojām
Tieši tā: krāsainās lodīšu iekšiņas izpūš acetonā un sajauc ar bezkrāsaino nitrolaku, tad mērc lampiņu iekšā. Es toties savu pirmo frekvenču atkarīgo gaismenes shēmu veidoju pēc visiem likumiem, aš filtrus rēķināju, kurais tas gads bija 76.laikam... padalījos, protams, nav žēl... pēc tam, skatos, visi, kam nav slinkums pēc tās cepj... gan iekš raģio un modeļist konstruktor jau publicējās (līdzīgi kā slavenā baķ pastiprinātāja shēma vai vēlāk raģio-86), gan rūpnieciski (smieklīgi tizli vienā variantā) tiek ražotas gaismenes... Pēc tam pienāca kārta skrejošajām gaismām, tām es arī liku pamatus...
tikko televīzātōrā Samanta no Sex & the City teica: "Ienāc manī!", uz ko saņēma atbildi: "mīļā, es jau esmu Tevī!". aizkadra teksts skanēja: Samanta cerēja, ka tas ir joks, izrādījās, ka nē. par tiem kondenātōriem, elektrolīķiem, nu. labāk mazāki, ja nav nogavņīts uz kvalitāti - par provi, pieļaujamo špannungu - uzrakstīt jau wisko var, kā zinam no avīzēm. labāk tievi un gari, nekā resni un īsi - mazāka induktivitāte un ar to pašu īsāks impulss, ja blicenē risinās darbība.
